Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Koka fasādes apdare | Posted on 22-09-2011
Birkas:akumulācijas tvertne, Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā, Atmos, gāzģenerācijas katls, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkurss, kombinētais boileris, KPFI, malkas katls, siltuma akumulātors, Stafor, zviedru krāsa
Sveicieni un atvainošanās par to, ka kādu laiku atkal nav bijuši ieraksti. Mērena aizņemtība, plus, vēl arī brīvdienās, šķiet, tomēr būšu saaukstējies. Tad nu gribēju noziņot, ka abas brīvās dienas krāmējos ap bēniņu gala sienu aiznaglošanu un tagad arī esmu sadomājies startēt uz KPFI projektu konkursu apkures izveides līdzfinansēšanai.
Naglošana un zviedru krāsa
Darboties beidzu pustumsā, kā rezultātā nobildēt neko normāli nevarēju. Bēniņu vertikālo gala sienu aiznaglošana norit samērā lēni, jo šie dēlīši ir šaurāki nekā tie, kurus izmantoju horizontāli paspārnēs, turklāt katram dēlim ir jāpiezāģē garums un slīpums. Darbiņš neātrs un bik piņķerīgs, bet, manuprāt, finālā izskatīsies patīkami. Ir aizdoma, ka pats normālā laika nogrieznī ar šito naglošanu netikšu galā, tāpēc ir doma meklēt kādu amatnieku/namdari, kas to naglošanu varētu pa darba dienām piebeigt.
Aktīvi funktierēju, kā rīkoties ar šo dēļu krāsošanu. Līdz šim biju nobāzējies uz brāļa ieteikto Stafor darvas eļļu tumšbrūnā tonī. Tomēr man kaut kā tas brūnais tonis nešķita labi saderošs ar mājas sārtajām sienām un baltajiem logiem. Parakājos un nonācu pie visai labas idejas – izmantošu tā paša Stafor kantora piedāvāto dabīgo zviedru krāsu sarkanā tonī, kas kā reiz paredzēta neēvelētiem dēļiem. Manuprāt, gana labi (labāk nekā brūns) ies kopā ar sienām, un arī pati krāsa ir pat lētāka nekā tā darvas eļļa. Šodien jau pasūtīju, uz vietas nebija, otrdien varēšu dabūt. Ar kādiem 20 litriem uz to manu platību varētu pietikt.
KPFI projektu konkurss
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkurss “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā II kārta”. Lakoniski izsakoties, valsts dod līdz pat 50% naudiņas par to, ka cilvēki izveido modernas apkures sistēmas, kas samazina CO2 izmešus un ļauj izmantot atjaunojamos energoresursus. Rekur KPFI mājas lapā varat izpētīt vairāk paši.
Interesējoties par malkas katliem sanāca pakonsultēties ar vienu kantori, kas manī radīja pārliecību, ka ir vērts nostartēt. Labāk ir par tīri no manas kabatas tērētiem 1000 latiem (darbs nav iekļauts ciparā) uzlikt, piemēram, Atmos gāzģenerācijas katlu (30kW) + Dražice 200 litru kombinēto siltā ūdens boileri + Dražice 1000 litru siltumakumulatoru, nekā pa to pašu naudu dabūt šos abus bunduļus, bet kaut kādu, piemēram, mazākefektīvu malkas katlu (Viadrus?)… Turklāt arī uzstādīšanas izmaksas šis fonds līdzfinansē – un tas arī vēl ir nopietns papildus ietaupījums. Iespēja tiešam laba, bet dokumentu formalitātes, ko man tagad jānokārto ar Valsts Zemes dienestu (inventarizācijas lieta paātrinātā kārtā, kadastra izziņa uc.), Zemes grāmatu (jaunbūves īpašuma reģistrācija uc.) un būvvaldi (jaunbūves raksturojums), kopumā prasīs kādus pārsimt latus un arī laiku un nervus. Bet jāmēģina ir. Jūtu, ka varētu izdoties! 
Te Building.lv forumā var mazliet palasīties, ko citi tautieši par šo KPFI pasākumu sakās. Vieni par, otri skeptiski. Katram tad nu pašam jāpieņem savs lēmums.
Komentāri ar gāzģenerācijas katliem?
