Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Cits ..., Sienu krāsošana, Situācijas atskaite | Posted on 02-01-2012
Birkas:apmetuma plaisas, Lūšu drava, mālu apmetums, medus produkti, pamatu lāsenis
Veiksmes vēlējumi visiem pašbūvēšanās aktīvistiem Jaunajā gadā!
Aktīvā “Lūšu Dravas” sezona. Oi, periods pirms Ziemassvētkiem un arī svētku laikā bija makten darbīgs, tāpēc arī ir iztrūkuši jauni ieraksti šajā blogā. Kā minēju iepriekš, tad es nolēmu uzsākt aktīvu darbošanos ap māmiņas medus štelli. Aktīvā un ļoti ātrā tempā ir uztapis “Lūšu Dravas” zīmols ar savu web lapu un, protams, visai plašo produktu klāstu, kurš starp citu pastāvīgi papildinās un noteikti vēl papildināsies.
Lūk, pašiem par lielu, patīkamu pārsteigumu pirmssvētku pieprasījums pēc “Lūšu Dravas” gardumiem bija izcils, un mēs ar sieviņu regulāri darbojāmies līdz 2iem, 3iem naktī, lai sagatavotu visus pasūtījumus. Milzu prieks pašiem, mega prieks māmiņai un, kas visvairāk liek smaidīt, ārkārtīgi atzinīgi vārdi no klientiem un pircējiem! Tagad bija mazā atelpa, un nu turpināsies darbs, lai radītu jaunus, interesantus produktus un lai meklētu “Lūšu Dravas” gardumiem ceļu pie patērētājiem.
Slapjš apmetums pie pamatu lāseņa. Celtniecības jautājumos tiešā veidā uz priekšu man nekas šobrīd nevirzās. Biju aizbraucis pirms kāda laika atkal apciemot ēku un konstatēju, ka apmetums pie lāseņa tomēr ir slapjš un, diemžēl, arī mīksts, plaisājošs. Skaidrs, ka viens krāsas slānis pret kārtīgu šļakstīšanos tomēr nelīdz. Apsveru iespējamību nākamajā gadā šo zonu pie lāseņa nogruntēt/nokrāsot tā, lai tā vispār nelaistu cauri ūdeni. Kas zina, varbūt pat kaut kas cementīgs tur virsū būs jākrāmē, bet nu tad jau manīs, ko izdomāšu.
Shashin Error:
No photos found for specified shortcode
Plaisas apmetumā. Kopumā redzu, ka šur tur apmetumā ir radušās jaunas plaisas (kas ir tikai normāli, jo materiāli staigā). Protams, ka pa virsu apmetumam līdz ar silto laiku nāks vēl krāsa, taču pašreiz pie sevis spriedelēju, ar ko vislabāk tās plaisas aizdarināt. Iespējams, naiva doma man ir izmantot kaut ko elastīgu – piemēram, silikona hermētiķi. Un pa virsu krāsu. Hermētiķim, iespējams virsū būs jāuzsmērē smiltis vai kāda smilšainā grunts, jo krāsa jau pie “gumijas” neturēsies. Būs jāeksperimentē. Katrā ziņā māla apmetuma plaisāšana uz pirmo “ziemu” – manuprāt, tas ir tikai normāli. Protams, kā jau Didims ieteica – varēju sienas nekrāsot, bet es tomēr būtu baaaigi nemierīgs, ja visas slīpās lietavas man tagad pa šitajiem slapjajiem gadalaikiem skalotu nost tos mālus/smiltis. Šādi ar krāsu tomēr drošāk. Pavasarī domāšu, ko ar plaisām iesākt.
Garāka atbilde uz jautājumu par mājas paš-būvniecību. Pēdējā laikā man e-pastā ienākušies vairāki jautājumi par būvniecību. Vienam puisim pamanījos uzrakstīt visai garu atbildi, attiecīgi, atļāvos to nopublicēt atsevišķā bloga ierakstā – varbūt kādam noder mani spriedelējumi. Tos skatiet zemāk nākamajā ierakstā vai arī spiediet uz šīs saites.
Manuprāt, kādā “sausākā brīdī”, jānokrāso siena, kādi 15 cm horizontāla josla, virs lāseņa ar kādu fasādes krāsu…neelpojošu, ūdensnecaurlaidīgu. Uz kopējo sienas “elpošanas” procesu, tam nevajadzētu atstāt iespaidu.
Jā, to es arī gribēju teikt, ka neuztraucos, ja tiem 15cm tiks samazināta “elpošanas” iespēja. Būs kaut ko jāuzmākslo šajā jomā.
Vo vo, bet ir jau arī bezkrāsaini hidrofobizējoši smāķi, kas atgrūž ūdeni.
http://www.polyline.lv/page/4?catId=62&prodId=15
Nez, šis materiāls ir totāli šķidrs, vai mazliet ķīselīgs un elastīgs? Viena lieta novālēt joslu ap lāseni, lai tas neuzsūc ūdeni, taču otra lieta, ko gribētos – ar kaut ko caurspīdīgu aizsmērēt viet plaisas apmetumā, lai pa tām nenotiek pastiprināta mitruma uzsūkšana.
Man domāt šķidrs, bet provējis neesmu. Šķirbas pagaidām nemālē ciet, tāpat atplīsīs. Ja hidrofobizēsi un neļausi iesūkties ūdenim, nekas nenotiks, nav jau jumts, cik tad uz sienām tas ūdens tiek? Un pat ja tiek, gravitācija to velk uz leju, nevis spiež šķirbās iekšā.
Ja šķirbas taisies nevis plašināt un ziest ar tādu pašu apmetumu, bet ar kaut ko mīkstu, tad manuprāt vienīgais, par ko dzirdētas labas atsauksmes, ir amerikāņu guļbūvju šķirbu aizziedējs PermaChink. Neesmu gan lietojis, dabūt varot RBB.
