Manas atbildes uz vispārīgiem jautājumiem par mājas paš-būvniecību

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Koka karkass, Mājas plānojuma skice, būvmateriāli, Ēkas projekts | Posted on 02-01-2012

Birkas:, , , , ,

Pēdējās nedēļās ir arī uzradušies vairāki studenti un interesenti, kas uzdod dažādus jautājumus, grib kaut ko pētīt, prasa informāciju, padomus un tamlīdzīgi. Tad, cik nu man sanāk es padalos. Iemetīšu zemāk arī kādu garāku atbildi vienam pašbūvēšanās interesentam, ko nosūtīju viņam e-pastā. Varbūt vēl kādam bloga lasītājam noder mans spriedelējums.

Ar lielu interesi sekoju Tavam blogam un arī esmu apņēmies paša rokām celt māju, jo neesmu gatavs ziedot āakošo 30 gadu algu mājas kredīta jūgam. Vēlos uzbūvēt vienkāršu divstāvu māju kuba vai taisnstūra formā. Vai vari pakonsultēt, cik grūti vai viegli bija izstrādāt mājas projektu pašam?

Iecere vēl nav izkristalizējusies, bet ir doma par 1,5 līdz 2 stāvu māju ar divslīpu jumtu vai ari plakano jumtu ar nelielu slīpumu. Ar veselo saprātu apzinos, ka plakans jumts ir potenciāls risks nākotnē, jo stāvoša ūdens dēļ jumts var vienkārši sākt tecēt un bojāt visu māju. Šīs ir patreizējās ieceres, kuras, manuprāt, varētu pašrocīgi uzbūvēt – 1.variants un 2.variants.

Cik šādi vienkāršie projekti varētu izmaksāt ejot pa ļoti ekonomisko ceļu? Mana ideja ir tāda, ka nekādi super sarežģītie mezgli un konstrukcijas tur nav un divritenis nav no jauna jāizgudro, tāpēc gribu izspiest maksimālu lētumu no šīs konstrukcijas. Līdz ar to gribu pieņemt par pašsaprotamu, ka minētajos projektos nekādas šausmīgas kļūdas arī tikko absolvējis arhitekts nevarēs pieļaut.

Artis

Malacis par šādu apņemšanos, un priecē, ka mans piemērs var citiem kalpot par ierosmes avotu! :)
Par mājas projekta pašzīmēšanu. Atceries, ka Tev šo projektu pēc tam būs jāsaskaņo savā Būvvaldē, attiecīgi, kaut kas “līdzīgs” projektam jebkurā gadījumā cauri neies. Tev būs vajadzīgs pavisam korekts mājas projekts ar visiem šķērsgriezumiem, fasādēm, būvkonstrukciju mezgliem un rasējumiem utt., ēkas novietojumu ģenerālplānojumā utt. Pats Tu to neuzrasēsi, vai arī – ja uzrasēsi, tad kā iesācējs patērēsi tam neloģiski daudz laika. Tātad – es iesaku, uzzīmē savu ēkas telpu izklājumu, fasādes skatus un visu kas prātā – uz papīra ar zīmuli un tad atrodi arhitektu, kas Tev to visu ietērps oficiālā projektā, ko varēsi iesniegt būvvaldē. Es pats arī zīmēju uz papīra skices. Un arhitektam pastāstīju visu, ko pats biju izdomājis par risinājumiem utt.. Un tad arī uztapa projekts.  Vēl var ļoti labi pazīmēties un telpiski paspēlēties ar Google SketchUp programmu – vienkārša lietošanā.

Plakanā jumta riska faktori. Ja māja kuba vai taisnstūra formā, tad jumtu esi ieplānojis plakanu (horizontālu)? Ja tā, tad atceries, ka ir ļoti nopietni jāpārdomā šī jumta spējas noturēt lielu sniega svaru, kā arī tā spēja aizvadīt prom lielus lietus ūdeņu daudzumus. Protams, teorētiski vienslīpa jumta konstrukcija ir mazliet vienkāršāka, taču no otras puses atkal šādai jumta plaknei ir jānotur lielāka sniega slodze, kas var radīt zināmus nosacījumus arī jumta krēsla un apakšstāvos esošo nesošo konstrukciju izveidē. Turklāt, vienslīpa jumts arī atstāj zināmu ieteikmi uz ēkas kopskatu – respektīvi, tad ir pamatīgi jāpadomā, kā tas viss kopā izskatīsies (lai nav kā šķūnis). Un vēl rēķinies – ka vienslīpu jumta gadījumā viena fasādes siena būs visai augsta, “plika” un atklāta atmosfēras ietekmei. Manā gadījumā ar mālu apmetumu, kurš nemīl lietavas, tas noteikti neietu cauri.

Par minētajiem ēku piemēriem. No kā Tu būvēsi to pirmo kantaino ķieģeļu māju? Arī no ķieģeļiem? Ja tā, tad tas NEbūs lēti. Tavas divas norādītās ieceres pašā būtībā ir ļooooti atšķirīgas ēkas, attiecīgi iesaku tomēr izlemt kārtīgi, tieši kāda tipa ēka Tev interesē, jo šīs ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tu saki – tur nav supersarežģītu konstrukciju. A kā Tu to zini, ka nav? Plakanjumta mājai, kā jau teicu ir jābūt ļoti spēcīgai griestu konstrukcijai. NEvajag neko baisi sarežģītu, lai tāpat kopā savāktos gana nopietns karkasa materiālu apjoms un līdz ar to izmaksas.

