Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda…
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Sieta likšana iekšpusē uz finiša pusi
Vēlīnais ieraksts pēc gana garas darba dienas. Šodien nu jau ar diviem palīgiem (Andreju un Kasparu) kopā darbojāmies pie sietu likšanas logu/durvju ailās. Pareizāk sakot, palīgi lika. Rītdienai palika divi guļamistabu logi – pārējie visi ir salikti. Izskatās, manuprāt, glīti un arī siets savas stūru stiprināšanas/noapaļošanas funkcijas veic teicami. Kad logi būs pieveikti, būs jāķeras pie sieta likšanas ārpusē uz stūriem, kur nepieciešams.

Fleksis + zāģa ripa
Es pats šodien nodarbojos ar logu ailu pielīdzināšanu un palodžu līmeņa izlīdzināšanas ar savu uzkombinēto instrumentu – fleksis + zāģa ripa. Lūk, šis te instruments salmu līdzināšanai un “daiļgriešanai” ir pašā reizē. Tiek klāt visiem rakursiem, plus, ātruma un ripas asuma dēļ salmus var pielīdzināt gludus jo gludus (ja vajag). Ar motorzāģi tādu darbu nepaveikt. Tikai jārēķinās ar baigo putekļu griešanos, bet tas man jau vairs nepārsteigs… Kad visi sietu darbi būs piebeigti, plānoju ar šito fleksējamo apiet visas sienas no iekšas un āras un nolīdzināt driskas un nelīdzenumus.

Lāsenis
Rekur, papētīju pamatu situāciju uz vietas, pamērīju, padomāju un kopā ar dažiem ieteikumiem nonācu pie šāda lāseņa skices. Tas ka augšas un apakšās galus skārdniekiem būtu jāatloka – tas tāpat skaidrs. Apakšā tik liela pārkare ir tāpēc, ka vajag…
Slīpums ir 9° un stiprināt plānoju augšpusē tai 3cm daļā. Stiprināšanai nolūkoju iekš Depo tās jumta metālseguma skrūvējamās skrūves – pašas griež caurumu un zem micītes ir gumijas blīvīte. Varētu būt gana ūdensdroši. Un vēl varbūt glupa, bet ideja – tajā tukšajā stūrī zem lāseņa (pie vainagsijas un putuplasta) iepūst kādas ne pārāk pufīgas celtniecības putas. Nosacīts siltinājums un papildus aizlipina šķirbu starp vainagsiju un betona pamatu. Ko sakāt par šādu lāseni? (Jāmeklē, kur to vispār pasūtīt un nez cik tāds maksās..)

Drenāžas plāns
Mums te pie iepriekšējā bloga ieraksta izvērtās mazā diskusija, kā būtu pareizi darīties, lai tie drenāžas tranšejā saliktie oļi neaizsērē ar smiltīm ciet utt. Nu tad atbildēšu uz dažām lietām tepat, nevis tur komentāros.

Kā redzams šajā topogrāfijas plānā, tad vecā Pad.laiku drenāža man tur tiešām ir. Ook, drošvien jau pārspīlēju ar to cauruļu mūžu, taču no 80-ajiem gadiem gribi negribi tiešām jau teju 30 gadi apritējuši. Ok, nav tik būtiski. Es pats neesmu tik vecs, lai zinātu precīzi, kad šamējās tur ieraktas.

Kas attiecas uz oļiem zem drenas caurules – nūū, cik lasīju dažādu info, tad tā it kā tieši arī darot. Kāpēc – to pats laikam funkcionāli izskaidrot nejēdzu. Kāpēc vajag virsū oļus – tas gan man it kā ir skaidrs (lai ūdens no grunts virsmas ātrāk caurulē nonāk). Un jā – nebūtu vēlams, ka tie oļi pieskalojas ar smiltīm. Attiecīgi, jāiepērk ģeotekstils un kāda metra platumā jākrāmē tik virsū, kamēr nav nokavēts.

Bildē iezīmēju, kā es vispār to drenāžas pasākumu esmu iecerējis. Ap māju tā zilā ir ieraktā drena. A pa vidam pļaviņā it kā bija domāta drenāžas caurule, lai arī tā pļava drenējas. Bet nūū – var jau varbūt tur likt arī kaut kādas necaurumainas kanalizācijas trubas, lai viss ūdens apjoms mauc pa taisno uz grāvi. Kanalizācijas caurule gan sanāks dārgāk..
Tā oranžā – ir vēl jāierok lietus noteku savācējcaurule (8cm diametra sarkanā elektrības gofra), kas ceļam otrā pusē pievienojas pie aizejošās drenāžas un rullē prom visu jumtūdeni uz grāvi. Jautājums vispār – vai uz manu 200 m2 jumtu varētu pietikt ar vienu noteku katrā jumta plaknes stūrī?? Tobiš, vai tā noteka spēs norīt gāzienā to ūdens apjomu?

