Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Veiksmes vēlējumi visiem pašbūvēšanās aktīvistiem Jaunajā gadā!

Aktīvā “Lūšu Dravas” sezona. Oi, periods pirms Ziemassvētkiem un arī svētku laikā bija makten darbīgs, tāpēc arī ir iztrūkuši jauni ieraksti šajā blogā. Kā minēju iepriekš, tad es nolēmu uzsākt aktīvu darbošanos ap māmiņas medus štelli. Aktīvā un ļoti ātrā tempā ir uztapis “Lūšu Dravas” zīmols ar savu web lapu un, protams, visai plašo produktu klāstu, kurš starp citu pastāvīgi papildinās un noteikti vēl papildināsies.
Lūk, pašiem par lielu, patīkamu pārsteigumu pirmssvētku pieprasījums pēc “Lūšu Dravas” gardumiem bija izcils, un mēs ar sieviņu regulāri darbojāmies līdz 2iem, 3iem naktī, lai sagatavotu visus pasūtījumus. Milzu prieks pašiem, mega prieks māmiņai un, kas visvairāk liek smaidīt, ārkārtīgi atzinīgi vārdi no klientiem un pircējiem!  Tagad bija mazā atelpa, un nu turpināsies darbs, lai radītu jaunus, interesantus produktus un lai meklētu “Lūšu Dravas” gardumiem ceļu pie patērētājiem.

Slapjš apmetums pie pamatu lāseņa. Celtniecības jautājumos tiešā veidā uz priekšu man nekas šobrīd nevirzās. Biju aizbraucis pirms kāda laika atkal apciemot ēku un konstatēju, ka apmetums pie lāseņa tomēr ir slapjš un, diemžēl, arī mīksts, plaisājošs. Skaidrs, ka viens krāsas slānis pret kārtīgu šļakstīšanos tomēr nelīdz. Apsveru iespējamību nākamajā gadā šo zonu pie lāseņa nogruntēt/nokrāsot tā, lai tā vispār nelaistu cauri ūdeni. Kas zina, varbūt pat kaut kas cementīgs tur virsū būs jākrāmē, bet nu tad jau manīs, ko izdomāšu.

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode

Plaisas apmetumā. Kopumā redzu, ka šur tur apmetumā ir radušās jaunas plaisas (kas ir tikai normāli, jo materiāli staigā). Protams, ka pa virsu apmetumam līdz ar silto laiku nāks vēl krāsa, taču pašreiz pie sevis spriedelēju, ar ko vislabāk tās plaisas aizdarināt. Iespējams, naiva doma man ir izmantot kaut ko elastīgu – piemēram, silikona hermētiķi. Un pa virsu krāsu. Hermētiķim, iespējams virsū būs jāuzsmērē smiltis vai kāda smilšainā grunts, jo krāsa jau pie “gumijas” neturēsies. Būs jāeksperimentē. Katrā ziņā māla apmetuma plaisāšana uz pirmo “ziemu” – manuprāt, tas ir tikai normāli. Protams, kā jau Didims ieteica – varēju sienas nekrāsot, bet es tomēr būtu baaaigi nemierīgs, ja visas slīpās lietavas man tagad pa šitajiem slapjajiem gadalaikiem skalotu nost tos mālus/smiltis. Šādi ar krāsu tomēr drošāk. Pavasarī domāšu, ko ar plaisām iesākt.

Garāka atbilde uz jautājumu par mājas paš-būvniecību. Pēdējā laikā man e-pastā ienākušies vairāki jautājumi par būvniecību. Vienam puisim pamanījos uzrakstīt visai garu atbildi, attiecīgi, atļāvos to nopublicēt atsevišķā bloga ierakstā – varbūt kādam noder mani spriedelējumi. Tos skatiet zemāk nākamajā ierakstā vai arī spiediet uz šīs saites.

Pēdējās nedēļās ir arī uzradušies vairāki studenti un interesenti, kas uzdod dažādus jautājumus, grib kaut ko pētīt, prasa informāciju, padomus un tamlīdzīgi. Tad, cik nu man sanāk es padalos. Iemetīšu zemāk arī kādu garāku atbildi vienam pašbūvēšanās interesentam, ko nosūtīju viņam e-pastā. Varbūt vēl kādam bloga lasītājam noder mans spriedelējums.

Ar lielu interesi sekoju Tavam blogam un arī esmu apņēmies paša rokām celt māju, jo neesmu gatavs ziedot āakošo 30 gadu algu mājas kredīta jūgam. Vēlos uzbūvēt vienkāršu divstāvu māju kuba vai taisnstūra formā. Vai vari pakonsultēt, cik grūti vai viegli bija izstrādāt mājas projektu pašam?

Iecere vēl nav izkristalizējusies, bet ir doma par 1,5 līdz 2 stāvu māju ar divslīpu jumtu vai ari plakano jumtu ar nelielu slīpumu. Ar veselo saprātu apzinos, ka plakans jumts ir potenciāls risks nākotnē, jo stāvoša ūdens dēļ jumts var vienkārši sākt tecēt un bojāt visu māju. Šīs ir patreizējās ieceres, kuras, manuprāt, varētu pašrocīgi uzbūvēt – 1.variants un 2.variants.

