Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Nu tā, es te pamanījos patrobelēt vienu bariņu ar atsaucīgiem siltumnozares speciālistiem, respektīvi, firmām un privātajiem meistariem, kas piedāvā apkures sistēmu ierīkošanas pakalpojumus. Bez liekas daiļrunības, esmu apkopojis kaut kādus informatīvos punktus, ko pats vēl varbūt neesmu pieminējis, un, protams, pats interesantākais – ir arī noskaidrotas aptuvenās izmaksas vienā un otrā gadījumā. Sākšu ar to “nepatīkamāko” – diemžēl ierīkošanā padārgo silto grīdu apkuri.

Siltās grīdas + kamīns

- Ja grib kurināt siltās grīdas ar kamīnu, obligāti esot vajadzīgs siltumakumulators, jo kamīns nespēj strādāt ar tik zemām temperatūrām, kas vajadzīgas grīdām.  (Tā jau man loģiski šķita).

- Speciālists uzskata, ka sistēmu vajag dalīt ar radiatoriem, jo, lai siltā grīda iesiltu, vajag 2 līdz 3 dienas (pareizi, nebiju pa nopietno aizdomājies!), atkarībā no betona biezuma. Akumulācijas tvertne būtu vēlama. Bet nu cilvēki taisa ļoti dažādi – galvenais, lai kolektorā nebūtu vairāk par +40 grādiem.  Pašu kolektoru var mierīgi uztaisīt arī no plastmasas trejgabaliem (lētais variants), viss atkarīgs no meistara izdomas.

Silto grīdu ierīkošanas izmaksas manā ēkas projektā
- Kamīna apsaite 200 Ls, silto grīdu sadales kolektors 200 Ls, caurules grīdām 350 Ls, darbs aptuveni 500 Ls. Akumulācijas tvertne būtu vēlama, bet nav ierēķināta. Pieliekot 500 Ls krāsni, kopā sanāk = 1750 Ls (šitas ir tas izdomas bagātais meistars).

- Kopā ar celtniecības materiāliem, tas ir putupoliesterolu, armatūras sietu utt. + grīdas apkures materiāli, trubas, kolektori sūkņi utt. – darbs apmēram 7Ls/kv.m un materiāli 10Ls/kv.m (uz maniem 100m2 = 1700 Ls). Kamīna apsaiste ar ūdens boileri 160L + akumulators vismaz 500L (jāskatās no kamīna jaudas) ar izolāciju aptuveni 1000 – 1500 Ls. Tātad, kopā = 2700 līdz 3200 Ls.

- Ar krāsni un boileri siltajam ūdenim (bez siltumakumulatora), ar darbu – kopā = aptuveni 2900 Ls. Rekur zemāk vienīgā detalizētā tāme, kuru saņēmu (bez krāsns).

Siltā gaisa vadi + kamīns

- Kamīna kurtuve vajadzīga no kārtīga, vismaz 8mm bieza čuguna. Šīs kurtuves nedrīkst kurināt ar oglēm – tikai malka vai briketes. Viens saka, ka uz 100m2 pietiktu ar 16kW krāsni, cits saka, ka pastavīgai apkurei obligāti vajag tādu megakārtīgo kamīnu, kura max jauda jau ir pie 30kW.

- Kamīnkrāsni ir noteikti vērts apdarināt ar siltummasu – ķieģeļiem, akmeņiem un tamlīdzīgi. Riģipsis un vate nav laba, turklāt vate ar laiku sasēžas.

- Gaisa vadu līkumus jātaisa slaidus.  Tos var laist caur bēniņiem – bet tad tos jānosiltina kārtīgi ar pirts vati, lai nerodas kondensāts.

Silto gaisa vadu apkures sistēmas + kamīna uzstādīšanas izmaksas

- Ventilācijas jeb gaisvadu sistēma – 300 Ls, plus kamīns ar apdari un visu elementu montāžu ap 1300 Ls. Kopā 1600 Ls.

- Viss kopā ar kamīnu (neminot modeli) no 1300 līdz 1700 atkarībā no apdares.

-  Cits piedāva Jotul I18 kurtuvi (max 22kW) par 1100 Ls, vai Dovre vai Nordpeis  par aptuveni 700 Ls. Un plus 1000 – 1400 Ls par darbu, gaisvadu materiāliem utt. un apdari. Kopā = 1700 – 2100 Ls.

Vērts izlasīt – kompetenti, izsmeļoši komentāri no kamīnmeistara Aināra Voita!!

Ainars Voits man atrakstīja patiešām iespaidīga apjoma vēstuli, kas izsmeļoši izskaidro dažādas nianses, kā arī ļoti detalizēti apraksta izmaksu pozīcijas. Vēlreiz viņam paldies!! Ja kādam vajag viņa kontaktus – prasiet, iedošu!