Es ir beigts.. Šodien ar palīgu Kasparu 10 stundu laikā man pašam gluži vai neticot pabeidzām sienu nostiprināšanu ar vertikālajām lazdām. Sagarinām lazdas – koks vienā sienas pusē, koks otrā pusē – saštropējam tos savstarpēji kopā – atstaigājam un izlīdzinām (cik nu var) sienu ar “pārliecinātāj-āmuru” – savelkam štropes – sienam ar špagatu abus kokus kopā 5ās vietās – laižam štropes vaļā. Un šitā pāris desmitus reižu…

Pamatīgs, bet pozitīvs sagurums no tās vicināšanās un ņemšanās. Darbiņš paveikts labs! Ar steigu jāmeklē siets un jāsāk “sietošanas” darbs, lai var jau par apmetumu domāt. Starp citu, pie iepriekšējā bloga ieraksta par sietiem priecāšos saņemt kādus komentārus.

Šodien paldies Kasparam par tempa uzturēšanu! Piebildīšu vēl, ka vakar ar palīgu Andreju attālā mežā stundas laikā šim sienu stiprināšanas pasākumam nogāzām vairāk kā 50 daudzmetrīgās lazdas, ko divos piegājienos uz mašīnas jumta atvedu līdz būvvietai. Kādas desmit palika šovakar pāri.

Gribu vairāk laika…
Uhh, ja vien es varētu kādas nedēļas no vietas tā ņemt un pastrādāt pie šī sava projekta… Fiziski drošvien būtu visai pabeigts, bet progress gan būtu varenlabs. Tagad nu pa brīvdienām kopā ar savu biedru Andreju gāāāndrīz piebeidzām likt sienas, respektīvi, palikušas vēl aptuveni 5as augšējās ķīpas, kuras iestellēt vietā. Esam visai labi piešāvuši roku šai procesā un šodien pietrūka vien kādas divas stundiņas, lai to pasākumu piebeigtu.

Logu ailu pielīdzināšana
Pa vidam atklāju gana vienkāršu, bet efektīvu metodi, kā logu ailas padarīt līdzīgās logu ailām. Līdz šim tur bija zigzagoti ķīpu gali, kas totāli līda iekšā loga rāmja platībā. Ķīpu garums pirms likšanas vietā nav bijis notrāpīts pareizā garumā. Sapratu, ka patiesībā tos salmu ķīpu galus var gana vienkārši papluinīt un izvilkt laukā liekos salmus. Striķi paliek vaļīgāki, bet tos pēc tam pievilku ar kociņiem. Nu vismaz var normālas logu ailas saveidot. Sapluinīto salmu kalni gan mājas iekšpusē paliek aizvien iespaidīgāki, bet tie vēlāk noderēs šķirbu un bedrīšu aizbāšanai sienu krāvumā.

Sienu līdzenums
Diezgan svētīgi ar Andreju “pačortojāmies” par aprīlī pieaicināto div-palīgu sakrautajām sienām. Jā, vien aptuveni četrās dienās viņi tiešām sakrāva teju visu atlikušo (izņemot augšējo rindu), taču mums toties gana daudz laika aiziet tagad to visu visai nelīdzeno krāmējumu izlīdzināt. Viena ķīpa par daudz uz iekšu, otra par daudz uz āru utt. Kopumā vispār lielākoties visas ķīpas ir jādauza no iekšas vairāk uz āru, lai karkasa ārējo plakni kaut nedaudz sasniedz. Būs vēl ko noņemties ar līdzināšanas pasākumu, kad sienas būs nostiprinātas ar vertikālajiem, abpusējiem mietiem. Tos gan vispirms vēl jāsarūpē gana pieklājīgā apjomā.

