Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Ķīpas sašķirotas
Nu tā, šķiet, esam saņēmušies laikam tam pirmajam eksotiskākajam procesam šīs mājas celšanas procesā! Ir doma šajās brīvdienās sākt likt salmu ķīpas iekš karkasa. Ķīpas ir sašķirotas, vairāk kā puse ar pavisam normālajām sanests apakšā zem mājas jumta, otra puse ar daļēji mitrajām atstāta ārpusē vēl zem plēves, ar domu, ka no tās ņemsim pusītes un tamlīdzīgi. Vēl viena gana ievērojama daļa ar ķīpām tika aizvesta uz mežu, tā teikt, uz neatgriešanos… Ar to biju rēķinājies.
Ak jā – rīt ir doma uzsākt beidzot to šīfera jumta likšanu. Labi vismaz, ka vējplēve stāv un sarkā no lietus apakšā esošās salmu ķīpas. Protams, ziņošu, kā mums ar to jumtu veicas.

Sagatavošanās pirms sienu celšanas
Tas, kas man līdz brīvdienām vēl jāizdara, jānopērk keramzīts, ko iebērt spraugā starp pamata vainagsijām, kā arī jāsagādā pamatīgs rullis ar tā saucamo špagatu jeb to polipropilēna auklu, ar kuru pārsiet ķīpas. Par pārsiešanu sauc procesu, kad ķīpa tiek uztaisīta īsāka nekā tā ir standartā. Šāda darbība būs jāizveic visai bieži, tāpēc palūdzu tēvam, lai izgatavo pārsiešanas adatas – tās varat aplūkot tepat blakus esošajās bildēs.
Lai ķīpas vispār varētu likt, starp vainagsijām jāsagatavo ieliekami klucīši, kuros ir izurbti caurumi, kuros savukārt tiek vertikāli iestellēts uzasināts miets. Šādi vertikāli mieti pamata vainagā tiek iestrādāti ik pa pusmetram – rupji izsakoties, uz katru normālu metrīgo ķīpu būtu jābūt diviem šādiem mietiem. Tas nepieciešams, lai apakšējā ķīpu rinda nevar nekur no pamata “aizbraukt”. Savukārt augstāk krāmētās ķīpas jau tiek vertikāli caurdurtas ar pusotrmetrīgiem mietiem, kas veido armatūtu un saturu sienu kopā pret izgāšanos.

Brīvdienās – WALL RISING jebšu salmu sienu celšanas talka!!!
Teiksim tā, nojaušu, ka par šo procesu mana bloga sekotājiem varētu būt pagaidām vislielākā interese. Tāpēc izsaku aicinājumu – IR iespēja pieteikties un braukt šajā procesā piedalīties, pielikt palīdzīgu roku un mācīties būvēt salmu sienas kopā! Pats to lietu vēl neesmu darījis, tāpēc tā tiešām būs savā veidā kopīga mācīšanās.  Ja ir kādam interese un gribat pieteikties talkā – ziņojiet laicīgi uz janislusis@inbox.lv . Laicīgi tāpēc, ka man ir aizdomas – interese varētu būt visai liela un baigo baru ar ļaudīm tur uzņemt pagaidām neplānoju, tā kā tas vēl tāds izziņas process. Kā arī, jāzina jau, cik talcinieku vēderus vajadzēs pildīt ar labā un izpalīdzīgā darbā nopelnītām pusdienām! Ziņojiet!

Māli apmetumam un javas maisītājs
Vēl iepļurkstēšu, ka vakar no sava drauga būvvietas paķēru pusmaišeli ar māliem – būs jāsak kaut kad pētīt un eksperimentēt, kā to apmetumu taisa.
- Jālasa literatūru, jāskatās video un jākonsultējas, kādās proporcijās jājauc māli / smilti / salmu šķiedras, un vai šajā strukturālajā apmetumā (ne-noslēdzošajā kārtā) ir vajadzīgi kaļķi.
- Jāizdomā, ar kādu konkrēti metodi sasmalcināt salmus sķiedrās priekš apmetuma armatūras.
- Jāizdomā, kur izraut sietveida materiālu, ar kuru sijāt akmeņus laukā no māliem.
- Tāpat, jādomā, kur par mazām naudiņām iegādāt kādu gana smalku sietu, teju vai putnu žogu, ko varētu pa perimetru apakšpusē zem apmetuma ielikt, lai grauzēji nevarētu salmu ķīpās iekļūt.
- Un viens no pašiem sarežģītākajiem jautājumiem, jādomā, kur izraut aptuveni tādu javas maisītāju, kā bildē redzams, lai varētu to mālu/smilšu padarīšanu maisīt. Ar cementa maisītāju šito lietu sajaukt nevar, bet ar rokas mikseri tas draud izvērsties nošāvienā. Tā lūk. Ir ko funktierēt.

