Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 01-10-2010
Birkas:elektriskais motorzāģis, jumta kore, Jumts, Partner EL 1750, šīferis, vējmalas
Gandarījums
Uhh, tā centīgi gaidītā diena klāt. Šodien laika apstākļi bija varen lieliski. Darbs brīnumainā kārtā gāja raiti un pamanījos uz jumta uzdabūt un salikt pāri pa 30 šīfera loksnēm. Tātad, abas jumta plaknes ir pilnība nosegtas. Priecē, ka pamanījos tos 70% jumta seguma salikt pilnīgi viens pats. Nu jā, šajā pēdējā plaknē ko liku var samanīt vieglas neprecizitātes iezīmes, bet nu – priekš mana pirmā jumta un absolūti autonomas likšanas nepavisam nav slikti.
Tagad atliek salikt šīferi arī uz lievenīša nojumītes, kā arī uzlīmēt bituma lentu korē uz lokšņu savienojuma vietas, un tad jau skrūvēt klāt kores skārdus. Vēl jāapzāģē jumta latu gali, kas galos lien laukā no šīferapakšas, un tad jau arī varēs vējmalas pieklēbēt vietā. Beidzot ir samanāmas jumta epopejas beigas. Nu vismaz pagaidām, jo nākamgad jau jāsarūpē arī notekas un jāizdabon skursteni cauri jumtam. Bet nu tas viss otršķirīgi. Starp citu, izskatās, ka vairākas šīfera loksnes paliks pāri neizmantotas – nekas, saimniecībā noderēs!
Elektriskais Partneris
Vakar caur jauniegūtiet kontaktiem iekš oficiālā Husqvarna veikala par ļoti draudzīgu ciparu tikai iegādāts Partner EL1750 elektriskais motorzāģis. Šitam bļemba virsū liecina, ka ir tiešām Zviedrijā ražots un, kā spečuks teica, vien no tiem retajiem, kam piedziņas zvaigznīte no metāla vēl esot nevis no plastmasas. Nav tas pats svaigākais modelis, bet man jau nav modes skate – man vajag instrumentu.
Aparāts praktiski jauns, ir ticis atdots atpakaļ garantijas ietvaros. Jauns maksā ap 100 Ls, iepirku pa 50 Ls ar svaigu garantiju. Iemēģināju – neierasti ar tādu strādāt šķiet, jo nevibrē un nerūc tik dikti kā motornieks, turklāt neierasti, ka atlaižot “gāzi”, ķēde ļoti ātri nobremzējas. Feini, visai droši. Izzāģēju vienu stūra gropi, ir neslikti. Vieīgi ķēde gan aizdomīgi ātri vaļīga palika, bet nu husītim pirms servisa es arī pēc katras gropes ķēdi vilku. Kaut kas netīk tām ķēdēm iekš šīs salmu padarīšanas.
Bet nu man jau šķiet ar šādu zāģi varētu būt ērtāk strādāt. Ir bik vieglāks, nesmirdinās, neprasa benzīnu un nav tik skaļš (par klusu gan arī nenosauksi – austiņas ieteicams lietot). Redzēs, ko rādīs laiks un darbs ar šo verķi.
Par kādu zvaigznīti ir runa? Tieši to, kas dzen ķēdi? Man bijuši veseli 3 ķēdes zāģi, un pat Maximā pirktajam NoName zvaigznīte ir no metāla!
Vēl man ir urbis no Maximas par 7 Ls, vēl iet.
Man arī bija 500W Maximas urbis. Es ar viņu saurbu visas sēnas pamatu siltinājumam, bet pie beigām tam notinās ass. Vienārši pārtrūka
Vajagot nemt 750w tam mazaaka iespeeja ka klajas nost. Vismaz taa esmu dzirdejis.
Btw bildes nojaushams rudens…
Nū – tā zvaigznīte, kas tieši piedzen ķēdi, protams, ir no metāla, bet lūk elektromotora pusē, kur zvaigznītes piedziņa savienota ar motora piedziņu – lūk tur parasti tagad liekot plastmasas zobus….
Un rudens ir nenoliedzami un neizbēgami pienācis. Ne viss noritējis kā gribētos un kā plānojies, bet sūdzēties arī nedrīkstu. Situācija ir tāda, kā ir un man ar to jāsamierinās un jānokārto lietas tiktāl, lai varu droši ziemu gaidīt. Tad jau pa ziemu būs visādas projektēšanas un plānošanas lietas, kaut vai ar to pašu apkuri. Darīt būs ko.