Metāla siets
Tagad jau labu laiku pētu krāvuma virsmu un karkasa īpatnības un galvā modelēju, kā un kur es stiprināšu apmetuma sietu. Esmu nonācis pie sapratnes, ka ar sietu, ticamākais, nāksies pārstiept visu sienu platību, lai nosegtu bedres, koka statņus, mietus utt. utjp.
Mazliet naivi esmu iedomājies, ka sietu varētu pieskavot pie karkasa, stiept horizontāli uz priekšu, aiz tā stūķēt garām salmus, lai aizpildītu gropes un bedres, un tā turpināt pa rindai visas sienas garumā. Tā kā iekšpusē skavot nav pie kā, domāju no stieples uzveidot garas skavas, ar ko pagaidu variantā pie ķīpām “pienaglot” to sietu. Pēc tam visu šo iekšējo un ārējo sietu izklājumu vienkārši cauršūt ar špagata striķi un sastiprināt kopā vienu pie otra. Varēs uz nebēdu manas pārsienamās adatas izmantot – tās ir noderīgas mantas.
Un vēl loģiski saprotu, ka apmetums pie plika koka (karkasa un stabilizācijas mieta) neturēsies, tāpēc arī šeit domāju zem metāla sieta uz koka virsū iespiest salmu šķiedras, lai apmetumam ir pie kā turēties. Varētu gan jau arī izmantot kaut kādu audumu, ko pie karkasa piekniedēt, bet nu pamēģinās ar salmiem zem sieta.
Tagad uzdevums sameklēt, kāds siets būtu piemērotākais un cik tas pasākums man izmaksās.

Un vēl – ja nu kādam ir gribēšana šajā visā procesā kādā dienā kopā ar mani padarboties, saņemot finansiālu atlīdzību, ziņo tik šurp!

Pāris dienas pa šo laiku ir sanācis padarboties pie procesa. Vienu dienu veltīju putuplasta cokola apmešanai ar līmjavu un armējošo sietu. Taču visvairāk laiks pavadīts pie pēdējās salmu sienu rindas krāmēšanas. Pamazām process virzās uz priekšu. Kā jau iepriekšreiz aprakstīju, nopresēju sienu uz leju un tad mēģinu tai spraugā iestūķēt pēdējo ķīpu. Vietām sanāk vienkārši, vietām visai piņķerīgi.

Divas dienas man palīgos ieradās draugs Andrejs, ar kuru kopā izmēģinājām vertikālo koku pielikšanu sienas stabilitātes panākšanai. Koki novietoti abās sienas pusēs viens pretī otram. Ārpusē koka augšpuse balstās pret augšējo vainagsiju, līdz ar to siena nespēj “gāzties” uz iekšpusi.  Kopā lazdu kokus savilku un nospriegoju ar nelielām kravas stiprināšanas stropēm. Tad ar adatām cauršuvu špagata striķi un vismaz četrās vietās tos kokus savstarpēji sasēju. Kad siešana pabeigta, stropes laižu vaļā un velku laukā. Rezultātā ir iegūta patiešām ievērojama sienas stabilitāte – tas ļoti priecē! Būs jāiet atkal ekspedīcijā pa savu mežu un jāmeklē taisnās, garās lazdas. Vajadzēs vēl gana lielu apjomu, bet gan jau sakasīsim. Ja ne manā mežā, tad būs jābrauc “ciemos” pie Edgara uz Birzgales mežiem.

Šodien viens pats padarbojos pie “plauktiņu” izveides no collīgajiem dēļiem ķīpu balstīšanai vietās virs logiem un durvīm. Manuprāt, sanāca pavisam neslikti. Jau pamanījos iestūķēt virs loga ķīpu pārīti, un mazliet paturpināju arī pārējo sienu. Ehhh, būtu vairāk to brīvo, pieejamo dienu… Uznākusi mazā darbošanās iedvesma, jo redzu, ka process tiešām virzās uz priekšu. Lēnām, bet notiek.

Uhh, aizņemtība ar tiešajiem darba pienākumiem tik blīva, ka naktīs īsti vairs nav spēka/laika blogā aktīvi ieklabināt notiekošo. Vēl pa vidam komandējums uz ārzemēm, remontā nodots dators, mašīnu remonti, cīņas ar sīčiem utt. utjp. Bet nu kādu reizi tomēr ir jāsaņemas kaut ko te tomēr ierakstīt.