Kamīns nekuras, siltuma nav
Es personīgi neieteiktu izmantot kamīnu kā vienīgo apkures elementu mājā, kā papildelements tas varētu būt, bet ir firmas, kas tādu uzsvru neliek un pasniedz siltā gaisa apkuri no kamīna kā alternatīvu citiem apkures veidiem. Pamatojums, kamīnu kurtuves ir paredzētas kurināmā dezināšanai un blakusprodukts ir siltums, to racionāli izmantot ir lietderīgi, bet kļūt par kurinātāju pie kamīna, vai to vajag? Kā arī , svarīgs faktors ir tam, kāda ir mājas siltumizolācija. Kamīns ar silto gaisu diezgan ātri uzsildīs telpas, bet cik ilgi tās telpas to siltumu noturēs? Kamīns nekurās, siltuma nav!

Kurtuves jauda un divkāršā sadegšanas kamera
Kā arī, ja kamīns ir tikai vienīgais apkures elements, tad kurtuvei ir jābūt nopietnai, ar normālu jaudu, tie 18Kw, tas ir standarts katrai kurtuvei. Apkures kurtuvēm, kuras paredzētas tieši šādiem variantiem jauda jau ir uz 30Kw, un tās tiešām ir no dubultsienu čuguna plāksnēm un ar divkāršās sadegšanas kameru. Cena tādai kurtuvei ir trīsreiz lielāka nekā Jūs minējāt. Paraugs – Rene Brisach, varat aplūkot internetā (minu to tikai kā piemēru, jo pats ar to esmu saskāries).

Kaut arī no teorijas līmeņa 1Kw pietiek, lai uzsildītu 10m2 pie griestu augstuma 2600-2800, tikai, kāda temperatūra te tiek sasniegta, neviens nezin un nemāk pateikt. Tad pēc teorijas, Jūs varētu ar 18Kw jaudīgu kurtuvi apsildīt savu māju, pat ir rezerve. Tikai pērkot kurtuvi painteresējieties, cik ilgi, nepārtrauktā darba režīmā šī kurtuve var strādāt. Čuguns arī nav mūžīgs – vērpjas, staigā, plīst, izdeg.

Lielākais labums no siltā gaisa apkures ir tas, ka īsā laika sprīdī var gūt temperatūras paaugstinājumu telpās.

Komentējot izmaksas
Ja par izmaksām, tad aptuveni, ir lietas, kurām ir konkrēta cena, un ir lietas, kas tikai teorētiski ir apspriežamas.
Tāme parasti sastāv no kurtuves, apdares, palīgmateriāliem un darba apmaksas.

Apdare – ļoti stiepts jēdziens, te var būt viss, sākot no parastas reģipša aizsienas un beidzot ar marmoru, stiklu, misiņu un visu pārējo. Apdarēs ierobežojumu materiālos nav. Jāzina ko Jūs apmēram vēlaties un tad var  runāt.
Palīgmateriāli – tie arī lielā mērā ir atkarīgi no kamīna apdares un tās montāžas īpatnībām. Jūsu gadījumā ir siltā gaisa izvadi. Te varētu arī sīkāk:
- siltā gaisa ventilators – 200Ls (tas jau būtu uz 700m3/h)
- siltā gaisa izvadi – 160Ls (tā rupji pēc Jūsu mājas projekts, 160 un 125 diametrs)
- parastais kolektors – 70 – 100Ls
- ja gribat papildus siltumu no dūmvada diskiem – 60Ls/1gab.
- var būt turbīna uz dūmvada papildus siltuma ieguvei – 170Ls
- tad vēl difuzori, pārejas, savienojumu skavas – kādi 50 -100Ls
- filtrs – 50Ls

Siltā gaisa izvadu montāža
Šajā procesā pats galvenais ir to uzstādīšanas iespējamība – vai var brīvi izvietot šos gaisa vadus. Ja ir vienstāvu māja, tad vai bēniņos ir pietiekams augstums un telpas, lai to visu tur izvietotu, jo ja velk caur telpām, tad kurš vēlēsies atstāt šīs trubas redzamas, atkal jautājums kā to visu noslēpt. ja bēniņi nav siltināti, tad ieteicams arī šos izolētos gaisa vadus ievietot kādā izolētākā kanālā – parasti reģipsis un izolants, vai papildus aptin ar akmensvati – tas samazina siltuma zudumus gaisa izvada maģistrālē. Līdz ar to ir vēl kādi papildizdevumi. Siltā gaisa izvadu montāža ir   atsevišķs darba proces, par to atsevišķa samaksa.

Pamatlietas, kas nepieciešamas kamina montāžai
- Izolants – 8Ls/loksne (0,6m2)
- Follija lenta – 10 – 15Ls (jabūt ar lavbu termoizturību 250 – 350C)
- Pievads dūmvadam – 70Ls (standarta 200mm komplekts)
- Dūmu klape, ja kurtuvei pašai tādas nav – 50Ls (ieteiktu hermētisku, kaut arī tas ir pretrunā ar teorētiski mācīto)
- Ventilēcijas sietiņi – kaut arī šajā gadījumā tos nevajag, kaut arī, ja nebūs elektrības – nebūs nekādas siltā gaisa apkures, tad vismaz telpu, kurā atrodas kamīns varēs apsildīt.