Cik šādi vienkāršie projekti varētu izmaksāt ejot pa ļoti ekonomisko ceļu? Mana ideja ir tāda, ka nekādi super sarežģītie mezgli un konstrukcijas tur nav un divritenis nav no jauna jāizgudro, tāpēc gribu izspiest maksimālu lētumu no šīs konstrukcijas. Līdz ar to gribu pieņemt par pašsaprotamu, ka minētajos projektos nekādas šausmīgas kļūdas arī tikko absolvējis arhitekts nevarēs pieļaut.

Artis

Malacis par šādu apņemšanos, un priecē, ka mans piemērs var citiem kalpot par ierosmes avotu!
Par mājas projekta pašzīmēšanu. Atceries, ka Tev šo projektu pēc tam būs jāsaskaņo savā Būvvaldē, attiecīgi, kaut kas “līdzīgs” projektam jebkurā gadījumā cauri neies. Tev būs vajadzīgs pavisam korekts mājas projekts ar visiem šķērsgriezumiem, fasādēm, būvkonstrukciju mezgliem un rasējumiem utt., ēkas novietojumu ģenerālplānojumā utt. Pats Tu to neuzrasēsi, vai arī – ja uzrasēsi, tad kā iesācējs patērēsi tam neloģiski daudz laika. Tātad – es iesaku, uzzīmē savu ēkas telpu izklājumu, fasādes skatus un visu kas prātā – uz papīra ar zīmuli un tad atrodi arhitektu, kas Tev to visu ietērps oficiālā projektā, ko varēsi iesniegt būvvaldē. Es pats arī zīmēju uz papīra skices. Un arhitektam pastāstīju visu, ko pats biju izdomājis par risinājumiem utt.. Un tad arī uztapa projekts.  Vēl var ļoti labi pazīmēties un telpiski paspēlēties ar Google SketchUp programmu – vienkārša lietošanā.

Plakanā jumta riska faktori. Ja māja kuba vai taisnstūra formā, tad jumtu esi ieplānojis plakanu (horizontālu)? Ja tā, tad atceries, ka ir ļoti nopietni jāpārdomā šī jumta spējas noturēt lielu sniega svaru, kā arī tā spēja aizvadīt prom lielus lietus ūdeņu daudzumus. Protams, teorētiski vienslīpa jumta konstrukcija ir mazliet vienkāršāka, taču no otras puses atkal šādai jumta plaknei ir jānotur lielāka sniega slodze, kas var radīt zināmus nosacījumus arī jumta krēsla un apakšstāvos esošo nesošo konstrukciju izveidē. Turklāt, vienslīpa jumts arī atstāj zināmu ieteikmi uz ēkas kopskatu – respektīvi, tad ir pamatīgi jāpadomā, kā tas viss kopā izskatīsies (lai nav kā šķūnis). Un vēl rēķinies – ka vienslīpu jumta gadījumā viena fasādes siena būs visai augsta, “plika” un atklāta atmosfēras ietekmei. Manā gadījumā ar mālu apmetumu, kurš nemīl lietavas, tas noteikti neietu cauri.

Par minētajiem ēku piemēriem. No kā Tu būvēsi to pirmo kantaino ķieģeļu māju? Arī no ķieģeļiem? Ja tā, tad tas NEbūs lēti. Tavas divas norādītās ieceres pašā būtībā ir ļooooti atšķirīgas ēkas, attiecīgi iesaku tomēr izlemt kārtīgi, tieši kāda tipa ēka Tev interesē, jo šīs ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tu saki – tur nav supersarežģītu konstrukciju. A kā Tu to zini, ka nav? Plakanjumta mājai, kā jau teicu ir jābūt ļoti spēcīgai griestu konstrukcijai. NEvajag neko baisi sarežģītu, lai tāpat kopā savāktos gana nopietns karkasa materiālu apjoms un līdz ar to izmaksas.

Cik var izmaksāt vienkāršie projekti? Neviens no šiem parādītajiem piemēriem, manuprāt, NAV vienkāršs. Un atbildēt tagad uz Tavu jautājumu par izmaksām NAV iespējams, tāpēc, ka te ir ļooooti daudz faktoru, kas izmaksas var ievērojami mainīt . No kā būvēsi pamatus, no kā būvēsi karkasu, no kā veidosi fasādes apdari, kādu siltinājuma materiālu un cik lielā daudzumā izmantosi, kādu jumta seguma materiālu izmantosi, kādu apkures risinājumu izmantosi? Abstrakti runājot, vienstāva mājai pamatus var uzbūvēt gan par 1500 latiem, gan arī par 7000 latiem. Arī jumta segums var maksāt gan 2,8 Ls par m2, gan arī 12 Ls par m2, un pēdējais nebūt nav kaut kāds ūberkrutais materiāls. Liekot šādi materiālus pie materiāliem, kopējā starpība dažādos variantos var atšķirties pat desmit divdesmit tūkstošos latu!

Kas Tev to visu būvēs? Un visbeidzot tik pat milzīgi svarīgs jautājums ir – KAS Tev to visu būvēs!??! Tu pats? Tev ir reāla pieredze celtniecībā? Ja nav, vai varēsi atļauties algot meistarus? Mājas būvniecībā pēc standarta izpratnes pat vairāk kā pusi no gala summas veido tieši darba apmaksa! (Piebildīšu, ka saprātīgi domājot vienmēr būs visai daudz jomas, kurās bez zinoša meistara rokas tomēr neiztiksi – ar to rēķinies!)