Jumts gatavs šīferim
Ir vēls svētdienas vakars un tikai pirms nepilnām divām stundām ap 22iem es ar lukturīti pierē piebeidzu vējplēves un jumta latojuma likšanu. Šodien uz būvi devos vien ap 17tiem, jo visu pārējo dienas laiku lija. Lietus reāli izčakarēja darbus – bija paredzēts šodien iesākt likt šīferi, bet nu, kā ir, tā ir.
Vakar lija mazāk, tad arī Didzis ar Arvi tapināja latojumu un vējplēvi otrai jumta plaknei, taču lietus un pienākušā vakara dēļ pašu kori no abām pusēm piebeigt tā arī neizdevās – to tad arī šodien viens pats ņēmos un pievārēju. Ar augstumu visai labi nedraudzējos, taču kātot pa to jumta latojumu man iepatikās, skats visai patīkams, vienīgi ar laiku pēdas nogurst no tā slīpuma un lavierēšanas. Bildes te vēl no nepabeigtā procesa.

Jauns palīgs – Normunds
Piektdienas vakarā saņēmu dikti pozitīvu ziņu – man palīgā uz sestdienu pieteicās viens no mana bloga rūpīgajiem sekotājiem vārdā Normunds. Dikti lādzīgs puisis, ieradās norunātajā laikā sestdienas rītā, un tad nu dažādas lietas, cik nu laika apstākļi ļāva, arī kopā paveicām. Iesākām jumta latojuma likšanu, līdz ieradās rīdzinieki palīgā, un pēc tam Normunds piebeidza otru pusi darba dībeļu likšanas procesā, kārtīgi nostiprinot putuplastu pie pamatu lentas. Paldies viņam par pozitīvo noskaņojumu un palīdzīgo roku pāri! Domāju, ne reizi vien vēl tiksimies!

Ķīpas uz patvērumu no lietus
Tā kā zem karkasa tagad ir no lietus pasargātā zona, tad pa nedēļu jāmeklē kādus palīgus un jānes zem jumta apakšā izdzīvojušās salmu ķīpas, jo, kā jau minēju, gadu nostāvējušais plēves pārsegs ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī. Bet no sirds ceru, ka lietus tālāk par pirmo ķīpu slāni īpaši nebūs ticis.

Šīferlikšanas shēma
Vēl vakardien pa četriem prātiem un Eternita instrukciju rokā rūpīgi izštukojām, kā tieši būtu jāliek šīfera loksnes uz jumta. Respektīvi, funktierējām, ar cik lielu pārlaidumu, kādā secībā, un ar kādu savienojuma vietu izvietojumu to procesu būs jāveic. Uzskatei gājām papētīt arī vecās mājas 30-gadīgo šīfera jumta segumu. Izsecinājām, ka daļai lokšņu, kā instrukcijā norādīts, būs jānozāģē slīpi stūrīši, lai četru lokšņu savienojuma vietas nebūtu pārāk biezas. Šuves jeb salaiduma vietas paredzam simetriski, vienu zem otras, nevis pamīšus izmētātas. Būs glīti!

Zāģis ar maziem apgriezieniem?
Vai kāds zina, kāpēc instrukcijā piekodināts šīfera loksnes nezāģēt ar augstu apgriezienu elektroinstrumentiem? Iesaka ar rokas fuksīti vai pavisam lēno zāģi kaut kādu (200 apgr./min)… Īsti nevarējam saprast, kāpēc viņi neļauj ar fleksi griezt. Ir kādam elementārs izskaidrojums?
Tad nu tagad redzēs, kad sanāks uzsākt šīfera likšanas procesu. Pa nedēļu man pašam galīgi nekā – trešdien jālido uz 4ām dienām prom uz Berlīni, attiecīgi, no manis paša darbos nekā. Bet būs jau labi, pamazām jau tie darbi virzās. Galvenais ar smaidu!

Dabīgās būvniecības semināru ideja
Mans Labo Darbu projekts ar dabīgās būvniecības semināriem guva nekādu atsaucību. Bet, tā kā ir cilvēki, kas principā izrāda interesei par šādu pasākumu, apsveru iespējamību mēģināt organizēt kādu kompakto maksas semināru dienu. Kāpēc maksas – tāpēc, ka ir jāapmaksā lektoru laiks un transportēšanās. Kā ir – vai par saprātīgu/loģisku dalības naudiņu jums būtu interese apmeklēt šādu semināru dienu?

P.S. Progresa bilžu galerija joprojām papildinās.

Beidzot jauns ieraksts manā blogā. Ļoti atvainojos aktīvajiem sekotājiem par nepieklājīgo pauzi, bet nu, uhh, visādas lietas notikušās pa šo laiku. Sākās jaunā, aktīvā darba sezona biroja darbos, pamanījos i mazliet dīvaini pa vidam paslimot, i puika veiksmīgi palaists bērnu dārzā – un tā nu tā raibā dzīve rit uz priekšu, saulainiem laikakrikumiem mijoties ar pamatīgām jo pamatīgām lietus gāzēm.