J.Biršs, būdams Latvijas un Polyline patriots, kā labākos hidrofobizētājus tomēr ieteicis StoLotusan (bet arī tie pēc gadiem 5 jāatjauno).
Es pašlaik esmu arī savas mājas būvniecības pašā sākumā – ir iesniegts APU iesniegums! Es gan būvēšu “tradicionāli” no blokiem. Viennozīmīgi pamatdarbus veiksim paši. Esmu ļoti pateicīgs par šādu informācijas avotu. Vēl arī Ansis un Valdis ko līdzīgu publicē.
Kā veicas ar apkures risinājumu? Vai nav doma atteikties arī no siltajām grīdām? Itkā jau ir labi ja visa telpas platība ir patīkami silta, bet manuprāt lieki izdevumi uz siltinājumu. Ja nav siltā grīda tad jau tikai putiku var ielikt pa mājas perimetru metra platumā. Nu lai sirds mierīga tad var pa visu platību bet nu ar 5cm laikam jau ir vairāk kā vajag. No zemes jau aukstums nenāks, ja sasaluma robeža novirzīta maksimāli no mājas pamatiem.
Lūdzu, man prieks, ka kādam mani ieraksti un pieraksti ir noderīgi!
Uhh, par apkuri tā arī neesmu konkrēti spējis iespringt un padomāt. Viena teorētiskā pārdoma, kas radusies, ja nu man tomēr gribētos apkures sistēmu, kas ir spējīga funkcionēt arī pašteces režīmā (kad nav elektrības), tad prātīgi būtu radiatori nevis siltās grīdas. Taču tādā gadījumā nāktos atteikties no betona grīdas siltummasas potenciāla, kas ir vērtīga lieta.
Grīdu siltināšu jebkurā gadījumā. Domājams, ar 10 cm putuplastu vismaz. Pamatu perimetru bija doma siltināt, taču tehniski izspriedu, ka šis process ir pārlieku sarežģīts. Ieraku drenāžu pa perimetru un no putuplasta laikam perimetrā atsakos.
Nebiju domājis pamatu siltināt. Grīdas plaknē pa perimetru 1 m joslā.
To Zigmārs:
Nu pie izbūves varbūt ietaupīsi uz materiāliem, bet nākotnē iztērēsi uz apkuri.
Grīdām laba fīča, ka nevajag tik daudz grādus sakurināt lai ir silti un plus ja pareizi sataisa tad vasarā silto grīdu var izmantot kā atvēsināšanas mezglu!
P.S. siltās gridas labi savienot ar jau pie mums tagad populāriem saule kolektoriem!
Bet siltumizolācija nav vieta kur ietaupīt! Vienreiz ietaupīsi visu laiku tērēsi!
Kāpēc taupīt? Ekonomēt!
Nevajadzīgi netērēt.
Var jau būt ka kļūdos.
Teiksim tā. Protams, no teorētiskā viedokļa siltums ceļas uz augšu, taču tāpat vien “aiz neko darīt” būvniecības praksē siltinājuma materiālu pa labi pa kreisi neviens neliek. Respektīvi, arī es uzskatu, ka grīdu IR vērts siltināt!! Vēl jo vairāk, ja tiek izmantotas siltās grīdas – cits variants te pat nav apspriežams. Starojošais siltums gribi negribi aiziet tomēr zemē – bet es gribu, lai tas paliek manā mājoklī.
Ja silta grīda tad nav runa. Punkts.
Protams, arī, ja mājā ir radiatori – starojošais siltums arī tajā gadījumā iet iekšā grīdā, tā kā par skādi jau nenāks šī lieta. Bet nu – viss pa mierīgo, katram pašam izlemt optimālāko variantu savam projektam! Nav vienas universālās superpatiesības!
Atvēsināties varēsi ja būs klons apdarināts vai flīzes (un ja būs nosiltināts kur tad radīsies tas vēsums, kas vasarā nāk tieši no zemes). Ja uz grīdas būs kas jūtami patīkamāks (koka dēļi, korķis, kaut vai lamināts) tad nu nekāds vēsums nebūs! Kautgan manā lauku mājā (kuru veiksmīgi pārdevu) bija ventilējamas koka grīdas uz grunts un bez siltinājuma un vasarā bija pat ļoti patīkami pasēdēt uz nemaz ne tik vēsas pamatnes. Bet ko tas nozīmē veselībai gan nezinu.
Betona grīdai, piemēram, 8 cm biezumā pašai ir sava siltuminerce, attiecīgi tā arī ar visu siltinājumu zem tās vienalga būs vēsāka par telpas temperatūru. Protams, ilgtermiņa cepienā arī tas betons ar laiku sasils un nebūs nekāds dižais dzesētājs.
Taču, ticamākais, Runcio kā atvēsinošo variantu droši vien bija domājis pa šo “apsildāmo” betona grīdu vasarā gluži vienkārši palaist auksto ūdeni pacirkulēt! Lūk arī dzesēšana un aukstums tai grīdai.
Jā tieši tā es biju domājis par atvēsinošo grīdu tā ka izveido atsevišķu mezglu, kas cirkulē cauri zemei. Zemē kontūrs vasarā atzdisīs un būs vēsāka grīda.Grīdā atkal uzsisl un zeme dzesēs…
Līdzīgā dzesējošā sistēma darbojas zemes siltuma sūkņi, kuriem ir funkcija vasarā atdzesēt māju!
Par rakstu vēlām ieliksu bildi, ja atradīšu, kur līdzīgu problēmu redzēju koka mājai apšutu ar horiz. dēļiem, kur pēdējais dēlis pie lāseņa viss mērkā!!!