Par arhitektu “iesācēju”. Nūū, teorētiski jau vari mēģināt tikt cauri ar arhitektu iesācēju – tikai pie nosacījuma, ja viņam ir arhitekta sertifikāts. Un neaizmirsti, ka Tev būs nepieciešami arī visi būvkonstrukciju mezglu rasējumi, ko obligāti zīmē sertificēts būvinženieris. Arhitekts iesācējs – tas ir koks ar diviem galiem. Ja viņš pats apņemas to projektu būvvaldē saskaņot, tad vari mēģināt ielaisties ar šādu variantu. Ja nē, tad Tu ticams daudzkārt pats skraidīsi šurpu turpu, lai labotu kļūdas. Protams, te atkarīgs arī, cik piekasīga ir vietējā būvvalde. Un nākamā lieta ar arhitektu iesācēju – ņem vērā, ka Tev vai Tevis nolīgtam būvniekam to māju pēc tā projekta pēc tam būs arī jābūvē. Ja tur būs neloģikas, materiālu izlietojuma neracionalitātes, kas projektā rodas arhitekta pieredzes trūkuma dēļ, pēc tam pats būsi gatavs to lēto absolventu zemē iedzīt… Tā kā – riskēt vari, bet seko visam līdzi ar prātu un, lai Dies’ dod, ka šitais beidzas veiksmīgi. Iesaku izveikt cenu aptauju – kaut vai iekš SS.lv ieliekot sludinājumu, ka meklē arhitektu tādai un tādai mājai. Es tā darīju – atradu patiešām teicamu variantu. Cenas gan šodien noteikti jau būs citādākas (augstākas) nekā 2009.gada janvārī.

Nepārproti! Es Tev te tagad augumā nebraucu un par muļķi arī nesaucu. Es Tevi aicinu šai lietai pieiet ļoti nopietni un pašam pētīt katru ēkas konstrukcijas pozīciju – izpētīt iespējamos materiālu veidus, plusus un mīnusus, izlietojuma daudzumus, cenas un izmaksas – tikai tad Tu varēsi atrast veidu, kā māju uzbūvēt maksimāli ekonomiski. Ja palūkosies cauri manam blogam no pašiem pirmajiem ierakstiem, arī redzēsi, ka esmu gājis visam šim procesam soli pa solim cauri – rēķinājis, pētījis, apspriedis utt. Cita ceļa nav! Ja būvēsi pats – Tev pašam ir jābūt lietas kursā par katru detaļu un niansi. Ja būvēs kāds cits – tad Tev atliks vien paļauties uz cita viedokli, cerams arī uz kvalitāti un darba godprātu un, protams, atliks rēķināties arī ar lielākām izmaksām.

Daudz es Tev te sarakstīju, bet tas viss no pieredzes. Uzbūvēt māju pašam – tas NAV VIENKĀRŠI, bet tas IR IESPĒJAMS! Attiecīgi, ja gribi pa lēto – izkod pilnīgi visu pats un meklē optimālākos risinājumus! Lai Tev izdodas!

Bez KPFI. Jā, nekādas celtniecības darbības pagaidām vairs nenorit, attiecīgi nav arī pagaidām nekā diža, ko regulāri ierakstīt blogā. 30.novembris nu ir pagājis un es tā arī neuzrakstīju KPFI pieteikumu. Patiesībā, neuzrakstīju tāpēc, ka līdz galam tā arī nesaskatīju tam 100% jēgu. Līdzfinansējums ir, bet tad viss jādara pa dārgo un oficiālo, turklāt pēc tam atskaites jāsniedz utt. Nolēmu labāk visu darīt uz savu galvu un pēc saviem ieskatiem un iespējām. Būs labi!

Lietus notekas darbojas. Šodien pabiju jaunbūvē, lai aplūkotu, kā māja pārcieš rudenīgās lietavas, kā arī, lai izvāktu no ēkas visus derīgos instrumentus. Šonakt un no rīta bijis pamatīgs slīpais lietus, tāpēc sienas virs cokola skārda lāseņa bija mitras, bet nu nekas slikts šķiet sienām nenotiek. Brālis teicies lietus laikā pavērojis notekas – tās darbojoties tīri labi. Protams, pie kārtīga gāziena un vējgāzēm ūdens tek arī garām zemē novietotajai mucai, bet nu pagaidām arī no tā nekas traģisks nav noticis. Sienas mājas stūros, kur ir ķēžu notekas, neizskatās, ka būtu slapjas.

Instrumenti prom. Mājas iekšpusē salīdzinājumā ar ārpusi šķiet patīkami siltāks, taču pie vainas jau droši vien aizvējš, ne jau kas cits. Vienalga patīkami. Tad nu mājas iekšpusē salasīju ķerrā visus derīgos, vērtīgos instrumentus un aizvedu prom, lai garnadžiem, ja nu tādiem ziemā sanāk ielūkoties pa logiem (domāju, ka nesanāks), nebūtu īsti jēgas tur ložņāt. Vismaz sirds mierīga.

