Pavasara “slinkums” un pārdomas par darāmajiem darbiem

24

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 27-04-2012

Birkas:, , , , , , , , ,

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode
Sveicieni bloga lasītājiem!

Paldies tiem visiem komentētājiem un vēstuļu rakstītājiem, kas man tomēr neļauj aizbildināties ar pavasara “slinkumu” un liek tomēr kustināt smadzenes nu jau atkal arī celtniecības jomā. :)  Beidzot siltais pavasaris klāt, tomēr uz “stroiku” pa īstam vēl nevelk. Vēl neesmu uzķēris vajadzīgo iedvesmu :) , un ar brīvo laiku pašreiz arī ir kā ir – daudz ikdienas darbu, visādu projektu padomā ut. Bet pamazām, pamazām jau prāts tomēr ik pa brīdim cenšas parisināt arī kādu celtniecības jautājumu.

Starpsienas vai griestu segums. Kurš no šiem elementiem pirmais? Man jau tomēr šķiet, ka pirmajām būtu jābūt starpsienām, lai tās “ielaistu” griestu pārsegumā un siltinājumā. Bet pirms tām jau neizbēgami tad jāštuko grīda, uz kā tās starpsienas likt.

1) Starpsienas var būvēt no riģipša – vienkārši, salīdzinoši lēti, bet ne pārāk forši… Fibrolīts jau labāks variants, bet arī manāmi dārgāks, turklāt jādomā, kā noslēpt lielos stiprinājuma skrūvju paplākšņus un aizklāt jūtamās šuves. Skaņas izolācijai un aizpildījumam varētu arī izmantot skaidas – taču tur vajag kaļķi klāt un sienās vertikāli to būs pagrūti iestrādāt, plus arī sarežģīti ar papīru noizolēt spraugas, lai kaļķa putekļi nelien telpā. Uz griestu seguma papīra izolāciju šķiet ir vieglāk uzklāt.
2) Gāzbetona starpsienas – vēl dārgāks pasākums, laba efektivitāte, bet vajadzīga arī kārtīga betona pamatne.
3) Improvizācija ar apaļkoku statņiem un dēļiem. Konkrētu risinājumu vēl neesmu apdomājis.
4) Salmu bloki – nu nekādi nav apsverams, jo sienas par biezu sanāktu un man arī nav vairs salmu..
Starpsienu termomasa – teorētiski vajadzīga lieta, jālūkojas, kā izdosies šo lietu izplānot.

Griestu pārsegumu ir pusdulla doma siltināt ar ēveļskaidām + kaļķi. Man te viens paziņa ir šādā veidā renovējis vairāku vēsturisko ēku griestu pārsegumus. Ar 30 cm varētu būt par švaku, tā kā jālūkojas uz biezāku slāni – līdz ar to bēniņos jābūvē otro grīdu, pa kuru pārvietoties.

Pirmā – grīda. Esmu sevi pielicis pie domas, ka tieši grīdas jautājums varētu būt tas pirmais, ar ko teorētiski gribētos šopavasar sevi nodarbināt. Ja brālis sazāģēs neapzāģa dēļus trīnītim, tad varētu arī mēģināt atlikušo jumta gala sienu aiznaglot un bēniņu durvis izfunktierēt, taču pašreiz esmu mazliet pieķēries pie grīdas apdomāšanas. No siltajām betona grīdām laikam pašreiz esmu atteicies – šķiet, lūkojos uz koka dēļu grīdu. Padārgs variants, bet tā kā finanses šogad jebkurā gadījumā ierobežotas – tad jau sapņot pašreiz varu par jebkuru variantu! :)

Betona melnā grīda. Grīdu var veidot “klasiskajā” formātā – uz šķembām smiltiņa, virsū putuplasts (~10 cm), uz putuplasta armatūras siets un betons kādu 5cm biezumā. Teorētiski tos 5 m3 betona, kas manai ~100 m2 grīdai būtu nepieciešami, varētu uzmaisīt arī paši. Jādomā, kur “izrakt” kādus 4 m3 ar granti, un tad vēl kādi 30 maisi ar cementu. Un vēl jāparēķina, vai betons + dēļu grīda ar sijām nesanāks krietni virs paredzētā silto grīdu augstuma līmeņa. Aizdomas, ka varētu būt zināmas problēmas, bet nekas jau nav neatrisināms. Jāskatās dabā.

