Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Grīda, Kanalizācija, Logi un durvis, Paštaisīta sienu krāsa, Situācijas atskaite | Posted on 14-08-2011
Birkas:dolomīta šķembas, drenāžas caurule, dubultā logu pakete, kanalizācijas grodi, kanalizācijas ventilācija, kazeīns, koka ārdurvis, kviešu miltu klīsteris, Logi un durvis, logu ventilācija, māla apmetums, paštaisīta krāsa, PVC durvis, PVC logi, skalotie oļi, skataka
Sveicieni lasītājiem! Jāatvainojas, ka kopš pēdējā ieraksta ir pagājis mazliet neierasti ilgāks laikposms – visādu darāmo tik daudz, laika un miega tik maz, ka nekādi nespēju ko jaunu ierakstīt. Beidzot labojos. Tad nu ziņoju par situāciju ar mājas celtniecību! Bilžu galerija kā vienmēr ieraksta beigās. Uzreiz piebildīšu, ka daļa bilžu uzņemta ar telefonu, tāpēc kvalitāte “iztikas minimuma” līmenī. 
Pēdējā apmetuma kārta. Andrejs pagājušajā nedēļā aizsāka pēdējās apmetuma kārtas likšanu ārpusē. Tālāk jau pa virsu nāks krāsa. Andrejam šis process padodas pavisam labi, ņemot vērā, ka viņš nav profesionāls apmetējs. Es no viņa aizguvu apmešanas tehniku un pamazām arī pats jau esmu piešāvies gana līdzenu sienu iegūšanā. Eiroremonta superlīdzenās plaknes man nesanāk – bet uz tādām es vispār netēmēju. Esmu apmierināts ar pašreizējo rezultātu. Šodien kopā ar Didzi apmešanu turpinājām. Mazliet vairāk kā puse mājas ir apmesta.
Krāsa. Šodien sieva uz savu galvu uzjauca noslēguma krāsu, kurā iejaukts ūdens, māls pigmentam, smilts pildvielai, kviešu miltu klīsteris, vājpiena biezpiens kazeīnam un arī mazliet lineļļas. Rezultātā sanāca pēc biezpiena plācenīšiem smaržojoša krāsa. Uz siltās, sausās sienas krāsa žuva ļoti ātri. Uzsmērēju divās/trīs kārtās. Ļaušu diennakti nožūt un tad būs jāpatestē pret mitrumnoturību.
Logi. Beidzot aizbraucu pie Didža “sarūpētā” paziņas, kas nodarbojas ar logu ražošanu (Logi Lukss). Uzveidojām tāmi pēc izmēriem un atbilstoši vēlmēm. Nonācu pie secinājuma, ka tomēr plānoju ielikt dubultās paketes, selektīvo stiklu, labāko Roto furnitūru, plus, vēl katrā loga rāmī tiks iestrādāta laba ventilācijas šahta (Regel-air). Labums šai sistēmai – pirms gaiss no āra nonāk telpā – tas vispirms ceļojot caur loga rāmi sasilst. Tā kā man nebūs piespiedu ventilācijas (vismaz pagaidām neplānoju), šī ekstra, kas nebūt nav dārga!, būs vairāk kā noderīga. Izmaksās man šitais pasākums mazliet virs 1,5k Ls – kas ir ļoooti laba cena par šādiem logiem un durvīm. PVC logu/durvju rāmji baltā krāsā – rāmja laminēšana no abām pusēm logus sadārdzina par aptuveni 40%… Balts logrāmju tonis kā reiz iederēsies patīkamam kompozicionālajam kontrastam. Man šķiet būs labi.
Ja kādam arī aktuāla logu/durvju izgatavošana, nešaubīgi varu rekomendēt aizdoties uz Logi Lukss, kur mani priecēja patiešām pozitīvā attieksme un profesionāli skaidrojošas atbildes pat uz maniem visdīvainākajiem jautājumiem (pagaidām neesmu īpaši zinošs PVC logu jomā).
