Sasodīts, sasodīts, sasodīts – konkrēts aplauziens paša neuzmanības dēļ! Īsi izsakoties – nopietni jāpārdomā startēšana KPFI projektā, jo ar malkas katlu es varu dabūt finansējumu tikai 22kW x 50 Ls = 1100 Ls apmērā! Un tas arī vissss!! Granulu katliem tādā ziņā atbalsta finansējums ir 116 Ls uz kW, taču kombinētie katli maksā sākot no 2100 Ls… Tikai granulas vien es negribu – pārlieku neapdomīgs solis vienīgajai apkurei, manuprāt.
UPDATE !!! – Atkal kārtīgi izrakājos pa tīklu un uzgāju vienu vienīgu parasto malkas katlu GALMET GT-KW 25 (poļu brīnums), kuram ražotājs savā tehniskajā specifikācijā norāda 80% efektivitāti. Visiem pārējiem ražotāji lielākoties norāda diapazonu 77-83%, un tāds tīri punktuāli arī laikam var nederēt… Pirmdien braukšu ar šitā poļu katla pārstāvjiem aprunāties, pakonsultēties. Ja šis katls derētu, tad es savus izdevumus no pašreizējiem 2600 latiem varētu samazināt uz kādiem 1800 – un rezultātā iegūtu mazākcimperlīgu parasto malkas katlu nevis gāzģenerācijas. Bet nu lab, nav ko sapņot, pirmdien tad jau arī tiks lielākā skaidrībā, cerams.
Pozitīvas sekmes ar dokumentāciju
Ziņoju par sekmēm ar manu KPFI apkures līdzfinansēšanas projekta virzību. Šodien dabūju no Valsts Zemes Dienesta savu Inventarizācijas lietu – paātrināta 22 dienu termiņa vietā (standartā 44 dienas) es savu papīru dabūju 11 dienās.Kā vienmēr mājas sakarā man pozitīvi veicas ar valsts iestādēm. Dabūju arī savam īpašumam/ēkai savu kadastra numuru. Iesniedzu būvvaldē pieprasījumu pēc Jaubūves raksturojuma – solās nedēļas laikā to uztaisīt (viņiem jāapseko ēka). Un tad jau prom uz Zemesgrāmatu piereģistrēt savu jaunbūvi kā savu īpašumu (10 dienas). Pagaidām izskatās, ka droši paspēšu visus papīrus sadabūt līdz oktobra beigu pusei.
Konkrēta apkures iekārtas tāme Izvēlējos Atmos DC22S gāzģenerācijas malkas katlu, jo tam efektivitāte ir virs 80%. Es te caur galu galiem beigās nonācu pie SB siltumtehnikas kantora, kas man konkrēti satāmēja apkures sistēmu ar Atmos 22kW gāzģenerācijas katlu, nosiltinātu 1000 litru Dražice siltumakumulatoru un pašregulējošajiem cirkulācijas sūkņiem. Kā arī viņi man sarūpēja cilvēku, kas uzrakstīs to KPFI pieteikumu ar visām CO2 kalkulācijām utt. Rekur uzmetu excel tabulu, kur pirmajā ailē ir redzams veikala tāmējums. Otrajā ir redzami aprēķini, ja es katru lietu iepirktu kaut kur, kur to var dabūt lētāk. Un trešais variants – ja izvēlos tādu ekonomisko variantu ar lētāku, bet joprojām labu katlu (Viadrus), lētākiem sūkņiem, nesiltinātu pašmāju siltumakumulatoru.
Ar KPFI
Bez KPFI
Lētais
Atmos DC22S
1075
940
600*
2 sūkņi ALPHA2L 25-40
235
180
130*
Sūknis ALPHA2L 25-60
56
50
35*
3-pušu vārsts
23
20
20
2 Amerikankas pārejas
7
5
5
Izplešanās trauks
104
100
100
ESBE (?)**
36
30
30
Akumulācijas tvertne 1000L
840
644
370*
Palīgmateriāli
500 (ar rezervi)
400
400
Darba izmaksas
488
300
300
Papildus dokumentācija
335
0
0
SUMMA
3404
2669
1990
* Lētajā variantā izmantots Viadrus U26 5D (25kW), Wilo sūkņi , LV ražots siltumakumulators ar pašveidotu siltinājumu.
** Es nezinu, kas ir ESBE – laikam tā varētu būt kaut kāds automātiskais vārsts, bet nu nez..
Lēti nav, bet ceru uz kvalitāti, efektivitāti un garantijām
Cenas otrajā un trešajā kolonnā ir noteiktas aptuveni pēc internetā atrodamās informācijas. Tā kā neesmu speciālists apkures jautājumos, tad nenoliedzu, ka varbūt kādas pozīcijas cipari nav pavisam korekti.
Citi darbi un procesi
Piebildīšu vēl, ka esmu pēc pasūtījuma dabūjis izgatavotas cinkotā skārda palodzes, kā arī lāseņus, kurus pieskrūvēt gala sienās, kur apmetuma siena pāriet uz trīnītī nagloto bēniņu gala sienu. Vēl arī nopirku 20 litrus ar Stafor zviedru krāsu sarkanā krāsā – ar to krāsošu visus neēvelētos dēļus. Vēl vajadzētu pasūtīt collīgos dēļus logu ailu apdarei. Līdz tam vēl neesmu ticis. Šajās brīvdienās doma ir turpināt naglošanu. Paspārne tiks piebeigta, atlikuši bēniņu gali.