Skursteņprocess
Pats pirms apslimšanas pamanījos uzmūrēt skurstenim izvada blokus. Sāku apkārt keramikai arī likt vates siltinājumu – tirgonis teicās, ka tikai sākot no pieslēgumvietas vajag. Izskatās tā, kā bildē redzams. Pagaidām skursteņa pieslēgums izskatās aptuveni 1,4m augstumā no grīdas, kas ir ļoti ok. Ja krāsns būs ap metru augsta, tad izvads kā reiz būs pareizajā, vajadzīgajā augstumā. Tagad nu jāsaņemās kādu dienu un jāmūrē nu riktīgi uz augšu – iespējams, rīt varētu šito procesu veikt.

Jumta latojums
Didzis ar palīgu Arvi vienu dienu padarbojās pie vējplēves un jumta latojuma uzklāšanas.Vējplēves funkcijai tiek izmantota difūzijas membrāna – divi ruļļu 90-nieces un viens rullis ar 130nieci (biezums laikam). Visi trīs plēves ruļļi man no tā paša šīfernieka izmaksāja 59 Ls. Vien varu piebilst, ka defaultā cena šādai membrānai ir 50 Ls rullī.
Gandrīz vienu plakni ar šīm plēvēm un latojumu apstrādāja, tagad palikusi otra puse, kā arī lievenīša jumtiņš. Cerība šitajās brīvdienās kā minimums paveikt šo procesu, taču patiesībā prasās steidzīgi jo steidzīgi tikt pie jumta, jo vajadzētu zem tā sanest ķīpas no krāvuma. Divi lielie brezenta gabali, ar ko tas ķīpu pasākums apsegts, pa šo nepilno gadu ir pilnība izdiluši un nupatās jau sāk līdzināties sietam, kas nozīmē – ķīpas dabon mitrumu. Būs uz šo lietu jāiespringst visai nopietni!

Šīferis
Šodien beidzot ieradās manis iegādātais Eternit Klasika šīferis – 133 loksnes. Par piegādi samaksāju 65 latus – atveda evakuatora tipa auto ar manipulatoru. Šīferis man izmaksāja 668 Ls. Ai, kā daļa cilvēku rauc degunus, bet sakiet ko gribat – man šitais jumta segums pagaidām šķiet pavisam ok. Gluda un kvalitatīva virsma, plāksnes viegli elastīgas, nav nepaceļamas. Krāsa arī ir vienkārši patīkama. Tik pat labi nākamgad karstajā vasarā to nokrāsosim tādā tonī, kāds patīk – nevis kādā no tiem bēdīgajiem ražotāja oriģināltoņiem. Krāsot pašiem ieteica pats Eternit pārstāvis – sanāks gan lētāk, gan glītāk.
Vēl tika atvestas arī skrūves ar speciālām micītēm, ar ko tās loksnes stiprināt pie latām. Vienai loksnei pietiek ar četrām skrūvēm. Vēl kopā ar šīferi atbrauca arī speciāli manam jumtam izgatavotās skārda detaļas korei un vējmalām, kā arī lievenīša jumta savienojums ar vertikālo sienu – šitās lietas 88 Ls. Skursteņa apdari būs jāštuko atsevišķi ar skārdnieku. Prātā paturu iespējamību šogad to skursteni jumtā vēl neiebūvēt – to var mierīgi arī nākamgad izdarīt.

Aicinājums uz brīvdienu darbojienu pie jumta likšanas!?!
Teksts pavisam tiešā formātā – varbūt kādam no bloga lasītājiem būtu interese šajās brīvdienās piedalīties jumta likšanas procesā? Tā teikt, kāds papildus roku pāris nu pavisam par skādi nenāktu! Ir jāpiebeidz latojums ar vējplēvi un tad jau arī nāks interesantākais process – šīfera likšana. Nekā sarežģīta it kā, tik cik vienkārši jāņem un jādara. Ceru, Didzis varēs piedalīties – tad nu noderētu vēl kāds. Ja ir reāla interese, varam runāt arī par ceļa izdevumu nosegšanu no manas puses, par garantētām pusdienām nemaz nešauboties! Anyone?

*Nu re – nepagāja ne četras dienas, kā pēc nelielas “piedraudēšanas” nu varu beidzot atkal pievienot bildes pie saviem bloga ierakstiem! Paldies atsaucīgajam Blogs.lv Help Deskam…

Meistari mājup
Šovakar lieliskie karkasa meistari beidzot aizdevās mājās, jo savu darbu ir paveikuši, respektīvi, karkass ir uzskatāms par pabeigtu. Ehh, ja viens no viņiem nedotos prom uz Skotiju, varētu ar lielāko prieku ikvienam šamējos ieteikt! Vēlreiz viņiem virtuālais paldies par lielisko darbu un kompāniju 2,5 nedēļu garumā!

Lievenis
Pa šodienu tika saliktas durvju un logu vietas, un uzveidots lievenīša karkass, kā arī piebeigti vēl dažādi sīkumiņi. Domāju, varbūt lievenītim jāuzliek caurspīdīgs jumta segums – brālis teicās, vairāk gaismas būšot. Uz sitiena neatradu, cik tas profilētais plastmasas segums maksā.
Nākamais darbs pie karkasa ir jau jumta vējplēves uzklāšana, tad latojuma naglošana un tad jau arī jumta uzlikšana. Vismaz pie tiem darbiem man ir cerība dabūt talkā vienu no meistariem Didžiem!