Aukstā gaisa pieplūde no āra
Jūsu plānā ir norādīts, ka ir aukstā gaisa pieplūde no āra, tas ir ļoti pareizi, tikai diametrs 50mm ir reti niecīgs. Neesmu saskāries ar konkrēti norādītu diametru, bet ņemot vērā, ka tas ir paredzēts kurtuvei no kuras tālāk iet siltā gaisa izvadi, tad kādi 150mm būtu tas mazākais. Papildus Jums būtu vēlams uzstādīt aukstā gaisa pievada noslēgvārstu, lai aukstais gaiss neieplūstu telpā, kad kamīns netiek lietots

Noslēgumā
Tad vēl šādi tādi sīkumi – špaktele, reģipsis, profili vai arī ķieģeļi, krāsa .
Un visbeidzot – maksa par darbu un transporta izdevumiem, kas nepieciešami visa darba procesa nodrošinājumam.

- Vismaz parasta kamīna montāža manā izpildījumā ir kādi 400Ls, tad vēl transporta izdevumi.
- Palīgmateriāli, neskaitot apdari, varētu aptuveni sanākt 200 – 300Ls (max)
- Apdare un kurtuve – tas pēc pasūtītāja vēlmēm un iespējām.
- Ja vēl siltā gaisa izvadus aplūkojam, tad nu montāža sākot no 200Ls.

Rezumē
Ja varat atlicināt kādus 3500Ls šim projektam, tad varētu kas arī sanākt, jo tā ļoti vienkāršoti, vidēji kamīns ar normālu kurtuvi un ne galīgi nabadzīgu apdari varētu izmaksāt 2500Ls

Tas īsumā arī būtu vis kamīnu montāžas ievadkursā.

Ja apzinaties, kā būs un kā kurināsiet, kā telpa turēs siltumu un kā viss izvietosies, tad atliek tikai visu realizēt.
Ideja laba un apsveicama, tikai nevajag lieki cerēt  ka viss ir  vienkārši, katrs darbs prasa savus ieguldījumus un, ja citas alternatīvas nav, tad arī šo ideju var labi izmantot.

Pa šo laiku kopš pēdējā ieraksta ir sanācis visai daudz par apkures lietām apdomāties. Kā arī šodien paspriedām, ka ar to celtniecībai pieejamo līdzekļu apjomu ir visai ierobežoti plāni, tāpēc ir mazliet nostāja meklēt kaut kādas ekonomēšanas iespējas. Un pašreiz esmu “pieslēdzies” apkures izdomāšanas fāzei.

Kamīnkrāsns apkure ar siltām grīdām = jau šaubos
Kaut kā tomēr sanācās domas galvā, ka tāda Bulgāru 300-400 Ls kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu, siltām grīdām un visiem kontūriem, vārstiem, krāniem, kolektoriem, kaut kādu automātiku un iespējamu siltumakumulatoru varētu tomēr sanākt ievērojami lielākos ciparos, nekā gribētos… Nē, diemžēl konkrētus aprēķinus man nav izdevies dabūt, bet parunājoties ar cilvēku, kam ir siltās grīdas, palūkojot viņa sistemas sastāvdaļas un to izcenojumus, kopumā tur salasās oi oi oi cipars, turklāt kādam speciālistam to visu pa nopietno jāsaskrūvē kopā.
Un vēl beidzot sapratu no speciālistiem, ka – ja grib kamīnu izmantot kā galveno siltumavotu – kurtuvei ir jābūt no kārtīga čuguna vismaz 5mm, vēlams 8mm biezumā. Un tāda atsevišķi stāvošā kamīnkrāsns ar tik gruntīgu dzelzi jau vairs tik vienkārši nav dabūjama. Pa lēto neizšmaukt.

Kamīnkrāsns apkure ar siltā gaisa vadiem = variants
Gan jau lasa arī kāds nezinātājs, tad pateikšu, ka kamīns ir bez stikla un durtiņām – kamīnkrāsns ir ar aizveramām durvīm. Tātad, es te uzgāju vienu speciālistu, aprunājos, pats apdomājos, parēķināju un nonācu pie domas, ka, iespējams, varbūt tomēr ir jātēmē uz apkuri ar siltā gaisa vadiem. Respektīvi, tiek izmantota apdarināta kamīnkrāsns (viņš ieteica šādu 18kW kurtuvi), virs kuras ir iebūvēts siltā gaisa kolektors, no kura ar ventilatora palīdzību siltais gaiss pa nopakotiem gofrēta metāla gaisa vadiem tiek izplatīts pa mājokli. Tā kā man bēniņi tukši, gaisa vadus varētu izvietot tur, tikai man noteikti ir sajūta, ka ar to oriģinālo vati un folliju aukstajos bēniņos būs par maz – jāparūpējas par papildus siltinājumu.