Ventilējamā pagrīde. Reku, man viens komentāros rakstīja: “Ko visi sacepušies uz to melno betona grīdu – vai tad par ventilējamo pagrīdi esam aizmirsuši? Pēc teorijas – ja pamatiem aukstums ziemā cauri neiet (nezinu?) un esošā pamatne ir sausa (mitrums nenāk uz augšu – neesmu īsti pārliecināts), tad uz pamatnes saliek/sabetonē klucīšus, manā gadījumā arī pie pašas sienas, lai būtu kur grīdas sijām balstīties, un virsū dēļu klājums. Svarīgs nosacījums ir caurumi pamatos ar sietiņu pret mazajiem dzīvniekiem. Vasarā pagrīde vēdinās, nākot tuvāk mitrajai ziemas sezonai, caurumus aizkorķē.”

Teorētiski pavisam neslikts variants, turklāt ļoti ekonomisks. Caurumi betona pamatu lentā no veidņu savilcēm priekš ventilēšanās man pat arī ir palikuši. Vienīgi tomēr māc šaubas par to mitrumu no grunts – a hidroizolāciju uz lāgām zem dēļu grīdas īsti neuzkrāmēsi. Lasītāju domas?

###

Varbūt nav nemaz tik ļoti jāsteidzas? Es jau ik pa brīdim te pačīkstu, ka kaut kas ir dārgs un naudiņas maz. Bet nesen pieķēru sevi pie domas  - no otras puses, varbūt tad nav ko iespringt (no esošās mājas laukā nemet) – vienkārši jābūvē ar prieku un baudu tādā tempā, kā atļauj naudiņas. Līdz šim esmu centies teorētiski steigties, jo biju iekalis domu šoruden ievākties, tad nu arī visu laiku “ekonomēju”, bet varbūt nav ko sevi mocīt un tad jau laiks rādīs, kā lietas noritēs!

Mājas celtniecība arī tīri psiholoģiski un emocionāli man ir arī iemācījusi dažādas jaunas lietas, iemācījusi tikt galā ar lēmumiem, pieņemt dažādus kompromisus utt. Attīstās ne tikai rokdarbu prasmes, bet arī paurītis sāk skatīties uz lietām plašāk un citādāk. :) Lūkosim, kas no visa šī procesa sanāks!

Comments (24)

Manuprāt, parasti starpsienas būvē pēc griestu pārseguma. Vienlaidus pārsegumu vieglāk kvalitatīvi nosiltināt. Protams, atkarīgs no konstruktīvā risinājuma.
Vai koka dēļu grīda (ventilējama kaut vai) ir lētāka par betona grīdu? Tad par kādu apkures veidu tu galu galā izšķīries?
Es laikam tavā vietā censtos ātrāk dabūt gatavu kaut vienu telpu, lai varētu pārvākties un darboties uz vietas. Tad viss ātrāk notiek un slinkums tik ļoti netraucē.

Parasti. Mans projekts nav gluži “parasts” – tāpēc man šķiet, ka vispirms būtu jāizbūvē starpsienas līdz griestu sijām, lai tur visu var nostiprināt arī augšpusē. Un tad tikai griestus vālēt ciet.

Vēl jāapdomā, vai gribu atstāt istabā redzamas sijas. Man ieteica labāk atstāt. Vien jādomā, kas tās būs par loksnēm (?), ar kurām griestu plakni aiztaisīt ciet.

Betona grīda, par kuru es runāju, jebkurā ir tikai melnā – uz tās virsū vienalga kaut ko jāliek, jo “pliku”, neapsildāmu betonu es noteikti negribu atstāt, lai arī pašu betonu ar var pulēt un lakot. Bet neapsildīts betona klons – nav forša lieta ziemā..