Ja kādam ir komentāri, vai ir vērts ņemt Atmos gāzģenerācijas katlu (1100 Ls) un tos bunduļus, droši uzziņojiet. Gāzģenerācijas katls skaitoties efektīvāks par parastiem malkas katliem un ilgāk degot. Man jau gribētos retāku pagaļu piemešanu. Vienīgi mazliet bažas rada, kādu un cik daudz elektrību tāda katla vadībai vajag un vai nav baigi cimperlīgs uz malku un apkopšanu. Viadrus malkas katls par nepilniem 600 Ls jau arī noteikti nav slikts, tomēr, ja pateicoties fondu naudām var dabūt ko tehniski efektīvāku, man ir vērts padomāt. Paldies, ja ir kāds vērtīgs ieteikums vai norāde!
Klau a sienas ir pasiiivas majas kvalitaate, logi 3 stiklu, griestos ieliksi 40 cm vati, nosilltinasi gridu, pamati tev ari siltinaati – vai tad apkures izmaksas nav gana mazas un vajadzigaa jauda ari gana maza?
Laikam pat vareja uztaisiit energoefektivitaates kalkulaaciju zinot visus majas parametrus..
Nūū, sienas it kā ir vairāk kā 40 cm biezas, taču es pats vēl pagaidām nezinu, cik labi un blīvi man būs izdevies visas spraugas aizdrīvēt.. Māls gan, protams, visu nosedz no abām pusēm, taču vienalga. Grīdu, protams, ir paredzēts siltināt, domājams ar vismaz 10cm putuplastu. Apkures izmaksas – nūū, nav jau problēma izmantot bik jaudīgāku katlu nekā vajag, vismaz zini, ka ir rezerve un var retāk to pagali mest klāt. Bet nu jebkurā gadījumā tās nosauktās jaudas jau tikai tadas aptuvenas, ko pa fikso pa telefonu izrunājām ar tirgoni. Reāli jau pēc tam apspriedīs konkrēto mājas projektu un tad jau sapratīs. Mūsu pašreizējā pašvaki sltinātajā 3stāvu mājā ar kādiem 250m2 pagrabā ir Grobiņas katls ar 32 kW jaudu. Attiecīgi domāju, ka uz manu labi siltināto 100m2 māju jau 25 kW varētu būt stipri daudz. Bet nedrīkst jau aizmirst, ka kombinētajam boilerim un siltumakumulatoram IR vajadzīga papildus katla jauda, citādāk tos jau nespēs uzkarsēt.
Nujaaa akulumators ir loti loti ok lieta. Laikam jau taaa kretiniski jasaka, ka skatiisimies, kas nu tev sanaaks, lai kad nakoshie buve vis jau butu zinaaams.
Jā, akumulators gan paildzina katla kalpošanas mūžu, gan arī paildzina intervālus starp kurināšanas reizēm – un šito man nu ļooti gribētos iegūt. Kas attiecas uz “skatīsies kā man sanāks” – ir tak jau kaudzēm info par cilvēku pieredzi ar šīm akumulācijas tvertnēm, tā kā neko unikāli jaunu nebūšu izdomājis. Tik vien kā centīšos šīs lietas saprotami atspoguļot savā blogā.
Es domaaaju energoefektivitaati salmu bloku majaaam.
Krasu no vara vitriola pasham slinkums uzjaukt?
Manuprāt, 27 Ls par 20 litriem (vajadzētu pietikt) profesionāļu taisītu krāsu, kas visa ir vienā tonī un ir ar vajadzīgajām sastāvdaļām – tas nav pārāk daudz prasīts. No tās krāsas jau tomēr arī koka ilgmūžība daļēji būs atkarīga, tāpēc nolēmu pats neeksperimentēt. Gluži tāpat kā ar sienas krāsu.
Ļoti atvainojos, bet vara vitriola šajā krāsā nav! Krāsā ir dzelzs vitriols, lineļļa, Falūnas sarkanzeme, rudzu milti, laikam viss. Kur Falūnas dzelsrūdu dabūt?
Rusa varbut der tonim… to jau no parasts dzelzs var noriveet. Laikam tikai sarkana nebus bet oranzha.
Siltumakumulators pēc Vācijas standartiem ir 50 litri uz katru katla kW, tavā gadījumā 30* 50 = 1500l, bet tepat vietējie iesaka normāli pat 75l uz katru kW – 75*30 = 2250 litri.
Jā, standartus apstrīdēt nevaru, taču piekritīsiet – šādus katlus visbiežāk liek vispār bez SA. Attiecīgi 1000l tvertne manā gadījumā nebūs tas sliktākais kompromiss.