Taa nu ir es gribeeeju sogad jau vismaz taa lai lielaaako istabu varu apdziivot (pareejas nemaz ari atstaaashu ar nosiltinaatiem griestiem un apmestaam sienaam) bet nu nesanaaks veel negribaas rauties. Toties domaaaju ka bus realizeejies plaans 3 gados (vasaraaas drizak) tikt pie leeta un feina maajucha.
Dajoš kādu bildi!
Pagaashziem http://vi-de.lv/t/m.jpg
Un es jau domāju, ka Tu ar no salmiem cel…
Man naiva doma, ka nākamgad uz ziemu manā mājelē varbūt jau pat apkure varētu darboties, bet nu tad jau manīs. Nav ko dzīt zirgus un laiks rādīs.
Es pirku urbi RIMI, itkā austriešu, nedomāju, ka tā ir norma, vienkārši nepaveicās, jau no veikala urbim met asi, resp., ir neliels ekscentrs. Īstenībā baigi traucē, īpaši mēģinot izurbt precīzi, piemēram flīzēs. Ieliec 8mm urbi, caurums sanāk 9mm. Vienīgias, kam viņš der ir putras maisīšanai. Savukārt tagad neceļas roka pirkt vēlvienu lēto, drīzāk kautkādu ar vārdu, bet no lētā hobby-gala, kas tāpat būs 2-3x dārgāks kā Maximas urbji. Citiem nav tāda pieredze? Moš riskēt un nestresot?
Par malu majaam saku lasiit jau pirms gadiem 6 kaut kaaa taaa, pirmo tiesham gribeeju bliezt no maaala & salmiem. Toreiz gan lasiiju par tadu malu salmu samickaaajumu. Uz krievu graamatas vaaaka bija textinsh *dom za 500$*… Nakosho domaaju uzbuveshu salmu.
Man ir laba pieredze ar Stern MX-13A. Savulaik pirku par kādiem 32 latiem, vēlāk gan cēlās cenā. Viegls, bet jaudīgs, gan skrūvēšanai, gan urbšanai, gan nelielāku apjomu maisīšanai. Vienreiz nokrita no jumta, jaunu suku turētāju nopirku par kādu latu darbnīciņā uz Ziepniekkalna ielas pie tramvaja sliedēm. Stern flekši gan manos nagos ilgi nekalpo, ripzāģim trausls korpuss.
Māla kleķis rullē dienvidos, pie mums vajag tomēr labāku siltumizolāciju.
…tas māla un salmu samickājums laikam saucās kleķa mājas…
Man pilns šķūnis ar Stern mantām. Bet nu ja es tā pa lielām fišķām skatos atpakaļ, droši vien kopsummā būtu ietaupījis gan laiku gan naudu, ja uzreiz būtu pircis kaut vai zaļo Bosch sēriju. Jo kad, piemēram nomā paņemu Bosch instrumentus šad un tad un kādu laiku pastrādā, tur vēl plusā visi ir no pavisam augšējā plaukta, tad redz to atšķirību, kas ir nu vismaz diena pret nakti. Pat tāds triviāls prasts instruments kā lobziks. Nu velk tas Sterns man uz vienu pusi, vibrē, redzamība slikta, jo putekļu daudz uz zāģējamās līnijas. Izīrēju Bosch – nu pilnīgi cita strādāšana. Tas pats bija ar rokas ēveli – pēc skata Maximas un Bosch bija praktiski neatšķiramas, tā arī nesapratu, kur ir sāls, bet ar Maximas baigā mocīšanās – sanāk bedraini, vietām izborē caurumu, tur plānāks, tur biezāks – ar bošu – kā liec tā velc līdz galam un ir!