Līdz ar to – ja betona vienlaidu klājums vispār nav vajadzīgs (tikai klucīši grīdas siju atbalstam), tad tas IR ekonomiski izdevīgāks variants. Bet tās šaubas par mitrumu (hidroizolācijas ta nav..) un siltinājuma neesamību joprojām paliek. Jāpēta vairāk info.

Paātrināti ievākties es tur noteikti vēl neplānoju – kaut vai tāpēc vien, ka nav taču ne kanalizācijas, ne ūdens, lai es tur ar bērniem ievāktos. Viss mierīgi, bez steigas jātaisa. :)

Tas ko vispirms tev jātaisa atkarīgs no kā taisīsi tās starpsienas. Starpsienas taisīsi no gāzbetona griesti var nebūt, bet ja no reģipša tad griestus vajag lai varētu augšējo perimetru pieskrūvēt! Melnie griesti var būt no colligajiem dēīem ko vari pats iztēst ar savu uberzāģi :) un pēcāk apdarinār kautvai ar to pašu reģipsi iekot profilus.

Pilnīgi piekrītu Kaamis par melnajiem griestiem ar collīgajiem dēļiem!

Jā, Kāmim pareizs funktieris par starpsienu/griestu secību. Viss vēl pārdomu / izdomas procesā, no kā ko taisīt. Man te biedrs ieteica vispār griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām.

Man ar patīk atsegtas sijas un tavā gadījumā tur nekio nevajag slīpēt :) dari tā virs sijam ieklāj tos collīgos dēļus un no apakšas pieskrūvē reģipsi būs tev arī pilnīgi hermētiska virsma virs tām skaidam.

Reģipša sienas ir nevis teorētiski vieglāk špaktelēt, bet tā tas ir darbs veicas ātri un viegli. Sienām vari skrūvēt 2 kārtās lai būtu izturīgākas principā tādu sienu būtu jāpacenšas saplest. Griestiem pietiks ar 1 kārtu virs dēļiem.

Kāpēc nevajag slīpēt?

Lai no apakšas pieskrūvētu riģipsi tā, lai paliktu redzamas sijas, tas nozīmē, ka būs baigā riģipša piegriešana pa joslām starp sijām.

Tad jau labāk – kā vienā komentārā zemāk jau minēju, bēniņos uz griestu sijām vienkārši uzreiz ieguldīt divas kārtas ar riģipsi – pa tādu var staigāt (ja vajag, bet īstenībā jau nevajag) un tad var iztikt arī bez collīgajiem. Dubults riģipsis skaidu svaru noteikti noturēs, man šķiet. Un no apakšas paliks i redzamas sija, i starp sijām uzreiz riģipsis redzams.

Kāds tev ir siju solis? Vari starp sijam pa perimetru pieskrūvēt UD profilu salikt CD ribas un tad reģipsi no apakšas. Atkarībā no siju soļa var smuki piegriest reģipsi. Paer to vai pa tiešo uz sijām var likt reģipsi un tad virsū siltinajumu šaubos personīgi liekas ka kautkas tur laika gaita deformēsies, bet tas at karīgs no siju soļa. Sijas tev ir tik nelīdzenas ka prasas slīpēt? Tavai mājai piestāvētu wnk nokrāsotas ar kādu pinotex tādas pašas viņas kā ir, bet atkal gaumes lieta. īsāk sakot saksi ko darīt uzreiz visu izdonmāsi nav tev tur nekas sarežģīts wnk standarta mezgli.