Ārdurvis. Jā, pagaidām ir doma arī ārdurvis sūtīt kopā ar logiem. Argumenti par – labas koka durvis varētu maksāt stabili virs 200 Ls. Toties te es par ne īpaši augstāku cenu iegūsti labi nosiltinātas durvis ar to pašu dubultpaketes stiklojumu, kā arī zirnekļa atslēgu. Ja kāds domā, ka kļūdos, komentējiet – ir vēl laiks man “pārdomāt”.
Grīdas pamatne. Abas divas atvestās dolomīta šķembu kaudzes ir savestas mājas iekšpusē un izlīdzinātas. Mazliet pietrūka, tāpēc izlīdzējāmies vietām arī ar dolomītaini putrainajiem oļiem. Ir sarūpēta bliete, tagad gana cītīgi ar to jānovālē pa visu šito klājumu. Smiltis šķietami pa virsu nebēršu – nu vismaz ne tādēļ, lai pasargātu putuplastu no traumām, jo šķembas ar blieti nolīdzināsies gludas.
Kanalizācijas ventilācija. Iekštelpā virtuves sienā iestrādāju 50mm kanalizācijas ventilācijas cauruli, tagad tik jāapmet un jānoslēpj. Augšā bēniņos vēlāk, protams, jātaisa caurulei pagarinājums un jāizvada to gala sienā, lai sistēma vēdinās.
Drenāžas rakšana un padarīšanas. Makten biju sasparojies uz lielajiem rakšanas darbiem, bet traktor-neesamības dēļ pasākums atlikās. Ja kādam ir labs traktora piedāvājums uz Lielvārdi – ziņojiet!
Lietus un drenāžas ūdeņu aizvades caurules vietu pretējā pļavā esmu nomarķējis. Izmērīju arī kritumu – uz 70 metriem man ir pieejams 1,6m kritums – būs pavisam normāli. Ar rīkstēm (un brāļa piepalīdzēšanu) pavisam precīzi un veiksmīgi atradu arī elektrības kabeli, kas šķērso pļavu. Tas ierakts ~80-90 cm dziļumā – haltūristi…
Iepirku sarkano 110mm elektrības gofru 50 metrus – to izmantošu lietus ūdeņu savākšanai un prom aizvadīšanai. Iepirku arī 65 metrus ar 110mm drenāžas cauruli, kas tiks guldīta pretējā pļavā un vedīs prom iepriekšminētos ūdeņus uz vēl izrokamo grāvi. Vēl sagādāju arī 7m3 ar skalotajiem oļiem, ko likt zem/virs drenāžas caurules. Tagad atliek vien sagādāt traktoru ar šauro un plato kausu. Sistēmas skataku esmu nolēmis izgatavot pats – no 200 litru plastikāta mucas, kurā griezīšu caurumus cauruļu pievienošanai.
Kanalizācijas grodi. Aizdomājoties par augstu gruntsūdeņu situāciju, sapratu, ka normāli izrakt 2m dziļu bedri, kurā ieguldīt manus mega-grodus un pēc tam tiem veiksmīgi aizbetonēt dibenu (kamēr iekšā jau sūcas gruntsūdens), nav diez ko reāli… Pakonsultējos – šādās situācijas liek tikai vai nu labus, ūdensnecaurlaidīgos betona grodus uzreiz ar dibenu vai arī plastikāta tvertnes. Sapratu, ka mani grodi laikam īsti nederēs – tāpēc esmu spiests tos pārdot. Kādam interesē? Šogad kanalizācijas septiķus laikam nerakšu.
Imo, gofra lietusūdeņiem ir riskants pasākums no aizsērēšanās potenciāla viedokļa. Tev pirms šīs caurules ir paredzēta to ūdeņu attīrīšana no lapām un citiem gružiem?
Plastmasas durvis – gana praktiski un efektīvi. Tiesa, koka durvis lietošanā patīkamākas drošvien. Zirneklis – nenozīmīga fīča, ja vien tev durvis no istabas uz pagalmu arī tādas nebūs
=> Jānis: Nu kaut kādu filtru lietus notekām jau būs jāsaštuko, ir galvā idejas.
Koks, protams, ir koks, bet nu man jau saka, ka labas koka durvis maksā vairāk kā 250 ls.