Ieguvumi
+ Apkures sistēma ir elementāra un droša – nav nekādu ūdens caurļu utt.
+ Mazākas izmaksas, jo nevajag caurules, sūkņus, vārstus utt.
+ Apkure spēj droši darboties arī bezelektrības apstākļos
+ Ātra siltuma izplatīšanās pa telpām

Trūkumi
- Nav iespēju efektīvi uzsildīt siltummasu (grīdu?), līdz ar to biežāka kurināšana
- Aizdomas par sausu gaisu un fiziski sajūtamu siltā gaisa kustību
- Potenciāli lielākas problēmas ar putekļu cirkulāciju (vai filtrs līdzēs?)
- Jāizmanto nevis “stand-alone” krāsns, bet iebūvējamā kurtuve (gaumes jautājums)
- Ja gribētu arī sildīt ūdeni, uzreiz dārgāka kurtuve, sistēma sarežģās
- Siltais ūdens iegūstams ar elektrisko boileri (tāpat jau bij apsvērts, jo pašreiz tādu lietoju)

Izmaksas
Kā man komentē konkrēti atrastais kamīnu būvētājs, kas ar šo arodu nodarbojas jau 9us gadus, tad pēc aptuveniem aprēķiniem pilns apkures risinājums manā projektā varētu izmaksāt aptuveni 1700 Ls, kas ir ietverot kurtuvi, gaisa vadus un sastāvdaļas, sistēmas izveidi un arī nobeigumā paša kamīna apdari. Ne daudz, ne maz, bet tāds ir cipars. Man nelaba aizdoma, ka tas tomēr ir lētāk un vienkāršāk nekā sākotnēji iecerētā siltā grīda. Jā, pēdējā būtu efektīvāka siltumnoturības ziņā, bet nu – situācija jācenšas risināt atbilstoši iespējām.

Priecātos, ja kāds no lasītājiem vēl varētu papildināt šo plusu un mīnusu sarakstu ar kādu faktoru, ko neesmu ņēmis vērā! Paldies!

Varbūt jāsagādā saules kolektors? = Konkurss “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi projektu konkursu, kura mērķis ir:

Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana māj­saimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektro­enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstā­dīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.

Lakoniski izsakoties, tu aprīko savu māju ar zaļiem, foršiem energorisinājumiem, un pēc tam dabū atpakaļ pusi no izmaksām, kas saistīas ar šo iekārtu iegādu un uzstādīšanu.
Kā man skaidroja zinātāji, arī malkas apkure skaitoties iederīga pie šiem atjaunojamajiem resursiem – palūkošu, kādi ir varianti iedabūt arī manu kamīnkrāsns apkuri šādā daļējā projektu finansējumā. Granulu kamīni jau arī laba lieta, bet nu tiem cipari gan pamatīgi.
Taču vel es nodomāju, ka būtu baaaigi svētīgi saņemties un izmanto iespēju, lai tiktu, piemēram, arī pie saules kolektora siltā ūdens apgādei. Tagad baigi būtu jāpapēta, kā tās solārās ūdens sistēmas darbojas, no kā sastāv un cik maksā. Nez, vai tas pats boileris, kas standartā iekļauts saules kolektora sistēmā, ziemā var arī ar elektrību ūdeni sildīt? Ja tā, tad tas būtu labi.

Ir kādam kāds info, cik viegli vai sarežģīti ir ar savu projektu iespraukties pie šī finansējuma? Un varbūt kāds jau ir nopētījis kādu feinu saules kolektoru sistēmu? Piebildīšu gan, ka šī projekta finansējuma izmantošanai ir noteikts sertficēto tehnikas piegādāju un uzstadītāju saraksts, kas apskatāms šai pat saitē apakšpusē.

Priecāšos par jebkādiem komentāriem! Paldies!

Atkal sveicieni visiem, visiem mana bloga lasītājiem!
Proootams, pamatīgi atvainojos, ka ir sanākusi tik gara klusuma pauze šajā interneta vietnē, taču teikšu godīgi – man bija uznākusi vēlme paņemt tiešām pamatīgāku “atvaļinājumu” no visa šī pasākuma… Pa vasaru laikam sanāca psiholoģisks “perebors”, tāpēc sanāca iepauzēt ar drukāšanu un domāšanu ap šīm lietām. Turklāt arī darbu apjomi pieauguši, nākuši klāt jauni projekti, kas cerams palīdzēs jau finansiāli veiksmīgāk šo manu “hobiju” turpināt. Lai daudz veiksmes, izdomas un spēka visiem šajā gadā! Arī pats sev to novēlu, noteikti noderēs!

Fibrolīta apdare
Uhhh, viss šķiet tik ļoti aizmirsies, kas neatceros jau elementāras fizikas lietas vairs, tāpēc neņemiet ļaunā, ja mana “bzdingš” ideja šķitīs pilnīgs suņa murgs. A ko tauta domā, kāpēc salmu māju no ārpuses nevarētu ar fibrolīta plāksnēm “noskrūvēt”?