“Lūšu dravas” medus. Pašreiz domāju, ka ir pienākusi pelnītā pauze celtniecības jautājumos, jo ir gan mazliet jāatpūtina prāts no tā visa, kā arī pašreiz esmu ļoti aktīvi ķēries pie medus projekta. Respektīvi, esmu nolēmis mammas medus padarīšanu pacelt augstākā, vizuāli tīkamākā un arī produktu ziņā daudzveidīgākā pasākumā. Pavisam drīz jau ziņošu par sekmēm, kad šis pasākums būs oficiāli publiskojams. Varbūt tā kā reiz būs laba Z-svētku dāvanas ideja kādam bloga lasītājam! Bet nu vēl nedaudz jāpagaida.

UPDATE – Beidzot saņēmos un atjaunināju Projekta izmaksu uzskaites lapu. Izķidāju visus čekus, kas bija sakrājušies makā un saliku to visu excel tabulā. Varat ievērtēt, kā tad nu tas viss izskatās. Pašreiz projekta kopējās izmaksas mazliet pārsniedz 11,5 tūkstošus latu.

Beidzot laicīgs ieraksts blogā. Pa ilgiem laikiem šī bija tāda nedēļas nogale, kurā iekš jaunbūves uzdarbojos tikai vienu dienu, tas ir, šodienu. Ja tā varētu izteikties – kopā ar Kasparu pielikām sava veida punktu šī gada būvniecības sezonai. Skaļi teikts, bet nu garīgi, iekšēji ir tāda sajūta. Bildes ļoti maz, bet nu viss, ko būtība vajadzētu parādīt, ir redzams.

Bēniņu gala sienas aizklāšana. Tātad šodienas galvenais uzdevums bija ar bannera audumu aiznaglot ciet tā arī neaizmeistaroto, otro vertikālo bēniņu gala sienu. Noārdijām balkoniņu un bez īpašiem sarežģījumiem kā nu tas stingrais audums ļāvās, tā to arī pieskrūvējām klāt. Domāju, ka būs viennozīmīgi labi, jo tagad vismaz slīpās lietavas un sniegs nevarēs iekļūt mājas iekšpusē. Banneris gan ir perforēts, taču domāju, ka tie caurumiņi ir tik maziņi, ka jelkādu nopietnu ūdeni caur tiem izdabūt būs pagrūti. Vēl sakasījām lapas un citu organisko drazu ap mājas perimetru, sanesām “āžus” vienā mājas pusē zem jumta pārkares, kā arī mežā izlīdzinājām bojāto ķīpu kalnus, lai nav tur vietējie Zilie kalni…

Drenāža darbojas. Atkal ievērtēju savu pusotrmetrīgo testa bedri – tajā joprojām ūdens nav. Tas vieš cerību, ka drenāža savu darbu dara. Cik ielūkojos kontrolakā, tad, jā – abās pienākošajās caurulēs ir redzams ūdens slapjums. Tātad “atūdeņošanas” process norit!

Tālākie plāni. Tīri teorētiski šķiet, ka neko dižu šogad pie jaunbūves darīties vairs neplānoju. Ja nu vienīgi radās doma, ka varētu pamēģināt kādā dienā vienu ļooooti avantūristisku ideju – sarotēt pusuzmūrēto skursteni par 180 grādiem. Tā kā pirms tam biju “saziepējies” uz kamīna apkuri, tad skursteņa pieslēgums man ir uz istabas pusi. Bet tagad, plānojot normālu malkas katlu, skursteņa pieslēgumu vajag griezt uz saimniecības telpas pusi. Teorētiski skurstenis stāv uz betona pamatnes, uz kuras virsū ir ruberoīds. Attiecīgi, ir cerība, ka prātīgi rīkojoties tas varētu būt iespējams.

Saimniecības telpa – par mazu? Vispār prātu pamatīgi nodarbina jautājums, vai es tajā mazajā saimniecības telpā vispār varēšu ietilpināt malkas katlu, siltā ūdens boileri un, jēēēēē, tonnīgu siltumakumulatoru… Domāju, ka vajadzēs uz istabu rēķina to telpu palielināt. It kā nav bēda un problēma, tikai ceru, ka izdosies atrast pareizo konfigurāciju. Domāju, ka te lieti noderēš Google SketchUp programma.
Un vispār pa ziemu būs ļoti aktīvi jāmēģina padarboties ap apkures sistēmas saplānošanu un aptuvenu satāmēšanu, kā arī būs jau jāpārdomā ūdeņu ievilkšanas iespējas mājoklī, kur un pa kurieni kādas trubas jāvelk un tamlīdzīgi.

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode

Daļējā piespiedu kārtā ieturēta divu nedēļu pauze blogā nav diži pieklājīga no manas puses, taču es tiešām ceru uz pastāvīgo lasītāju sapratni! Brīvdienās kaut kāda kustība pie jaunbūves norit, cik nu tās gaišās stundas un temperatūras grādi vēl ļauj, taču bloga ierakstam vēlīno darbdienu vakara stundu laiks mērenā saguruma dēļ kaut kā līdz šim nelāgi izpalika. Bet nu – puslitra kafijas krūzes iedrošināts beidzot tomēr saņēmos spēkus un nu rādu, kas tad pa šīm četrām nedēļas nogales dienām ir paveikts.