Jānis: Ja pareizi protu nolasīt projektu, tad solis starp sijām ir ~73 cm. Manuprāt, nav nemaz tik diži daudz, lai tur baigie vēderi veidotos, jo siltinājums jau neko diži daudz nesvērs. Būs vnk jāpaeksperimentē – jāuzliek riģipša loksne augšā un jāuzkrāmē kaut kāds svars un jāpavēro, ieliecas vai nē. :)

Par grīdu.Ja liek dēļu grīdu,tad manuprāt nekādu vienlaidu betonu apakšā nevajag,var kā jau te rakstīja uz šķembām betona klucīšus,uz tiem hidroizolāciju(ruberoīda gabalus) ,sijas un grīdas dēļus.Klasiska ventilējamās pagrīdes konstrukcija.Šķembas ir pa visu platību,var tos klucīšus biežāk un sijas var plānākas,ar 10 cm planku pietiktu.Tādas grīdas ir praktiski visās mājās kas celtas pirms kādiem 30 gadiem un agrāk,un cik esmu redzējis visur apakšā ir sausa smiltiņa,izžuvusi,mitrums neveidojas.Grīda ir arī pietiekami silta,pie tam agrāk siltumizolāciju no ārpuses pamatiem nelika.Aukstums šīm grīdām rodas ja ir šķirbas un velk caurvējš.Mīnus ir ka daudz roku darba un laiku prasa.Mūsdienu klasiskais variants – putuplasts,armatūras režģis un betons atkal iet ātrāk un ir piemērotāks lai dabūtu ideālu līmeni(uzlej pašizlīdz.grīdu) un uzliktu linoleju,flīzes vai laminātu.

Betona klucīšu ideja, uz kā likt dēļu grīdas sijas, ir tiešām laba, un šķembas pa visu grīdas platību jau man ir.

Hidroizolācijas jautājums visai grīdai ir tas, kas mani satrauc, jo mitrums no šķembām tagad pavasarī nāk uz augšu – to pēdējās brīvdienās pārbaudīju. Uz vienlaidu betona var uzklāt plēvi, taču uz klucīšiem uztaisīt hidroizolāciju no plēves visā grīdas platībā pašreiz šķiet sarežģīts uzdevums, jo uz klucīšiem likt plēvi – tai būs vēderi, ieloki, un līdz ar to kaut kur noteikti arī spraugas. Nemaz nerunājot par to, ka pašā darba procesā tā iekarinātā plēve agri vai vēlu tiks uzplēsta. Ir kādas idejas?

Par grīdas siltinājumu, kaut kā man pašam nemierīga sirds, vai pavisam bez siltinājuma palikt būs prāta darbs. Labāk jau kādus 5cm putuplasta par ~1,2 Ls/m2 tomēr ielikt. Man viens meistars ieteica variantu, kad uz dēļu grīdas sijām, kas saliktas uz betona klucīšiem, sānos pienaglo līstes un putuplasta loksnes iegulda starp sijām uz tām. (Taču joprojām aktuāls hidroizolācijas jautājums.)

Pašizlīdzinošais betons, starp citu, cik man teica, nemaz tik pašizlīzinošs īsti tomēr nav! Tāpat jādala pa sektoriem un jāpalīdz ar izlīdzināšanu ar kaut kādu latu.

Tas mitrums varbūt ir tāpēc ka māja vēl nav apdzīvota un visu ziemu neapkurināta,ja kurinātu droši vien visas šķembas būtu sausas,bet 100% galvot neņemos.To hidroizolāciju varētu uz šķembām dažus cm smilti,tad plēvi un atkal smilti pa virsu,un uz tās betona klucīšus tādus platākus,lai spiediens mazāks.Vēl tur kur klucīši var ruberoīda gabalus tieši uz plēves,vajadzētu būt OK.

Iespējams, ka arī no neapkurināšanas, taču nenoliedzami savu mitrumu dod arī augstie gruntsūdeņi.

Vispār neslikta ideja par to plēvi starp smiltiņām. Paldies – apdomas vērts variants! :)

par griestiem piekrītu, collīgie dēļi starp sijām ir piemērots materiāls,bet tikpat labi var likt arī finiera atgriezumus.tos lēti var dabūt.Par siltumizolāciju īsti nesapratu vai ēveļskaidas ar kaļķiem domāts sausas maisīt vai mitras?Ir redzēts variants ka zāģu skaidas drusku mitras maisa ar ģipši,iznāk tāds kā viegls skaidbetons izolators labs un nedeg.Domāju tāpat var darīt ar ēveļskaidām.Domāju der gan kaļķis,gan ģipsis,gan cements un varbūt smalkas smiltis,vajadzētu iznākt tāds kā viegls fibrolīts.Ja samaisa sausas ēveļskaidas ar kaļķi vai tik tas maisījums nav pārāk labi degoš ?

