Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Lietus notekas | Posted on 21-07-2011
Birkas:Aliz, Lietus ķēdes, lietus notekas, Māla apmetuma noslēdzošā kārta, māla apmetums, Paštaisītas lietus notekas, sienu līdzināšana
Uhh, šitādā karstumā vispār kustēties negribās. No otras puses – biezākie sienu slāņi šitādā karstumā pastiprināti žūst un tas ir labi. Vismaz pagaidām ievērības cienīgas plaisas neredzu, bet, ja tās arī būtu – pirmajā un otrajā slānī tās nav īsti traucējošas. Vakar vēl dienas otrajā pusē ar fleksi sāku līdzināt iekšsienas – lielāko pusi no bezlogu sienas izdevās pievārēt. Instrumentu pa vidam nācās divreiz dzesēt.
Improvizēta, paštaisīta lietus noteka
Pie manis bija ciemā rūdīti celtnieki, apskatīja manu projektu, izteica atzinību. Padzirdot, ka gribu likt skārda notekas, šamējie teicās, ka manam projektam jau daudz labāk iederētos paštaisītas notekas!
No dēļiem. Ņemam divus collīgos dēļus, saskrūvējam tos perpendikulāri, izveidojot reni; iekšpusi izsmērējam ar kādu bituma mastiku; ārpusi krāsojam vai apstrādājam ar kādu Pinotexu vai ko tamlīdzīgu. Stiprinām šo reni ar kronšteiniem pie spārēm. Galos, kur vertikālās notekas – liekam metāla ķēdes, kas ūdeni novada uz apakšā novietotu tvertni ar akmeņiem, kurai apakša ir pievienota jau pie promvedošas caurules.
Starp citu, tieši ķēžu notekas man pat ir oriģinālajā projektā iezīmētas, jo, manuprāt, tā kā man jumta pārkare visai gara, tad metāla notekai jātaisa liels slīpais leņķis uz fasādes stūri, kur stiprinās klasiskā noteka – varen nesmuki tas varētu izskatīties..
Brālis gan saka, tie dēļi turēs pāris gadus, bet man subjektīvi šķiet, ka nebūs tik traki. Collīgie dēļi man ir, ķēde it kā arī – varētu ietaupīt kādus 150 latus. Ko tautieši saka par šādu pašveidotu lietus noteku? Ir vērts eksperimentēt?
Meklēju materiālu variantus apmetuma “noslēgšanai”
Vēl pāris vakarus internetā un grāmatās pētīju info, ar kāda veida materiālu noslēgt māla apmetumu, lai tas nebūtu pastiprināti pakļauts atmosfēras nokrišņu uzsūkšanai. Krāsai/smalkajam apmetumam beigās ir jābūt tādam, lai tas būtu elpojošs un laistu cauri mitruma tvaikus – tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veselīgam salmu sienas mūžam.
Aliz. Tā kā gribu saglabāt sarkano mālu toni, tad kaļķa piena finiša kārta nederēs. Pagaidām lūkojos uz sijātu mālu putriņu ar kviešu miltu klīsteri, drusciņ smiltīm, kādu procentu lineļļas stiprībai un varbūt arī mazliet borskābes pulvera pretsēnīšu iedarbībai. Šitādu emulsiju amerikāņi/briti sauc par “Aliz”. Bet nu es vēl pamatīgi papētīšu pieejamo info.
Ģipša apmetums. Izlasīju, ka iekšpusē uz sienām var arī likt virsū arī ģipša apmetumu – atšķirībā no kaļķa tas daudz ātrāk žūst, un joprojām laiž cauri mitruma tvaikus. Tas tajā gadījumā, ja kaut kur gribēšu baltas sienas. Varbūt, piemēram, vannasistabā, kur mitrumu uzsūcošais māla apmetums varētu būt arī ne tas piemērotākais variants.
Silikāta krāsa. Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.
Ir vērts eksperimentēt (ar pašveidotu noteku).
A tas ģipša apmetums nav ievērojami trauslāks par klasisko?
Vannas istabā tev anyway vajadzēs hindroizolāciju sienām, imho.
O, viena atbalsta balss ir!
Ģipša apmetums trauslāks par ko klasisko? Par māla apmetumu vai par kaut kādu cementa bāzes? Par mālu ģipša apmetums ir izturīgāks (taču ātrāk jāuzstrādā un dārgāks), savukārt cementa bāzes apmetumi nedrīkst būt – cements ir pārlieku blīvs, tas nelaiž cauri mitruma tvaikus (neelpo).
Kas attiecas uz hidroizolāciju – vakar atkal līdz 2iem naktī resērčoju šo mitruma tematu. Hidroizolāciju lieliem sienu apgabaliem rekomendē nelikt, tas rada lielāku kondensāta/mitruma bīstamību nekā, ja tās hidroizolācijas nav. Vannas istabai paredzu piespiedu ventilāciju, vannai/dušai paredzu kādu norobežojošu plastikāta sieniņu, lai pasargātos no tiešā slapjuma.