Skurstenis
Pats šodien ar nelielu zinātāja padomu sāku mūrēt kopā skursteni. Nekad to neesmu darījis, bet, ja kāds paskaidro (jo instrukcijas līdzi nav…), tad jau pa lielam viss skaidrs.
Kādu labu brīdi nodarbojos ar tēlnieka cienīgiem procesiem, jo blokos vajadzēja izzāģēt caurumu kontroles durtiņām. Pašas durtiņas šaurākas, savukārt keramikas atvere platāka, tad nu tur ņēmos ar fleksi, urbi un kaltiņu, lai to lietu smuki nodarītu. Manuprāt, tīri neko sanāca. Bildē var redzēt.
Tālāk ar līdzdoto cementa mūrjavu ķellēju kopā blokus, savukārt keramiku līmēju kopā ar citu speciālo, līdzdoto javu.

Kamīnkrāsns
Papētīju vēlreiz internetā tās Skladova Technika kamīnkrāsnis ar centrālapkures pieslēgumu, kuras man šķiet saistošas (un kuras ir teju vienīgās, ko LV var dabūt), un sapratu, ka skursteņa izvadu var taisīt arī kādu 1,4 metru augstumā, jo krāsnis lielākoties ir ap nepilnu metru augstas, un tas izvirzījums augšpusē dažām ir vien dekoratīva “haube”. Precīzu rasējumu šitām krāsnīm neatradu. Man it kā patīk Diplomat Inox 11B ar 14kW jaudu, bet ja nu vajadzēs pamatīgi taupīt, var arī Komfort 21 modeli izvēlēties. Dzīvē esmu aptaustījis, tīri neko izskatās šitie bulgāru ražojumi.
A varbūt kāds principā var ieteikt cenā līdzvērtīgu, bet labāku krāsni / modeli / alternatīvu?

Rīt stroikā brīvdiena – jāpadara dažādi datordarbi, lai atkal sapelnītu kādu naudiņu nākotnes izdevumiem.

Ēkas tapšanas galerija papildināta ar vienu bildi.

7-ais starp 4678-iem
P.S. Starp citu, šobrīd (raksta tapšanas laikā) iekš blogs.lv platformas, kurā jūs pašreiz atrodaties un kurā ir vairāk kā 4600 blogu, mans salmu mājas projekta emuārs atrodas ūber augstajā 7-ajā vietā. Laikam jau tautiešus interesē šī lieta. Tikai nesaprotu, kāpēc ar to balsošanu par dabīgās būvniecības semināriem tik švaki.. Nobalsoji?

Jumta krēsls
Griestu pārsegums nu ir pievārēts. Par laimi iztrūkstošie kokmateriāli tika pievesti visai operatīvi, un griestu pārsegums vakar tika piebeigts. Izskatās gana nikni un izturīgi! Šodien meistari uz zemes sagatavoja jumta krēsla materiālus un vakarā tos uzcēlām augšā. Rīt tad nu tā štelle celsies augšup un, iespējams, jau parīt varēs likt spāres. Un kas zina – 5dien vai 6dien jau spāru svētki.

Sēnes un pamatu stabiņi
Es pats gan piepalīdzu pie šitā koka karkasa procesa, gan arī darbojos ar visu ko paralēli. Piemēram, pusei pamata iekš putuplasta iestrādāju sēnes jeb dībeļus, lai ārējā loksne nekustētos. Vēl esmu pamanījies uzskrūvēt lielāko daļu uzgriežņu sijas turošajiem vītņstieņiem, kā arī ar fleksi apzāģēt liekos galus šiem stieņiem. Ticiet vai nē - it kā sīkums, tomēr baigais laiks uz šito aizgāja.
Šodien savukārt raku bedres priekš lieveņa nojumītes balstu pamatiem. Izraku tranšejas un tajos iekšā iemetu apzāģētus betona sētas stabus. Tajos ieurbu caurumu, lai var vertikāli ievietot armatūras stieni. Rīt jātapina stabiņu pamatu veidņi un jāgāž iekšā pašmaisīts betons.

Skurstenis un jumts
Uhhh, šitās divas lietas man kā bubulis galvā vislaik maļās. Skurstenis mazāk, jo tur it kā nav tik daudz ko štukot. Brālis ieteica uzzvanīt tomēr pašam Schiedelim un paprasīt cenas, jo viņš savai pirtij 5m skursteni par divarpus simtiem dabūja. Es jau bij nobriedis uz čehu ražoto analogu. Rīt ceru tikt skaidrībā. Cena izteiks visu. Skursteni jāuzmūrē pirms jumta likšanas, protams.
Diezgan daudz ar dažādiem cilvēkiem esmu par jumta segumiem izpļāpājies un, godīgi sakot, esmu ieguvis visai pozitīvas atsauksmes un reakciju uz manu ideju likt jaunā šīfera jumtu. Tad nu lai tā notiek! Finanšu ekonomijas nolūkos likšu laikam nekrāsotu, plus, ņemšu lielās “Klasika” modeļa loksnes (~1,98 m2). Tām gan neesot oriģinālo komplektējošo daļu (kores utt.), tās tad no skārda jāpasūta. Nedomāju, ka tā būs baigā problēma. Arī ceru šai jautājumā rīt ieviest skaidrību.