Es teiktu, ja ceļ paša spēkiem māju, ir vērts nopirkt tomēr labus štrumus – baigi atmaksājas. Nu varbūt ne no paša augšējā plaukta – tie tiešām večiem, kas ar to maizi pelna, bet no vidējā noteikti. Kaimiņam 3 lētie flekši nobiruši – mana Makita, kas tik ar viņu nav fleksēts – nu nevienā acī, tagad viņš vienkārši nāk aizņemties, ja kaut ko jāfleksē
Nu man brālis ir no tās pašas kategorijas – ja pērk štrumentu, tad sakarīgu. Tā nu uz mums abiem 100 latīgā Makitas skrūvmašīna ir izvilkusi oi oi oi, gan mana mansarda izbūvi, gan brāļa pirts būvēšanu un vēl joprojām dara visu bezotkazno. Brālim arī Makitas urbis, fleksis – arī bez jebkādām piebildēm. No Skila ir rokas ripzāģis, ēvele, lentas slīpmašīna, frēze – pagaidām viss arī pavisam ok. Kas attiecas uz dīvainiem zīmoliem – tad man ir AEG skrūvmašīna (pagaidām ļoti apmierināts), un brālim ir AEG ekscentra slīpmašīna (arī nekādu problēmu). Tā jau ir kā tauta saka – uz tiem pavisam lētajiem štrumentiem roka tomēr neceļas. Ja pa retai reizei vajag lietot – tad gan mierīgi var lētuci ņemt. Bet, ja māju jābūvē, tad tas nav tā vērts.
A kas attiecas uz māla un salmu masas pļeckāšanu – tad šo būvmateriālu sauc par samanu. Teiksim tā, ja jau Krievijas sniegos šitādu metodi izmanto, tad nedomāju, ka pie mums no tās būtu diži jābaidās. Taču cits jautājums, cik nežēlīgs fiziskais darbs ir to mālu ar salmiem samaisīt un pēc tam sienas veidņos salikt un sablīvēt…. Ķīpas tomēr vieglāk sastellēt. Un vēl jau, starp citu, ir Cord Wood mājas – no koka bluķīšiem un pagalēm, kur kā saistviela ir tie paši māli. Izskatās jau glīti –> http://bit.ly/a5hbpX Vienīgi aizdomājos, cik labi, ka laikapstākļu ietekmei pakļauti tieši pagaļu gali.
Uz Nellsa ciet klapēšanu nopirku 750W Skil rokas urbmašīnu. Betonā daudz labāk ubj Maximas noname 500W pa pieciem latiem. Jādomā, ka tas dēļ masas, kura Skilam bija mazāka.
Vot skrūvmašīnas gan labāk pirkt no lieliem zīmoliem. Man jau bija kādas 4-5 noname, kuras ilgāk par vienu vasaru negāja. Kopā tas izmaksāja smuku summu. Tad es Alabamā nosolīju Metabo un problēma ir atrisināta saknē!
Vissliktākais instruments man ir Klauss lentes slīpmašīna – lentes centrēšanas mehānismu praktiski nav iespējams noregulēt, līdzsvars ir labils. Neko sliktu nevaru teikt par Latvijas Rebir, žēl, ka savulaik neiepirku vairāk.
Bosch ir ļoti liela cenu starpība – parasti un ar atlaidēm. Atlaižu laikā zaļos varētu būt vērts ņemt. Pirms pirku Bosch ķēdēs zāģi, apsvēru arī zilo. Atvēru rezerves daļu katalogus – 90% detaļu abiem vienas un tās pašas! Atšķirīgās detaļas attiecās uz fiškām – zilajam bija lielāka jauda un ātruma regulators. Tātad nav pamata pieņēmumam, ka zilie būtu ilgizturīgāki par zaļajiem!
Par Cordwood āra galu apstrādi jautājums joprojām aktuāls. Iespējams, ka līmenim līdz 1m no zemes kautkas tiešām jādara. Mālus gan ārpusē es nelikšu, negribas arī jāties ar trīsslāņu mūrēšanu, plānoju vienu monolītu kaļķa – keramzīta šlakas javu.
Oho, Vienstāvs arī par cordwood sadomājies ir! Smalki, smalki. Es ar kādreiz ceru eksperimentam kaut ko tādu uzveidot. Vienīgi pagales vajag sausas un izžāvētas, manuprāt.
Es cerēju žāvēt vismaz 2 gadus. Tagad izskatās, ka tie būs vismaz 4…
Uztaisam ekskursiju uz vienīgo dzirdēto cordwood ēku Latvijā? Atrodas dārziņu kolonijā iepretim Silakrogam. Diez kas gan neesot, šķirbas, putas utml.
Nuu, bišķiņ no cordwood ir arī Rožkalnos, tikai apmests ar māliem. Iesākumā bijis neapmests, bet pūtis cauri.
Netā visi kā viens par kordvūdu vaid, ka tas sēžoties. Laikam tiešām vajag izžāvēt līdz stāvoklim, kad pagales vairāk dabīgi nežūst. Es gan domāju, ka pat teorētiski necaurumainu kordvūda ēku nav iespējams uzcelt. Koks mitruma ietekmē tomēr baigi mainās izmēros. Vasarā krietni piebriest, ziemā un pavasarī saraujas, atkal tā paša absolūtā gaisa mitruma dēļ. Kaļķa, cementa, mālu java netiks koka staigāšanai līdzi un šķirbas būs po ļubomu. Ja vien nelīmē ar kaut ko elastīgu, a ļa silikons .