P.S. Nav pat vēl 3:00 naktī (2:49..), bet man jau ir izdevies ieviest ērtāku bilžu skatāmo instrumentu…   Ievērtējiet galeriju zemāk! Kā arī – pēc “skatītāju lūguma” uzlaboju arī PROGRESA GALERIJU! Ceru, šādi patiks labāk!

Logu ailu apdare procesā. Kā jau liecina virsraksts – tīri acu un sirds priecēšanai nolēmu mazliet padarboties ap logu ailu apdari, lai mājai piešķirtu glītāku, it kā nobeigtāku ārienes izskatu. Kā jau iepriekš izteicos, izmantoju brāļa ieteikto un izmantoto, vienkāršo logu apdares metodi ar collīgajiem dēļiem, kas nokrāsot, protams, ar to pašu iecienīto zviedru krāsu.

Ar Kaspara krāsošanas palīdzību aptuveni divarpus dienās esmu uzveidojis apdari pieciem logiem un lielajām vasaras durvīm. Labierīcību telpu mazlodziņu apdarei nepieciešami mazliet platāki dēļi par standarta collīgajiem (biezāka apmetuma kārta sanākusi – Andrejs vasarā mēreni pacenties… ), savukārt ieejas durvīm atkal vajag plānākus dēlīšus, lai atverot durvis to eņģes neatspiestos apdares dēlīšos.

Gandarījums par izskatu. Kopumā ar iegūto logu apdares vizuālo izskatu es esmu pozitīvi iepriecināts – man pašam tiešām patīk. Vienkārši, praktiski un glīti. Biju satraucies, ka dikti kritīs acīs sienu nelīdzenums, kas veidos pamatīgas spraugas starp sienu un apdares dēli, taču nav tomēr tik traki. Vietām nācās ar ēveli ailas dēli pielāgot sienas izliekumam, taču kopumā viss ir izdevies manām prasmēm vairāk nekā atbilstoši (man līdz daiļgaldniekam vēl tāāāāāls ceļš ejams.. )! Un papildus tam priecē fakts, ka šim darbiņam patiesībā gribēju algot galdniekus (kas teicās būt, bet tā arī neieradās..), jo pats apšaubīju savas prasmes. Taču, mierīgi pafunktierējot darbiņš izrādījās visai vienkāršs.

Kores un jumta malu apdare. Vēl vienu dienu veltījām, lai divatā ar sievu jumta galos piestiprinātu vējdēļus, citādāk atmosfēras iedarbībai bija palikušas pieejamas četras jumta galējās spāres. Arī šim nolūkam izmantoju klasiskos collīgos dēļus. Astoņi gabali sešmetrīgu dēļu, neliels čakars ar klāt tikšanu pie šiem jumta galiem un lieta paveikta. Uhh, kā es atkal priecājos, ka man nav kaut kāda divstāvīgā māja, kurai, lai tiktu pie jumta apdaresm būtu vajadzīgas nez kādas stalažas un trepes. Tātad – ir paveikta vēl viena maza niansīte, kas atkal papildina mājas kopējo ārskata noformējumu.

Lietus notekas, šķiet, darbojas. Nē, klātienē novērot lietus laikā, kā darbojas mans ķēžu pasākums, nav sanācis, taču, cik spriežu pēc dolomītaino oļu tīrības – lietus ūdens tos iekš mucas ir dabūjis paskalot un pamazgāt – tātad, ūdens 20-30cm diametrā tomēr gāžas iekš mucas. Taču, spriežot pēc smilšu šļakatām uz mucas ārsienām (pa vēja virzienam), tad, protams, vējš zināmu daļu no lietus ūdeņiem tomēr pamanās arī nopūst uz zemes. Nekas neparedzams. Stūrī, kur vējš klāt tik viegli netiek, tur uz mucas sāniem smilšu šļakatu nav. Lai vai kā – pagaidām es par šo nepilnību tik baisi neuztraucos, jo domāju, ka pārliecinoši lielākais vairums lietus ūdeņu tomēr mierīgi nonāk mucā un aiztek prom. Tas, kas nošļakstās uz zemes – tur tad jau lai drenāža savu darbiņu dara.

Nepabeigtā bēniņu siena… Tas ko es kautrīgi no jums savās bildēs slēpju, ir neiesāktā bēniņu otras puses sienas apdare… Kaut kā neceļās roka uz to, bet vajadzēs tomēr iesākt. Gribēju vispirms lietus notekas pabeigt, un tad arī sagribējās sirdi iepriecināt ar logu apdari. Bet nu gan, ja laiks ļaus, būs beidzot jāpieķeras arī kaut nedaudz pie šīs otras vertikālās bēniņu sienas. Ja ne visu ar dēļiem aiznaglot, tad vismaz sagatavot karkasu ar durvju vietu, pie kā uz ziemu piestiprināt lielo reklāmas banneri – lai mājas iekšpusē nevar iepūst sniegu un lietu. Jāsaņemas beidzot arī pie šī uzdevuma pieķerties.

Lietus notekas. Kā jau liecina virsraksts, tad abas pēdējās brīvdienas tika pavadītas cīnoties ar šo darbiņu. Atvainojos par štruntīgo bilžu kvalitāti, taču tā kā darbus 7dienas vakarā beidzu ap 20tiem ar lukturīti pierē, tad ne uz ko labāku tai mirklī cerēt nevarēju.