Ēkas ātrā galerija joprojām aplūkojama.

Pa pāris dienām kopš pēdējā ieraksta blogā kopīgiem spēkiem, taču visvairāk darbojoties tieši abiem meistariem Didžiem, mana māja ir tikusi jau līdz griestu pārsegumiem. Tiesa, visi vēl nav salikti, bet darbi norit patīkami raiti. Aizvien jūtos pozitīvi pārsteigts, cik tā māja ir liela. Un kad vēl jumts uz augšu sliesies, uuuuhhhh, būs pavisam kosmoss…

Vainagsijas
Kad visi statņi vertikālie tika salikti, un uz tiem sastellējām virsū mūrlatas jeb manā gadījumā pareizāk būtu teikt augšējās vainagsijas (kronis), tad, paturot prātā meteorologu izziņotos vētras un “tornado” draudus, meistari steidza salikt karkasā slīpos atgāžņus, lai tas pasākums turētos jau daudz pārliecinošāk. Uz savienojumu vietām, kur vajadzīgs, tika pieskrūvēti arī montāžas lentu gabali un vietām arī leņķi. Vainagsijas pie statņiem, kur iespējams, tika pienaglotas arī ar kārtīgām 20cm naglām. Tā teikt, meistari ir izmantojuši labu sajaukumu no visādām karkasa fiksācijas metodēm, lai man tā māja turētos labi un droši.

Griestu pārseguma sijas
Tā kā augšējā vainagsija vietā, tad šodien jau nodarbojāmies ar masīvo griestu pārsegumu siju vietā likšanu. Ar prātu un trim roku pāriem tie 150×220 brusu monstri savu vietu atrada visai ātri. Tad nu līdz vakaram ar atpūtas pārtraukumiem pa vidu uzspējām salikt pusi no šīm pārseguma sijām. Pie abām ārējām vainagsijām brusas stiprinās ar brusu kurpēm, kuras tiek gan pieskrūvētas, gan arī piefiksētas ar vītņstieņiem. Pa vidu uz nesošās iekšsienas brusas gulstas virsū un atrodas blakus viena otrai. Tur tās tiek pienaglotas un kopā saskrūvētas ar vītņstieņiem. Izskatās pavisam labi. Rīt pie šī procesa darbu turpināsim. Piebildīšu, ka daļu no pārseguma brusām mēs kombinējam no 150×150 un 50×150 materiāla, jo kokmateriālu piegādātājs kaut ko mēreni saimsējies aprēķinos un vienu materiālu atvedis par daudz, otru par maz… Klāt vienalga pasūtīju, jo pietrūkās, bet nu daļu kombinējam, lai nestāv process uz vietas.

Ventilācija un skurstenis
Cītīgi štukoju un domāju, kā prātīgāk ar ventilācijas lietām tikt galā. No tā atkarīgs, vai pērku skursteni ar ventilācijas šahtu vai bez. Kopumā esmu noskatījis lētaku Čehijā ražotu Schiedel analogu – keramisko čaulu, kas ietērpta keramzītblokos. Skurstenis (6m garš) man zem 400 Ls izmaksās.
Tad nu izdomāju, ka virtuves nosūcēju, kā arī vannasistabas ventilāciju jālaiž pa taisno caur sienu, caurulē ieliekot gan aizvērtni (varbūt par divus), lai ventilatoram nedarbojoties nenāk telpā aukstais gaiss, gan arī, protams, tajā jāievieto ventilatoru. Tas man likās prātīgās variants, nekā vilkt no virtuves un vannas istabas vismaz 6 metrus garas caurules līdz ēkas viducim, līdz ventilācijas skurstenim. Tualetei – tai gan uz bēniņiem uz augšu ventilāciju jāizveido, kaut kur pie vēja kastes. Savukārt, gaisa pieplūde domājams noritēs caur pakešu logu ziemas ventilācijas spraugām. Plus, nu nebūs jau man tā māja arī ūber perfekti nohermetizēta kā celofāna maisiņš. Mehāniskas gaisa pievades un rekuperatorus vispār neapsveru. Rekur, iekš building.lv foruma biju uzdevis jautājumu – varat palasīties, ko citi saka.

Gaisa pievade krāsnij
Ak jā – vēl izdomājām, ka jānorealizē projektā iezīmētā štelle, kad krāsnij tiek pievadīts gaiss pa grīdā ievietotu cauruli.Tas ir labi gan krāsns vilkmei, gan arī krāsns “neizēdīs” skābekli no dzīvojamās telpas – jo man taču paredzēta kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu. Tā kā man pamatos kā reizi no veidņu distanceriem palicis 50mm caurums – tad to arī domāju lietderīgi izmantot šim gaisa pievades pasākumam. Vien jautājums – vai pa 50mm diametra cauruli, kas ir aptuveni 6-7m gara, varētu noritēt kaut kāda vērā ņemama gaisa pieplūde krāsnij?

