Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Nu lūk, vēla nakts, trīs dienas būvē aizvadītas un aizritējuši arī vēli vakari pie datora strādājot. Pateicoties sērkociņiem acu plakstiņu vaļā noturēšanai, te būs tāda kā neliela atskaite, kas paveikts.

Sienas, sienas, sienas
Piektdien mierīgi viens pats šeftējos un stellēju ķīpas iekš karkasa. Mierīgi, cik nu varēju tik nu kaut kādu gabalu pievārēju. Sestdien jau bija daudz brangāka šeftēšana – pie manis talkā atbrauca 2,5 palīgi! Marlēna un Intars. Viņi arī plāno nākamajā gadā uzsākt salmu mājas celtniecību, tāpēc viņiem pie manis, ceru, bija lieliska iespēja saprast, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Kādreiz ar Marlēnas atļauju iemetīšu viņu projekta skici blogā.
Nu lūk, ar saviem foršajiem palīgiem un Edgara aizdoto zāģi, kurš pārsteidzoši maz ēda benzīnu un darīja darāmo bez ierunām (paldies!), mēs tiešām centigi un bez gumijas stiepšanas likām ķīpu pēc ķīpas. Protams, ka bieži darbojāmies ar ķīpu pārsiešanu un piezāģēšanu, kā arī Intars riktīgi atvicinājās ar pārliecinātājāmuru, dzenot sienā iekšā armējošos mietus. Arvja sataisītais āmuriņš vienā brīdī izjuka reizinātājos.. Nekas – vietā tapa vēl brangāks.
Es pats paralēli turpināju sliet uz augšu vienu sienas bloku, kuru pēc tam pamēģināju ar domkratu piepresēt – efekts nav peļams. Ja vien vēl varētu tai nopresēšanas brīdī iedabūt vietā pēdējo ķīpu, būtu paaavisam skaisti. Domās.
Marlēna un Intars varonīgi cīnījās ar mani līdz spēku izsīkumam, kamēr pusdeviņos vakarā beidzot metām mieru. Tiešāāām lieeels paldies par supercentīgo palīdzību!!! Tad nu lūk – sestdienā paveikto varat aplūkot vēlīnajās un viegli izplūdušajās fotogrāfijās.
Pagaidām vairs nešaustu sevi ar jautājumiem – paspēšu sienas sataisīt normālā laikā, nepaspēšu, dabūšu apmest vai nē. Es vienkārši darīšu, cik būs iespējas – un tad jau manīs.

Tikai 3,5 dienas
Vakar vakarā vēl tā padomāju, bet patiesībā uz to visu sienu pasākumu, kas redzams bildēs, ir aizvadītas vien kopumā 3 ar pusi dienas. Man šķiet, ka tad nav nemaz tik švaks rādītājs. Padarbotos kādi trīs cilvēki nonstopā – nedēļā iespējams sienas būtu aizpildītas, bet nu – brīvais laiks man ir tik, cik ir, un arī cilvēkresursi ir tik, cik sanāk – es viens un epizodiski pa kādiem foršiem palīgiem. Paldies viņiem visiem vēlreiz!

Logi
Skatos dzīvē un domāju par saviem logiem – vai man tik lieli logi baigi neiesitīs pa kabatu… (iesitīs…). Viens logs, kuram paredzēs sēdēt uz palodzes (var redzēt bildē), izmērs ir aptuveni 1,8 x 2 metri. Pārējie lielie laikam ir kādi 1,4 x 2 metri. Varbūt, ka tomēr par šerpu, lai gan arhitekts it kā neaizrādīja par neracionālu izmēru, un pašreizējā mājā logi ar nav no tiem mazākajiem.

Svētdienā uz jumta
Šodien (pareizāk jau gan teikt, vakar) visu dienu pavadījām darbojoties ar jumta segumu. Ar brāli Ēriku tomēr izdomājām, ka šobrīd laikam tomēr par prioritāti izvirzīt šīfera uzlikšanu, jo vējplēvei tomēr nav jādara to, ko mēs tai pašreiz liekam darīt. Izštukojām, kā tas šīfera process jāveic un aiziet darbos. Uzveidojām uzkabināmās trepes. Patiesībā, ja loksnes ir ar apzāģētiem stūriem dabūtas uz jumta (augšā celšana visilgākais, smagākais darbs), tad pieskrūvēt tās vietā ir baigi fiksais process. Vienu rindu, man šķiet, var uzskrūvēt kādās 15-20 minūtēs. Cik paveicām, var redzēt bildēs. Protams, ka gribējās visu plakni piebeigt, bet lietus ik pa brīdim uzlika piespiedu atpūtu. Lai vai kā, man tas process nu ir skaids, un tālāk jau pats to jumtu arī piebeigšu.
Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa. Griež lieliski un kvalitatīvi.
Un vispār – sakiet, ko gribat, bet, jo vairāk es tās loksnes redzu uz jumta uzliktas, jo vairāk man tas materiāls patīk. Plastmasas skrūvju micītes amizanti glītas.

Atbildes uz komentāriem
Tā kā cilveki lielākoties izlasa jaunāko ierakstu un iepriekšējam vairs komentārus nepalūko, tad iemetīšu atbildes uz komentāriem arī te.

Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.

Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka no malas pieaicinātie veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš. Un – ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts kā nākas – dari pats. To esmu sapratis.

Nu jā, tagad jau visi gudri. Vajadzēja tā un šitā. Es arī jau “gudrs”. Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs. Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā!

Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.