Tātad, no collīgajiem dēļiem tika saskrūvētas garas renes. To iekšpusē ieklāju ruberoīda loksnes, kuras ar kaudzi skavu pieskavoju pie renēm. Biju mēģinājis arī ar celtniecības fēnu tur kaut ko piekausēt, sakausēt, taču ārā jau ir pārlieku vēss un ar parastu fēnu es tur līdz Ziemassvētkiem ņemtos… Atmetu ar roku. Ruberoīdu kārtīgi ieklāju, kārtīgi saskavoju un visas šuvju vietas aizsmērēju ar bituma mastiku.

Renēm galos ar kroņurbi izzāģēju caurumus, kurus kārtīgi izsmērēju ar bituma mastiku un renes salaiduma vietā ieskrūvēju skrūvi, uz kuras uzkabināt ķēdi. Tad renes no ārpuses tika nokrāsotas ar zviedru krāsu. Un tad jau laiks tām gulties savā vietā. Šis process bija piņķerīgs, bet divatā ar Kasparu mums tas izdevās. Ruberoīda garais atloks teicami ielocījās līdz šifera loksnes apakšai, tādējādi jebkādas šļakatas no straujas ūdens ietecēšanas renē paliek uz ruberoīda un pie jumta latojuma/spārēm klāt netiek.

Lietus ūdeņu tvertnes. Kaspars palīdzēja sagatavot tvertnes, kurās tam ūdenim piezemēties. Ņēmām divas 200 litru metāla mucas, pārzāģējām tas ar fleksi uz pusēm, iegūstot jau četras tvertnes. Tvertnes salikām mājas stūros virs zemē ieraktajām lietusūdeņu aizvadcaurulēm. Tvertnes dibenā tika ieklāts un sablīvēts māls, kura uzdevums būtu nelaist cauru ūdeni. Uz zemē ieraktās caurules uzlikām metāla sietu, lai caurulē nevar iebirt akmeņi un lapas. Tad muca tika piepildīta ar pārpalikušaijem oļiem. Lietus ūdens tvertne gatava. Augšā uz iepriekšminētās skrūves iekš renes iekarināju ķēdi, apakšā ar fleksi nozāģēju to līdz vajadzīgajam garumam un ar tvertnes akmeņos ieraktu metāla stieni nostiprināju, lai ķēde nevar šūpoties kā ienāk prātā.

Eksperimentam uzgāzu uz jumta spainīti ar ūdeni – pagaidām izskatās, ka ķēde savu novadīšanas funkciju pilda pavisam pieklājīgi. Jālūko reālā lietū, kas un kā notiek.

Pagaidām nezinu, vai šīs lietus tvertnes ir uz palikšanu vai tikai pagaidu variantā – vizuālais izskats nav no tiem glītākajiem, taču pašreiz man būtiskākais, lai uz ziemu šī noteksistēma būtu funkcionējoša. Par vizuālo noformējumu jau varēs domāt nākamgad.

Drenāžas sistēma strādā. Starp citu, ielūkojos savā zilajā drenāžas sistēmas kontrolakā. Lai arī lietavas īsti nav bijušas, ūdens mucas dibenā tomēr ir beidzot pacēlies līdz promaizplūšanas līmenim. Tātad – drenāža savu darbiņu dara – tas priecē. Un tagad tai būs vēl vairāk ko darīt, jo nu arī lietus ūdeņi beidzot nonāks tur, kur tiem jānonāk – jaunizraktajā grāvī.

Tālākie darbi – atkal naglošana. Tagad beidzot varu mierīgu sirdi ķerties pie otra atlikušā jumta gala aiznaglošanas, jo nu pēc būtības rudens lietavas mani nebiedē – grunti tās ap māju tik vienkārši vairs nepieslapinās, lai ziemā varētu sasalstot nodarīt kādu skādi mājas pamatiem. Iepirku no Stafor arī vēl vienu 20 litru zviedru krāsas spaini – jānokrāso garās paspārnes un vēl neuznaglotais jumta gals. Vēl jāizfunktierē, kā šajā jumta galā ierīkot normālas durvis uz bēniņiem.

Beidzot atradu laiku/iespēju ieklabināt blogā par aizvadītās brīvdienas paveiktajiem darbiem. Vizuālo materiālu foto galerijas formātā kā ierasts lūgums skatīt ieraksta apakšā, bet tekstuālais skaidrojums jau tepat un tūlīt. Piebildīšu, ka esmu atjauninājis arī Progresa fotogaleriju, taču līdz Projekta izmaksu uzskaites lapas atjaunināšanai gan nekādi netieku pagaidam. Bet agri vai vēlu būs.

Jumta apdare sarkanā krāsā. Esmu ļoti priecīgs par savu izvēlēto zviedru krāsu. Nokrāsoto dēļu sarkanais tonis, manuprāt, pavisam labi iet kopā ar sienu krāsu. Feins, kolorīts komplektiņš sanācis! Vienīgais, kas mani tomēr nepriecē – šīs Stafor zviedru krāsas patēriņš. It kā biju rēķinājis, ka ar vienu 20 litru spaini vajadzētu būt gana uz krāsojamajām fasādes daļām, tomēr spainis jau tukšs, bet gana daudz vēl krāsojamā palicis. Nekas, ja mājas sienām krāsa aizgāja neticami maz, tad ar zviedru krāsu šķiet vismaz iestājas kaut kāds loģiskais līdzsvars.