Tad nu ziņoju, ka aizpagājušajās brīvdienās mazliet pie pēdējās salmu rindas likšanas pašeftēju viens pats un tad otrā dienā kopā ar Didzi. Vienam kaut kā nevedās tas process. Kā bildēs redzams, ar diviem labiem domkratiem un tēva īpaši sagatavotajiem piespiedējdzelžiem nopresēšana veicas tīri labi. Ķīpu iestīvēt gan nav tik vienkārši, bet nu pamazām izdodas.
Nē, siena nav tik stabila, kā biju cerējis ieliekot pēdējo rindu. Ar Didzi vien izštukojām, ka būs jāizmanto gari vertikālie koki, kurus novieto abās pusēs un tad caur sienu savelk vienu pie otra. Laba ideja ir izmantot kravas stropējamās lentas ar to tirkšķināmo savilcēju. Ar tām kokus savilks kopā, nosies ar striķi vai stiepli un tad jau stropes var laist vaļā un izmantot nākamo koku spriegošanai. Šito pasākumu vēl jāizmēģina. Bet viens ar to nu nekādi nevar tikt galā.

Svētku brīvdienās sanāca padarboties tikai vienu dienu. Nolēmu viens ap sienām nekrāmēties, bet turpināt darboties ar citiem sīkumiem. Piemēram, noņēmu pretlietus plēvi, lai vēdinās sienas. Satīrīju no salmiem visu ārējo perimetru, un tad atraku, atbrīvoju no smiltīm cokolu pusmetra augstumā, lai varu to normāli apmest ar līmjavu un sietu. Jāsāk plānot un jāpasūta lāsenis.

Ja nu kādam ir kāda brīva diena vai pusdiena un ir luste padarboties ap salmiem, kā arī, protams, papļāpāt par un ap šādiem projektiem un citām lietām – droši ziņojiet! Pusdienas garantēju, kā arī par palīdzīgu roku pāri esmu gatavs maksāt arī dienas naudu. Tā kā – ziņojiet un brauciet tik ciemos!

Uhh, nesanāk laika un lustes kaut ko ieklabināt, bet nu – tomēr saņēmos. Te būs, iespējams, mazliet haotiska, taču tomēr situācijas atskaite.

Sienas saliktas – trūkst pedējā rinda
Ir tā, ka divi noalgoti vīri četrās dienās ir salikuši visas sienas – visur palikusi nesalikta vien pēdējā, augšējā rinda. Tur vajadzīga atsevišķa pieeja ar tiem maniem domkratiem. Vīri jau noeksperimentēja – pat ar vienu domkratu presējas labi, un pēdējā rindā varēs iedabūt pat veselu ķīpu bez baigākā sadisma. Attiecīgi, šajā nedēļas nogalē domāju pie šī procesa piestrādāt, lai varētu teikt, ka sienas ir saliktas pilnībā. (Bildes neattēlo pēdējo situāciju, tas ir starpposms.)

Vīri arī izdomāja gana interesantu sienu stabilitātes panākšanas metodi – ar vertikāliem kokiem, kas man palika pāri no kaudzes priekš dzīšanas ķīpās iekšā. Šos mietus ar stiepli pa diagonāli pievelk pie koka karkasa. Grūti “uz papīra” raksturot. No vienas puses attiecīgi stabilitāte panākta, jāskatās, kas no otras būs. Pamēģinās dzīvē, tad arī noziņošu, kā izdevās. Jānostiprina visas vietas, kur siena švunkājās un tad jau pasākums gatavs! Domāju, nebūs tik traki ar to stabilitāti.

Slapjums
Jā, pavasarī par gruntsūdens daudzumu savā apbūves gabalā es noteikti nevaru sūdzēties. Pat pamatu iekšpusē smiltiņas ir slapjas un zampīgas. Bet – ņemot vērā, ka apbūves gabals nav drenēts un viss uz jumta uzkrātais sniegs tikai pirms nedēļas pusotras nonāca nost un turpat pie pamatiem izkusa, tad nu galīgi nav brīnums, ka ir tā kā ir. Ar brāli jau izkalām drenāžas plānu – U veidā ap mājas perimetru ierakšu jau nopirkto drenāžas cauruli, pie tās pieslēgšu jumta notekas (kas to zin, kad tādas vēl uzstellēšu..), un tad šito visu pasākumu jāslēdz klāt pie garākas drenāžas, kas iet prom uz lielo lauku slīpumā uz leju. Domāju, ka pēc šitāda pasākuma būs pavisam ok.

Un tad jau var pēc kārtas ķerties pie tālāko, saplānoto darbu īstenošanas.

