Noslēguma krāsas eksperiments un ķeramies pie iekšsienām!

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Logi un durvis | Posted on 27-07-2011

Birkas:, , , , , , , , , , , , , ,

Pa brīvdienām tā nošeftējāmies, ka svētdienas naktī vairs necēlās roka kaut ko uzrakstīt. Šodien gan arī jau vēls un ir iestājies mērens sagurums, taču pienākums pret bloga lasītāju ir svarīgs! :) Lūk, situācijas atskaite. (Šķirstāma bilžu galerija ar attēlu komentāriem šī ieraksta beigās!)

Ārsienas – apmestas ar vismaz diviem slāņiem
Visas ārsienas esam kā minimums divās kārtās apmetuši, dažviet arī trīs vai pat četri slāņi jau ir (kur dziļākas bedres). Domājot par iespējām sienu dabūt pēc iespējas līdzenāku, esam kopēji nonākuši pie secinājuma un domas – tā kā dabūt pilnīgi līdzenas sienas ir pārlieku sarežģīti (jo dažviet tad vajadzēs pat 4-5cm slāni uzlikt), tad tās paliks tādas viļņotas, kādas ir. Pie vainas galvenokārt izvirzītās lazdas, kas tika uzliktas salmu sienu stabilitātes iegūšanai. Tagad, protams, jau esmu galvā izdomājis veidu, kā būtu varējis tās lazdas iegremdēt sienā, nezaudējot vajadzīgo funkcionalitāti, bet nu – pēc kara jau visi gudri… :D Priekš pirmās mājas būs labas arī tādas viļņotas sienas – uz nākamo jau būšu gudrāks.
Tagad kaut kad ir doma ķerties pie noslēdzošā, līdzenā apmetuma slāņa uzlikšanas, kur jāpiestrādā gana rūpīgi. Domāju likt to virsū kā parasti ar ķelli, un kad virsma kādu brīdi jau apžuvusi, kļuvusi mazliet stingrāka, tad plānoju nelīdzenumus un ķelles pēdas izrīvēt ar putuplasta rīvdēli. Virsmu atstāšu matētu nevis pavisam gludu, kā to atstāj metāla ķelle.

Eksperimenti ar krāsu
Jautājums, kas jau labu laiku nodarbina manu galvu – ar ko krāsot/noklāt pabeigto, apmesto sienu, lai apmetumu pasargātu no ūdens uzsūkšanās, taču ļautu tam vienlaicīgi arī elpot. Tā kā gribu saglabāt mālu toni, kaļķa piens vairākās kārtās vai kaļķis ar kazeīnu īsti neinteresē. Lasīju, ka tīra lineļļa arī neesot īsti laba, jo tā tomēr veidojot neelpojošu plēvi (vai tā varētu būt?).

Tad nu nolēmu paeksperimentēt ar pašjauktu krāsu. Visvairāk ņēmu smiltis. Kā pigmentu jaucu klāt oranžo mālu (dabūju no drauga). Kā līmvielu izmantojām svaigi uzvārītu kviešu miltu klīsteri. Un elastīgumam, izturībai piešāvām klāt drusciņ arī lineļļu. Jaucām, ķellējām uz sienas paraugu, tad kāpinājām klīstera īpatsvaru, kas labāk saturēja kopā smilšu graudiņus. Izžūstot krāsa bija tiešām stingra, no klīsterīgākā parauga (bildē labajā malā) smiltis nobirdināt nevarēja.

Izskatās jau neslikti, taču – paņemot ūdens smidzinātāju, uzpūšot virsū un berzējot ar pirkstu, visa krāsas masa nāca nost. Un ūdens bija caur šo krāsu arī daļēji izsūcies cauri līdz apmetumam. Nokasot krāsu ar lāpstiņu, ūdens bija tai ticis cauri līdz māliem. Ok, diennakts varbūt ir par īsu, lai krāsa kārtīgi sacietētu, un arī viens krāsas slānis nav tas prātīgākais variants. Plus, ir sajūta, ka vajadzētu vēl piešaut klāt vairāk to lineļļu. Būs vēl jāpaeksperimentē.