Cik var izmaksāt vienkāršie projekti? Neviens no šiem parādītajiem piemēriem, manuprāt, NAV vienkāršs. Un atbildēt tagad uz Tavu jautājumu par izmaksām NAV iespējams, tāpēc, ka te ir ļooooti daudz faktoru, kas izmaksas var ievērojami mainīt . No kā būvēsi pamatus, no kā būvēsi karkasu, no kā veidosi fasādes apdari, kādu siltinājuma materiālu un cik lielā daudzumā izmantosi, kādu jumta seguma materiālu izmantosi, kādu apkures risinājumu izmantosi? Abstrakti runājot, vienstāva mājai pamatus var uzbūvēt gan par 1500 latiem, gan arī par 7000 latiem. Arī jumta segums var maksāt gan 2,8 Ls par m2, gan arī 12 Ls par m2, un pēdējais nebūt nav kaut kāds ūberkrutais materiāls. Liekot šādi materiālus pie materiāliem, kopējā starpība dažādos variantos var atšķirties pat desmit divdesmit tūkstošos latu!

Kas Tev to visu būvēs? Un visbeidzot tik pat milzīgi svarīgs jautājums ir – KAS Tev to visu būvēs!??! Tu pats? Tev ir reāla pieredze celtniecībā? Ja nav, vai varēsi atļauties algot meistarus? Mājas būvniecībā pēc standarta izpratnes pat vairāk kā pusi no gala summas veido tieši darba apmaksa! (Piebildīšu, ka saprātīgi domājot vienmēr būs visai daudz jomas, kurās bez zinoša meistara rokas tomēr neiztiksi – ar to rēķinies!)

Par arhitektu “iesācēju”. Nūū, teorētiski jau vari mēģināt tikt cauri ar arhitektu iesācēju – tikai pie nosacījuma, ja viņam ir arhitekta sertifikāts. Un neaizmirsti, ka Tev būs nepieciešami arī visi būvkonstrukciju mezglu rasējumi, ko obligāti zīmē sertificēts būvinženieris. Arhitekts iesācējs – tas ir koks ar diviem galiem. Ja viņš pats apņemas to projektu būvvaldē saskaņot, tad vari mēģināt ielaisties ar šādu variantu. Ja nē, tad Tu ticams daudzkārt pats skraidīsi šurpu turpu, lai labotu kļūdas. Protams, te atkarīgs arī, cik piekasīga ir vietējā būvvalde. Un nākamā lieta ar arhitektu iesācēju – ņem vērā, ka Tev vai Tevis nolīgtam būvniekam to māju pēc tā projekta pēc tam būs arī jābūvē. Ja tur būs neloģikas, materiālu izlietojuma neracionalitātes, kas projektā rodas arhitekta pieredzes trūkuma dēļ, pēc tam pats būsi gatavs to lēto absolventu zemē iedzīt… :D Tā kā – riskēt vari, bet seko visam līdzi ar prātu un, lai Dies’ dod, ka šitais beidzas veiksmīgi. Iesaku izveikt cenu aptauju – kaut vai iekš SS.lv ieliekot sludinājumu, ka meklē arhitektu tādai un tādai mājai. Es tā darīju – atradu patiešām teicamu variantu. Cenas gan šodien noteikti jau būs citādākas (augstākas) nekā 2009.gada janvārī.

Nepārproti! Es Tev te tagad augumā nebraucu un par muļķi arī nesaucu. Es Tevi aicinu šai lietai pieiet ļoti nopietni un pašam pētīt katru ēkas konstrukcijas pozīciju – izpētīt iespējamos materiālu veidus, plusus un mīnusus, izlietojuma daudzumus, cenas un izmaksas – tikai tad Tu varēsi atrast veidu, kā māju uzbūvēt maksimāli ekonomiski. Ja palūkosies cauri manam blogam no pašiem pirmajiem ierakstiem, arī redzēsi, ka esmu gājis visam šim procesam soli pa solim cauri – rēķinājis, pētījis, apspriedis utt. Cita ceļa nav! Ja būvēsi pats – Tev pašam ir jābūt lietas kursā par katru detaļu un niansi. Ja būvēs kāds cits – tad Tev atliks vien paļauties uz cita viedokli, cerams arī uz kvalitāti un darba godprātu un, protams, atliks rēķināties arī ar lielākām izmaksām.