Bet šo jautājumu “salmu sienas un vannas istaba” es vēl pētīšu.
Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.
Parasti liek kaļķa apmetumu – tas neder?
Kas attiecas uz vannasistabu, tas pats vecais labais Biršs tavai vannas istabai ieteiktu taisīt kastīti, tb, no ārsienām ar gaisa starpkārtu atdalītu būcenīti – lai mitrums, ja tāds izkļūst ārpus vannasistabas sienām, aizventilējas, nevis uzsūcas salmu ārsienās.
Ņem vērā, ka koks ir kustīgs – vismaz salaiduma vietā plaisāšanas risks pastāv.
Es gribu principā saglabāt sarkano mālu toni – tāpēc pagaidām meklēju variantus iztikt bez kaļķa.
Klasisko būvnieku viedoklis man šajos jautājumos īsti neder, jo salmu blokiem ir sava specifika un punkts. Jā, un tad man jātaisa speciāls kaut kāds vēdināšanas kanāls uz ārpasauli aiz tā riģipša, lai tur kaut kas aizventilētos – tas nerullē. Vienkārši spraugas pašas no sevis neventilēsies!! Par to cilvēki reizēm aizmirst… Kā jau teicu – vannasistabas padarīšanu es vēl pētīšu, kā rīkoties. Labs ventilators un silikāta krāsa varētu to lietu risināt.
Ja runā par lietus noteku salaiduma vietu – nu tāpēc jau vajag vai nu silikonu vai bitumu tai salaiduma vietā, kas ir elastīgs.
Jā, pareizi, tā sprauga piespiedu kārtā jāventilē ar ventilatoru ar mitruma sensoru, tā viņš stāsta. Bet tev diez vai ir citi varianti, ja negribi sapūdēt sienas.
Neesi apsvēris domu izgrebt notekas no vienkoča? (chuckle)
Es ar sev gribu tadas notekcaurules, vienigi bitumens tads novecojis materials..
Novecojis – kādā ziņā? Bituma mastikas šodien ir pieejamas visdažādākās. Pats pamatu hidroizolāciju smērēju ar uz ūdens bāzes veidotu mastiku – labi klājās, nesmird utt. Bet nu šajā gadījumā tas ūdens bāzes bitums nederēs, jo ūdens straume to varētu izskalot. Jāskatās kaut ko mazliet stringrāku niknāku.
Vēl jau man paši celtnieki teica, ka var vienkārši to leņķa savienojuma vietu kaut vai ar labu silikonu aizsmērēt un koku pašu nemaz īpaši nesmērēt, bet man jau liekas, ka būtu labi to iekšējo teknes plakni kārtīgi apstrādāt, lai ilgāk ūdens tai netiek klāt.
Iegoogleju ka darvo
Nu kaa ja bitumu atstaj saule un udeni tad atri izkalst, kad izkalst sak plaisaaaat. Man majas jumts bituma daudzstavenei. Un kkur lasiju neta, ka bitums uz 2 gadiem.
Nu pag, pag – atkarīgs jau drošvien kādu bitumu izmanto. Nedomāju, ka kāds taisītu bituma jumtus, ja tas materiāls ar sauli nedraudzētos! Bet lai vai kā – šo lietu ir mazilet vairāk jāpapēta vai jāpaeksperimentē.
Ņem vērā, ka koks ir kustīgs – vismaz salaiduma vietā plaisāšanas risks pastāv.
Nuja es jau vairaak jautaaaju.. bet atsaucos uz shadu info jo jumts bija planots plakans.
*No padomju laikiem ir izveidojies nepareizs priekšstas par plakano (bitumena) jumtu segumiem. Agrāk šo jumtu ieklāšanai tika izmantots ruberoīds un viss parastākais bitums. Iepriekš bitums nebija elastīgs un salizturīgs, bet šobrīd tiek ražoti augstas kvalitātes uzkaisējamie ruļļmateriāli, kas modificēti ar APP un SBS bitumu, papildus ruļļa materiālā tiek iestrādāts dažāda veida un biezuma armējums, kas nodrošina materiālam noturību un ilgmūžību.*
Mosh drizak izlimeet ar rulja jumta segumu…
Tādas ķēdes uzliku sev pirtiņai trubu vietā notekām kamēr laukā nav vējš viss ok ūdens tiešām tek pa ķēdi, bet lielāka vēja laikā ūdeni pūšs nost no kēdes uz pirts sienām mērcējot tās.
Jā, vēja ietekme uz šādām ķēžu notekām ir nenoliedzama! Nez vai tas, ka jumta pārkare man ir aptuveni metru no sienas, varētu līdzēt šai jautājumā. Gan jau tāpat vējš aizpūstu to lietavu līdz sienai. Hmm, būs ko padomāt.