Stabilitāte un sienu vēdināšana – Pieņemsim, ka sienas beidzot būs saliktas. Tad jāpanāk sienu stabilitāte. Tad, domāju, jāļauj tām sienām pavasara saulītē un vējiņā izvējoties, cik nu var, lai dabūtu laukā lietus mitrumu, ko tās dabūja likšanas laikā.

Bēniņu gala sienas - Tad ir doma, ka vajadzētu tā kā aiztaisīt ciet bēniņu gala sienas. Ideja ir izmantot dēļus ar neapzāģētām malām un likt tās tā saucamajā “trīnītī”. Šķiet, tas varētu būt viens no racionālākajiem, finansiāli izdevīgākajiem un arī izskata ziņā nebūt ne peļamākajiem variantiem. Ja ir kāds cits ieteikums – ar lielāko prieku uzklausīšu!!

Cokola apmetums – Pirms vai pēc bēniņu sienas vajadzētu savest kārtībā cokola apmetumu. Jāpērk apmetuma siets, līmjava un jāvālē to visu virsū uz cokola putuplasta. Pārāk ilgi jau tas ir nostāvējis bez aizsardzības. Uz aci gan izskatas, ka nekas slikts tam nav noticis – ekstrudētais ir laba manta. Iesākumam mierīgi palikšu pie līmjavas finiša kārtas. Pēcāk, ja sagribēsies, varēs krāsot, likt “lietutiņu” vai sadomāt vēl nez ko.

Cokola lāsenis – Tad vajadzētu pasūtīt pie skārda meistariem un pie cokola, pareizāk sakot, pie apakšējās vainagsijas pielikt lāseni. Tas iet pāri cokola apmetumam, bet augšējā daļa paliks zem sienu apmetuma.

Pamatu slīpais putuplasts -Nezinu, kurā precīzi momentā, bet kādā (sausā) brīdī būs jāizveic rūpīgs un uzmanīgs pamatu perimetra atrakšanas process, lai saliktu slīpo ārējo putuplastu pamatu izsaldēšanas aizsardzībai.  Jārok vaļā pakāpeniski un ne līdz pašai apakšai, lai putuplasts nesadomā “pastaigāties”. Čakars ar šito draud ne pa jokam, bet ko vajag, to vajag…

Sienu līdzināšana, stūru un logu/durvju ailu apdarināšana – Šitais process varētu būt visai “jautrs”. Vispirms pa perimetru visai mājai apakšpusē būtu jāuzliek metāla siets, lai no grauzējiem varētu pasargāties. Visas sienas pēc iespējas jāizdauza, lai būtu tik līdzenas cik var. Jāņem ar elektrozāģi vai kādu citu instrumentu – jāšņikā nost liekie, uz āru izvirzītie salmi. Tad jāliek virsū siets arī uz sienām, kur ir pārak lielas iedobes un tamlīdzīgi (piemēram, pie slīpajiem statņiem), jābāž aiz tā sieta salmi kārtīgi. Arī gar visām logu un durvju ailēm jāliek sieti, lai panāktu kaut kādu formu stenderēm. Kad tas viss izdarīts, var beidzot domāt par apmetumu – iesākumam no ārpuses, un joprojām, ticamākais, plānoju to darīt ar kaļķi mašīnapmetuma formātā – nevis manuālajā formātā krāmēties ar mālu.

Drenāža, kanalizācija un ūdens apgāde - Paralēli visiem augstākminētajiem procesiem būtu arī jāsāk štukot un rakāties pa zemi arī šo ūdens pasākumu jomā. Drenāžu jau aprakstīju pie Slapjuma tēmas. Kanalizāciju laikam labāk neeksperimentēt – jāliek kārtīgs plastikāta septiķis vai betona grodi – jāskatās, kas izdevīgāk. Ūdens apgāde, jāmeklē ūdens ieguves vieta un jātaisa spice…

Nu tā lūk. “Neliels” darbu plāniņš ir – atliek tikai to visu pakāpeniski īstenot. Laika prognozes šiem uzdevumiem man nav nekādas. Tad jau manīs. Lai mums izdodas!

Tik daudz darāmo un pieguruma, ka nebiju saņēmies te ievietot kādu info, kas tad sadarīts. Beidzot tas tiek izdarīts. Īsi un konkrēti.