Daudz es Tev te sarakstīju, bet tas viss no pieredzes. Uzbūvēt māju pašam – tas NAV VIENKĀRŠI, bet tas IR IESPĒJAMS! Attiecīgi, ja gribi pa lēto – izkod pilnīgi visu pats un meklē optimālākos risinājumus! Lai Tev izdodas! :)

Lūšu Dravas medus supergardumi

Šķembas grīdas pamatnei / Grīdas pīrāgs / Logu cenas

13

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Grīda, Logi un durvis, būvmateriāli | Posted on 03-08-2011

Birkas:, , , , , , , , ,

Šķembas grīdai. Vakar pasūtīju un pēc pāris stundām jau man atveda 12 m3 jeb gandrīz 17 tonnas (96 Ls) ar dolomīta šķembām grīdas pamatnes veidošanai. Tā kā iekšsienām jāļauj pažūt, nolēmu ķerties pie šķembu uzdevuma. Vakar mazliet iesāku, un šodien palīgs Elvijs kopā ar manu sievu teju vai visu kaudzi jau ir savedis iekšā. Pēc maniem aprēķiniem, ja vēlos grīdas 100m2 aizbērt ar 25cm šķembu slāni – vajag 25 m3 šķembu. Tūliņ jau būs jāsūta otra mašīna. Visai dārgi sanāks tās šķembas, bet neko darīt… Pagājušogad tāda pati krava maksāja 78 Ls.

Grīdas pīrāgs. To plānoju veidot sekojošu sākot no iestrādes secības:
1) Šķembas – 25cm
2) Mazliet pārpalikušās smalkās šķembas (cik nu sanāks)
3) Smiltis – 3-4cm
4) Plēve hidroizolācijai
5) Putuplasts – 10cm
6) Betons – 7cm (ar silto grīdu caurulēm)
Kopā = 45 cm

Varbūt ir vērts mazliet ietaupīt uz šķembām, un piebērt biezāku smilšu slāni? Arī 20cm šķembas nelaidīs uz augšu mitrumu un būs stingrs pamats zem grīdas.
Ņemot vērā, ka pamati it kā siltināti, ar 10cm putuplasta grīdā varētu pietikt. Vai arī tomēr labāk 15cm?
Palabojiet, ja hidroizolācijas plēvi neesmu minējis pareizajā vietā.

Logu cenas. Šodien man iesūtīja viens drauga piespēlēts logu kantoris savas cenas. Tikai par pašiem logiem un durvīm prasīti 1400 Ls, ietverot PVN. Es tad īsti nesaprotu, kāpēc pavasarī visi aptaujātie logu kantori veiktajā cenu aptaujā prasīja vismaz 1900 Ls?? Ok, ja nu vienīgi rēķinu, ka pie tiem 1400 Ls klāt jāņem montāža (210Ls + PVN), transports (~40Ls+PVN) un palodzes (2Ls/m) un vēl varbūt tie “glaunie” kantori jau automātiski tos logus/durvis ar kādu krāsaino plēvi un durvis ar labām slēdzenēm defaultā apgādājuši..
Jā, pagaidām izskatās, ka finanšu ekonomijas dēļ palikšu pie baltu logu varianta. Kontrastam ar mālu brūnganajām sienām un gaišpelēko jumtu man pat šķiet izskatīsies tīri labi. Krāsaini logu rāmji no abām pusēm palielina cenu par 40% !! Sagaidīšu vēl viena kantora aprēķinus, un tad ar steigu sūtīšu, lai gatavo. Būtu daudz prātīgāk finišēt āra apmetumu tad, kad logi un durvis ir vietā (loģiski…).

Divas dienas salmu sienu būvēšanā aizvadītas

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Talka, būvmateriāli | Posted on 13-09-2010

Birkas:, , , , , , , ,

Pavisam precīzi būtu teikt, ka ir aizvadīta aptuveni pusotra diena, jo pirmajā dienā talkotāji ieradās _DSC0041_DSC0042manāmi uz dienas vidu, taču bez viņiem es viens pats ne tuvu nebūtu paveicis tik, cik ir paveikts. Paldies Andim, Arvim, Uģim, Gabim, Ingmāram un Kasparam par spēka rokām, un, protams, arī pateicība Ivetai, Ilzītei, Vitai un Ilzei par gara uzturēšanu!! :) Gabim pienākas ūberpateicība par izturību abu dienu garumā!  Visu cieņu Jums, draugi!

It kā lēni

Gabis stūķē salmus spraugās

Gabis stūķē salmus spraugās

Andis nikni presē ķīpas

Andis nikni presē ķīpas

Galvā naivi likās (kā vienmēr), ka process varētu noritēt ātrāk, bet nu, tas ir tik ātrs cik ir. Padarīšanu palēnina stūru un slīpo atgāžņu gropju iezāģēšana ķīpās, kā arī ķīpu pielāgošana pēc garuma. Iezāģēšanu pirmajā dienā veicu ar rokas zāģi… Pēc tam sapratu, ka nav nopietni, paņēmu no brāļa benzīna Husqarnu. Ja pēc katras ķīpas nebūtu pa jaunu jāpievelk ķēde, būtu jau labi.

Jānis ar Uģi ķimerējas ap pārsiešanu

Jānis ar Uģi ķimerējas ap pārsiešanu

Arvis uz fikso izveidojis "persuader" jeb pārliecināšanas āmuriņu

Arvis uz fikso izveidojis "persuader" jeb pārliecināšanas āmuriņu

Pārsienšana ar speciālajām adatām ir lēns process, bet neko darīt. Kaut kā tomēr rēķinot projekta karkasu nebiju gana labi izdomājis tos attālumus starp statņiem. Arī augstumā karkasā nevar ietuncīt pilnas 7as rindas ar ķīpām, bet mēs jau izdomājām, kā šo lietu gana operatīvi risināt, jo arī zem logu palodzēm pilna augstuma ķīpa nelabprāt ielien. Būs ok.