Pamatu stabiņi lievenim
Kamēr norit karkasa celšana uz augšu, man jāsarūpē pamatu stabiņi lievenim/nojumītei pie galvenajām ieejas durvīm. Domāju veidot stabveida pamatus. Diemžēl, vietējā būvmateriālu veikalā nebija 20cm diametra pelēkās kanalizācijas caurules – gribēju tādas izmantot kā veidņus. Nospļāvos, dārgās oranžās nepirkšu. Ņemšu un uzveidošu vien stabiņu veidnīšus no sava pamatveidņu saplākšņa. Pēdai zem šiem stabiņiem sadabūju trīs nevienam nevajadzīgus gruntīgus betona sētas stabus. Izrakšu tranšeju, ieguldīšu tos, likšu virsū saplākšņa veidņus, aizrakšu ciet, uzmaisīšu ar rokām betonu, gāzīšu to iekšā. Ielikšu armatūras stieņus un pa virsu būvkaluma staba balstu. Gatavs. Tuvākajās dienās šito jāizdara.

Jumts un šīferis…
Uhh, šitais man tāds āķīgākais jautājums pēdējā laikā. Naudiņas ļoti ierobežotas, tāpēc izlēmām par lētāko variantu – bezazbesta šīferi. Man patiesībā šis materiāls patīk, jo tas ir ilgmūžīgs, izturīgs, smags un lētāks par ikvienu citu tipisko variantu. Populārākās ir Lietuvā ražotās Eternit viļņotās loksnes. Modelis Klasika ir lielas 2 kvadrātmetru loksnes, kuru cena zem 3 Ls/m2, taču vienīgais mīnuss, ka šim modelim nav komplektējošo kores utt. detaļu – tās no skārda atsevišķi jāpasūta, jāizgatavo. Dārgākiem šitā šīfera modeļiem jau ir oriģinālās detaļas… Bet, laikam nav ko ņemties, būs vien jāņem tās lielās šīfera loksnes un skārdu jāpiesūta klāt jau gatavu detaļu izskatā. Šīferi naudas ekonomijas nolūkos doma ņemt bezkrāsainu.

Noskaņas bildes
Šodien vienam projektam, par kuru pavisam drīz uzzināsiet un kura atbalstam aicināšu ikvienu no jums palīgā, uztaisījām fiksās noskaņu bildītes ar salmu ķīpām iekš karkasa. Vienkārši bez iezāģējumiem saliku salmu ķīpas un beidzot arī pats pazīmējos kameras priekšā…
Cilājot ķīpas sapratu, ka nešaubīgi daļa būs jāpārsien, daļa būs baigi jāapzāģē, lai nav robainas, un daļa būs jāizmet meslainē vai jāpaķidā, lai likvidētu pelējuma pēdas, kas radušās mitruma ietekmē (neviena plēve nav mūžīga). Bet būs labi. Sajūtas ir labas tas ķīpas cilājot. Pamēģināju iezāģēt gropi – to var izdarīt ar visparastāko zāģi. Neslikti sanāk.

Visbeidzot, kā jau pāris pēdējos bloga ierakstos esmu ziņojis, ēkas ātrā progresa galerija joprojām aplūkojama.

Ehh, daudz tiešo darba pienākumu, plus uz brīvdienām jābrauc prom uz Lietuvu uz sacensībām, tāpēc visai pamaz laika sanāk padomāt un piestrādāt pie pašreiz aktuālā uzdevuma – būvmateriālu sagādes. Bet nu pašreiz procesi ir sekojoši.

Kokmateriāli sarēķināti
Atsaucīgajam kokmateriālu sagādniekam nosūtīju savu projektu, šamējais pēc tā vadoties ir aprēķinājis, cik tad daudz man īsti vajag tos materiālus, jo projektā norādītās materiālu kopsummas jau ir vienkārši datora saskaitīti cipariņi. AutoCads jau nezina, ka brusas nenāk 5,4m garumā, bet gan 6m. Tad nu kādai gudrai galvai bija jāpalūko un jāpakalkulē precīzi, cik man tos materiālus vajadzēs. Aivars man vakar zvanīja un teicās, ka man projekts kaut kāds galīgi greizs, jo attālumi starp statņiem totālā nestandartā, vate sakritīšoties… Ar smaidu paskaidroju, lai par šito nesatraucas, viss mēģināts pielāgot pēc salmu ķīpas izmēriem. Te tad nu ir cipariņi. Visi materiāli 6 m garumā un impregnēti.