Mocu augšā lietus noteku pasākumu. Gribējām ar Andreju pieķerties arī pie otra jumta gala karkasa un vertikālās sienas apdares, taču nekā. Abas dienas nocīnījāmies ar visu ko, bet līdz tam pasākumam nu nekādi. Es jau biju sacerējies pa divām dienām salikt lietus notekas un palaist tās darbībā. Bet šai jomā sanāca vien saskrūvēt līdz galam noteku kronšteinus, kā arī pielikām vējdēļus. Jumts ir ieguvis vēl par kapeiciņu pabeigtāku izskatu. Vēl sāku veidot arī pašas lietus notekas – saskrūvēju divus collīgos dēļus, izurbu iztekas caurumu un sāku “tapsēt” reni ar ruberoīdu, kura šuves sakausēju kopā ar fēnu. Ceru, ka šonedēļ šajā jomā pavirzīšos uz priekšu jau daudz ievērojamāk. Ak jā, par 20 latiem nopirku iekš Depo arī 17 metrus ar cinkoto 6mm ķēdi priekš vertikālajām notekām.

Brrr, ziema nāk. Pie jaunbūves no rītiem un vakaros jau ir visai pavēss. Ar steigu jāpiebeidz darbiņi, lai māja ziemu var droši sagaidīt. Ziņoju, ko tad jaunu esmu paveicis aizvadītajās brīvdienās.

Palodzes. Ņēmu un beidzot pielaikoju logiem palodzes. Tā kā ar skārdu praktiski darbojies neesmu, tad ar iegūto rezultātu patiesībā esmu stipri apmierināts. Kaut kā man pat izdevās pareizi izmērīt, piegriezt un izlocīt stūru konfigurāciju, lai tas viss pildītu kaut kādas funkcijas un pēc kaut kā arī izskatītos. Pašreiz bildēs redzamās palodzes ir vienkārši ieliktas savā vietā, bet nav nofiksētas. Vietējā veikalā nevarēju nopirkt “low expansion” putas. Pašreiz pašas malas ir par garu – tās piegriezīs pēc garumiem tad, kad būs uzlikti logailu apdares dēļi. Prasmīgie “meistari”, kas teicās brīvdienās būt un logus apdarināt, tā arī neuzradās..

Jumta gali. Nu tad beidzot vismaz vienu bēniņu gala sienu kopā ar palīgu Andreju ir izdevies pievārēt un piebeigt. Manuprāt, izskatās pavisam feini. Man pašam patīk. Un baigi priecājos par savām galdnieka “iemaņām” (neesošajām), ar kurām iestrādāju un apdarināju to trijstūra veida lodziņu, lai bēniņos būtu jelkāda ārgaisma. 7dienas otrajā pusē sākām arī šito visu dēļu pasākumu krāsot ar zviedru krāsu. Visu pabeigt neizdevās, jo iestājās tumsa, un nobildēt ar neko vairs nevarēju. Krāsa klājas labi, bet jākrāso gana cītīgi, lai nespīdētu cauri koks. Patēriņš izskatās lielāks nekā biju plānojis, bet – kā ir, tā ir un tā vajag. Katrā ziņā kopskats būs varen kolorīts! Gādāšu drīzumā kādu bildi līdz ko sanāks.

Pašgatavotas lietus notekas. Oiii, šitais pasākums man izvērtās par reālu smadzeņu mežģāmo. Darīšanas ar notekām līdz šim man nav bijušas, tad nu ar ūdens spainīti uz jumta malas centos saprast, kur, cik tālu, augstu, slīpi tām manām collīgo dēļu notekām būtu jāatrodas. Iiiiilgi, vairāk kā pusi dienas noņēmos, lai atkostu kaut kādu sistēmu manā gadījumā. Pagaidām šķiet esmu atradis optimālāko pozīciju noteku kronšteiniem. Vienā jumta pusē jau uzliku visus kronšteinus pie katras spāres, jāķeras pie otras, un tad jau arī varēs pašas notekas no collīgajiem dēļiem meistarot un “iztapsēt” ar ruberoīdu. Vējdēļa uzlikšanas veidu arī jau esmu izdomājis – atliek vien darīt. Tiešām spēcīga lietus gadījumā līdz ar mazo jumta slīpumu un ne pārāk dziļajām notekām lietus kā pa tramplīnu gan jau arī lidos pāri notekām. Bet vasaras mega lietavas mani īpaši neuztrauc – man būtiskākais novākt rudens līņāšanu.
Paeksperimentēju ar ķēdi iekš notekas. Ar cieto kroņurbi izurbu 54mm diametra caurumu un pieskrūvēju ķēdi. Principā ūdens pa ķēdi notek normāli. Lielākas strūklas savākšanai jāuztaisa centrējošas konstrukcijas, kas aizvada ūdeni uz ķēdes. Ir jau padomā, kā to visu darīt. Tagad vēl jāatrod, kur par sakarīgu naudu var nopirkt kārtīga izmēra ķēdi? Ieteikumi?
Kaut kas tāds jau būtu vareni glauni (dārgi), labi būtu arī šāda speciālā ķēde, taču mierīgi der arī klasiska, paliela ķēde.