Vecajā kūtiņā starpsienas bija ar skaidām un kaļķiem pildītas. 1) pārdesmit gadu laikā sasēdušās par trešo daļu, 2) degt nedeg, bet gruzd uz velna paraušanu, 3) peles un žurkas dzīvo un vairojas kā truši Austrālijā.

Toties pārsegums (bēniņu dēļu klājs) ir noklāts ar māliem un skaidām. Zem tā neviena bojājuma ne no mitruma, ne grauzējiem. Siltumu gan tāds klājums netur, uguns netiek klāt dēlim vismaz ne no augšas.

Finiera atgriezumi, cik nupat papētīju Latvijas Finiera mājas lapu, nemaz NAV lēti! Vidēji tā cena svārstās no 2 līdz 2,80 Ls / m2, turklāt, ja ņem kaut kādas 15-25 cm platas strēmeles…

Riģipsis ērtāks/lētāks. Tad jau no materiāla kvalitātes un uzklāšanas ērtībām spriežot prātīgāk ir pirkt kvalitatīvu riģipsi par 1 Ls / m2 un likt kaut vai pat divās kārtās, ja grib pa to riģipsi pēc tam bēniņos dancot. Teorētiski riģipsi pēc tam arī vieglāk piešpahtelēt un krāsot – atšķirībā no finiera/saplākšņa.

Griestu segums virs sijām. Man te biedrs ieteica vispār griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām. Varētu jau pat neķēpāties ar siju ēvelēšanu/slīpēšanu, bet laikam jau tur pārāk labi putekļi ķersies. Pēc tam sijas varētu nobeicēt vai nokrāsot .

Griestu dēļi trīnītī. Tāds pašdarbnieciskāks variants ir augšpusē uz sijām perpendikulārā virzienā naglot pašzāģētus dēļus trīnītī. Es te galvā apdomāju, ka vizuāli tas pat ir tīri sakarīgi iespējams. Jāparunā ar brāli, ko šis teiks par 100 m2 dēļu sagatavošanu.

Siltumizolācijai skaidas ar kaļķi jauc sausā veidā bez slapināšanas. Tā man no pāris avotiem ir nācies dzirdēt, ka šādā “manuālā” uzkaisīšanas metodē parasti tiek renovēti vēsturisko ēku bēniņi. Un it kā nedegot. Būs laikam jāpaņem paeksperimentēt pašam, kā tur ir ar to degšanu šitādam sausam siltinājumam.

Starpsiena – kaut kur par veel kaadu eko maaju video maniiju starpsienu izpiitu no zariem, un aizkjelleetu ar maaliem… vai tik ne Juuseejaa… Tas bija starpsienas gabalinsh…
Ventileejamaas griidas – manas teetim maajaa taada ir. Maaja vispaar tika celta pirms 1 p.k. kaa Juurmalas vasarniica, tipa vasaras maajinja. Vispirms bija pamati kaa kjiegjelju balsti, ik pa gabalam, pa maajas apakshu teevs beerniibaa vareejis izliist cauri. Tad padomju laikaa maaju tipa nosiltinaaja – samuureeja normaalos ventileejamos pamatus, ar vairaakiem caurumiem, ko ziemaa aizbaazh, vasaraa izvelk lupatas, ar ko bija aizbaazts. Tad maajaa samuureeja kraasnis, no iekshpuses izsita ar rigjipsi, beeninjos iebeera keramziitu utt. Shobriid maajaa ziemaa ir fucking cold, jo faaters kurina vienu, savu kraasni, visas citas telpas ir aciimredzami siltinaatas kaa pagadaas, tualete meedz aizsalt.
Un griidas arii ir fucking cold, ap plus 10 graadiem, pat ja ir kurinaata istaba. (griesti arii ir augstie). Neticu, ka speciaali ar putuplastu nesiltinaatiem pamatiem nesalst cauri. Vot neticu.