Kā jau vēstīju, esmu sadomājis piedalīties KPFI projekta konkursā, lai iegūtu līdzfinansējumu savas mājas apkures sistēmas izveidē. Ēkas īpašuma dokumenti jau ir kārtošanas procesā. Ogres rajons ir veiksmīgs (vai arī man vienkārši liktenis tāds ), jo par laimi dokumentu procesi norit raitāk kā noteikumos noteikts. Bet nu lab, varēšu priecāties, kad viss vajadzīgais būs sarūpēts
Problēmas ar malkas katla efektivitātes %
Nu re – saskāros ar visai neforšu situāciju malkas katla izvēlē atbilstoši KPFI projektu konkursa prasībām… Pāris stundas Building.lv forumā lasīju cilvēku atsauksmes gan par Viadrus, gan par Atmos gāzģenerācijas katliem. “Sabijos” no Atmos jutības pret ne-sausu malku (aizaug), attiecīgi, ņemot vērā man blakus esošo mežu un krūmus (un manu slinkumu 2 gadus žāvēt malku), tomēr izlēmu par labu lētākam/vienkāršākam “parastajam” malkas katlam no Viadrus. BET te nu bija!!!
KPFI nolikums nosaka, ka malkas katlam ir jābūt ar efektivitāti >=80% . Viadrus katlam efektivitāte dedzinot koksni ir 75%… (ar oglēm 80%). Tātad – sasodīts, neder šis variants… Nu tad pētīšu tālāk, kādi ir varianti. Bet, iespējams, “piespiedu” kārtā būs vien jāizvēlas tas Atmos. Ja kādam ir vēl kāds ieteikums, uzziņojiet!
Sveicieni un atvainošanās par to, ka kādu laiku atkal nav bijuši ieraksti. Mērena aizņemtība, plus, vēl arī brīvdienās, šķiet, tomēr būšu saaukstējies. Tad nu gribēju noziņot, ka abas brīvās dienas krāmējos ap bēniņu gala sienu aiznaglošanu un tagad arī esmu sadomājies startēt uz KPFI projektu konkursu apkures izveides līdzfinansēšanai.
Naglošana un zviedru krāsa Darboties beidzu pustumsā, kā rezultātā nobildēt neko normāli nevarēju. Bēniņu vertikālo gala sienu aiznaglošana norit samērā lēni, jo šie dēlīši ir šaurāki nekā tie, kurus izmantoju horizontāli paspārnēs, turklāt katram dēlim ir jāpiezāģē garums un slīpums. Darbiņš neātrs un bik piņķerīgs, bet, manuprāt, finālā izskatīsies patīkami. Ir aizdoma, ka pats normālā laika nogrieznī ar šito naglošanu netikšu galā, tāpēc ir doma meklēt kādu amatnieku/namdari, kas to naglošanu varētu pa darba dienām piebeigt.
Aktīvi funktierēju, kā rīkoties ar šo dēļu krāsošanu. Līdz šim biju nobāzējies uz brāļa ieteikto Stafor darvas eļļu tumšbrūnā tonī. Tomēr man kaut kā tas brūnais tonis nešķita labi saderošs ar mājas sārtajām sienām un baltajiem logiem. Parakājos un nonācu pie visai labas idejas – izmantošu tā paša Stafor kantora piedāvāto dabīgo zviedru krāsu sarkanā tonī, kas kā reiz paredzēta neēvelētiem dēļiem. Manuprāt, gana labi (labāk nekā brūns) ies kopā ar sienām, un arī pati krāsa ir pat lētāka nekā tā darvas eļļa. Šodien jau pasūtīju, uz vietas nebija, otrdien varēšu dabūt. Ar kādiem 20 litriem uz to manu platību varētu pietikt.
KPFI projektu konkurss Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkurss “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā II kārta”. Lakoniski izsakoties, valsts dod līdz pat 50% naudiņas par to, ka cilvēki izveido modernas apkures sistēmas, kas samazina CO2 izmešus un ļauj izmantot atjaunojamos energoresursus. Rekur KPFI mājas lapā varat izpētīt vairāk paši.
Interesējoties par malkas katliem sanāca pakonsultēties ar vienu kantori, kas manī radīja pārliecību, ka ir vērts nostartēt. Labāk ir par tīri no manas kabatas tērētiem 1000 latiem (darbs nav iekļauts ciparā) uzlikt, piemēram, Atmos gāzģenerācijas katlu (30kW) + Dražice 200 litru kombinēto siltā ūdens boileri + Dražice 1000 litru siltumakumulatoru, nekā pa to pašu naudu dabūt šos abus bunduļus, bet kaut kādu, piemēram, mazākefektīvu malkas katlu (Viadrus?)… Turklāt arī uzstādīšanas izmaksas šis fonds līdzfinansē – un tas arī vēl ir nopietns papildus ietaupījums. Iespēja tiešam laba, bet dokumentu formalitātes, ko man tagad jānokārto ar Valsts Zemes dienestu (inventarizācijas lieta paātrinātā kārtā, kadastra izziņa uc.), Zemes grāmatu (jaunbūves īpašuma reģistrācija uc.) un būvvaldi (jaunbūves raksturojums), kopumā prasīs kādus pārsimt latus un arī laiku un nervus. Bet jāmēģina ir. Jūtu, ka varētu izdoties!
Te Building.lv forumā var mazliet palasīties, ko citi tautieši par šo KPFI pasākumu sakās. Vieni par, otri skeptiski. Katram tad nu pašam jāpieņem savs lēmums.
Komentāri ar gāzģenerācijas katliem?