Karkass pēc būtības to pieļauj visai labi, funkcionāli tāda siena varētu būt daudz izturīgāka, stingrāka.  Vienīgais jautajums, lūk, kā ir ar tā fibrolīta mitrumaizturēšanas spējām?

Speciālisti jau vēsta, ka fibrolītu var lietot arī ārējā apdarē. Ja to apmestu ar kārtīgu kaļķa apmetumu, man naivi šķiet, ka tas būtu tik pat spējīgs aizturēt mitrumu (ja ne pat labāk), kā mālu/smilšu apmetums? Virsma grubuļaina, gropjaina, nelielam apmetumam vajadzētu turēties, man šķiet. Izsakiet savas domas, varbūt esmu kaut ko kritisku piemirsies…

Kāpēc to apdomājos? Man šķiet, tas būtu ļoti ātrs variants, kā ārējo sienu padarīt stingru, drošu, izturīgu, arī grauzēju jautājums šķiet varētu būt mazāk aktuāls. Fibrolīta cena – no 2,80 Ls/m2, man fasādes platība – 102 m2… It kā nebūtu nemaz tik nežēlīgi dārgi.. No iekšpuses gan mierīgi varētu paķēpāties ar māla vai kaļķu apmetumu, jo tur nemaz fibrolītu pieskrūvēt nevarētu, jo nav karkasa pie kā.

Vai tas maz ir iespējams: kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu + siltās grīdas
Iekš Building.lv foruma jau iemetu šādu jautājumu par apkuri, bet pārkopēšu to arī šeit.
Cik jums šķiet reāls variants iepirkt kamīnkrāsni ar centrālapkures pieslēgumu (piemēram, padsmit kW Skladowa Tehnika eksemplāru) un pie tās radiatoru vietā pieslēgt siltās grīdas? Vēlams, sistēma bez tonnīga siltumakumulatora, taču kontūrā varētu būt vieta kādam 100-200l kombinētajam boilerim.

Uzreiz saku – jā, zinu, radiatoros pa kontūru plūst +55 līdz +60°C, savukārt siltajās grīdās +27°C līdz +30°C. Bet tomēr varbūt tehnoloģiski ir iespēja ar kaut kādiem regulatoriem un tamlīdzīgi panākt, lai šāda sistēma darbotos? Tas varētu būt iespejams vai ir totāli garām variants?

Es vienkārši domāju, ja jau parasts malkas katls ar kombinēto boileri var šādu grīdu sistēmu darbināt, kāpēc gan kamīnkrāsns ar c/a pieslēgumu nevarētu? Ēka ir vienstāvu, apdzīvojamā platība ap 100m2.

Kā arī, ja te ir kāds siltumsistēmu inženieris, kas par cilvēcīgi paceļamu atlīdzību varētu šādu shēmu “uzzīmēt” jeb uzprojektēt, lai padod ziņu man (janislusis [at] inbox.lv)! Es tiešām gribētu vēl pa ziemas mēnešiem “sazīmēt” precīzu shēmu, lai vasarā to varētu īstenot.

P.S. Nē, bilde nav no tām svaigākajām – bildēta kaut kad novembrī, kad sniega ar bija gana daudz…

*Nu re – nepagāja ne četras dienas, kā pēc nelielas “piedraudēšanas” nu varu beidzot atkal pievienot bildes pie saviem bloga ierakstiem! Paldies atsaucīgajam Blogs.lv Help Deskam…

Meistari mājup
Šovakar lieliskie karkasa meistari beidzot aizdevās mājās, jo savu darbu ir paveikuši, respektīvi, karkass ir uzskatāms par pabeigtu. Ehh, ja viens no viņiem nedotos prom uz Skotiju, varētu ar lielāko prieku ikvienam šamējos ieteikt! Vēlreiz viņiem virtuālais paldies par lielisko darbu un kompāniju 2,5 nedēļu garumā!

Lievenis
Pa šodienu tika saliktas durvju un logu vietas, un uzveidots lievenīša karkass, kā arī piebeigti vēl dažādi sīkumiņi. Domāju, varbūt lievenītim jāuzliek caurspīdīgs jumta segums – brālis teicās, vairāk gaismas būšot. Uz sitiena neatradu, cik tas profilētais plastmasas segums maksā.
Nākamais darbs pie karkasa ir jau jumta vējplēves uzklāšana, tad latojuma naglošana un tad jau arī jumta uzlikšana. Vismaz pie tiem darbiem man ir cerība dabūt talkā vienu no meistariem Didžiem!