Būs vēl jāparokas un jāpakonsultējas, kā tad uzveidot to labāko krāsas variantu. Būtībā jau varētu iet uz veikalu un pirkt silikāta krāsas vēlamajā tonī un krāsot virsū (šī krāsa elpo (laiž cauri tvaikus)), tomēr kaut kā gribas tomēr pašam mēģināt atrast risinājumu. Vēl brālis domā, ka tik pat labi uz sienas varētu vālēt virsū arī kādus koksnes līdzekļus, kas uz lineļļas bāzes veidoti.

Šodien iesākta iekšsienu apmešana
Man šodien trīs puiši šeftējas pa jaunbūvi. Rezultātā ar vienu slāni ir jau apmesta kāda trešā daļa no iekšsienām. Dabūju šovakar steidzamā kārtā fleksēt nenolīdzinātas sienas, lai uz tām varētu likt virsū mālus. Aparāts dabūja kārtīgi pasvīst, pašam ar rokas jau līkas no procesa, bet nu palikusi nenolīdzināta vien kāda trešdaļa iekšsienu.
Ik pa brīdim pa galvu maļās tramīga doma – ko darīt ar vannas istabas sienām?!?! Ar ko tās apmest/krāsot, lai tās nedabūtu tik daudz ūdens. Ja kādam ir idejas – speriet laukā! It kā ģipša apmetums varētu derēt.

Lāsenis, vējmala, logi..
Vakar beidzot pasūtīju pamatu cokola skārda lāseni, šodien jau gatavs. Rīt savākšu un tad jau būs jāliek virsū. Beidzot arī uz jumta vienā pusē pamanījos uzlikt skārda vējmalu.
Vēl ir doma, ka būtu tā kā laiks pasūtīt logus un durvis, lai varētu apmetumu glīti pielaist pie tiem klāt. Tas būtu tikai prātīgi. Bik jau raustās izdot visu laiku lielāko summu (vismaz 1,5tk Ls), kas maksāta par kaut ko šim mājas procesam – bet nu, agri vai vēlu logus, durvis tāpat vajadzēs un lētāki domāju tie diezin vai ar laiku paliks. Domāju ņemt plastikāta logus ar kāda toņa vai koka faktūras aplīmējumu. Koka logi manās acīs nerullē – vienalga totālā līme, turklāt ik pa pāris gadiem tos jāpārlako utt… Parastos, klasiskos koka logus pētījis neesmu.

Brīvdienās pie manis pieteicās viens interesents, kas kopā ar draudzeni gribētu iemēģināt roku mālu jaukšanā un smērēšanā. Būs viņiem tāda iespēja. Ja vēl kāds grib pievienoties – vienmēr laipni! :)

Aktuālās bildes aplūkojamas interaktīvas galerijas formātā. Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Ideja – improvizētas lietus notekas

21

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Lietus notekas | Posted on 21-07-2011

Birkas:, , , , , ,

Uhh, šitādā karstumā vispār kustēties negribās. No otras puses – biezākie sienu slāņi šitādā karstumā pastiprināti žūst un tas ir labi. Vismaz pagaidām ievērības cienīgas plaisas neredzu, bet, ja tās arī būtu – pirmajā un otrajā slānī tās nav īsti traucējošas. Vakar vēl dienas otrajā pusē ar fleksi sāku līdzināt iekšsienas – lielāko pusi no bezlogu sienas izdevās pievārēt. Instrumentu pa vidam nācās divreiz dzesēt.

Improvizēta, paštaisīta lietus noteka
Pie manis bija ciemā rūdīti celtnieki, apskatīja manu projektu, izteica atzinību. Padzirdot, ka gribu likt skārda notekas, šamējie teicās, ka manam projektam jau daudz labāk iederētos paštaisītas notekas!
No dēļiem. Ņemam divus collīgos dēļus, saskrūvējam tos perpendikulāri, izveidojot reni; iekšpusi izsmērējam ar kādu bituma mastiku; ārpusi krāsojam vai apstrādājam ar kādu Pinotexu vai ko tamlīdzīgu. Stiprinām šo reni ar kronšteiniem pie spārēm. Galos, kur vertikālās notekas – liekam metāla ķēdes, kas ūdeni novada uz apakšā novietotu tvertni ar akmeņiem, kurai apakša ir pievienota jau pie promvedošas caurules.
Starp citu, tieši ķēžu notekas man pat ir oriģinālajā projektā iezīmētas, jo, manuprāt, tā kā man jumta pārkare visai gara, tad metāla notekai jātaisa liels slīpais leņķis uz fasādes stūri, kur stiprinās klasiskā noteka – varen nesmuki tas varētu izskatīties..
Brālis gan saka, tie dēļi turēs pāris gadus, bet man subjektīvi šķiet, ka nebūs tik traki. Collīgie dēļi man ir, ķēde it kā arī – varētu ietaupīt kādus 150 latus. Ko tautieši saka par šādu pašveidotu lietus noteku? Ir vērts eksperimentēt?