Ja kādam ir komentāri, vai ir vērts ņemt Atmos gāzģenerācijas katlu (1100 Ls) un tos bunduļus, droši uzziņojiet. Gāzģenerācijas katls skaitoties efektīvāks par parastiem malkas katliem un ilgāk degot. Man jau gribētos retāku pagaļu piemešanu. Vienīgi mazliet bažas rada, kādu un cik daudz elektrību tāda katla vadībai vajag un vai nav baigi cimperlīgs uz malku un apkopšanu. Viadrus malkas katls par nepilniem 600 Ls jau arī noteikti nav slikts, tomēr, ja pateicoties fondu naudām var dabūt ko tehniski efektīvāku, man ir vērts padomāt. Paldies, ja ir kāds vērtīgs ieteikums vai norāde!
Visas sienas sārtas. Stāstāmā šoreiz būs visai maz. Aizritējušajā nedēļā nekas diži daudz nav paveikts, jo brīvdienās piedalījos paša organizētajās diskugolfa sacensībās. Taču – pa vakariem pamanījāmies kopā ar sievu nokrāsot visu māju, un vēlāk divas sienas arī tika nokrāsotas otru reizi. Krāsas ir palicis tik daudz pāri, ka varēsim krāsot vēl trešo slāni – tad nu gan domāju siena būs ļoti labi pasargāta. Pie sienu toņa esmu jau pavisam pieradis un man tas patīk arvien vairāk!
Logi un durvis savās vietās! Nolēmu, ka tomēr nav ko pašam kopā ar Didzi dienu divas krāmēties – piekritu meistaru piedāvājumam par pavisam cilvēcīgiem cipariem salikt atvestos logus un durvis savās vietās. Viņiem šis darbs prasīja 6,5 stundas un kopā ar izejmateriāliem (putas/blīvējuma lentas) man tas izmaksāja 120 latus. Meistariem tomēr vairāk kā 10 gadu pieredze, attiecīgi, viņu paveiktais darbs man pagaidām šķiet labs un kvalitatīvs.
Palodzes un logu aiļu apdare. Tagad būtu jāpasūta palodzes, kā arī ar dēlīšiem smuki jāapdarina logu ailas un stūri. Vien tagad domāju – kādā krāsā gatavot palodzes. Meistars teicās, ka cinkotās ar laiku paliekot nesmuki pleķainas. Varētu būt neapstrīdams fakts, bet man jau lāsenis un jumta detaļas arī ir no cinkotā, tāpēc pagaidām nevaru saprast, vai kaut kāds pelēcīgi krāsotais skārds man pie tiem baltajiem logiem un cinkotajiem lāseņiem tā īsti iederēsies. Kā arī tas pats krāsas jautājums par ailu apdares dēlīšiem. Krāsot baltus? Beicēt iesārtus kā siena? Padarīt tumši brūnus ar darvas laku, tāpat kā paredzēts apstrādāt paspārnes un bēniņu gala sienas? Jūsu idejas. Baltie logie pagaidām, manuprāt, pavisam normāli un labi iet kopā gan ar sienām, gan jumtu. Un vēl jau “finišā” būs ko padomāt, kādā tonī pamatu cokolu pielāgot.
Turpinājumā paspārne bēniņu gala sienas. Nedēļas nogalē ceru turpināt darboties ar paspārņu un jumta galu aiznaglošanu, jo brālis atkal ir sazāģējis nepilnu simtu ar dēļiem. No logu izgatavotājiem dabūju arī vienu izbrāķēto trijstūra loga dubulto paketi – būs, ko ielikt bēniņu gala sienā, lai tur augšā vismaz kāda gaismiņa iespīd. Plus, vajadzētu vēl paspēt māju trešo reizi nokrāsot. Ja apmācies, to var mierīgi pusē dienas izdarīt.
Pie sienas toņa esmu pieradis - man tiešām patīk! :)
Uhh, daudz raibu dienu aizritējušas. Gan pa darbiem, gan pa celtniecību, gan arī komandējumā ārpus Latvijas, tāpēc arī tāds jaunu ierakstu iztrūkuma periods, bet nu es jau ceru uz sapratni… Tad nu beidzot te būs jaunāko, paveikto darbu atskaite un paprāvāka foto galerija (kā parasti ieraksta beigās – klikšķiniet uz melnā rāmja un tad šķirstiet).
Drenāžas sistēma. Pamazām darbojoties nupat jau šī sistēma ir gatava. Bilžu galerijā var redzēt rezultātu. Ar rokām aizrakos līdz skatakas vietai, pievienoju pie tās pa vienu cauruli mājas pamatu drenāžas perimetru, un pa otru pienākošo cauruli – lietusūdeņu savācējcauruļu perimetru. Skataku izveidoju no 200 litru plastmasas mucas – smuki un lēti. Caurumus izgriezu precīzi ar figūrzāģi. Tagad jāsasprauž iekšā pievadu caurules kārtīgi, jānohermetizē ar silikonu un jārok to aku ciet. No akas prom pa pļavu aiziet oļos ierakta drenāžas caurule 65 metru garumā, kas finālā rezultējās paralēli ceļam izraktā 260 metru grāvi, kas savukārt aiziet līdz pat pie-šosejas novadgrāvim. Atliek vien sataisīt lietus notekas un tad pētīt, cik tad labi šitā sistēmas darbojas.