Sienu līdzināšana
Sienu līdzenums beigās būs gan ar āmuru jāpielabo, gan nešaubīgi ar kādu plakano dzīvžoga zāģi jāpielīdzina. Daudzviet karkasa statņi un atgāžņi ir vairāk uz āru nekā ķīpa – tas nozīmē, būs vien jālieto siets, aiz kura jāaizbāž salmi, lai neveidotos baisās bedres apdarē. Gribējās iztikt bez sieta visā plaknē, bet izskatās, ka nebūs variantu.
_DSC0037_DSC0039Sienas vertikālās stabilitātes nodrošināšanai dzinām cauri vertikālus mietus. Sākām to darīt jau no 3ās rindas, nevis 4ās kā biju domājies. Un tā kā pašās augšējās rindās mietu no augšas neiedzīsi, pastāv iespējamība, ka nāksies izveikt sienu stabilitātes nostiprināšanu tā, kā to izveica Jaunsauliešu Aleksandrs (skatīt šeit).

Sienu apmešana – iespējams, mehanizēta

Kaspars pārpresēja pamatīgu kaudzīti ar ķīpām (paldies par otru motorzāģi)

Kaspars pārpresēja pamatīgu kaudzīti ar ķīpām (paldies par otru motorzāģi)

Gabis asina mietus sienas stabilitātei

Gabis asina mietus sienas stabilitātei

Ņemot vērā, ka sienu būve notiek gana lēni, manuālai apmešanai ar māliem var gluži vienkārši neatlikt laika, jo, ja naktīs ir zem nulle grādiem, apmetumu likt virsū nevar. Tāpēc apsveru iespējamību izmantot kaut kadu mašīnapmetumu, ar kuru vismaz vienu divas kārtas vajadzētu nopūst, lai ēka var droši pārziemot. Pagaidām gan nav ne jausmas,
cik tas maksā un vai es to maz varu atļauties. Komentāros man mierīgi iesaka, ka apmetumam var izmantot arī kaļķi, kaļķi+cementu, lai nav obligāti ar ūdens nenoturīgajiem māliem jāpļeckājas. Šito kārtīgi jāapsmadzeņo, jo baaaaaigi vajadzētu tomēr tās salmu sienas līdz ziemai kaut vai zem rupjā apmetuma bez finiša apdares dabūt, lai laika apstākļi tām nedara pāri.

Cokola apmešana
_DSC0040Putuplasta cokolu jau arī vajadzētu līdz ziemai apdarināt, lai tas nebūtu pakļauts saules UV starojumam. Pagaidām apsveru ekonimiski izdevīgāko un veiklāko variantu, kas arī vizuālā ziņā varētu mani pilnībā apmierināt. Tātad, doma ir uz tā putuplasta uzklāt šim nolūkam paredzētu līmjavu – tādu, kas līp pie tā putuplasta klāt. Un to līmjavu vienkārši iefakturēt. Un viss. Pagaidām var palikt pelēks, bet var arī nokrāsot. Mani šāds variants pilnībā apmierinātu, vienīgi jāatrod īstā līmjava.

Nosvinēti spāru svētki!

12

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Koka karkass, Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 06-08-2010

Birkas:, , , , , , ,

Atbalsts dabīgās būvniecības semināriem
Atvainojos par mazo spamu, taču tas visu dabīgās būvniecības interesentu vārdā. :) Beidzot tikām skaidrībā ar Labo darbu nopietnajām balsošanas tehniskajām problēmām, un nu arī es laikam mēģināšu uzsākt pakaļdzīšanos pirmajam trijniekam. Tātad - lūdzu nobalsojiet (ja vien jau neesat to paveikuši), un palūdziet atbalstīt dabīgās būvniecības semināru ideju arī savus radus, draugus, paziņas! Pateicos!

Vainags korē
_DSC0183_DSC0179Visai veikli – šovakar tika jau nosvinēti spāru svētki! No tiem gaterī ne pārāk precīzi izzāģētajiem spāru materiāliem meistariem izdevies panākt ļoti labu un līdzenu spāru izkārtojumu – pašiem gandarījums un man, protams, arī! Malači, visai operatīvi ar šito lietu tikuši galā. Ja vien nebūtu mazliet iebremzējiens ar pretvēja plēves sadabūšanu, varētu rīt arī jumta latojumu likt virsū, bet nekas – šī lieta pagaidīs. Ir vēl virkne citu darbiņu pirms jumta.