Meklēju materiālu variantus apmetuma “noslēgšanai”
Vēl pāris vakarus internetā un grāmatās pētīju info, ar kāda veida materiālu noslēgt māla apmetumu, lai tas nebūtu pastiprināti pakļauts atmosfēras nokrišņu uzsūkšanai. Krāsai/smalkajam apmetumam beigās ir jābūt tādam, lai tas būtu elpojošs un laistu cauri mitruma tvaikus – tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veselīgam salmu sienas mūžam.
Aliz. Tā kā gribu saglabāt sarkano mālu toni, tad kaļķa piena finiša kārta nederēs. Pagaidām lūkojos uz sijātu mālu putriņu ar kviešu miltu klīsteri, drusciņ smiltīm, kādu procentu lineļļas stiprībai un varbūt arī mazliet borskābes pulvera pretsēnīšu iedarbībai. Šitādu emulsiju amerikāņi/briti sauc par “Aliz”. Bet nu es vēl pamatīgi papētīšu pieejamo info.
Ģipša apmetums. Izlasīju, ka iekšpusē uz sienām var arī likt virsū arī ģipša apmetumu – atšķirībā no kaļķa tas daudz ātrāk žūst, un joprojām laiž cauri mitruma tvaikus. Tas tajā gadījumā, ja kaut kur gribēšu baltas sienas. Varbūt, piemēram, vannasistabā, kur mitrumu uzsūcošais māla apmetums varētu būt arī ne tas piemērotākais variants.
Silikāta krāsa. Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.

Puse mājas ar māliem divās kārtās apmesta!!

0

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Situācijas atskaite | Posted on 19-07-2011

Birkas:, , , , , , ,

Darbi rit gana spraigi, kaut kā vakaros nav tik vienkārši atrast laiku/spēku regulāri kaut ko blogā ierakstīt. Ok, beidzot labojos – te būs situācijas atskaite kopā ar bilžu galeriju.

Jaunie palīgi
Lielu daļu darba ir paveikuši divi jaunieši – Edgars un Gatis. Viņi pievārēja praktiski visu pirmās mālu kārtas uzsmērēšanu uz salmiem, un nu drosmīgi bez jebkādas pieredzes ķērušies pie otrās – un jāteic, ka priekš 15gadīgiem puišiem rezultāts ir pavisam normāls un labs. Galvenais, ka puiši grib darīt, viņi cenšas un viņiem arī sanāk. Brīvdienās jau savukārt talkā ir bijis gan “ierastais” Andrejs un Kaspars, kā arī pa ilgiem laikiem palīgos bija atbraucis meistars Didzis. :)

Baseins mālu mērcēšanai
No bojātajām ķīpām uzveidojām nelielu “baseiniņu”, kurā iegāzt mālus izmērcēšanai. Atvestajos mālos ir lieli, kārtīgi tīra māla gabali, kurus bez sasmalcināšanas un izslapināšanas nav tik vienkārši iemaisīt masā. Kad māli pamērcējušies, tie ar rokām tiek izberzti caur sietu (tas pats ķīniešu apmetuma siets – ļoti labi noder!!), lai atbrīvotos no akmeņiem. Mazāki iziet cauri, bet tie tik ļoti netraucē. Un tad jau pa mērspainim jāgāž iekš javas maisītāja, kurš savas funkcijas pilda godam.