Skurstenis
Pats šodien ar nelielu zinātāja padomu sāku mūrēt kopā skursteni. Nekad to neesmu darījis, bet, ja kāds paskaidro (jo instrukcijas līdzi nav…), tad jau pa lielam viss skaidrs.
Kādu labu brīdi nodarbojos ar tēlnieka cienīgiem procesiem, jo blokos vajadzēja izzāģēt caurumu kontroles durtiņām. Pašas durtiņas šaurākas, savukārt keramikas atvere platāka, tad nu tur ņēmos ar fleksi, urbi un kaltiņu, lai to lietu smuki nodarītu. Manuprāt, tīri neko sanāca. Bildē var redzēt.
Tālāk ar līdzdoto cementa mūrjavu ķellēju kopā blokus, savukārt keramiku līmēju kopā ar citu speciālo, līdzdoto javu.

Kamīnkrāsns
Papētīju vēlreiz internetā tās Skladova Technika kamīnkrāsnis ar centrālapkures pieslēgumu, kuras man šķiet saistošas (un kuras ir teju vienīgās, ko LV var dabūt), un sapratu, ka skursteņa izvadu var taisīt arī kādu 1,4 metru augstumā, jo krāsnis lielākoties ir ap nepilnu metru augstas, un tas izvirzījums augšpusē dažām ir vien dekoratīva “haube”. Precīzu rasējumu šitām krāsnīm neatradu. Man it kā patīk Diplomat Inox 11B ar 14kW jaudu, bet ja nu vajadzēs pamatīgi taupīt, var arī Komfort 21 modeli izvēlēties. Dzīvē esmu aptaustījis, tīri neko izskatās šitie bulgāru ražojumi.
A varbūt kāds principā var ieteikt cenā līdzvērtīgu, bet labāku krāsni / modeli / alternatīvu?

Rīt stroikā brīvdiena – jāpadara dažādi datordarbi, lai atkal sapelnītu kādu naudiņu nākotnes izdevumiem.

Ēkas tapšanas galerija papildināta ar vienu bildi.

7-ais starp 4678-iem
P.S. Starp citu, šobrīd (raksta tapšanas laikā) iekš blogs.lv platformas, kurā jūs pašreiz atrodaties un kurā ir vairāk kā 4600 blogu, mans salmu mājas projekta emuārs atrodas ūber augstajā 7-ajā vietā. Laikam jau tautiešus interesē šī lieta. Tikai nesaprotu, kāpēc ar to balsošanu par dabīgās būvniecības semināriem tik švaki.. Nobalsoji?

Atbalsts dabīgās būvniecības semināriem
Atvainojos par mazo spamu, taču tas visu dabīgās būvniecības interesentu vārdā. Beidzot tikām skaidrībā ar Labo darbu nopietnajām balsošanas tehniskajām problēmām, un nu arī es laikam mēģināšu uzsākt pakaļdzīšanos pirmajam trijniekam. Tātad - lūdzu nobalsojiet (ja vien jau neesat to paveikuši), un palūdziet atbalstīt dabīgās būvniecības semināru ideju arī savus radus, draugus, paziņas! Pateicos!

Vainags korē
Visai veikli – šovakar tika jau nosvinēti spāru svētki! No tiem gaterī ne pārāk precīzi izzāģētajiem spāru materiāliem meistariem izdevies panākt ļoti labu un līdzenu spāru izkārtojumu – pašiem gandarījums un man, protams, arī! Malači, visai operatīvi ar šito lietu tikuši galā. Ja vien nebūtu mazliet iebremzējiens ar pretvēja plēves sadabūšanu, varētu rīt arī jumta latojumu likt virsū, bet nekas – šī lieta pagaidīs. Ir vēl virkne citu darbiņu pirms jumta.

Tomēr uzlikšu pretvēja plēvi
Jā, šīfera tirgonis man teicās, ka tas plēves cipars nav tik liels – sirdsmieram lai uzliekot. Viņš man ietirgošot 3 difūzijas membrānas ruļļus (kopā 225 m2) par nepilniem 50 Ls, turklāt teicās, lai to skavo klāt pa tiešo uz spārēm, un tad latas virsū. Ja šo lietu var paveikt tā (bez papildlīstēm), tad esmu ar mieru tos nepilnos 50 Ls tomēr investēt un dzīvot pavisam mierīgu prātu par savu jumtu. Piebildīšu vien, ka parastā pretvēja plēve bodēs maksā ap 40-50 Ls viens rullis (75 m2)…
Šitais plēves likšanas pasākums varētu noritēt nākamnedēļas otrajā pusē, neilgi pirms jumta klāšanas.

Manas attiecības ar šīferi
Neuzskatu, ka esmu ietiepīgs, tomēr nevienam mani neizdosies atrunāt no šīfera pasākuma. Man nav šaubu, ka dakstiņš, protams, izskatās lepnāk un “dabīgāk”, taču tas man ir par dārgu un šai jumta konstrukcijai par nepiemērotu – i viss.
Es pie šīfera esmu pieradis – lūk, mūsu dzimtas vecumvecā māja (tai ir ap 80-90 gadu), kura pēc Ķeguma HES izveides tika uzbūvēta kā pagaidu mājele. Un tā šī pagaidu ēka stāv joprojām, tajā izauguši daudzi mani tuvinieki, un arī es daudzas jo daudzas vasaras esmu tajā pavadījis. Un nu jau vairāk kā 30 gadus šīs mājeles jumtu rotā šīferis. Esmu pie tā pieradis, man pret to nav estētisku iebildumu, kur nu vēl racionālu.
Attiecīgi, pilns šīfera jumta komplekts ar skrūvēm un visām skārda detaļām (kori, vējdēļiem utt., izņemot skursteņa apdari) man izmaksās nepilnus 800 Ls. Plus klāt piegāde un augstākminētā vējplēve.