150 x 220 (17 gab.) = 3,366 m3
100 x 220 (17 gab.) = 2,244 m3
50 x 150 (75 gab.) = 3,375 m3
150 x 150 (21 gab.) = 2,835 m3
120 x 120 (14 gab.) = 1,2096 m3
Kopā = 13,0296 m3 (x 100 Ls) = 1303 Ls

Materiāli jumtam
Vēl Aivars saka, ka vajadzēs 25 x 50 aptuveni 0,5 m3 – īsti nezinu, kam, iespējams, jumtam.
Un jumta latojumam 25 x 100 vai 50 x 50 aptuveni 1 līdz 2 m3. Esot atkarīgs, kādu jumta segumu liek. Tā kā savam 200 m2 domāju likt profilētās metāla loksnes (aļa Ranilla / tagad jau Ruuki), tad, kā viens spečuks teica, vajagot collīgos.
Vai kāds zina – kas būtiski varētu atšķirties latojumā izmantojot dakstiņveidīgo profilu un visparastāko, gadiem ierasto trapeces profilu?

Novietne kokmateriāliem – ir kādam labs risinājums?
Vēl pagaidām neatrisināts uzdevums ir – kā vienkārši un labi izveidot novietni atvestajiem kokmateriāliem. Atvedot visi materiāli būs blīvi sapakoti – attiecīgi, to visu kaudzi ir jāpārkārto uz kaut kādu novietni un starpā starp līmeņiem jāieliek līstes, lai materiāls dabon pažūt un vēdināties. Ir kādam idejas un pieredze, kā tādu lietu forši un nesāpīgi uztaisīt?

Citi būvmateriāli
Vakar biju ieskrējis Kuršu būvmateriālu veikalā, kur mana biedra radiniekam pieejamas labas jo labas atlaides. Makten sapriecājos un noteikti izmantošu šo iespēju kādu specifisku lietu iegādei, ko ineta bodēs nedod. Taču – pēc tam mierīgi mājās papētot interneta veikalu piedāvājumu, sapratu, ka veikalu uzcenojumi ir vienkārši baisākie…. Respektīvi, ir lietas, ko interneta veikalā var standartā dabūt krietni lētak nekā kārtīga būvmateriālu bodē pat ar viskrutāko pazīšanās atlaidi… (Edgar, Mārtiņ – bez aizvainojumiem!) Kaut vai tie paši leņķi – ineta bodēs nevienu neredzēju dārgāku par latu, bet veikalā tādu netrūka, kas maksāja par 2 un 3 Ls.  Viela pārdomām un aprēķiniem.
Drīzumā ar brāli paņemšu priekšā projektu un aprēķināšu precīzi, cik daudz kādus leņķus vajag, lai varu tos sagādāt. Vēl pēc nelielam diskusijām un viedokļu apmaiņas Building forumā, tepat blogā un vēl personīgi – izspriedu, ka izmantošu tomēr naglas nevis skrūves, taču no leņķiem neatteikšos.
Nākamnedēļ obligāti, obligāti pasūtīšu putuplastu, visas nepieciešamās caurules, lai beidzot var kustēt uz priekšu process ar pamatu veidņu veidošanu!

Nu tad beidzot saņēmos mazliet pieķerties pie arhitektūras rasējumu (AR) un būvkonstrukciju (BK) daļu analizei. Eju pāri katram PDFam un iemetu tepat dažādus atvērtus jautājumus uz apspriedi. Ja kādam ir kas prātīgs sakāms – priecāšos uzklausīt.

Telpu plāns (klikšķināt)

1) Ventilācija – cik jums šķiet reāli, ja es no virtuves plīts, tualetes un vannas istabas novilktu trīs atsevišķas ventilācijas caurules līdz saimniecības telpai un tur tās ielaistu atsevišķi uzbūvētā ventilācijas skurstenī (šitādā). Vai šāda lieta ar dabīgu vilkmi varētu darboties? Ok, plīts nosūcējā ventūzis by default un vannenē/WC var ielikt mazos ventilatoriņus ar sensoriem.
Kā man ieteica – šim nolūkam der arī parastas pelēkās kanalizācijas caurules – sanāk stipri lētāk par “oficiālajām” plastikāta ventilācijas caurulēm. Izvilkt tās varētu griestu pārseguma ietvaros vai arī virs tā bēniņos (nosiltinot no virsas, lai nekodensējas).
Tātad – vai varētu darboties dabīgā vilkme un vai derētu parastās pelēkās PVC caurules?

Pamatu lentas plāns

2) Pamatu plāns – tepat blakus attēlā var aplūkot pamatu lentas plānu. Es jau laikam aiz sava naivuma to vidējās, nesošās sienas pamatni arī būtu kā lentu nevis kā stabus lējis. Bet šādi ar stabiem, šķiet, var ietaupīt padaudz betona. Vienīgi – ja es to vidējo sienu gribēšu, piemēram, ar māla masu aizpļekāt siltumakumulatora lomai, tad tadu masīvu sienu gaisā neuzkarināsi.. Šito domās. Jo projektā jau tās iekšējās starpsienas iezīmētas klasiskajā riģipša izpildījumā.
Kā vissakarīgāk piedabūt pamata vainagsijas pie betona lentas? Laikam lentā jāiebetonē skrūves. Pie keramzīta blokiem jau būtu bijis vienkārši ar metāla lentu pieskrūvēt, bet cietā betonā švaki būs kaut ko ieskrūvēt..
Un vēl jautājums – kā saprātīgi izveidot armatūras stiegrojumu pamatu lentā? Lai arī sekla lenta – bez steigrojuma neiztikt. Pats var salikt? Saukt speciālistus, kas griezīs, locīs metinās? Varbūt iztikt vienkārši ar ieberamiem metāla āķīšiem vai plastikāta šķiedrām?