Salmu smalcināšana
Kādu laiku salmus priekš apmetuma masas armatūras smalcināju ar tā paša pielīdzināšanas flekša palīdzību, taču sievas pierunāts pamēģināju šim nolūkam pļaujmašīnu. Pats piedomāju klāt, ka motobloka piekabe varētu būt īstā vieta, kur to procesu darīt. Rezultātā – esmu atklājis foršu un gana efektīvu veidu, kā tikt pie pietiekami smalkiem un viendabīgi samaltiem salmiem!! Salmus pa kreisā sāna apakšu pļaujmašīnai padod iekšā – tā gluži kā putekļusūcējs tos iesūc iekšā – daļa samaļās, ielido uztvērējkastē, nesamaltie salmi pa otru pļaujmašīnas sānu tiek izstumti laukā, kur tie atsitas pret piekabes bortu un nekur nelido. Divreiz pārmaļot salmus no kastes, iegūstu vajadzīgo smalkumu. Pēdējai kārtai, ja vajadzēs smalkāku, izmals cauri trīs reizes. Process ir ātrāks nekā ar fleksi, tikai benzīna izmešus gan nākas paostīt…

Jaunie māli
Kā jau biju rakstījis, no Ikšķiles pasūtīju mālu kravu 16 kubikmetru apjomā. Jaunie, atvestie māli ir gan sarkanāki, gan tīrāki, gan arī konsistencē patīkamāki par pirmā slāņa māliem, kuri tika iegūti no akas rakšanas. Pašreiz pēc izmēģinājumiem esmu nonācis pie proporcijas pusi uz pusi (māli/smilts) + vēl sasmalcinātie salmi. Mitruma konsistenci uzķeru uz tausti un izjūtām. Smiltis pagaidām roku mežā no izsenas bedres un vedu ar motobloku un piekabi.

Apmestās sienas
Ar javas maisītāju uzmaisītā masa uzstrādājas labi, un arī uz iepriekš samitrinātas pirmās kārtas otrā pieķeras klāt pavisam normāli. Vismaz pagaidām nevienā vietā neesmu konstatējis, ka kaut kas kristu nost. Vietām, kur apmetuma slānis ir uzvālēts stipri pabiezāks, ir iemetušās kādas plaisas, taču, tfu, tfu, tfu, iepriecinoši pārsteidzošā kārtā plaisā tas apmetums ļoti, ļoti minimāli. Lūkos, kas būs, kad uzliks trešo, gandrīz maksimāli izlīdzinošo kārtu. Tagad jau jādomā, ar kādiem māliem kādā sastāvā mest trešo kārtu un tad ar ko to visu pasākumu noslēgt, lai pasargātu sienas no mitruma. Un tad jau atliek vien ķerties arī pie iekšsienām.

Es pašreiz tiešām ne mirkli nenožēloju, ka tomēr izvēlējos noriskēt un mēģināt sienu pilnībā noklāt ar māliem. Man šis materiāls ļoti patīk, ar to ir iepriecinoši strādāt. Jāatrod vēl pienācīgs veids, kā to pasargāt no mitruma iedarbības, un tad jau es tiešām varētu pie sevis jautāt – kāpēc māla apmetums mūsdienās ir tik maznovērtēts apdares materiāls?! :)

Aktuālās bildes atkal piedāvāju aplūkot interaktīvas galerijas formātā! Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām.

Apmetam salmu sienas ar māliem!! Talka/seminārs?

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, semināri | Posted on 12-07-2011

Birkas:, , , , ,

Ir manāmi vēlīna nakts stunda, un jau kuro dienu no savas būves atgriežos ap 23iem vakarā. Ir sācies sienu apmešanas process. Paziņoju, ka dabūjot javas maisītāju, izmēģinot apmetuma masas jaukšanas un uzstrādes procesu, apdomājot Aleksandra izteiktās piebildes un apsverot gan finansiālus, gan emocionālus faktorus – esam tomēr izlēmuši, ka mājai sienas būs brūnsarkanas ar māliem!!! :) Vien kārtīgi jānoskaidro, kā to sarkano māla sienu pret mitruma ietekmi normāli pasargāt.