Lievenis
Pie koka karkasa pieder arī lievenis, attiecīgi, lai meistari rīt to varētu uzveidot, man bija steidzami jāiebetonē stabiņi trim lieveņa balstiem. Izraku bedres, tajās iemetu betona sētas stabus, iestellēju tajā armatūras stieni, uzveidoju aptuveni pusotru metru augstus veidņus no tā paša pamatu veidņu saplākšņa, un tad nu līdz vēlai jo vēlai naktij ar lukturīti pierē steidzu ar rokām uzmaisīt betonu, ko sagāzu veidņos iekšā. Veidņus nost ņemšu tad, kad būs skaidrs, ar ko piebērt zemes līmeni zem lieveņa.

Skurstenis
Jā, skurstenis jau ir ieradies manā mājelē. Iegādājos Čehijā ražotu keramzītbloku skursteni ar keramisko čaulu. Pilns komplekts, pat ar visu skursteņa cepurīti no nerūsējošā tērauda, diametrs 20 cm (tā man teicās, ka kamīnam vajag), 6 metrus augsts, turklāt ar ventilācijas šahtu (a ļa Schiedel Rondo Plus) – izmaksāja ar visu piegādi 380 Ls. Rīt ir doma sākt to mūrēt augšā, vien tagad štukojam, kādā augstumā atstāt pieslēguma caurumu, jo pagaidām es nemaz precīzi vēl nezinu, kāda modeļa kamīnkrāsni likšu. Laikam būs jāatstāj ar rezervi pusotra divu metru augstumā no grīdas tas caurums, un pieslēgs to pie krāsns vertikālās izejas.

Lazdas vs. Kārkli
Sāku pamazām domāt, ka ir pēdējais laiks sākt gādāt koka mietus, uz kuriem uzdurt ķīpu pamatvainagu, kā arī, kurus sist cauri vairakām ķīpu rindām kā armatūru. Briti šim nolūkam izmanto lazdu, bet nez man jautājums – vai arī kārkls varētu derēt? Vai arī kārkls principā ir citādāks pēc savas uzvedības un varētu ar laiku taisīt šmuces tais salmos? Es īsti nezinu, bet britos tiešām šim nolūkam izmanto tieši lazdu. Varbūt tas tāpēc, ka viņiem to lazdu tur bez jēgas?

Ēkas ātrās tapšanas galerija atkal papildināta!

Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta, bet ne jau tādēļ, ka nekas neritētu uz priekšu. Šoreiz tad nu pastāstīšu, kā virzās uz priekšu process, kā arī pie kādām atziņām un risinājumiem esmu nonācis.

Arhitekts atrasts - pēc tikšanās ar savu klasesbiedru Edgaru, kurš saprot arhitektūras lietas, domāju, ka nu būs ziepes… Es jau iepriekšējā postā rakstīju, kāpēc. Bet, lūk, pēc sludinājuma publicēšanas internetā, pieteicās virkne ar cilvēkiem un viens par otru piedāvāja labākas cenas utt.  Secinājums – krīze tiešām dara savu… Esmu vienojies, ka projektu man zīmēs un arī  būvvaldē saskaņos arhitekts Artūrs tepat no Lielvārdes. Lieliski! Gan forši sastrādāties ar vietējiem, gan arī nebūs jāskraida nekur apakārt – varēšu aizdoties apspriest projekta nianses tepat Lielvārdē. Drīzumā solot pirmās skices, un tad jau pēc tam pa smalko darbs pie projekta sāksies. Koka būvkonstrukciju rasējumu daļai tiks piesaistīts viņam zināmais būvinženieris.

Vējtveris mājas iekšienā – nolēmu, ka laikam tomēr japieliek vēl viens metrs mājai garumā klāt, lai sanāktu ieprojektēt to vējtveri tomēr mājas iekšpusē. Nebūs tāds piedēklis jāmeistaro. Tā esot labak un racionālāk it kā. Lai tā būtu, cerams, ka pēc tam nenožēlošu. Mājas iekšējā platība sanāk 96,4 m2. Tikai nesakiet, ka tas ir maz. Man šķiet, ka tā māja būs tiēšām milzīga priekš mūsu ģimenītes, un es vēl ne reizi vien būvējot spļaudīšos, par tās izmēriem….

