Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Bez tēmas, Griestu pārsegums, Grīda, Mājas plānojuma skice, Starpsienas | Posted on 29-12-2015
Birkas:Edgars Gribusts, Ēkas projekts, Google SketchUp, grīdas putuplasts, griestu pārsegums, Minipasaule Lielvārdē, skurstenis, starpsienas, starpsienu pakojums, Styro-Cut 3D, Tenapors Extra EPS150, The Cool Tool
Nolēmu, ka tomēr jāatrod laiks vēl vecajā gadā noziņot, kas pa rudens posmu ir paveikts!
Skurstenis gatavs! Pieaicinātais meistars pusotras dienas laikā uzbūvēja līdz galam skursteni, nostiprināja to ar metāla profiliem pie griestu pārseguma sijām. Uzzīmēja man skārda jumta pieslēguma skārda detaļu rasējumus, ko tad vēlāk ar Google SketchUp palīdzību pārvērtu saprotamā bildē un veicu pasūtījumu pie skārdniekiem. Vēlāk pašrocīgi tās detaļas uzliku, pieskrūvēju, nohermetizēju. Tad atlika skursteni vēl apmest, smuki nokrāsot un uzlikt jau sen sarūpēto nerūsošā tērauda cepurīti. Skurstenis gatavs! Vēl vajadzētu iekšpusē visā garumā to apmest ar apmetumu un nokrāsot. Meistars norādīja uz kļūdu, kur esmu krāsns pieslēguma cauruli ar mūŗjavu ielīmējis iekš keramzīta bloka – tai šuvei jābūt brīvai, jo skursteņa čaula sasilstot/atdziestot tomēr staigās, līdz ar to šuvei jābūt brīvai. Nekas, to mierīgi izkalšu, nav nekas traks. Tagad funktierēju, ka derētu sarūpēt čuguna pieslēguma trubas un uzlikt pagaidu krāsniņu, lai varētu sildīties mazliet, ja vēsajā laikā kaut ko darās pa iekšu.
Putuplasts grīdā. Lieta darīta! Vispirms uz smalkajām šķembām uzklājām 200 mikronu dzelteno plēvi un tad likām virsū divreiz pa 5 centimetri Tenapors Extra zilo putuplastu (EPS150). Plēve uz šķembām nepārdūrās, kā varētu domāt, bet nu tā brīvi pa to staigāt noteikti nebija vēlams. Plēvi ar pārlaidumiem kopā līmējām ar speciālo līmlentu plēvēm. Putuplastam ir pusspunde, līdz ar to tas bija labi saliekams. Piegriešanu pēc platumiem veicu ar baigi labo rīku, par to atsevišķi zemāk. Putuplasts abās pusēs nu ir salikts pilnībā divās kārtās. Tagad pa virsu atkal jāliek dzelteno plēvi, lai Estrich betons netek iekšā šķirbās. Pirms betona pa perimetru vēl jāsaliek, jāsalīmē kompensācijas lenta. Bija doma, ka betonu siltajā ziemā varētu arī janvārī ieliet, bet nupat uznākušie mīnusi šo domu novirza uz vēlāku laiku.
Putuplasta griešana. Lai putuplasta loksnes nebūtu jāgriež ar nazi (ak, Dies’, kā es to skaņu nevaru ciest!!!), sarunāju un no biedra Edgara aizņēmos austriešu uzņēmuma The Cool Tool ražoto putuplasta griezēju Styro-Cut 3D. Šo aparātu izmantojam Izziņas un eksperimentu centra “Lielvārdi” tehniskās jaunrades pulciņā, lai izgrieztu dažādas detaļas no putuplasta. Griezējs fantastisks un nebija problēmu pēc platuma piegriezt arī lielās putuplasta loksnes. No Edgara dzirdēju, ka šito aparātu labprāt pērk arī celtnieki, kam bieži jāpiegriež putuplasts pēc izmēriem. (Starp citu, Edgars Gribusts aizraujas ar vilcienu modelīšiem un būvē pats savu Mini Lielvārdi. 