3) Kokmateriālu apjomi būvkonstrukcijām – iemetīšu te no BK daļas cipariņus par vajadzīgajiem kokmateriāliem, to izmēriem un apjomiem. Tas, kas man interesē, vai kāds var pateikt – ar kādu rezervi šādus materiālus vajadzētu ņemt? Vai ņemt uzreiz ar antiseptiķi apstrādātus? Brālis pirtij pats visus materiālus ar smidzinātāju novālēja.
Pagaidām naivi iedomājos – iedošu sarakstu atrastajam izdevīgajam gaterim – šie man visu smuki sagatavos un vienā divos piegājienos atvedīs un izkraus smuki. Tad pats pārkraušu zem pārsega kāda, starpā saliekot līstītes.

Pārseguma materiāli
100 x 220   L=55,3 m   1,2 m3
150 x 220   L=82 m      2,7 m3
Sienu karkasa materiāli
150 x 150   L=106 m     2,4 m3
50 x 150     L=150 m     1,1 m3
Jumta konstrukciju materiāli
50 x 150     L=300 m    2,3 m3
150 x 150   L=14 m       0,3 m3
120 x 120  L=80 m       1,2 m3
____________________
KOPĀ = 11,2 m3

Divu sienu karkass ieskatam

4) Sienu karkass – lūkojoties uz BK daļā esošajiem sienu karkasa plāniem apjaušu trīs savdabīgas lietas. 1) Būs gana daudz ko noņemties ar ķīpu pārsiešanu un pielāgošanu pēc garuma. Neko darīt – tāda dzīve. Cik nu prātā spēju nooptimizēt karkasa izmērus pret ķīpas izmēriem, tik izdevās iezīmēt. 2) Otra lieta, kas man sagādā raizes – slīpie atgāžņi. Uhh, nekur nevienā grāmatā neesmu redzējis, ka salmu mājā tādus kāds salmu sienā iegropētu iekšā. Izskatās, man būs iespēja to izmēģināt. Nelaba aizdoma gan, ka no atgāžņa iegropēšanas salmu ķīpās varētu arī nākties atteikties, atstājot atgāzni ārpus karkasa apmetuma zonā. Šito niansi vēl jāapdomā. 3) Būs ko noņemties ar virs logu šauro spraugu aizbāšanu. Tajās veselu ķīpu neiebāzt. Mīcīsim tāpat.

Jumta plāns

5) Jumta segums – šitā padarīšana man jāmeklē 200 m2 platībā. Pašreiz esmu palicis pie domas izvēlēties profilēto skārda jumtu “a ļa Ranilla”, bet noteikti kādu “lētāku”, bet ne mazāk kvalitatīvu ražotāju. 1) Gana lēti; 2) Var uzlikt paša spēkiem. Vien vieta ap skursteni bik jāapdomā – pārējais +/- easy. Ir likts.
Būvniecības izstādē šādus segumus uzgāju – piemēram, Toode. Ir jau arī LV ražoti šitādi jumti. Nosacīti, izvēlēšos “krutāko” materiālu, respektīvi, ar kādu polimēra (vai tmldz.) pārklājumu, kas paildzina jumta mūžu/garantiju.
Kā redzams jumta plānā, man pašam arī patika ideja un arhitekts iezīmēja – vertikālo notekņu vietā ķēdes. Izskatās feini šitāda lieta. Jādomā vien – cik labi tās pilda savas funkcijas?! Komentāri?

Logi un durvis

6) Logi un durvis – būs kaut kad jāievāc info no ražotājiem, cik man varētu izmaksāt attēlā redzamo durvju un logu komplekts. Nevaru saprast – koks jau smukāk, dabīgāk, taču čakarīts ar tiem arī tomēr ir, respektīvi, tos ik pa noteiktam laikam vajagot tomēr atkārtoti ar kaut ko apstrādāt (eļļa, laka, neatceros…). Ar PVC tādā ziņā nekādas ņemšanās. Bet nu koks ir koks… Ja kādam ir kādi labi gali pie logu/durvju ražotājiem – padodiet ziņu.

Nu aptuveni tā – šādi komentāri uz sitiena radās aplūkojot AR un BK daļas. Ja kādam no jums ir jelkādas piebildes, idejas, labojumi, aizrādījumi, ieteikumi – ļoti priecāšos tos uzklausīt! Lielākoties, šis arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ieviesu šādu blogu – lai uzklausītu citu cilvēku idejas un viedokļus! Paldies!