Process notiek
Baaaisi gari rakstīt īsti vairs nav iekšā. Maisītājs visai jautrā veidā kā reiz iekš manas dzimšanas dienas ir dabūts – paldies Jēkabam! Tad nu brīvdienās ķellēšanās action varēja sākties! Pašreiz masu jaucam lielākā īpatsvarā ar mālu – lai tā būtu lipīgāka un lai to būtu mazliet vieglāk iestrādāt gan uz/aiz sieta, gan arī salmos. Pagaidām darīšanas vaina. Mālus izmantoju savējos vietējos no brāļa akas rakšanas procesa. Smiltis izroku mežā. Taču ir plānots iepirkt gan tīrākus (ar mazāku akmeņu daudzumu), sarkanākus mālus no Ikšķiles – biju jau ievērtēt. Kā arī jānopērk krava ar smiltīm, jo tās tāpat vajadzēs grīdas piebēršanai.
Pa 2,5 dienām, pa vidam veicot dažādus citus darbiņus, kopumā ar pirmo kārtu ir apmestas kāda trešdaļa mājas. Skatiet tālāk klikšķināmo galeriju.

Galerija ar pašreizējo statusu sienu apmešanas procesā
(Lai neaizlektu uz manu Picasa lapu, klikšķiniet uz melnā rāmīša un šķirstiet bildes tepat!
)

Talka/seminārs?
Drīzumā Latvijā ir gaidāmi pāris semināri par mālu apmetumiem. Izklausās jau ļoti jauki, taču viens maksā 60 Ls, bet otrs laikam pat savus 4-5 simtus latu, jo baigais estiņu speciālists braucot… Es respektēju cilvēku darbu un zināšanas – tāpēc dalības maksa par šādiem gana nopietna līmeņa semināriem ir vairāk nekā loģiska. TAČU! Personīgi esmu pieņēmis lēmumu, ka man pašam ir ekskluzīva iespēja “seminārot” un apgūt apmetuma veidošanas/uzklāšanas lietas uz savu roku un pavisam bez maksas. :D

Ja vēl kādam ir interese paeksperimentēt un iemēģināt roku šajā foršajā mālu jaukšanas un uzklāšanas padarīšanā – ir vairāk nekā laipni aicināts pieteikties un braukt ciemos. :) Ko sakāt par šīm brīvdienām? Ir kāds smērēties/mācīties gribētājs? Ziņo komentāros vai uz e-pastu!

Brīvdienu darba maratons aizvadīts – ārsienas tuvojas apmetumam

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 03-07-2011

Birkas:, , , , , , ,

Brīvdienās sieva ar bērniem prom – varēju nodoties darbiem ar visu sirdi un daudzām darbstundām. Abas dienas man talkā nāca draugs Andrejs. Darbojāmies ar ārsienu “pietuvināšanu” apmetumam.

Ārsienu pielīdzināšana pabeigta
Pa šīm divām dienām ar mazu kapeiku vēl piektdienas vakarā ir nofleksētas visas ārsienas. Ūūūhhh, putekļains pasākums, bet toties sienas izskatās gludas un foršas. Un skatam arī kārtīgi atklājas “bedres”, iedobes un visādi robiņi, caurumiņi. Ar tiem būs ko pacīkstēties. Daļu jāaizbāž ar salmiem, daļu doma smērēt ciet ar mālusmilšu masu. Vēl jālīdzina arī visas iekšsienas, bet tur varētu būt par kapeiku mazāk darāmā, jo uz iekšpusi ir vērstas ķīpas apcirstās puses, kas ir manāmi līdzenākas un ne tik ļoti spurainas. Toties iekšpusē atkal nekur nav sieta un sienas gan jau gribēsies līdzenākas nekā ārpusē.