Zirneklis – tas ir paredzēts arī terases durvīs. Bet nu – priekš kam zaglim lauzt durvis, ja blakus ir lieli logi…
Izbotee caurumus ar perforatoru ieliec armaturu kadu 14 mm hehe un ielej betona dibenu – un opaa sanaaak grods ar dibenu.
Shadi var?
Un ir pulveri ko ieber un momentaaa nostopee udeni..
Un tadinjas celj iekshaaa bedrucii..
=> Jānis: Teorētiski jau protams var. Bet kā man skaidro spečuki, gruntsūdenim esot baigais spiediens, līdz ar to tas izlīdīs pat pa vismazāko poriņu. Un man ir aizdoma, ka es šitos vecos grodus 100% nohidroizolēt nevarēšu. Meistari saka, ka paši no savas pieredzes zina, ka parastus grodus teicami noizolēt ir praktiski neiespējami. Vajag uzreiz ņemt ūdensdrošus betona grodus ar dibenu un gumijas starpliku starp grodiem.
A kam tev to kanalizācijas bedri vajag 2m dziļumā? Liec 3 grodus virknē – pa vienam bedrē – pirmie divi būs sūknējamie, trešais nostādinātājs un tālāk jau uz pļavu prom. Pirmajos divos, kamēr vēl lieti nav sākušies ielej ūdensdrošu betona dibinu un gotovs. Neliels kritums uz leju un darīts.
Būtībā taisnība jau Tev ir, ka ar kopējo 4,5 m3 tvertņu tilpumu varētu, domājams, arī pietikt, jo, piemēram, plastikāta bunduli es tāpat lielāku par 5 m3 nepirktu, jo dārgs pasākums, bet tīri ar piespiedu aerāciju aprīkotās bioloģiskās kanalizācijas vispār uz 4 cilvēku ģimeni iesaka ap 3 m3 tilpumā. Kritums uz 70 metriem līdz grāvim man ir vismaz 1,6 metri – domāju noteikti pietiks.
Es jau gribētu cerēt, ka kaskādes principā ierīkojot šos septiķus biežāk kā reizi gadā izsūknēt biezo masu un nogulsnes no tiem pirmajiem diviem septiķiem nenāksies. Vai tas ir reāli?
Esam 4 cilvēki, no tiem divi bērneļi. Ūdeni lietojam ļoti saudzīgi, jo pašreiz mājā vispār ir sūknējamie septiķi bez promaizvades.
4 cilvjiem paredz 2kub.m. bunduli, cik atceros.
Man ir 2m3 plastmasas bundulis. Arī esam 4 cilvēki. Līdz šim ir ticis sūknēts reizi gadā, bet tikai principa pēc – būtībā ar reizi 2 gados pilnīgi pietiktu, jo, katru gadu sūknējot biezā frakcija bunduļa apakšā ir labi ja 1/3 no bunduļa tilpuma. Bet naturāli virknē viņus gluži ar parastām caurulēm slēgt nevar, citādi – nu sauksim lietas īstajos vārdos – svaigie, pa virsu peldošie sūdi, momentā aizpeldēs uz nākamo bunduli. Man ir Uponor ražojums, un izplūdes caurule imajam ir viltīga – sīki viņu pētījis neesmu, bet izskatās pēc uz sāniem apgāzta T burta, kur garais T kātiņš aiziet uz nākamo bunduli, īsais viens ir zem ūdens līmeņa un garais ir virs ūdens līmeņa. Tas tāpēc, lai pa virsu peldošie mēsli un, galvenais, tauki, netiktu nākošajā bundulī, resp., pārplūdes šķidrums tiek ņemts no zemūdens telpas, kurā ūdens tāds pelēcīgs, bet gandrīz caurspīdīgs, jo sūdi peld, bet sadalījušies sūdi grimst – pa vidu skaidrs. Tas augšējais gals, cik saprotu, ir domāts tikai drošībai – ja apakšējais aizdambējas, tad pa augšējo zupa tomēr tiek iekšā un pēcāk jau ārā.
A Tev tas bundulis ar piespiedu aerāciju vai arī vienkāršs kaskādes veida pasīvais septiķis? Drošības labad jau laikam vienalga tirgošu nost šitos monstrus un iepirkšu vietā mitrumdrošākus grodus.