Paspārnes aiznaglošana. Process ar dēlīšu naglošanu “trīnītī” turpinās. Vienā pusē jumta slīpni esam pievārējuši, šodien aizsākām arī otru pusi, kā arī ķērāmies pie jumta galu vējkastes aiznaglošanas. Brālis tik turpina zāģēt dēļu kaudzes. Gribētos pabeigt visas slīpās daļas, tad arī ķertos klāt pie vertikālo jumta galu aiznaglošanas – tur jau mazliet karkasiņu prasās, turklāt vienā pusē logs bēniņiem jāistrādā, bet otrā pusē durtiņas. Darīšanas vaina.
Sienu gruntēšana un krāsošana. Tas “svinīgais” mirklis klāt! Beidzot esam ķērušies pie sienu krāsošanas. Šim nolūkam izmantoju Sakret KS produktus uz silikāta bāzes. Vispirms grunts – uz visu māju aizgāja vien kādi 15 litri. Un tad krāsa – iepirkti 5 spaiņi (45 litri), bet uz pusi mājas vienā slānī nu ir aizgājis tikai viens nepilns spainis. Pat pēc krāsošanas divos slāņos krāsa paliks rezervē – tas labi. Sienu tonis? Visai ekstrēms.. ) Nūū, respektīvi, tas ir sanācis bik gaišāks un spilgtāks, kā biju izvēlējies veikalā no krāsu paletes parauga, taču – krāsojot sapratu, ka man patīk. Oriģināls un drosmīgs tonis – nu gluži tāpat kā visa mana māja!
Vietām apmetumā neizbēgami ir nelielas plaisas – vietās, kur ir lazdas. Neko darīt – pārlaidīs ziemu, gan jau pat vēl kāda plaisa nāks klāt, tad arī štukos tās novērst.
Elektrības pieslēguma izmaksas. Sanāca pakonsultēties ar vienu elektropieslēgumu speciālistu. Manā gadījumā finansiāli izdevīgākais variants ir pieslēgties pie esošā elektrības pieslēguma un skaitītāja nevis veidot jaunu pieslēgumu. Jauda esošajam pietiek (3 fāzes un vismaz 30A). Jauns pieslēgums izmaksātu pēc aptuvenām aplēsēm vismaz 3k latus, kas man pagaidām nu galīgi nav pa prātam. Sporta pēc jāpainteresējas, cik varētu izmaksāt esošā pieslēguma jaudas palielināšana, ja nu tomēr gribēšu “elektrisko gateri” ierīkot…
Logi. Logi un durvis ir gatavi, jālūko tuvākajā laikā organizēt manu “superlogu” atvešanu. Un tad jau kopā ar meistaru krāmēsim tos iekšā. Jāpacenšas nokrāsot māju līdz logu ielikšanai – silikāta krāsa ir visai kodīga un tā var sabojāt stiklu, metālu un plastmasu, ja tiek uz tās virsū. Logu ailes ārpusē būs jāapdarina ar koka dēlīšiem L veidā – jo apmetums uz karkasa statņu stūriem tāpat plaisā.
Izmaksas > 10k Ls. Piebildīšu, ka vairāk vai mazāk esmu papildinājis arī projekta izmaksu uzskaites lapu – līdz ar logu iegādi esmu droši pārkāpis 10 tūkstošu latu izmaksu atzīmei. Redzēsim, kā lietas virzīsies tālāk.
Andrejs apgūst paspārnes dēļu naglošanu "trīnītī".
Ar petardi pārbaudu mājas ugunsdrošību.
:)) Patiesībā, ar fleksi zāģēju nost dažus palikušos vītņstieņu galus, lai varētu pēcāk pielikt vainagsiju nosedzošo dēlīti.
Bet finālā patiesībā man rezultāts patīk. Gribēju tumšāku, bet būs košāka! Vismaz no šosejas varēs noteikti redzēt! :)) Oriģināli un drosmīgi - kā jau visa mana māja!
Ārsienu apmešana finišēta. Jāā, pašam par lielu prieku un gandarījumu varu teikt, ka pašreiz ar ārsienām ir tikts līdz krāsošanas stadijai. Respektīvi, gluduma ziņā esam nonākuši līdz manas prasības apmierinošam līmenim. Līdzenāk jau varētu vienmēr, bet tas būtu pamatīgs papildus darbs, liekas problēmas un patiešām bieza apmetuma slāņa uzklāšana.
Lai aizpildītu kādas plaisiņas, robiņus un gropes, kā arī, lai pielīdzinātu apmetuma slāņu salaiduma vietas – izmantoju otu un šķidru apmetuma emulsiju. Ar apmetuma lāpstu sanāk pāāārlieku liels čakars, jo mazas gropes dēļ var negribot sanākt pārstrādāt visai lielu virsmas laukumu. Bet ar otu – uzsmērējam šķidro masu, kas pielīdzina un aizlīdzina negludumus, un gatavs. No otas, protams, paliek švīku faktūra, bet to pēc tam var pielīdzināt. Lai gan principā arī ar krāsu vēlos atstāt horizontālu līniju faktūras.
Ārsienu krāsošana. Esmu nonācis pie lēmuma ārsienas krāsot nevis ar paštaisītu kaļķa krāsu, bet gan ar veikalā pirktu silikāta krāsu – konkrēti, Sakret KS, kas paredzēta minerālu virsmu krāsošanai un kurai ir teicama tvaiku caurlaidība. Man ir būtiski, lai siena tiktu maksimāli droši pasargāta no atmosfēras nokrišņiem, tāpēc īpaši eksperimentēt nav vēlmes. Turklāt, man ir izdevies dabūt ļoti labu cenas piedāvājumus šai Sakret silikāta krāsai. Pirms tam sienas jāgruntē ar grunti (Sakret KS Primer) no šīs pašas ražotāja produktu sērijas. Paredzu un ceru, ka grunts un tonēta krāsa man varētu ierakstīties zem 100 latiem, bet nu tad jau manīs. Ko sakāt par krāsas toni, kas redzams tepat augstāk bildē?
