Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Drenāža | Posted on 25-10-2011
Birkas:drenāžas sistēma, Lietus ķēdes, lietus notekas, lietus notekūdeņu sistēma, Paštaisītas lietus notekas, zviedru krāsa
Lietus notekas. Kā jau liecina virsraksts, tad abas pēdējās brīvdienas tika pavadītas cīnoties ar šo darbiņu. Atvainojos par štruntīgo bilžu kvalitāti, taču tā kā darbus 7dienas vakarā beidzu ap 20tiem ar lukturīti pierē, tad ne uz ko labāku tai mirklī cerēt nevarēju.
Tātad, no collīgajiem dēļiem tika saskrūvētas garas renes. To iekšpusē ieklāju ruberoīda loksnes, kuras ar kaudzi skavu pieskavoju pie renēm. Biju mēģinājis arī ar celtniecības fēnu tur kaut ko piekausēt, sakausēt, taču ārā jau ir pārlieku vēss un ar parastu fēnu es tur līdz Ziemassvētkiem ņemtos… Atmetu ar roku. Ruberoīdu kārtīgi ieklāju, kārtīgi saskavoju un visas šuvju vietas aizsmērēju ar bituma mastiku.
Renēm galos ar kroņurbi izzāģēju caurumus, kurus kārtīgi izsmērēju ar bituma mastiku un renes salaiduma vietā ieskrūvēju skrūvi, uz kuras uzkabināt ķēdi. Tad renes no ārpuses tika nokrāsotas ar zviedru krāsu. Un tad jau laiks tām gulties savā vietā. Šis process bija piņķerīgs, bet divatā ar Kasparu mums tas izdevās. Ruberoīda garais atloks teicami ielocījās līdz šifera loksnes apakšai, tādējādi jebkādas šļakatas no straujas ūdens ietecēšanas renē paliek uz ruberoīda un pie jumta latojuma/spārēm klāt netiek.
Lietus ūdeņu tvertnes. Kaspars palīdzēja sagatavot tvertnes, kurās tam ūdenim piezemēties. Ņēmām divas 200 litru metāla mucas, pārzāģējām tas ar fleksi uz pusēm, iegūstot jau četras tvertnes. Tvertnes salikām mājas stūros virs zemē ieraktajām lietusūdeņu aizvadcaurulēm. Tvertnes dibenā tika ieklāts un sablīvēts māls, kura uzdevums būtu nelaist cauru ūdeni. Uz zemē ieraktās caurules uzlikām metāla sietu, lai caurulē nevar iebirt akmeņi un lapas. Tad muca tika piepildīta ar pārpalikušaijem oļiem. Lietus ūdens tvertne gatava. Augšā uz iepriekšminētās skrūves iekš renes iekarināju ķēdi, apakšā ar fleksi nozāģēju to līdz vajadzīgajam garumam un ar tvertnes akmeņos ieraktu metāla stieni nostiprināju, lai ķēde nevar šūpoties kā ienāk prātā.
Eksperimentam uzgāzu uz jumta spainīti ar ūdeni – pagaidām izskatās, ka ķēde savu novadīšanas funkciju pilda pavisam pieklājīgi. Jālūko reālā lietū, kas un kā notiek.
Pagaidām nezinu, vai šīs lietus tvertnes ir uz palikšanu vai tikai pagaidu variantā – vizuālais izskats nav no tiem glītākajiem, taču pašreiz man būtiskākais, lai uz ziemu šī noteksistēma būtu funkcionējoša. Par vizuālo noformējumu jau varēs domāt nākamgad.
Drenāžas sistēma strādā. Starp citu, ielūkojos savā zilajā drenāžas sistēmas kontrolakā. Lai arī lietavas īsti nav bijušas, ūdens mucas dibenā tomēr ir beidzot pacēlies līdz promaizplūšanas līmenim. Tātad – drenāža savu darbiņu dara – tas priecē. Un tagad tai būs vēl vairāk ko darīt, jo nu arī lietus ūdeņi beidzot nonāks tur, kur tiem jānonāk – jaunizraktajā grāvī.
Tālākie darbi – atkal naglošana. Tagad beidzot varu mierīgu sirdi ķerties pie otra atlikušā jumta gala aiznaglošanas, jo nu pēc būtības rudens lietavas mani nebiedē – grunti tās ap māju tik vienkārši vairs nepieslapinās, lai ziemā varētu sasalstot nodarīt kādu skādi mājas pamatiem. Iepirku no Stafor arī vēl vienu 20 litru zviedru krāsas spaini – jānokrāso garās paspārnes un vēl neuznaglotais jumta gals. Vēl jāizfunktierē, kā šajā jumta galā ierīkot normālas durvis uz bēniņiem.