Pamati no keramzīta blokiem – pagarai sarunai ar mani piekrita mans paziņa Rolands, kurš ir pieredzējis būvinženieris. Ar viņu vairāk kā trīs stundas pļāpājām un izrunājām visvisādas lietas un risinājumus. Tai skaitā, izlēmām, kāda veida pamatus veidot. Tātad – norakšu augsnes virskārtu un ar iznomātu blieti apakšā esošo smilti pamatīgi sablietēšu. Vedīšu vēl klāt smiltis un kārtīgi uzblietēšu visai pabiezu smilšu spilvenu. Tad uzblietēšu vēl kādu 15cm biezu šķembu joslu pa pamatu perimetru, un uz tā beigās mūrēšu pamatu lentu no keramzīta blokiem trīs līniju augstumā. Bloki mierīgi derēs 3Mpa, vien jādomā, kādus platumus izvēlēties, lai pamatu vainags būtu 40 cm platumā. Virsū ruberoīds biezais divos slāņos kā hidroizolācija un uz tiem koka brusu vainags ar tajā iestrādātiem koka mietiņiem, uz kā ķīpas uzsēdināt. Abas vertikālās pamatu plaknes nosiltinātas ar 5cm putuplastu. Kā arī ārpusē pa perimetru zemē slīpi ap pamatiem ieraksts putuplasts, lai no augšas tekošais ūdens aiztek tālāk no pamatiem. Izturība šādiem pamatiem absolūti pietiekama, izmaksas sakarīgas un par pamatu izcilāšanu nevajadzētu satraukties, jo apakšā būs pabiezs smilšu slānis, kas aizdrenē prom mitrumu (kurš sasalstot arī ir tas cilātājs).

Apkurei centrālā kamīnkrāsns un siltās grīdas – centrālās kamīnkrāsns ideju joprojām neesmu atmetis. Negribās man atsevišķu malkas katlu saimniecības telpā. Labāk ņemšu glītu kamīnkrāsniņu, kurai var pieslēgt centrālapkures sistēmu. Parēķinājām ar būvinženieri – siltās grīdas var sanākt tikai nedaudz dārgāk vai iespējams tik pat cik radiatoru sistēma, taču tā daudz labāk uzsildīs grīdas siltummasu, vienmērīgāk izplatīs siltumu telpā un neaizņems papildus vietu, kā to dara radiatori.  Mums tas kalkulētais cipars sanāca ap kādiem 800 Ls, bet iespējams būs vairāk, jo palielināju ēkas platību vēl par 8 m2. Ir kādam kādi silto grīdu licēji zināmi? Es labprāt laicīgi tāmi sakalkulētu utt.

Grīda no ielejamā grīdu betona vai māla klona - šito lietu vēl domāju. Protams, ka ieliet betona grīdu uz siltgrīdas caurulītēm būtu daudz vienkāršāk, sanāktu kādi 500 Ls ar materiāliem un darbu it kā. Būtu superlīdzena un laba 7-10 cm grīda. Bet varbūt, ka ir vērts šo procesu darīt pašam un ierīkot māla klona grīdu. Būs daaaudz lētāk, ja darīšu pats. Vien jāsaprot , cik daudz laika tas varētu prasīt un vai šāds māla klons “sadzīvo” ar siltām grīdām. Ir kādam viedoklis?

Ventilācija – rekuperators vai dabiskā ventilācija – ar būvinženieri izspriedām, ka bez ventilācijas tomēr nekādi un ka rekuperators būtu labs veids, kā nezaudēt siltumu no mājas. Pastāv iespēja tikt pie rekperatora arī par kādiem 500 Ls, kas jau būtu saprātīgs cipars. Tomēr – ar brāli atkal izspriedām, ka nav ko ieviest gana sarežģītas tehnoloģijas, kam vajadzīga elektrība, ja var arī šo lietu risināt ar vecumveco dabīgo ventilāciju. Pagaidām to iedomājos tā – uzbūvēt skurstenim blakus ventilācijas šahtu skursteni no Schiedel speciālajiem blokiem šim nolūkam. Un vienkārši pievadīt caurules no virtuves un vannas istabas. Tā kā ventilācijas šahta izies ārā uz jumta – tad ventilācija darbosies ar dabīgo vilkmi bez ventilatoriem.

Kanalizācija - well, šo lietu pagaidām cenšos saprast. Man iesaka ierakt divas grodu akas, abas savienotas un apakšā aizbetonētas. Otrajai starp grodiem ir sprauga, pa kurieni “ūdenim” sūkties cauri un “doties uz” uz drenāžas cauruli, kas iestrādāta ap šo spraugu grants slānī. Ja ir straujš “perebors”, pa “ūdens” pa drenāžu aiztek prom tālāk no akām.  Funkcionē visai labi, un nemaksā pārāk daudz. Ir kādi labāk funkcionējoši un  ekonomiski izdevīgāki varianti?

Tāks, pagaidām viss, ko uz sitiena atcerējos iedrukāt. Komentāri un ieteikumi, protams, laipni aicināti.