Nē, Dace, šādu starpsienu no zariem un māliem veidoja Aleksandrs. Manuprāt, šāda starpsiena prasa ļoooti piņķerīgu darbu, un ir aizdomas par ne pārāk labu tās funkcionalitāti skaņas izolācijas un izturības ziņā.
http://salmumaja.lv/en/2009/japanu-mala-sienas-latviska-versija/

Pēc apraksta spriežot,gan sienas,gan pamati ir diezgan plāni un ,iespējams,šķirbaini,tāpēc arī aukstums. Salīdzinājumam manu vecāku māja laukos ,celta ap 1940.g.,sienas ap 25 cm koka brusas,pēckara gados apmūrēta ar ķieģeļiem uz kanti,tātad biezumā ap 10 cm,starpā ap 5 cm gaisa sprauga.Betona pamati tātad kādus 40 cm biezi,bez siltinājuma,bet no iekšpuses apbērti ar smiltīm -un nekas cauri nesalst.Grīda dēļu uz brusām,nekāda siltinājuma,apakšā neliela pagrīde (gaisa sprauga)un smiltis – izžuvušas sausas un tādas arī stāv,gruntsūdens tur kādi 2m dziļumā.Krāsns apkure un siltums normāls,ja grib var arī ļoti karsti sakurināt.

Manā gadījumā betona pamatu biezums ir ~45 cm, ārpusē vertikāli ir 10 cm ekstrudētais putuplasts. Pamatos melnzeme pilnībā norakta, apakšā smilšu spilvens pārdesmit cm biezumā un tagad uz grīdas ir šķembas ~20 cm slānī. Bet grunts ūdeņi gan man pavasaros ir paaugsti – pašreiz laikam ir kāda metra (vai pat seklāk) dziļumā, taču tieši tāpēc es ieviesu pamatu perimetra drenāžu, kas šķiet savu darbu veic pavisam neslikti. :)

Aizvien vairāk stellēju savu domāšanu uz betona klucīšiem nevis pilno betona klājumu. Putuplastu tiešām var starp sijām ieklāt uz līstēm, vienīgi jādomā par to hidroizolāciju.

Tad tev sienu siltuma uzkrāšanas spēju nevajag?

Par starpsienām – redzēju internetā interesantu variantu , Rammed earth – uzspiežot googlē kaudze informācijas.Latvijā neesmu manījis.Ideja vienkārša – veidnē līdzīgi kā kādreiz skaidbetonu taisīja sastampā mitras smiltis vai citu grunti ar cementa piedevu ap 10% un krāsai pigmentus -dzelzs oksīdu(vai ko citu).
Smukākie varianti iznāk tāds kā mākslīgs smilšakmens.Nezin kā to cementa pelēko krāsu nost dabū,vai daudz pigmenta,vai kāds spec cements,bet izskatās interesanti.

Ja jau Aleksandrs
http://salmumaja.lv/
normālas cietības betonā pārkrāsoja cementa pelēko, tad vājākam sastāvam vēl jo vairāk…

Betonu tak mierīgi var pulēt, krāsot, lakot, tāpēc domāju, ka ar materiālu, kurā vēl mazāk cementa, jau noteikti nebūtu problēmu krāsas ziņā. :)

Iz pieredzes. Mans tēvs vasarnīcai uztaisīja ventilējamo pagrīdi, jo nebij līdzekļu taisīt ko kapitālāku. 15 gadi pagājuši un viņš liek jaunas sijas un dēļus. Viss nopuvis. Ventilācijas caurumi bija vislaik vaļā, bet nekas tur lāga neventilējās – cik atceros kādus vetilātorus ar ir nodedzinājis. Esmu par pukjiku, betonu un dēļu grīdu.
Lai izdodas un gaidam jaunas ziņas!

Write a comment