Tomēr uzlikšu pretvēja plēvi
_DSC0171Jā, šīfera tirgonis man teicās, ka tas plēves cipars nav tik liels – sirdsmieram lai uzliekot. Viņš man ietirgošot 3 difūzijas membrānas ruļļus (kopā 225 m2) par nepilniem 50 Ls, turklāt teicās, lai to skavo klāt pa tiešo uz spārēm, un tad latas virsū. Ja šo lietu var paveikt tā (bez papildlīstēm), tad esmu ar mieru tos nepilnos 50 Ls tomēr investēt un dzīvot pavisam mierīgu prātu par savu jumtu. Piebildīšu vien, ka parastā pretvēja plēve bodēs maksā ap 40-50 Ls viens rullis (75 m2)…
Šitais plēves likšanas pasākums varētu noritēt nākamnedēļas otrajā pusē, neilgi pirms jumta klāšanas.

Manas attiecības ar šīferi
_DSC0174Neuzskatu, ka esmu ietiepīgs, tomēr nevienam mani neizdosies atrunāt no šīfera pasākuma. Man nav šaubu, ka dakstiņš, protams, izskatās lepnāk un “dabīgāk”, taču tas man ir par dārgu un šai jumta konstrukcijai par nepiemērotu – i viss.
Es pie šīfera esmu pieradis – lūk, mūsu dzimtas vecumvecā māja (tai ir ap 80-90 gadu), kura pēc Ķeguma HES izveides tika uzbūvēta kā pagaidu mājele. Un tā šī pagaidu ēka stāv joprojām, tajā izauguši daudzi mani tuvinieki, un arī es daudzas jo daudzas vasaras esmu tajā pavadījis. Un nu jau vairāk kā 30 gadus šīs mājeles jumtu rotā šīferis. Esmu pie tā pieradis, man pret to nav estētisku iebildumu, kur nu vēl racionālu.
Attiecīgi, pilns šīfera jumta komplekts ar skrūvēm un visām skārda detaļām (kori, vējdēļiem utt., izņemot skursteņa apdari) man izmaksās nepilnus 800 Ls. Plus klāt piegāde un augstākminētā vējplēve.

Lievenis
_DSC0165_DSC0162Pie koka karkasa pieder arī lievenis, attiecīgi, lai meistari rīt to varētu uzveidot, man bija steidzami jāiebetonē stabiņi trim lieveņa balstiem. Izraku bedres, tajās iemetu betona sētas stabus, iestellēju tajā armatūras stieni, uzveidoju aptuveni pusotru metru augstus veidņus no tā paša pamatu veidņu saplākšņa, un tad nu līdz vēlai jo vēlai naktij ar lukturīti pierē steidzu ar rokām uzmaisīt betonu, ko sagāzu veidņos iekšā. Veidņus nost ņemšu tad, kad būs skaidrs, ar ko piebērt zemes līmeni zem lieveņa.

Skurstenis
_DSC0166Jā, skurstenis jau ir ieradies manā mājelē. Iegādājos Čehijā ražotu keramzītbloku skursteni ar keramisko čaulu. Pilns komplekts, pat ar visu skursteņa cepurīti no nerūsējošā tērauda, diametrs 20 cm (tā man teicās, ka kamīnam vajag), 6 metrus augsts, turklāt ar ventilācijas šahtu (a ļa Schiedel Rondo Plus) – izmaksāja ar visu piegādi 380 Ls. Rīt ir doma sākt to mūrēt augšā, vien tagad štukojam, kādā augstumā atstāt pieslēguma caurumu, jo pagaidām es nemaz precīzi vēl nezinu, kāda modeļa kamīnkrāsni likšu. Laikam būs jāatstāj ar rezervi pusotra divu metru augstumā no grīdas tas caurums, un pieslēgs to pie krāsns vertikālās izejas.

Lazdas vs. Kārkli
Sāku pamazām domāt, ka ir pēdējais laiks sākt gādāt koka mietus, uz kuriem uzdurt ķīpu pamatvainagu, kā arī, kurus sist cauri vairakām ķīpu rindām kā armatūru. Briti šim nolūkam izmanto lazdu, bet nez man jautājums – vai arī kārkls varētu derēt? Vai arī kārkls principā ir citādāks pēc savas uzvedības un varētu ar laiku taisīt šmuces tais salmos? Es īsti nezinu, bet britos tiešām šim nolūkam izmanto tieši lazdu. Varbūt tas tāpēc, ka viņiem to lazdu tur bez jēgas?

Ēkas ātrās tapšanas galerija atkal papildināta! :)

Ādermeklēšana / nopirktas šķembas un drena / jaunais medus

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 18-06-2010

Birkas:, , , , ,

Šodiena nepagāja tik raženi, kā biju domājies, taču pāris labas lietas notikušas noteikti. Palūkojos uz smilšu spilvenu – pa šito laiku, kamēr uz priekšu neko ārēji pamanāmu neesmu darījis, lietavu dēļ smiltis izskatās visai forši sablīvējušās. Rīt rakšu, redzēs, kā būs – birs nost vertikālā tranšejas maliņa vai nē.