Man ķēžu notekas guļbūvei ir gadus četrus un esmu ar šo sistēmu apmierināts. Protams vēja un stipra lietus gadījumā ūdens daļēji iet pa gaisu, bet skādi tas nekādu nenodara. Man ir 3 vidēja resnuma ķēdes sapītas kopā. Tās lejasdaļā nostiprinātas, bet ne pārāk sēcīgi, lai netīšām tajās ieskrienot nenorauj noteku. Ūdens no ķēdēm notek šķembu savācējā (apm 100-150 litri) un tad tiek aizvadīts prom no mājas.
Paldies, Marcos – laba piebilde par to ne pārāk spēcīgo nostiprināšanu. Bet nu – ja apakšā novietoju kaut kādu toveri ar akmeņiem – tad jau ceru, ka tik glupi neviens virsū nenestos tai ķēdei..
Man tas “šķembu ūdens savācējs” atrodas zemē, vienā līmenī ar bruģa celiņu un zālāju. No bruģa un zālāja to norobežo aplī izlikti bruģakmeņi apmēram 1 m diametrā. Ķēdes lejas galā ievietota nerūsējoša būltskrūve, kas guļ šķembās un piespiesta ar pāris lielākiem akmeņiem.
Ziemā ķēdes mēdz apledot, veidojot tādus kā ledus stabus, bet tie parasti balstās pret zemi un noteku īpaši neslogo. Kad salu nomaina atkusnis, ūdens no kūstošā sniega tik labi zemē netiek un var tecēt uz māju. Es šķembu savācējā paleju karstu ūdeni, vai arī uztaisu kādu grāvīti prom no mājas.
Ja izvēlēsies likt toveri, tad padomā kā tas funkcionēs ziemā, kad viss sasals un kusīs.
Par to apdari.
Silikāta krāsa ir ok, tomēr cena…. Nu jā. Varbūt, ka ir to vērts.
Kopumā es redzu 2 praktiskos un vienkāršos variantus – krāsā vajag līmvielu un versijas varētu būt klīsteris vai kazeīns un tad tālāk ir pildviela un krāsviela kas var būt viens un tas pats. Ja liksi mālu tad tā kalpos arī papildus kā līmviela. Pārāk daudz līmvielas padara krāu/apmetumu trauslu. Tad kā risinājumu pieliek lineļļu kas savukārt masu padara elastīgāku. Cita krāsvielas versija būtu dedzināta māla pulveris, jeb tenisīts smalkā veidā. To var iegūt ar dimanta ripu “vīlējot” ķieģeli. Tur māls ir dedzināts, tādēļ vairs nekalpos kā līmviela. Aaaa, pildviela pret līmvielu kā parasti ir apmēram 1 pret 3. Ceru, ka noderēs!
Tavs pieminētais varians nav slikts (Aliz). Borskābi gan nedomāju, ka tev vajag, pie kam ES tagad tā ir kaitīga viela
Krasai var piemaukt skidro stiklu lai nemazgajas nost
Rožkalnos māla apmetuma ārsienas ir vienk. nopūstas ar lineļļu, tip, kā ar grunti, lai horizontālo lietu laikā māli neskalojas nost. Vienstāvs gan satraucas, ka eļļa veido “plēvi”, bet man domāt, ka tas ir tāpat, kā ar lineļļas krāsām, kamēr sauss tikām “elpo”, kad samirkst, tad gan noblīvējas un nelaiž mitrumu iekšā. Māls pats par sevi jau arī ir kā “tvaika” izolācija (kad samirkst).
Notekai vienk. variants ir saskrūvēt 2 dēļus, tā spraudziņa tāpat aizbriedīs un aizsērēs ar putekļiem. Kādus 5-7 gadus gan jau turēsies. Ja nokrāsosi (piesūcināsi) ar kādu koka darvu, būs kādi gadi 10. Ņemties ar silikoniem manprāt nav nepieciešamības, netaisīsi jau mēbeli un kā jau minēju, ar putekļiem viss aizsērēs.
Kad apniks ņemties ar koka noteku maiņu, pasūtīsi bleķa ieliktni – vienk plakanu bleķi saliektu 90 grādu leņķī un apliksi to ar koka dēļiem
Es kaut kur lasot info it kā sapratu, ka lineļļa ir visu laiku tāda kā plēve, kas nelaiž cauri mitruma tvaikus. Tāpēc it kā likās, ka ar “pliku” eļļu vien sienu nedrīkst apstrādāt – bet elastīguma piešpricei pie Aliz emulsijas/krāsas to it kā var lietot. Jādomā, jāpēta vēl info. (Lineļļa gan arī nav nekāds lētais pasākums – 10 litri = 25 lati…).
Man it kā jau tagad ir pieejami metāla profili 90 grād leņķī, tikai to malu platums ir mazāks nekā collīgā dēļa platums, bet nu rene neliela sanāk.
Vēl Tu vari pa malām noteku nelikt vispār, jo pārkare Tev ir gana plata. Vismaz iesākumā. Tas protams, ja nav iebildumu redzēt lietus strūkliņas, kas pa taisno tek zemē no jumta malas. Man nav iebildumu
Un nelielu teknīti likt tikai gar nojumīti, kur Tev sanāk staigāšana uz durvīm.