Paspārnes aiznaglošana. Esmu ķēries pie bēniņu gala sienu paspārnes aiznaglošanas. Izmantoju brāļa “gaterī” sazāģētos priedes un egles dēļus, kurus nagloju “trīnītī” – bildēs var redzēt, kā tas izskatās. Man pašam rezultāts šķiet patīkams un atbilstošs manam netradicionālajam projektam. Arī vertikālās gala sienas un vēja kastes plānoju aizklāt šādā veidā.
Pavisam jāaizklāj 77m2 platība. Otrās šķiras vagondēlis varētu man izmaksāt ap 200 Ls + piegāde, savukārt pašgatavotā materiāla izmaksas lēšamas ap 100 latiem. Kokmateriāli tiek apstrādāti ar Bochemit antiseptiķi un pēc tam plānoju tos vēl arī nodarvot ar Stafor darvas eļļu.
Koksnes aizsargāšana ar izlietotu motoreļļu. Starp citu, viens speciālists man pastāstīja, ka labs koksnes aizsardzības līdzeklis ir izlietotā motoreļļa! Izklausās ausīm šausmīgi, taču materiāls ir visai efektīvs, un tam vismaz tiekot piešķirta otrā dzīve. Ar mašīneļļu apstrādāts baļķa gals ierakts zemē pat 10 gadu laikā neesot iepuvis. Smakas ātri izgarojot un pazūdot. Bet nu – dzīvojamajai mājai laikam tomēr šo variantu neizvēlētos.
Logi ir pasūtīti! Nebija tur diži daudz ko domāt – pēc tāmēšanas visai drīz pieņēmu lēmumu un pasūtīju logus tajā Logi Lukss kantorī. Būs man logi ar trim stikliem (dubulta pakete), selektīvo pārklājumu un ventilācijas šahtu katrā logā. Turklāt pēdējā brīdī nepažēloju pārdesmit latus un vasaras divviru durvis pasūtīju ar biezāko 88mm profilu – līdz ar to arī durvju rāmim U siltumnoturības koeficients būs 0,7 (tāpat kā trīsstiklu paketei). Pēc nedēļas pusotras būs gatavi un varēsim likt iekšā logailēs. Spraugas tomēr paredzu aizpūst ar celtniecības putām. Varētu izmantot pakulas, taču man skaidroja, ka putas pilda arī papildus fiksatora funkcijas. Turklāt, ja šīs spraugas aplīmē ar speciālām līmlentām – putas tur stāvēs ilgi un droši.
Darbu turpinājumam meklēju traktoru. Pašreiz pats turpināšu krāmēties ap paspārnes aiznaglošanu, savukārt palīgs Kaspars šeftējas ap iekšsienu apmešanu. Kā arī steidzami meklēju traktoru, lai varētu izrakt man vajadzīgās tranšejas. Pēkšņi kaut kāds haoss un traktoru trūkums iestājies, bet nu cerams jau šajās brīvdienās izdosies šo lietu paveikt.
Ēveļskaidas ar kaļķi griestu pārseguma siltināšanai. Lūk, man ieteica labu un lētu variantu griestu siltināšanai. Parastās skaidas neesot tik labas, bet ēveļskaidas kā reiz. Kaļķi vajagot tik daudz, lai grauzējiem tur nepatiktu dzīvot – it kā tas esot divas saujas uz maisu ar skaidām. Ko jūs sakāt par šādu siltinājuma līdzekli? Man gan siju biezums ir 20cm, bet nu, ja tās skaidas labi sablīvētu, varbūt ka šādā veidā varētu panākt gana līdzvērtīgu efektu ekovatei?
Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!
Sienas gandrīz pievārētas. Izskatās, ka diena divas un mājas ārpuse ar gludo (gandrīz gludo.. ) apmetumu būs apdarināta! Yuhuuuu!!! Būs vēl jāpaietās pa perimetru un jāpietūnē kādas salaidumu vietas, bet pa lielam tagad sienai jāļauj izžūt, lai var krāsot! Rīt dodos arī pie logu/durvju ražotājiem un slēdzu vienošanos par pasūtījumu. Ceru, pēc nedēļām divām trim mana māja jau varētu būt ap-logota.
Konsultācija pie dabīgo krāsu pazinējiem. Brīvdienās pateicoties Didža kontaktiem pabiju pie vieniem dikti foršiem cilvēkiem, kas mani pakonsultēja dabīgo krāsu jautājumos. Pie reizes piebildīšu, ka – ja kādam vajag patiešām profesionālu podiņu krāsns un izcilu kamīnu veidotāju – man ir kontakti, prasiet! Lūk, pie viņiem dabūju sabildēt arī bukletu par dabīgām krāsām un to receptēm.
Eksperimentam – kaļķa krāsa (it kā). Šodien sporta pēc uzmaisīju primitīvu kaļķa krāsu. Ņēmu dzēstā kaļķa pastu, atjaucu ar ūdeni (1:6), pigmentam un pildvielai piegāzu klāt mālu pulveri un lai “krāsa” būtu mazliet biezāka, pielēju uz aci arī lineļļu. Standarta kaļķa krāsā neko citu kā kaļķi, ūdeni un pigmentu nemaz klāt neliek. Uzsmērēju patreknā slānī uz sienas un intereses pēc arī uz dažādiem kokmateriāliem. Palūkos, kā tā padarīšana izskatīsies rīt. Protams, pirms kaļķa krāsas sienu būtu bijis jānogruntē ar kaļķa pienu.