Bet nav jau vēl teikts, ka man uz 100m2 vispār vajag tik nežēlīgi jaudīgu katlu. Tie tādi fiksie cipari bija.
Kapēc atmeti domu kamīnu ar ca funkciju?
Subjektīvi un personīgi radās sajūta, ka kamīns tomēr varētu nebūt tas labākais risinājums – kārtīgs, ilgmūžīgs čuguna kamīns (kurtuve) ar CA maksā vairāk (600-700 Ls uz augšu + apdare) nekā labs, kārtīgs malkas katls (piem.,Viadrus – 580 Ls), par lētākiem, ne tik glauniem katliem nemaz nerunājot (400-500Ls). Vēl arī nevilināja doma par to, ka kamīns varētu pārkarsēt dzīvojamo istabu – tas nu tiešām nebūtu patīkami.
Par siltā gaisa vadiem es vispār domu esmu atmetis – iztrūkst normālas siltummasas un nevilina pastiprināta putekļu cirkulācijas iespējamība, kā arī silto ūdeni nav tik vienkārši sagatavot. Tātad – labāk saņemties un uztaisīt kārtīgu sistēmu, turklāt ar KPFI fonda līzfinansējumu, nekā ietaupīt un iegūt nekomfortablu rezultātu.
http://petriksunko.lv/krasa_lapa.htm
Šī ir īstā Zviedru krāsa.
Runājot par Atmos katliem-ļoti dūmojoši katli tev vajadzēs labi ventilējamu telpu kur viņu uzstādīt.Malkai jābūt ideāli sausai lai būtu šī ekonomija un ilgdegšanai,ja tā nav tad der parasts čuguna apkures katls kurā tu vari mest iekšā visu kas tikai deg.Mana personīgā pieredze ar viņiem ir kādi 12.gadi esmu viņus pārjaucis,metinājis.Mums daudz dzīvokļu mājā bija 2gab. tagad ir 1 Atmos un otrais Tukuma ražojums.
Paldies par piebildēm!
Jā, es vakar pāris stundas veltīju lietotāju pieredzes izpētei par Atmos un Viadrus katliem. Nūū, vispār izklausās, ka ar Atmos tiešām nav nemaz tik vienkārši. Visvairāk mani nesaista katla jūtīgums pret nesausu malku, turklāt noteikti paredzu, ka man kā blakus mežam dzīvojošam cilvēkam noteikti būs kaudzēm visa kā dedzināma – un ne vienmēr tā būs 2 gadus nostāvējusi malka. Laikam jau mierīgākai sirdij būs vien jāņem labs čugunnieks.
Labdien !
Lasiju Jūsu blogu, intresanti ko beigās izvēlējāties un vai dabūjāt finansējumu ? Mēs arī esam tās pašas izvēles priekšā šobrīd.
Sveiki!
Nē, es beigās veiksmīgi no šīs KPFI projekta idejas tomēr atteicos, un, patiesībā, labi vien ir. Šogad finanses daudz ierobežotākas, turklāt ir citas prioritātes pašreiz. Un arī apkures sistēma būtu sanākusi, iespējams, dārgāka nekā tagad vienkāršāku sistēmu uzstādot. Kādas izvēles priekšā jūs esat? Vai tad atkal KPFI projektu konkurss atvēries?
Nē, šī ne tuvu nav īstā zviedru krāsa. Īstā zviedru krāsa ir tikai viena pasaulē, un to sauc Falu Rödfarg:
http://www.falurodfarg.com/?page_id=24
Un to ražo tikai vienā vietā, vienā rūpnīcā. Es viņu savulaik pirku no SIA Breks, bet viņi ir kaputt, tas pilsonis no Breksa vēl nesen to krāsu privāti veda, un laikam pat ir arī kaut kāds kantoris, bet kontaktu man vairs nav. Vienbrīd Sadolin Latvia pārstāvēja īsto Falu Rodfarg, bet tad tas atkal pazuda no viņu lapas. nezinu, varbūt jāzvana.
Mēs kādreiz mājās izmantojām atmos katlu. Vēl joprojām kaut kur šķūnītī mētajas, jaudu gan neatceros, bet vienā brīdīm nomainijām apkuri uz gāzi, jo baigais čakars ar to kurināšanu sanāk, pie tam, atkarība no malkas, ko lieto, mainās ātrums, kādā aizaug skurstenis. Katlam jaudu neatceros, bet varu atdot par metāla cenu
.
labojums, moska šķūnītī metājās