)
Starpsienas un griesti. Kad betona grīda būs ielieta, tad varēs jau domāt par starpsienu karkasa izveidi. Vēl izdomāšu, vai starpsienas būvēšu no koka statņiem vai arī no reģipša metāla profiliem. Virsū skrūvēšu, ticamākais, reģipsi. Prātīgi drošvien likt dubultā, lai mazāk dobja skaņa un lai nevar izsist tik viegli caurumu. Brālis saka, ka starpsienas tik pat labi var pildīt ar māla un smilšu maisījumu, bet aizdomas, ka izvēlēšos vien klasisko, vieglāk pieejamo un iestrādājamo vati – papīra vai akmens – to vēl jāizlemj. Griestos tad jāskavo klāt pie sijām papīrs un jāskrūvē klāt kāds plākšņu materiāls – reģipsis vai finieris. Pēc tam siltinājums no augšas. Paralēli šiem abiem procesiem jāveic arī beidzot detalizēta elektrības vadu plānošana un izvilkšana. Ir doma, ka drošībai un vienkāršībai vadus negribu slēpt iekšā sienās, bet vilkt gar griestu vai grīdas stūri.
Projekta skices. Kādu vakaru padarbojos ar Google SketchUp programmu un izveidoju telpu maketu atbilstoši projektam, lai saprastu, cik kuras telpas lielas, vai nevajag kādas korekcijas un tamlīdzīgi. Man dikti ieteica tualeti ar vanasistabu apvienot, bet kaut kā tomēr izlēmām, ka telpas paliks atsevišķi un nodalītas. Māja platībā nav liela, līdz ar to būs ļoti jāpārdomā skapju/plauktu izvietošana, lai varētu uzglabāt sadzīviskās lietas. Vienkārši, nedrīkstēs mājā glabāt nevajadzīgus krāmus, jo tiem nebūs vietas. Jau mazliet apdomāju, kā varētu vilkt ūdens apgādes caurules no centrālās sūkņa/boilera telpas uz vajadzīgajiem punktiem. Nedomāju baigi iespringt un ir doma ūdens caurules vilkt gar griestu/sienu stūri – atkal drošāk un pārredzamāk. Doma izmantot kausējamās plastmasas PP-R caurules nevis kaparu.
varbūt uzreiz ievelc trubas un uztaisi apsildāmo grīdu, ļoti ietaupīsi uz apkures.
Ūdens apgādes sistēmu taisi no PPR kausējamām caurulēm izlaižot tās pa grīdu kamēr vēl iespējams.
Kaut kad sen sāku šim projektam sekot. Bija ļoti interesanti, bet jāatzīst, ka šobrīd ir liela vilšanās.
Jau no pašas mājas lapas adreses ir redzams koncepts – salmi un māli, tā’pēc sākumā likās dīvaini likt plastikāta logus. Tagad tas putuplasts, plēves un ieplānotais lamināts galīgi neiet kopā. Pēc būtības nav saprotams, kāda jēga vispār bija to salmu un māla sienu taisīt.
Sveicināts, Kaspar!
Katram savs ceļš, kā savu māju uzbūvēt! Būtu man ļoti daudz laika un resursu – būvētu visu pašrocīgi ļoti lēni, ar pilnīgi visiem zaļajiem materiāliem. Tā kā laiks un līdzekļi ierobežoti – tad meklēju visā kompromisu un vidusceļu. Ja Tev iebildumi pret putuplastu, tad jau Tu pats savā mājā grīdu nesiltinātu, vai tā? Plēves es nekur negrasos likt – pretvēja membrāna vai tvaika membrāna (nevis plēve) – tas ir cits stāsts. Kāpēc sienās salmi un māli? Tāpēc, ka tas bija/ir eksperiments, kas prasa mazāk līdzekļu nekā klasiskais būvniecības princips. Mans mērķis IR pārskatāmā laikā pabeigt māju, nevis sapņot par lietām, kuras finansiāli nevaru pacelt.