Līmes krāsa. Manuprāt, noturīgāks pasākums varētu būt līmes krāsas, taču pašreiz man nav ne jausmas, kur es līmvielai varētu dabūt kazeīna pulveri vai galdniecības brūno, granulēto līmi (ko mēdz dēvēt arī par kaulu līmi). Tāpēc pašreiz noeksperimentēju vien ar kaļķa krāsu.
Ir man arī dabīgo krāsu meistaru kontakti, kuri profesionālā līmenī izgatavo visas šīs kaļķa, līmes, lineļļas utt. dabīgās līmes. Bet es pagaidām vēl neesmu uzzvanījis, lai noskaidrotu, cik tas pasākums maksā. Man nelaba aizdoma, ka padzirdot ciparu, es kļūšu stipri šaubīgs… Un ne jau tāpēc, ka nenovērtēju viņu know-how un profesionalitāti.
Silikāta krāsa. Tāpēc nebrīnīšos, ka beigās vien nonākšu pie varianta par veikalā iegādājamu silikāta krāsu, kas kā reiz ir paredzēta šādām dabīgām minerālvirsmu sienām (piemēram, vēsturiskam kaļķa apmetumam). Rūpnieciski ražota silikāta krāsa ir ar labām tvaika difūzijas īpašībām, taču atmosfēras nokrišņus tā atgrūž. Šīs krāsas ir iespējas tonēt. Patēriņš it kā 5-7 m2 ar vienu litru – manā gadījumā līdz ar to ļoti rupji rēķinot divos slāņos varētu būt vajadzīgi kādi 45 litri. Naudas izteiksmē tas varētu būt aptuveni 80 lati, plus vēl jāpierēķina tonēšanu. Kapeikas nav, bet, manuprāt, par uzticami drošu fasādes krāsojumu tas nebūtu baigi daudz prasīts. Bet nu palūkos, kas ar eksperimentiem un dabīgo krāsu ražotāju info sanāks.
Kanalizācija. Kā jau iepriekšējā bloga ierakstā minēju, kanalizācijas grodu ierakšanu it kā šogad esmu atlicis. Meklēju traktoru ar ko ierakt lietus ūdeņu un drenāžas caurules, kā arī izrakt grāvi. Pagaidām neesmu īpaši sekmīgs. Tos savus monstr-grodus it kā tirgoju nost.
Bet, lūk, aaaaa man komentāros ieteica rakt nevis divus grodus vertikāli, bet ierakt tikai vienu – un savienot šādi ķēdīti no trim grodiem. Jā, sistēmas kopējais tilpums būtu uz mazāks (~4,5 m3 ) nekā biju pirms tam sadomājies ar 5 grodiem (7,5 m3). Bet varbūt, ka 4 cilvēku (no tiem 2 bērni) ģimenei, kas ieradusi ūdeni lietot ļoti taupīgi, varētu arī šitāda sistēma darboties? Pie metra dziļuma pagaidām nekādi gruntsūdeņi man tur nesūcas – attiecīgi būtu cerība maksimāli centīgi aizbetonēt to grodu dibenus.
Vienīgi vēl mazliet reāli padomājot, ka savienojumu caurules jau nebūs pie pašas grodu augšas, tad patiesībā kopējais trīsgrodu sistēmas tilpums būs vēl manāmi mazāks (kādi 3 ar kapeikām m3). Nebūs stipri par šaubīgu? Finansiāli tas, protams, būtu pa lēto, jo enkurojams plastikāta bundulis uz 5m3 maksā vismaz ap 600 Ls… Tad nu slīgstu pārdomās šobrīd.
Sveicieni lasītājiem! Jāatvainojas, ka kopš pēdējā ieraksta ir pagājis mazliet neierasti ilgāks laikposms – visādu darāmo tik daudz, laika un miega tik maz, ka nekādi nespēju ko jaunu ierakstīt. Beidzot labojos. Tad nu ziņoju par situāciju ar mājas celtniecību! Bilžu galerija kā vienmēr ieraksta beigās. Uzreiz piebildīšu, ka daļa bilžu uzņemta ar telefonu, tāpēc kvalitāte “iztikas minimuma” līmenī.
Pēdējā apmetuma kārta. Andrejs pagājušajā nedēļā aizsāka pēdējās apmetuma kārtas likšanu ārpusē. Tālāk jau pa virsu nāks krāsa. Andrejam šis process padodas pavisam labi, ņemot vērā, ka viņš nav profesionāls apmetējs. Es no viņa aizguvu apmešanas tehniku un pamazām arī pats jau esmu piešāvies gana līdzenu sienu iegūšanā. Eiroremonta superlīdzenās plaknes man nesanāk – bet uz tādām es vispār netēmēju. Esmu apmierināts ar pašreizējo rezultātu. Šodien kopā ar Didzi apmešanu turpinājām. Mazliet vairāk kā puse mājas ir apmesta.
Krāsa. Šodien sieva uz savu galvu uzjauca noslēguma krāsu, kurā iejaukts ūdens, māls pigmentam, smilts pildvielai, kviešu miltu klīsteris, vājpiena biezpiens kazeīnam un arī mazliet lineļļas. Rezultātā sanāca pēc biezpiena plācenīšiem smaržojoša krāsa. Uz siltās, sausās sienas krāsa žuva ļoti ātri. Uzsmērēju divās/trīs kārtās. Ļaušu diennakti nožūt un tad būs jāpatestē pret mitrumnoturību.