Bez maz vai jāmūrē agri pavasarī, kad mitrums mazs. Tas kā līmējamais parkets – ja uzliek vasarā, tad ir katastrofa – ziemā būs afigennās šķirbas. Ja uzliek ziemā, viss kulē, jo vasarā piebriest un pabīda visu bik uz malām.
No otras puses es baidos, ka sausi samūrēts briestot nepārplēš karkasu… Pirmkārt jau javas cietēšanas laikā, kam vēlams būt ilgākam. Acīmredzot pagales nāksies no ārpuses impregnēt, lai nesūc no sāniem. Tomēr izmēģināt gribas garāžai-darbnīcai.
Ja nav nosleepums prieksh kam jums tas vajadziigs?
Lai dzīve būtu interesantāka…
Jāni, piedod par spamošanu ņe v ķemu.
Kaa skatieties uz domu no salmu kipaam uzbuveet pirti, to sienu kur krasns klaat vai posmu vareetu no blokiem salikt, apmestos viss ar kalku-cementa – var ariii biezakaa slaani sho uzziest iekshpuseee kaut 10 cm domaaaju.
Esmu pabijis komandējumā un pa vidam arī mēreni apslimies, tāpēc, sorry, no manas puses ar tiem jaunumiem tā pašvaki. Bet būs jau labi.
Nu, ja to pirti met ar kaļķa cementu, kas nelaiž cauri mitrumu, tad varbūt arī var. Bet tā jau pirts ražo baisāko mitruma apjomu, kuru ķīpu siena stipri apšaubu vai ikgadējā dzīves cikla laikā uzspētu izvējot. Ja no iekšas siena būs kā plēve, tad mitrums ķīpās iekšā neies – tad varbūt arī tā siena stāvētu.
Lasiiiju ka taisa tadas pirtis, mosh vedinaashanaas jasataisa lai vedinaas tas mitrums araaa.
Vispar vel kadu laicinju varees rukaat un tad jau jaaamet miers, man aukstumaaa stradaaat neeeepatiiik. Ardurvis nav ieliktas, krasns garazhaaa, jumts veeel knapi saakts siltinaaat takaaaa no way.
Interesants un pamācošs raksts ar visām fotogrāfijām!
Folija, gaisa sprauga un dēļi droši vien būtu jāliek pērtuvei no iekšpuses.
Man gan liekas, ka pirtij nav vērts likt biezās ķīpas, drīzāk kādu karkasu ar kaut vai salmu pildījumu.
Nujaaa bet no kaa to karkasu uzkarkaseet, kiipaas pashas nodroshina stabilitaaati. Es protams esmu aplasiijis visus rajona nostuuros izmestos skapjus (bloga autoram iesaku jau laiciigi dariit tapat) noder visur kur veidnjos, karkasos un taaa talaaak bet nu no skapju durviim karkasu negribas buveet un vel jo vairaaak gadaat tadu kvantumu.
Un pirtkt saks (stradaa – perc – mirsti) tipa.
Skapjus ieteiktu ņemt ja nu vienīgi līdz ~1960-to gadu, kas bija no t.s galdnieku plāksnēm kombinācijās ar plānajiem saplākšņiem.
Skaidu plāksne āra apstākļos manuprāt ir nekam nederīga lieta – ne tā deg, ne pūst, ne mēslo zemi (drīzāk indē).
Salmu ēkām “ekoloģiskums” manuprāt slēpjas tieši iespējā apdarināt tās ar “elpojošiem” (iekštelpu mikroklimatu stabilizējošiem) apmetumiem. Ja mēs ieliekam plēvi/foliju, vai nav vienalga, kas aiz tās.
Tāds 10cm apmetums būtu interesants uz salmu ķīpām. Svars – vismaz 250kg/m2. Man domāt, pat no oglekļa šķiedras presētas ķīpas neizturētu tādu svaru, kas karātos stiebriņos
Par skapjiem runājot – tas pie mums ir modē, karkasu taisīt no veciem klozetpodiem un sapelējušiem skapjiem, bet iekšā uzlīmēt Versace flīzes. Piedod, bet tā jau ir diagnoze.