Sveiki!
Paldies par atbildi.
Nē, man nav iebildumi pret putuplastu (lai gan neuzskatu to par labāko materiālu; pats laukos pagraba griestus (istabas grīdu) siltināju ar putuplastu).
Komentārs vairāk par to, ka šie materiāli (salmi un putuplasts) savā starpā ļoti kontrastē un neatbilst konceptam (mājas lapas nosaukums). Protams, var siltināt grīdu arī ar keramzītu utt. Tā kā nav izvēle starp pustuplastu un vispār nesiltināšanu.
Vai finansiāli izdevīgāk sanāca māls un salmi nekā piemēram, reģispsis, vate un dēļi no ārpuses? Ieskaitot visas citas problēmas (veltītais laiks utt)
Labdien, Kaspar!
Ja man jāizvēlas starp grīdas siltinājumu – putuplastu vai keramzītu, tad es nešaubīgi izvēlēšos tomēr putuplastu, jo tā siltumnoturības īpašības ir noteikti daudz labākas par keramzītu (kurš vēl pēc tam sēdīsies u.tmldz.).
Ja putuplasts kontrastē, tad jau arī pamatus no betona nevajadzētu veidot, kanalizācijai plastmasas caurules nevarētu lietot, un tā tālāk un tā joprojām. Neaiziesim galējībām. Es savu projektu nosaucu tā, kā uzskatīju par vēlamu un absolūti nesaskatu problēmu, neatbilstību. Nekad neesmu teicis, ka būvējo eko-māju – es būvēju ekono-māju, jo mans mērķis ir nevis “zaļi” izrādīties, zīmēties, reklamēties, bet gan uzbūvēt sev ģimenes māju maksimāli ekonomiski un racionāli.
Par finansiālo izdevīgumu – par salmiem es samaksāju ~ 320 latus un par māliem 50 latus, smiltis atvedu no meža. Parēķini pats tālāk – reģipša, vates un dēļu izmaksas. Veltīto laiku es nevaru sarēķināt – jo tas ir mans laiks, kas veltīts manai mājai.
Ja reiz tik principiāli pieej šai lietai, vai kādreiz esi iedomājies par teorētiski tik “zaļajām” pasīvajām mājām, kuras cilvēki būvē, lai it kā samazinātu kaitīgo izmešu daudzumu, ko radītu apkurinot savu parasto māju ar kādu no klasiskākiem apkures veidiem. Bet tas, ka šīm mājām plēves, vates, rekuperatorus utt. ved no sazinkādām attālām valstīm, un lai saražotu šos visus ūber-materiālius – cik tur tiek izmeši radīti.. Šo matemātiku neviens kopā nevelk. Visbeidzot par to naudu, cik tiek izdots uzbūvējot pasīvo māju, ar parastu mežā nocirstu malciņu parastu, normāli siltinātu māju varētu kurināt vairākas cilvēku paaudzes.
Par keramzītu gan tev nav pareiza informācija. Papēti vēl.
Padomā kārtīgi par iekšējo plānojumu. Galvenā guļamistaba ir tieši blakus sūkņu telpai – to tu ļoti nožēlosi ilgus gadus. Lai nu kā, bet tur kaut kas noteikti rūks un ņemsies tieši aiz sienas.
Haijā- starpsienas no metāla profiliem, ko nevis skrūvē sasvā starpā, bet saknieb (ir depo/kuršos/krautā spec. knaibles aļa http://instrumenti.lv/item-34686.html). Fantastisks darba ātrums.
.
griestiem, ja gribi lai turas siltinājums – finieris. Ģipsis lieksies + smags. finieri – atgriezumus par labu cenu. tam virsū var likt arī ģipsi, ja nepatīk finiera izskats un gribās baltu
Atkal klusums blogā… Kas jauns noticis pa šo laiku?
Labdien, piekrītu Raiva komentārām, kad būs jauns ieraksts?