Logi. Beidzot aizbraucu pie Didža “sarūpētā” paziņas, kas nodarbojas ar logu ražošanu (Logi Lukss). Uzveidojām tāmi pēc izmēriem un atbilstoši vēlmēm. Nonācu pie secinājuma, ka tomēr plānoju ielikt dubultās paketes, selektīvo stiklu, labāko Roto furnitūru, plus, vēl katrā loga rāmī tiks iestrādāta laba ventilācijas šahta (Regel-air). Labums šai sistēmai – pirms gaiss no āra nonāk telpā – tas vispirms ceļojot caur loga rāmi sasilst. Tā kā man nebūs piespiedu ventilācijas (vismaz pagaidām neplānoju), šī ekstra, kas nebūt nav dārga!, būs vairāk kā noderīga. Izmaksās man šitais pasākums mazliet virs 1,5k Ls – kas ir ļoooti laba cena par šādiem logiem un durvīm. PVC logu/durvju rāmji baltā krāsā – rāmja laminēšana no abām pusēm logus sadārdzina par aptuveni 40%… Balts logrāmju tonis kā reiz iederēsies patīkamam kompozicionālajam kontrastam. Man šķiet būs labi.
Ja kādam arī aktuāla logu/durvju izgatavošana, nešaubīgi varu rekomendēt aizdoties uz Logi Lukss, kur mani priecēja patiešām pozitīvā attieksme un profesionāli skaidrojošas atbildes pat uz maniem visdīvainākajiem jautājumiem (pagaidām neesmu īpaši zinošs PVC logu jomā).
Ārdurvis. Jā, pagaidām ir doma arī ārdurvis sūtīt kopā ar logiem. Argumenti par – labas koka durvis varētu maksāt stabili virs 200 Ls. Toties te es par ne īpaši augstāku cenu iegūsti labi nosiltinātas durvis ar to pašu dubultpaketes stiklojumu, kā arī zirnekļa atslēgu. Ja kāds domā, ka kļūdos, komentējiet – ir vēl laiks man “pārdomāt”.
Grīdas pamatne. Abas divas atvestās dolomīta šķembu kaudzes ir savestas mājas iekšpusē un izlīdzinātas. Mazliet pietrūka, tāpēc izlīdzējāmies vietām arī ar dolomītaini putrainajiem oļiem. Ir sarūpēta bliete, tagad gana cītīgi ar to jānovālē pa visu šito klājumu. Smiltis šķietami pa virsu nebēršu – nu vismaz ne tādēļ, lai pasargātu putuplastu no traumām, jo šķembas ar blieti nolīdzināsies gludas.
Kanalizācijas ventilācija. Iekštelpā virtuves sienā iestrādāju 50mm kanalizācijas ventilācijas cauruli, tagad tik jāapmet un jānoslēpj. Augšā bēniņos vēlāk, protams, jātaisa caurulei pagarinājums un jāizvada to gala sienā, lai sistēma vēdinās.
Drenāžas rakšana un padarīšanas. Makten biju sasparojies uz lielajiem rakšanas darbiem, bet traktor-neesamības dēļ pasākums atlikās. Ja kādam ir labs traktora piedāvājums uz Lielvārdi – ziņojiet!
Lietus un drenāžas ūdeņu aizvades caurules vietu pretējā pļavā esmu nomarķējis. Izmērīju arī kritumu – uz 70 metriem man ir pieejams 1,6m kritums – būs pavisam normāli. Ar rīkstēm (un brāļa piepalīdzēšanu) pavisam precīzi un veiksmīgi atradu arī elektrības kabeli, kas šķērso pļavu. Tas ierakts ~80-90 cm dziļumā – haltūristi…
Iepirku sarkano 110mm elektrības gofru 50 metrus – to izmantošu lietus ūdeņu savākšanai un prom aizvadīšanai. Iepirku arī 65 metrus ar 110mm drenāžas cauruli, kas tiks guldīta pretējā pļavā un vedīs prom iepriekšminētos ūdeņus uz vēl izrokamo grāvi. Vēl sagādāju arī 7m3 ar skalotajiem oļiem, ko likt zem/virs drenāžas caurules. Tagad atliek vien sagādāt traktoru ar šauro un plato kausu. Sistēmas skataku esmu nolēmis izgatavot pats – no 200 litru plastikāta mucas, kurā griezīšu caurumus cauruļu pievienošanai.
Kanalizācijas grodi. Aizdomājoties par augstu gruntsūdeņu situāciju, sapratu, ka normāli izrakt 2m dziļu bedri, kurā ieguldīt manus mega-grodus un pēc tam tiem veiksmīgi aizbetonēt dibenu (kamēr iekšā jau sūcas gruntsūdens), nav diez ko reāli… Pakonsultējos – šādās situācijas liek tikai vai nu labus, ūdensnecaurlaidīgos betona grodus uzreiz ar dibenu vai arī plastikāta tvertnes. Sapratu, ka mani grodi laikam īsti nederēs – tāpēc esmu spiests tos pārdot. Kādam interesē? Šogad kanalizācijas septiķus laikam nerakšu.
Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!