Tātad, pirms divām nedēļām es apšuvu ar plēvi tās sienas daļas, kas visvairāk pakļautas lietus mitrumam. Visas saliktās ķīpas vēl neesmu nopakojis ar plēvi, bet pie tām par laimi lietus diži klāt netiek. Līdz ziemai izdarīšu. Izskatās vairāk vai mazāk labi, būs jāpāriet pāri ar skavām kārtīgāk. Zinu, ka man komentos sacīja, ka skavas vien neturēs – šito vēl palūkošu, apdomāšu.

Savukārt pagājušajā nedēļā beidzot attaisnoju bezkaunīgi ilgi aizņemtā celtniecības fēna (Edgar, paldies) esamību mana auto bagāžniekā. Beidzot mierīgi atradu, kur nopirkt pietrūkušo bituma lentu (Būvniecības ABC), un salīmēju to līdz galam uz kores. Un tad arī fiksi un smuki saliku virsū kores skārdu, ko, manuprāt, esmu pieskrūvējis pietiekami pamatigi. Izskatās glīti, man patīk. Un vēlreiz pārgāju četrāpus pāris pilnīgi visām jumta skrūvēm – dažas bija bik vaļīgas palikušas (domāju no staigāšanas) – pievilku kārtīgāk un miers mājās.

Tagad vēl vajadzētu saņemties un piebeigt sienu nopakošanu ar plēvi un arī pārkrāmēt iekšpusē ķīpas uz kāda paaugstinājuma, lai neguļ smiltīs. Tāds mazais rudens sagurums iestājies, plus, darāmo darbā ar netrūkst. Bet nu, ņemot vērā vasaras nonstop bliezienu, priekš manis šāda situācija iiir ok. Cīnamies!

Sveicieni!
Uhh, padaudz laika aizritējis kopš pēdējā ieraksta, bet nu visai raibi ar gājis. Pabiju prom no LV mazliet, paspēju izslimoties, bērneļi arī apslimuši, laiks paštruntīgs dažbrīd, darbu netrūkst – vienvārdsakot, viss kārtībā, dzīve rit uz priekšu.

Uz kores bituma lenta
Pirms kāda laika padarbojos uz jumta ar no Edgara aizlienētu celtniecības fēnu – līmēju uz kores bituma lentu, lai, kad būs uzlikts kores skārds, nebūtu jāsatraucas par to sniegu, ko papūstu zem tā skārda apakšā. Ehh, esošie lentas krājumi nebija pietiekami, tāpēc darbi palika nepiebeigti. Tagad meklēju, kur to bituma lentu iepirkt – K-Rautā nav, a iekš Depo vēl neesmu bijis.

Vēl mazliet pie sienām
Tai pat dienā palīgos bija atbraucis arī Didzis. Apzāģēja jumta latojuma dēļu galus, kas līda laukā no šīferapakšas, un tad kopīgi padarbojāmies pie viena sienas bloka – pakrāmējām ķīpas, lai šim ar tiek tas “prieks”. Konstatējām, ka arī elektriskā zāģa ķēde visai ātri paliek vaļīga. Bet nu – ar elektrisko ir daaaudz foršāk strādāt. Labi, nav varbūt tik nežēlīgi jaudīgi, bet izdarīt vajadzīgo var bez problēmām. Nesmirdīgāk un mierīgāk.

Gatavošanās ziemai
Pēc tam spītējot tipiskajām rudens veselības kaitēm, pēdējo svētdienu tomēr atkal saņēmos un padarbojos iekš būves. Pa lielam – gatavojos ziemai. Pamanīju, ko no zemes iekš ēkas uz augšu nāk paliels mitrums – un tā kā iekšpusē sakrautās, vēl neizmantotās ķīpas tomēr saskaras ar tām smiltīm, tad tām tiek klāt mitrums. Ņēmu un vienas puses krāvumu visu pārkrāvu. Iztīrīju laukā salmu driskas, saliku riepas pamatā, uzklāju virsū plēvi un uztaisīju vienu smuku palielu kaudzi. Šitajās brīvdienās vajadzētu otru, manāmi lielāko kaudzi arī šitā pat pārrevidēt un pārkārtot, lai nezaudēju pa ziemu tās ķīpas, kas ar smiltīm saskaras. Tā jau pietiekami daudz esmu ķīpas pazaudējis.