Trenēju ādermeklēšanu
No rīta kopā ar zinošu cilvēku apguvu āderu, enerģētisko lauku, kā arī akas vietu un avotiņu meklēšanas iemaņas. Kā teicās mans skolotājs, tad man šīs lietas uzrādās ļoti labi, tik vien man pašam ir jāsaprot, ko bez Res_SNC00088ierastajām uguns un ūdens āderēm manas rīkstes vēl uzrāda, un kā tieši tās dažādajās situācijās uzvedās. Šī lieta un spēja ir jātrenē, jāattīsta jutība, bet arī tagad tās tipiskās pamatlietas rāda ļoti labi. Pašam prieks! Ar laiku varēšu izveikt arī korekcijas. Bet nu tagad priekšā uzdevums atrast sev labu spices/ūdens ieguves vietu. Mājas perimetru vēlreiz pābaudīju – izskatās, ka esmu visai labi to padarīšanu iegrozījis.

Šķembas iepirktas un atvestas
Res_SNC00087Šodien no tiem pašiem smilšvedējiem Dzelmēs pasūtīju un par laimi arī šodien dabūju – šķembas, 12 m3, maksāja 5,28 Ls/m3 + 15 Ls transports. Pēc izskata tīri ok, bet nu man godīgi nekad nav bijusi darīšana ar šķembām. Zinu, ka skaitās 40-70mm frakcija. Uhh, pēc skaņas šis šķembu izvadāšānas process būs nepatīkamāks nekā smiltis, jo dzelzs lāpsta pret akmeņiem ne visai patīkami skan. Bet nekas. Jāuzmeistaro kaut kāda koka stampa/bliete, ar ko to pasākumu iekš tranšejas pieblīvēt.

Iepirkta drenāžas caurule
Res_SNC00086Šodien tepat Lielvārdē palūkoju – nē, tikai drena ar kokosšķiedras filtru un turklāt man nesaistošā izmērā. Braucu uz Ogri – iepirku trūkstošos kanalizācijas pusmetriņus. Atradu 80mm drenu ar ģeotekstilu – 1,75 Ls/m … Sālīti. Nospļāvos, otro reizi mūžā piezvanīju uz 1188, lai uzzinātu Salaspils “Ģeosintētika” kontaktus. Tur arī dabūju 50 metru rulli ar 100mm drenāžas cauruli ar melnu ģeotekstilu par 1,30 Ls/m. Uzkrāmēju uz jumta un rullēju mājās. Viss veiksmīgi!
Vien pēc tam aizdomājos – vai nebūs tā, ka šķembu lentā tā drenāžas caurule no betona svara varētu saspiesties?!? Rubble trenchos gan parasti tiešām liek, bet kaut kā tomēr šāds jautājums radās. Maybe tomēr jāliek ārpusē virs slīpā putika? (Ir redzēts tāds variants salmu mājas pamatu drenāžai).Res_SNC00090

Sviedu jauno medu
Uhh, sen nebij darīts, bet nu palīdzēju neilgu brītiņu pašā vakarā mammai (viņa ir rūdīta biškope) izsviest trīs desmitus ar medus kārītēm. Šitā šosezon jau otrā svaigā medus sviešanas tūre. Attiecīgi, ja kādam šitā lieta no mūsu ilggadējās medus saimniecības interesē – droši ziņojiet ( 1L = 6,5 Ls un ir arī citi tilpumi)! Varu pat uz Rīgu vai pa ceļam no Lielvārdes uz Rīgu aizgādāt! Gards šis zeltainais brīnums ir noteikti! :)

Pirmais būvmateriālu iepirkums – paveikts!

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 17-06-2010

Birkas:, , , ,

Uhhhh, lūk, teju visa šodiena aizvadīta vagojot Rīgas ielas ar iznomātu mikroautobusu (Renault Master – 25Ls), beidzot reāli iepērkot būvmateriālus. Esmu iepircis:
- Tehnonikol Tehnopleks 35-250 ekstrudēto putuplastu 50 mm biezumā (19 pakas, 104 m2, 3,35 Ls/m2) = 348,50 Ls
- Saplāksnis (15mm biezs / 2,03m garš / 0,25m plats), mitrumdrošs, laminēts (66 gab.) = 103 Ls
- Kanalizācijas caurules DN100 un līkumus (dažādas, bet dažas vēl vajag, jo veikalā beidzās) = 39 Ls
- Melnā 32mm PE ūdens caurule (50 m) = 17 Ls
- Metāla leņķīši, naglas, skrūves = 12 Ls
- Līmeņrādis, stūra leņķi, spailes = 10 Ls
- Ruberoīds, 3 ruļļi (45 m2) = 13 Ls
Kopā iztērēti = 596 Ls

Noskrējiens bija ne pa jokam, lai šito visu 4,5 stundu laikā dažādās Rīgas vietās savāktu, bet nu – ir paveikts! Tas, ko diemžēl nedabūju un ko pavisam veikli jārisina – jādabon 50 metrus ar ģeotekstilētu drenāžas cauruli. Dienas beigas vairs nebij laika un arī būsā vietas nepietiktu, lai 50 m cauruli tur ielocītu. Ceru, ka varēšu uz vieglās jumta vai tās bagāžniekā to kluci iedabūt. Rīt vēl arī šķembas obligāti jāpasūta. Un pāris iztrūkstošās kanalizācijas detaļas jādabon.