Šķembas grīdai. Vakar pasūtīju un pēc pāris stundām jau man atveda 12 m3 jeb gandrīz 17 tonnas (96 Ls) ar dolomīta šķembām grīdas pamatnes veidošanai. Tā kā iekšsienām jāļauj pažūt, nolēmu ķerties pie šķembu uzdevuma. Vakar mazliet iesāku, un šodien palīgs Elvijs kopā ar manu sievu teju vai visu kaudzi jau ir savedis iekšā. Pēc maniem aprēķiniem, ja vēlos grīdas 100m2 aizbērt ar 25cm šķembu slāni – vajag 25 m3 šķembu. Tūliņ jau būs jāsūta otra mašīna. Visai dārgi sanāks tās šķembas, bet neko darīt… Pagājušogad tāda pati krava maksāja 78 Ls.
Grīdas pīrāgs. To plānoju veidot sekojošu sākot no iestrādes secības:
1) Šķembas – 25cm
2) Mazliet pārpalikušās smalkās šķembas (cik nu sanāks)
3) Smiltis – 3-4cm
4) Plēve hidroizolācijai
5) Putuplasts – 10cm
6) Betons – 7cm (ar silto grīdu caurulēm)
Kopā = 45 cm
Varbūt ir vērts mazliet ietaupīt uz šķembām, un piebērt biezāku smilšu slāni? Arī 20cm šķembas nelaidīs uz augšu mitrumu un būs stingrs pamats zem grīdas.
Ņemot vērā, ka pamati it kā siltināti, ar 10cm putuplasta grīdā varētu pietikt. Vai arī tomēr labāk 15cm?
Palabojiet, ja hidroizolācijas plēvi neesmu minējis pareizajā vietā.
Logu cenas. Šodien man iesūtīja viens drauga piespēlēts logu kantoris savas cenas. Tikai par pašiem logiem un durvīm prasīti 1400 Ls, ietverot PVN. Es tad īsti nesaprotu, kāpēc pavasarī visi aptaujātie logu kantori veiktajā cenu aptaujā prasīja vismaz 1900 Ls?? Ok, ja nu vienīgi rēķinu, ka pie tiem 1400 Ls klāt jāņem montāža (210Ls + PVN), transports (~40Ls+PVN) un palodzes (2Ls/m) un vēl varbūt tie “glaunie” kantori jau automātiski tos logus/durvis ar kādu krāsaino plēvi un durvis ar labām slēdzenēm defaultā apgādājuši..
Jā, pagaidām izskatās, ka finanšu ekonomijas dēļ palikšu pie baltu logu varianta. Kontrastam ar mālu brūnganajām sienām un gaišpelēko jumtu man pat šķiet izskatīsies tīri labi. Krāsaini logu rāmji no abām pusēm palielina cenu par 40% !! Sagaidīšu vēl viena kantora aprēķinus, un tad ar steigu sūtīšu, lai gatavo. Būtu daudz prātīgāk finišēt āra apmetumu tad, kad logi un durvis ir vietā (loģiski…).
UPDATE !!! – Atkal kārtīgi izrakājos pa tīklu un uzgāju vienu vienīgu parasto malkas katlu GALMET GT-KW 25 (poļu brīnums), kuram ražotājs savā tehniskajā specifikācijā norāda 80% efektivitāti. Visiem pārējiem ražotāji lielākoties norāda diapazonu 77-83%, un tāds tīri punktuāli arī laikam var nederēt… Pirmdien braukšu ar šitā poļu katla pārstāvjiem aprunāties, pakonsultēties. Ja šis katls derētu, tad es savus izdevumus no pašreizējiem 2600 latiem varētu samazināt uz kādiem 1800 – un rezultātā iegūtu mazākcimperlīgu parasto malkas katlu nevis gāzģenerācijas. Bet nu lab, nav ko sapņot, pirmdien tad jau arī tiks lielākā skaidrībā, cerams.
Kā jau vēstīju, esmu sadomājis piedalīties KPFI projekta konkursā, lai iegūtu līdzfinansējumu savas mājas apkures sistēmas izveidē. Ēkas īpašuma dokumenti jau ir kārtošanas procesā. Ogres rajons ir veiksmīgs (vai arī man vienkārši liktenis tāds 
), jo par laimi dokumentu procesi norit raitāk kā noteikumos noteikts. Bet nu lab, varēšu priecāties, kad viss vajadzīgais būs sarūpēts
Naglošana un zviedru krāsa
Interesējoties par malkas katliem sanāca pakonsultēties ar vienu kantori, kas manī radīja pārliecību, ka ir vērts nostartēt. Labāk ir par tīri no manas kabatas tērētiem 1000 latiem (darbs nav iekļauts ciparā) uzlikt, piemēram, Atmos gāzģenerācijas katlu (30kW) + Dražice 200 litru kombinēto siltā ūdens boileri + Dražice 1000 litru siltumakumulatoru, nekā pa to pašu naudu dabūt šos abus bunduļus, bet kaut kādu, piemēram, mazākefektīvu malkas katlu (Viadrus?)… Turklāt arī uzstādīšanas izmaksas šis fonds līdzfinansē – un tas arī vēl ir nopietns papildus ietaupījums. Iespēja tiešam laba, bet dokumentu formalitātes, ko man tagad jānokārto ar Valsts Zemes dienestu (inventarizācijas lieta paātrinātā kārtā, kadastra izziņa uc.), Zemes grāmatu (jaunbūves īpašuma reģistrācija uc.) un būvvaldi (jaunbūves raksturojums), kopumā prasīs kādus pārsimt latus un arī laiku un nervus. Bet jāmēģina ir. Jūtu, ka varētu izdoties! 