Jā, es sapratu Tavu funktieri par tām trubām un aizplūdi – rekur pat vienviet shēmu redzēju. http://content8-foto.inbox.lv/albums92526717/santehnikis79/Nosedakas-2/aka1.jpg Ideja skaidra!! Paldies par norādi!!
Šo te “viltīgo cauruli” elementāri uztaisa no viena kanalizācijas caurules T gabala – respektīvi grodus saliek virknē, savieno ar trubu parasto un tad katrā grodā no kura plūst uz nākamo izplūdes trubai uzmauc T gabalu tieši kā aaaa saka. Viss rukā un nekādas raķešzinātnes.
Parasts septiķis, nav aerācijas. Par to ūdensdrošumu gan fišku nesapratu – a konkrēti kam tev tas septiķis vajadzīgs hermētisks? Es vienīgo iemeslu taisīt viņu hermētisku redzu gruntsūdeņus – visādi citādi, ja gruntsūdeņu nav, viņa nehermētiskums ir drīzāk pluss nekā mīnuss – ātrāk šķidrums pazudīs, palielinās iesūkšanās virsma. Vispār nepurvā kanalizācija ir pats vienkāršākais veidojums – ja tas labums no mājas ārā tiek – tālāk jau ceļu atradīs. Nu kā lietus – nogāž milzīgs gāziens un pēc 10 min, jau nekā nekur nav. Ja tu vienā reizē pēc dušas tur pārdesmit spaiņus iegāz – domā tas ūdens sev ceļu neatradīs? A lielās lietas jau tāpat paliks bedrē – kaut tur vispār grodu nebūtu – sūdi jau smiltīs iekšā nesūcas. Man kaimiņam ir 1 grods bez dibena i viss šancē jau gadiem. Vienīgais, kad jāuzmanās un jāskatās situācija ir pavasaris – ja pavasarī gruntsūdens ir zemes līmenī – var gadīties, ka kanalizācija nestrādā. Bet, ja gruntsūdens ir kaut 1cm zem no mājas iznākošās kaku caurules līmeņa – viss strādās nevainojami. Jo gruntsūdens līmeni ar kanalizāciju tu nepacelsi – tas kāds būs tāds arī būs.
Tur jau, Vilni, ir tā figņa, ka man tie gruntsūdeņi pavasarī mēdz būt arī līdz 0 līmenim… Līdz ar to, ja grods nav hermētisks, gruntsūdens ar savu ievērojamo spiedienu piespiež to grodu pilnu un visu manu labumu izpeldina no tā laukā. Tur jau tā šaize… Ja nebūtu gruntsūdeņu, es jau arī neiespringtu par kaut kādām porām, plaisām, jo sadzīvē lietoju vienu pareizos mazgāšanas līdzekļus. Tāpēc arī domāju kaut nedaudz sirdsmieram tomēr sarūpēt kārtīgus necaurus grodus, lai zinu, ka esmu darījis ko varējis.
Precīzi mans purva scenārijs. Es neriskēju un liku plastmasas bunduli tieši šī iemesla dēļ. Tāds hermētisks grods, manuprāt, principā neeksistē kā šķira.
Man vnk piezvanīja viens kanalizāciju speciālists, kurš gari un plaši man pastāstīja par savu metodi – ūdensdrošie betona grodi ar dibenu, gumijas blīvi starp grodiem, ko ražo kaut kur pieRīgā. Grodi esot tādi, ka pat teju ezerā ieliekot tajos ūdens iekšā nesūcas… Cik nu patiesība vai reklāma, grūti spriest, taču speciālists izklausījās pārliecināts par vārdiem – ar parastiem grodiem var mocīties kā grib, izolēt kā vien māk un spēj, taču, ja ir gruntsūdeņi augsti, tie tāpat atradīs savu ceļu sava augstā spiediena dēļ. Viņi paši šajos grodos krāmē iekšā bioloģisko sistēmu. Tāpēc es arī nu domāju – vai nu tad šie speciālie grodi (ap 50 Ls gab.) vai arī tiešām plastikāta bundulis, kuru būs konkrēti jāenkuro. Nebrīnīšos, ka varbūt parakstīšos vien uz to pēdējo variantu..