Un tad jau rīt kārtīgs darba 10-diennieks ar pāris talciniekiem brīvdienās un Līgo svētkiem pa vidu var sākties! Pamatu tranšeja un veidņi – turās, es jau nāku! :)

Būvmateriālu meklējumi turpinās

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 15-06-2010

Birkas:, , , ,

Pēdējais weekends aizvadīts ārpus LV, tāpēc nekas ievērības cienīgs procesā uz priekšu nav pavirzījies. Bet nu tūliņ, tūliņ būs klāt vairāku dienu non-stop darbojiens. Uz izsludināto talku pieteicās divi sveši puiši/jaunieši. Arī pozitīvi!

Kokmateriāli pasūtīti, puse naudiņas apmaksāta
Tad nu beidzot ar kokmateriālu izgatavotāju Aivaru no Ķekavas (placis) / Madonas (ražotne) novienojos līdz galam par to 13 m3 kokmateriālu sagatavošanu. Būs gatavi jūnija pēdējās dienās. Maksās man tas pasākums 1300 Ls. Par piegādi kaut kādu pavisam nelielu naudiņu domājams paņems. Pusi šodien jau samaksāju. Pozitīvi, ka materiāli tiek piegadāti uzreiz jau ar starplikām – tas nozīmē, nevajadzēs tos obligāti pārkrāmēt pēc atvešanas. Jāizdomā kaut kāds ne-plēves pārsegs tai kokmateriālu kaudzei.

Lūkojoties pēc ķīpu krāvuma armatūras
Mēģināju pie Aivara koku placī apzināt kaut kādu piemērotu kokmateriālu/līstes, ko varētu izmantot kā vertikālo armatūru ķīpu krāvumā – bet neko īsti piemērotu neatradu. Vajadzētu vismaz 1,6m garas līstes, ko izdzen cauri četrām ķīpu rindām kā armatūru. Metālu izmantot negribu/nav ieteicams. Iespējams, jāmeklē lazdu audze un jāgatavo no tiem. Britos izmanto tieši lazdas. Kāpēc? Lūk, ja varētu alkšņus izmantot – tad gan man nebūtu trūkuma pēc šīm armatūras “špigām”…
Vēl jāsaštuko, kādu jumta segumu precīzi domāju likt un tad jāsarēķina latojums – to ari vajadzētu laicīgi pasūtīt. Aivars teica, ka uz rudeni kokmateriāli būs vēl dārgāki.

Putuplasta meklēšana
Tagad ņemos ar putuplasta sagādi, meklēju, kur to par vissakarīgāko ciparu iegādāt. Visādus tirgoņus esmu apzinājis. Gandrīz jau paņēmu Igaunijā ražoto ESTplast EPS150 100mm plāksnes (~3 Ls/m2), taču Vienstāvs man ārkārtīgi trāpīgi atgādināja, ka man taču noteikti vēlams lietot ekstrudēto nevis parasto “bumbiņputuplastu”. Liels paldies viņam!!! Tad nu tagad meklēju, kur šito štelli par normāli ciparu dabūt (vismaz ~6 Ls/m2). Domāju, vai arī horizontālo putiku, kas zemē slīpi ierakts, vai to arī vajag ekstrudēto?

Saplāksnis iekšmalas veidņiem
Paldies Edgara švāģerim Mārtiņam, kurš ieteica netērēt naudu uz štruntīgo OSB priekš veidņiem, bet gan aizbraukt uz Krūzes ielu un paņemt tur mitrumdrošo, laminēto saplāksni, precīzāk izsakoties – atgriezumus. Sanāks daudz labāk un lētāk. Manuprāt, lielisks risinājums. Ielūrēju tās Krūzes ielas tirgoņu lapā – jāā, atgriezumu tur tiešām netrūkst. Cenas aptuvenās noskatīju Latvijas Finiera lapā – man domāt būs tīri labi, turklāt pēc tam to saplāksni var izmantot arī citām vajadzībām.

Caurules visādīgās
Vēl meklēju arī izdevīgākos variantus, kā iepirkt caurules. Vajag:
- Drenāžas cauruli (50m) ar vismaz 100mm diametru un ģeotekstila filtru
- Kanalizācijas caurules ar vismaz 100mm diametru (24m kopā) – oranžās ārdarbiem
- Ūdens apgādes cauruli, melno PE ar vismaz 32mm diametru (50m kopā)
- Elektrības gofru balto ar vismaz 30mm diametru (35m kopā) ar buksieri/drāti
- Sarkano elektrības gofru aptuveni 100mm diametrā – brāļa ieteikums lētākais jumta notekūdeņu aizvadīšanai (jo “īstās” jumta notekūdeņu caurules maksā neforši daudz).

Par drenāžas novietojumu
Vēl it kā mazliet aizdomājos, vai gadījumā, ja lieku metru garu ārējo slīpo putuplastu, vai man ir efektīvi to pamatu drenāžas cauruli novietot tieši šķembu lentā zem betona, kā to Rubble trench gadījumā dara, vai arī tomēr likt ārpusē aptuveni pie abu putuplasta plakņu sadures vietas? (Šito pēdējo variantu daudzkur zīmē pie slīpi siltinātajiem pamatiem).