“Long straw mix” ar kaļķi
Vienu vakaru nolēmu palietot to kaļķi, ko es tur dikti eksperimentālā un nezinīgā kārtā sataisīju pašķidrā putrā. Ņēmu spaini, iegāzu tajā kaļķi, iegāzu smalko granti un to visu samaisīju kopā ar pagarākiem salmiem. Tad nu ņēmu grāmatā saukto “long straw mix” un bāzu ar to cietu gropes gar karkasa malām un vēl caurumus šur tur. Pliki salmi no gropēm krīt laukā, bet šitie tur labi ielīp, masa pēc tam sacietē un turas visai labi. To pašu biju izveicis iepriekšējos eksperimentos ar šķidru mālu emulsiju – rezultāts gluži līdzīgs.
Tas, kas mani mēreni pārsteidza nākamajā dienā – blīvākās vietās šitais maisījums bija kļuvis dzeltens. Respektīvi, kur kaļķu putra viena pati uz salmiem – tur tā ir sniegbalta, bet kur maisījums kopā ar salmiem – tur tas kļuvis dzeltens. Ceru, ka kaļķis vienkārši “izvilcis” dzelteno krāsu no rudzu stiebriem.

Daudzfunkcionālais pretgrauzēju siets
Depo iepirku cinkotu Rjabicas apmetuma sietu – to arī pa šīm dienām metra augstuma uzlikām visā mājas apakšējā perimetrā. Saucu to par daudzfunkcionālo, jo tas palīdzēs gan atturēt grauzējus no veiklas paciemošanās salmu zonā aiz apmetuma, un, kas šobrīd ir teju pat svarīgāk, palīdz pielīdzināt sienu negludumus un caurumus. Kur vajadzēja, tur aiz sieta aizbāzām salmus. Sietu skrūvējām gan ar skrūvēm, gan kaudzēm 12-14mm skavu. Tās pa šīm dienām izlietojām, šķiet, kādus 4-5 tūkstošus. Kārtīgi tos apskavojām ap lazdām, pieskavojām pie karkasa utt. Šitā sieta likšana bija pats apjomīgākais darbs, ko šajās divās dienās paveicām.

Paldies par ieteikumu Aaaaa – iepirku glītās papes naglas ar platajām galvām un vietumis ar tām panaglojos, kur stikla šķiedras siets uz karkasa viens pats turas tikai ar skavām. Nagliņas baigi feinās, mierīgi dažviet piebliezu ar tām arī metāla sietu.

Tā kā man palika pāri “čainīzeru” stingrais metāla siets, tad to epizodiski vēl uzstādīšu tajās vietās, kur lielākas bedres, lai tās ir vieglāk un drošāk aizlīdzināt ciet.

Apmetuma iesmērēšana sienā un sietā
Es pats sestdienas vakarā “saldajā ēdienā” ar rokām un urbjmikseri uzmaisīju “uz aci” apmetuma masu, kuru sākumā klāju ar jaunnopirktajām apmetuma ķellēm, bet beigās sapratu, ka ar rokām tas process ir gan efektīvāks, gan savā ziņā arī patīkamāks. Tad nu iesmērēju aiz sieta gropēs un iedobēs kā nu mācēju. Šodien tas jau bija daļēji pažuvis un izskatījās visai labi.

Sieva pa nedēļu uz  bezlogu gala sienas arī iemēģināja roku iedobju un bedru aizlīdzināšanā. Viņas masa sanākusi tāda mazliet smilšaināka un laikam tāpēc, ka uzliktais slānis ir pabiezs, tas joprojām cītīgi žūst.

Vēl es pamēģināju mālsmilts masu uzsmērēt uz noapaļotās durvju ailas (pa lietu aizmirsu nobildēt..). Šobrīd pat raupjā virsma izskatās patīkami, un plānais slānis ir diezgan izturīgs un sietā turas labi, nedrūp. Tā kā slānis ir visai paplāns pāris milimetru biezumā, tas ir elastīgs, mazliet lokas, bet neplaisā, nelūzt. Attiecīgi, ja apmetumu uzveido kādu 2-3cm biezumā, domāju tas stāvēs pat ļoti labi un būs pietiekami izturīgs.

Pārdomas
Mani šodien pārņēma pārdomas – ņemot vērā, cik daudz to iedobju un nelīdzenumu, smērēšanās ar māliem var sanākt visai pailga. Varbūt ne tik daudz pats ķellēšanas process, kā tieši apmetuma sagatavošana. Tā kā javas maisītāja man nav, tad ar rokām tas darbiņš nav no tiem ātrākajiem. Attiecīgi – jāapsver iespējamība atteikties no mēģinājuma tās bedres aiztaisīt ciet ar māliem, bet “jāinvestē” naudiņa un jālīdzina tās bedres ciet ar to pašu kaļķa apmetumu un iekārtu. Jā, materiāls varētu būt vajadzīgs padaudz, taču temps, kādā aizklāšana būtu iespējama, būtu nesalīdzināmi ātrāks. Taču, no otras puses – ja bedre ir vairāku centimetru biezumā, tad kaļķis tādā slānī žūs “veselu mūžību”… Pašreiz esmu novērojis, ka māls žūst salīdzinoši ātri.