A kurā brīdī kāds ir teicis, ka uz salmiem liek 10 cm apmetumu?
Kaļķa apmetums 1 cm biezumā uz m2 sver 15 kilogramus. Paredzams, ka varētu kopumā būt 5 cm slānis, nu tad tie sanāk 75 kg uz m2.
Jāni, tas nebija Tev, te bija prātuļošana par to salmu ķīpu pirti un 10cm apmetumu krāsns tuvumā
Sapratu! Viss bumbās.
Ta nebija pratuloshana bet ideja, nu 10 cm par traku to sapratu tikai peec pogas nospieshanas, drizaak krasns rajonaaa jamauc no blokiem vai kaaa. Ps tas apmetums vareetu tureeties arii uz pamata vai griidas betona ja taada ir spiedee mmmm?
Un taa ir flizes pats galvenais, kapec lai neliktu? Versace laba firma.
Un vispar filiizes ir labs aukstuma alkumulators un taalar retransleetajs tapec visur kur vien vareeshu bus *flizes nah*.
Jaaa AAAA un vispar tie skapji bija tikai kaa piemeers citus es nezinu no kaaa buvet karkasu interesantaaa veidaaaa. Ja zini tad let-me-know.
Bet par tam Versace flizeem tu tagad mani skardinaaaji bus jaauzlimeeee paris gab vareshu cieminjiem teikt redzi miljais te man Versace uz sienas hehe.
Rudzu ķīpu sagādāšana NAV vienkāršs pasākums. Caur lauku atbalsta dienestiem jāmēģina noskaidrot zemniekus, kas tādu lietu audzē, un tad jau jāmēģina vienoties. Mums reāli noveicās. Vien tagad bail, vai nebūšu pārlieku daudz no ķīpām postā aizlaidis.
Jebkuru pirti manuprāt jāplāno tā, lai krāsns nebūtu pie ārsienas kā angļiem. Iekšsienas var no ķieģeļiem, vai vēl labāk (bet ne smukāk) – no 12 cm Keraterm.
Man neviens par rudzu kipaam nezvana ieliku sludinajumu pie bariibas ss.lv grrrrrrr.
kas ar sienu progressu?
Neliels apstājiens dažādu apstākļu rezultātā. Plānoju ieziemošanu.
kas tev tur palika paari ar taam pleeveem? panjem apsit to karkasu no aarpuses ar vinjaam un buus ok uz ziemu
Nu tieši tāda doma arī ir. Tagad gādāšu plēves.
labas pleeves var dabuut citreiz buuvmateriaalu veikalos no iepakoaam regjipshu paleteem! forshas, biezas un izturiigas galvenais ka neko nemaksaa.
Pirtij jābūt vieglas konstrukcijas labi vēdināmai būvei. Lai var salīdzinoši ātri uzsildīt un pēc pēršanās, lai normāli izžūst, kamēr sēnes nav sākušas augt. No pirts siltināšanas lielas jēgas nebūs, jo ziemā pa nedēļu tā tikpat izsals.
Piem. čigānu pirts – ugunskurā uzkarsētu akmeņu kaudze, kam pāri pārlikts ores tents vai kā mūsdienās pietiek arī ar parastu plēvi.
Izstādē Vide Enerģija Ķīpenē viena firma reklamējas, kā salmu māju būvētāji ;-D
Nevienu gan vēl uzbūvējuši neesot, bet toties [tās salmu mājas] esot baigi labās, ekoloģiskās un veselīgās
Viņiem gan tai paraugā bija koka karkass no abām pusēm apšūts ar OSB un vidus vienk. aizpičkāts ar salmiem. Apdarei pa virsu OSB bija uzlikts māla apmetums ~2cm biezumā.
Kurā hallē – pusapaļo vai taisno jumtu? Es nepamanīju, tiesa, daudz kam gāju ātri garām.
Ķedeszāģis ir ok un pārdevējs nebija melojis, ka nav pirmā svaiguma savu apmēram 1.5 gada vecs modelis, bet šādam projektam tieši laikā. Kas attiecas uz ražojuma valsti utt.. tad varu tev dorši teikt, ka visa tirgū pieejamā partner produkcija nāk pa vienu un to pašu kanālu Husqvarna Latvija SIA . Tāpēc ir pilnīgi vienalga vai pērc viņu kādā no dīleru veikaliem, kā šinī gadījumā, vai lielajos bumatriālu veikalos. Viss būs ok, tikmērt kamērt nedosies latgalītes virzienā