Šķembas tranšejai
Tad nu vēl ir jāpasūta šķembas – tīrais tilpums, ko jāaizber ir 11,5 m3, bet ņemot vērā, ka šur tur tranšeju var nejauši sanākt ierakt dziļāk, un vēl jau tās šķembas mazliet sablietēsies – tad laikam tomēr vajadzētu vairāk. Savā ziņā muļķīgi – pieejamā transporta dēļ vai nu jāņem 12 vai 2×12 m3. Laikam jau otrais variants. Grīdai šķembas pēc tam tāpat noderēs.

Būvmateriālu meklējumos – dažas pārdomas

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Koka karkass, būvmateriāli | Posted on 11-06-2010

Birkas:, , ,

Ehh, daudz tiešo darba pienākumu, plus uz brīvdienām jābrauc prom uz Lietuvu uz sacensībām, tāpēc visai pamaz laika sanāk padomāt un piestrādāt pie pašreiz aktuālā uzdevuma – būvmateriālu sagādes. Bet nu pašreiz procesi ir sekojoši.

Kokmateriāli sarēķināti
Atsaucīgajam kokmateriālu sagādniekam nosūtīju savu projektu, šamējais pēc tā vadoties ir aprēķinājis, cik tad daudz man īsti vajag tos materiālus, jo projektā norādītās materiālu kopsummas jau ir vienkārši datora saskaitīti cipariņi. AutoCads jau nezina, ka brusas nenāk 5,4m garumā, bet gan 6m. Tad nu kādai gudrai galvai bija jāpalūko un jāpakalkulē precīzi, cik man tos materiālus vajadzēs. Aivars man vakar zvanīja un teicās, ka man projekts kaut kāds galīgi greizs, jo attālumi starp statņiem totālā nestandartā, vate sakritīšoties… :) Ar smaidu paskaidroju, lai par šito nesatraucas, viss mēģināts pielāgot pēc salmu ķīpas izmēriem. Te tad nu ir cipariņi. Visi materiāli 6 m garumā un impregnēti.

150 x 220 (17 gab.) = 3,366 m3
100 x 220 (17 gab.) = 2,244 m3
50 x 150 (75 gab.) = 3,375 m3
150 x 150 (21 gab.) = 2,835 m3
120 x 120 (14 gab.) = 1,2096 m3
Kopā = 13,0296 m3 (x 100 Ls) = 1303 Ls

Materiāli jumtam
Vēl Aivars saka, ka vajadzēs 25 x 50 aptuveni 0,5 m3 – īsti nezinu, kam, iespējams, jumtam.
Un jumta latojumam 25 x 100 vai 50 x 50 aptuveni 1 līdz 2 m3. Esot atkarīgs, kādu jumta segumu liek. Tā kā savam 200 m2 domāju likt profilētās metāla loksnes (aļa Ranilla / tagad jau Ruuki), tad, kā viens spečuks teica, vajagot collīgos.
Vai kāds zina – kas būtiski varētu atšķirties latojumā izmantojot dakstiņveidīgo profilu un visparastāko, gadiem ierasto trapeces profilu?

Novietne kokmateriāliem – ir kādam labs risinājums?
Vēl pagaidām neatrisināts uzdevums ir – kā vienkārši un labi izveidot novietni atvestajiem kokmateriāliem. Atvedot visi materiāli būs blīvi sapakoti – attiecīgi, to visu kaudzi ir jāpārkārto uz kaut kādu novietni un starpā starp līmeņiem jāieliek līstes, lai materiāls dabon pažūt un vēdināties. Ir kādam idejas un pieredze, kā tādu lietu forši un nesāpīgi uztaisīt?

Citi būvmateriāli
Vakar biju ieskrējis Kuršu būvmateriālu veikalā, kur mana biedra radiniekam pieejamas labas jo labas atlaides. Makten sapriecājos un noteikti izmantošu šo iespēju kādu specifisku lietu iegādei, ko ineta bodēs nedod. Taču – pēc tam mierīgi mājās papētot interneta veikalu piedāvājumu, sapratu, ka veikalu uzcenojumi ir vienkārši baisākie…. Respektīvi, ir lietas, ko interneta veikalā var standartā dabūt krietni lētak nekā kārtīga būvmateriālu bodē pat ar viskrutāko pazīšanās atlaidi… (Edgar, Mārtiņ – bez aizvainojumiem!) Kaut vai tie paši leņķi – ineta bodēs nevienu neredzēju dārgāku par latu, bet veikalā tādu netrūka, kas maksāja par 2 un 3 Ls.  Viela pārdomām un aprēķiniem.
Drīzumā ar brāli paņemšu priekšā projektu un aprēķināšu precīzi, cik daudz kādus leņķus vajag, lai varu tos sagādāt. Vēl pēc nelielam diskusijām un viedokļu apmaiņas Building forumā, tepat blogā un vēl personīgi – izspriedu, ka izmantošu tomēr naglas nevis skrūves, taču no leņķiem neatteikšos.
Nākamnedēļ obligāti, obligāti pasūtīšu putuplastu, visas nepieciešamās caurules, lai beidzot var kustēt uz priekšu process ar pamatu veidņu veidošanu!