Vai kaļķis turēsies pie māla?
Un vēl jautājums, kas galvā maisās – vai kaļķis vispār turēsies pie māla virsmas?! It kā neredzu baigo iemeslu, lai neturētos. Māla virsmu (un arī pašu salmu virsmu) pirms kaļķa likšanas būtu viegli jāsamitrina vai arī pat jānosmērē ar kaļķa pienu, kā to ieteikts darīt ar koka karkasu pirms apmetuma likšanas. Es jau speciāli izmēģināju uz ēkas koka karkasa stūra – apsmērēju ar kaļķa pienu, ļāvu bik nožūt un tad uzvālēju virsū mālu apmetumu – atsevišķi gan uz metāla sieta, gan stikla šķiedras sieta. So far, so good – turās tas mālu slānis pie tā karkasa tiešām labi. Atkal var dauzīt ar dūri un plaukstu, bet nost nebirst, no karkasa it kā neatlīmējas. Plaisu īsti arī nav. Izskatās gana cerīgi.

Apmetuma sargāšana no saules stariem
Izlasīju grāmatā un arī loģiski saprotu iemeslus – kaļķa apmetumu esot ļoti jāsargā no saules stariem. Tas tādēļ, lai ūdens pārlieku ātri no apmetuma neiztvaiko un nerodas rukuma plaisas. Lūk, tad nu es dikti domāju, ar kādu materiālu vispār varētu šīs lielā apjoma sienas piesegt. Respektīvi, tiešai dienas saulei ir pārliecinoši pakļautas divas ēkas sienas (uz vienas viegli uzspīd rīta saule ap 10tiem, uz otras tikai vakara saule ap 19tiem).
Pagaidām vienīgais risinājums, ko pamanīju – K-Rautā tiek pārdota melna, necaurspīdīga, armēta plēve (perforēts agrotīkls?), ko parasti zemeņu audzētāji uz zemes klāj. Cena šķiet bija ap 50-60 santīmiem kvadrātmetrā. Tāda viegli pabieza un šķita visai izturīga. Plēve skaitās perforēta jeb ar caurumiņiem, bet tas man laikam šai reizē nav tik svarīgi pat.
Tas varētu būt risinājums, jo speciālie armētiem “brezenti” kaut kā pārklāšanai maksā padaudz. Varbūt kādam ir vēl kāds ieteikums sienu aizsardzībai no saules?

No otras puses, teorētiski tiek slavēta šo dabīgo apmetumu pozitīvā īpašība – plaisas var ar kaļķa piena palīdzību atkal tā kā aizlīmēt ciet, taču, protams, labāk būtu tādu rašanos nepieļaut. Savukārt, ja cementa bāzes apmetums saplaisā – tad gan laikam praktiski nekā nevar līdzēt.

Tālākie darbi
Jāpieliek ārpusē siets, kur vajadzīgs. Jāizdomā, kā darīties ar tām bedrēm – līdzināt ar māliem vai nē.
Tad jāķeras pie iekšsienu līdzināšanas un sagatavošanas apmetumam.
Jāpasūta, jādabū un jāpieliek lāsenis pirms apmetuma likšanas.
Jādodas nokonsultēties ar Sakret pārstāvi par un ap visu apmetuma likšanas procesu. Starp citu, ar viņu jau sazinājos. Kaļķis palicis dārgāks, taču dabūt joprojām var un būs pieejama arī apmetuma mašīna. Turklāt šamējais ar visu tehnologu teicās atbraukt izpētīt situāciju un ierādīt, kā tas viss apmešanas process darāms. Izklausās daudzsološi. :) Tad nu ar šo tuvāko mājas stadijas sapni prātā arī turpinu rosīties! :)