Apkures lietas. Domu startēt uz KPFI projektu konkursu atmetis neesmu. Izvēlēšos atbilstošo malkas katlu, uzrakstīšu projektu kopā ar palīdzīgu zinātāju un tad jau manīs, kas sanāks. Tāmes, ko man “izsniedz” siltumkantori, gan ir visai kosmiskas… Par darbu, piemēram, viens uzņēmums prasa 880 Ls… Cits tai pat laikā saka, ka te diži vairāk par 150 Ls nav ko prasīt. Tad nu tiec gudrs, kam taisnība. Ok, izcīnīšos, tad ziņošu par sekmēm. Šodien katrā ziņā esmu dabūjis Jaunbūves novērtējumu no savējās būvvaldes – tagad nu atliek vien doties uz Zemesgrāmatu un beidzot nostiprināt to jaunbūvi savā īpašumā!

Naglojam dēļus. Paralēli cepienam ar KPFI projektu beidzot ir mazliet pakustējušies uz priekšu arī reālie, fiziskie darbi. Šajās brīvdienās tika turpināta dēļu naglošana. Prieks pašam redzēt, ka beidzot abas garās paspārnes ir aiznaglotas, kā arī jumta galiem horizontālās daļas ir ciet. Ar vertikālo pusi lietas gan nevirzās tik ātri kā gribētos, bet agri vai vēlu to būs jāizdara. Kopumā man personīgi priecē iegūtais rezultāts!

Zviedru krāsa. Beidzot nopirku, atvedu un arī izmēģināju pašmāju Stafor uzņēmuma ražoto zviedru krāsu. Piebildīšu, ka krāsu bija jāpasūta, jo viņi īsti neglabā krājumus – tas labi, tas nozīmē, ka krāsa ir pavisam svaiga. Līdz ko spaini izkrāmēju no mašīnas, skrēju pēc otas, jo ļoti gribējās pamēģināt uz paraugdēlīša, kā tā krāsa izskatīsies. Smaržo nedaudz pēc “parastās” krāsas, taču neapdullina, jo sastāvā nav nekā nepatīkama un kaitīga. Krāsa ir visai šķidra un uz neēvelēta dēļa klājas viegli (ēvelētam dēlim zviedru krāsa nav paredzēta).
Sākotnēji krāsas tonis ir visai spilgta, bet kad apžūst, tā kļūst “nopietnāka” un matētāka, taču noteiktos gaismas leņķos tā tomēr pamanās uzmest acīm arī košāku tonīti. Ir doma ar šo zviedru krāsu nokrāsot visus mājas apdarē izmantotos neēvelētos dēļus. Pieliekot paraugdēlīti blakus sienas krāsai – man šķiet, ka toņi ir pavisam labi saderīgi. Domāju, rezultāts būs kolorīts, interesants un saskanīgs! (Bildēs kā vienmēr tie toņi atšķiras no realitātes).

Palodzes un lāseņi. Vēl es pa nedēļu pasūtīju un jau dabūju cinkotā skārda palodzes, kā arī lāseņus, ko skrūvēt vietā, kur bēniņu gala sienas apakšpusē savienojas ar māla apmetuma sienu. Palodzes ir naiva doma stiprināt vienkārši ar montāžas putām, jo palodzes augšpuse ieiet iekš speciālas loga rāmja gropes. Nojaušu, ka skrūves būtu stingrāks risinājums, bet vizuāli kaut kā negribas palodzes viducī “ranillas” skrūves likt. Palodzes profilā zem loga rāmja arī nav iekāriena caurumus taisīt. Redzēs, vai no putu varianta kas sanāks.

Sasodīts, sasodīts, sasodīts – konkrēts aplauziens paša neuzmanības dēļ! Īsi izsakoties – nopietni jāpārdomā startēšana KPFI projektā, jo ar malkas katlu es varu dabūt finansējumu tikai 22kW x 50 Ls = 1100 Ls apmērā! Un tas arī vissss!! Granulu katliem tādā ziņā atbalsta finansējums ir  116 Ls uz kW, taču kombinētie katli maksā sākot no 2100 Ls… Tikai granulas vien es negribu – pārlieku neapdomīgs solis vienīgajai apkurei, manuprāt.

UPDATE !!! – Atkal kārtīgi izrakājos pa tīklu un uzgāju vienu vienīgu parasto malkas katlu GALMET GT-KW 25 (poļu brīnums), kuram ražotājs savā tehniskajā specifikācijā norāda 80% efektivitāti. Visiem pārējiem ražotāji lielākoties norāda diapazonu 77-83%, un tāds tīri punktuāli arī laikam var nederēt… Pirmdien braukšu ar šitā poļu katla pārstāvjiem aprunāties, pakonsultēties. Ja šis katls derētu, tad es savus izdevumus no pašreizējiem 2600 latiem varētu samazināt uz kādiem 1800 – un rezultātā iegūtu mazākcimperlīgu parasto malkas katlu nevis gāzģenerācijas. Bet nu lab, nav ko sapņot, pirmdien tad jau arī tiks lielākā skaidrībā, cerams.