Vēl gatavojos ieziemošanai un apdomāju galvā, kā izveikt salikto sienu saglabāšanai. Domāju no ārpuses uz karkasa horizontāli uznaglot pārpalikušos collīgos dēļus, lai iegūtu kaut nelielu distancējumu no salmiem – un tad uz šiem collīgajiem dēļiem jāpiekniedē plēve, lai pasargātu sienas no lietus un sniega. Diemžēl, pagaidām cerētos reklāmu bannerus/tentus dabūt nav sanācis, bik par vēlu pēc vēlēšanām noreaģēju. Tad nu būs vien jāiepērk plēve. Kopumā laikam vajadzēs kādus 30 metrus x 3 metru platumā. Braukšu uz Depo un skatīšos, kas racionāli izdevīgākais sanāk.

Pabiju Māja 2010 izstādē
Visai štruntīgs pasākums, absolūti neko noderīgu neieraudzīju. Labi, ka par ieeju nemaksāju, jo bija ielūgums. Vienīgi satiku paziņu Hariju no RBB, kurš visādus interesantus zaļus siltinājuma un būvēšanas materiālus piedāvā. Šamējam bija gatavais māla apmetums pieejams – ja liek 2 cm slāni, tad tas izmaksā 8 Ls kvadrātmetrā, turklāt uzklāšana ar rokām, jo iekārtas viņiem nav. Priekš manis tas cipars stipri par šerpu, tad jau labāk pašam ar rokām teju čakarēties. Vēl viņiem esot koka paneļi ar iepresētiem salmiem – dikti labi esot, bet nu cenas neparko neatklāj, esot jābrauc uz biroju skatīties… Da nu.

Gandarījums
Uhh, tā centīgi gaidītā diena klāt. Šodien laika apstākļi bija varen lieliski. Darbs brīnumainā kārtā gāja raiti un pamanījos uz jumta uzdabūt un salikt pāri pa 30 šīfera loksnēm. Tātad, abas jumta plaknes ir pilnība nosegtas. Priecē, ka pamanījos tos 70% jumta seguma salikt pilnīgi viens pats. Nu jā, šajā pēdējā plaknē ko liku var samanīt vieglas neprecizitātes iezīmes, bet nu – priekš mana pirmā jumta un absolūti autonomas likšanas nepavisam nav slikti.
Tagad atliek salikt šīferi arī uz lievenīša nojumītes, kā arī uzlīmēt bituma lentu korē uz lokšņu savienojuma vietas, un tad jau skrūvēt klāt kores skārdus. Vēl jāapzāģē jumta latu gali, kas galos lien laukā no šīferapakšas, un tad jau arī varēs vējmalas pieklēbēt vietā. Beidzot ir samanāmas jumta epopejas beigas. Nu vismaz pagaidām, jo nākamgad jau jāsarūpē arī notekas un jāizdabon skursteni cauri jumtam. Bet nu tas viss otršķirīgi. Starp citu, izskatās, ka vairākas šīfera loksnes paliks pāri neizmantotas – nekas, saimniecībā noderēs!

Elektriskais Partneris
Vakar caur jauniegūtiet kontaktiem iekš oficiālā Husqvarna veikala par ļoti draudzīgu ciparu tikai iegādāts Partner EL1750 elektriskais motorzāģis. Šitam bļemba virsū liecina, ka ir tiešām Zviedrijā ražots un, kā spečuks teica, vien no tiem retajiem, kam piedziņas zvaigznīte no metāla vēl esot nevis no plastmasas. Nav tas pats svaigākais modelis, bet man jau nav modes skate – man vajag instrumentu.
Aparāts praktiski jauns, ir ticis atdots atpakaļ garantijas ietvaros. Jauns maksā ap 100 Ls, iepirku pa 50 Ls ar svaigu garantiju. Iemēģināju – neierasti ar tādu strādāt šķiet, jo nevibrē un nerūc tik dikti kā motornieks, turklāt neierasti, ka atlaižot “gāzi”, ķēde ļoti ātri nobremzējas. Feini, visai droši. Izzāģēju vienu stūra gropi, ir neslikti. Vieīgi ķēde gan aizdomīgi ātri vaļīga palika, bet nu husītim pirms servisa es arī pēc katras gropes ķēdi vilku. Kaut kas netīk tām ķēdēm iekš šīs salmu padarīšanas.
Bet nu man jau šķiet ar šādu zāģi varētu būt ērtāk strādāt. Ir bik vieglāks, nesmirdinās, neprasa benzīnu un nav tik skaļš (par klusu gan arī nenosauksi – austiņas ieteicams lietot). Redzēs, ko rādīs laiks un darbs ar šo verķi.