Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Koka karkass, Talka | Posted on 17-09-2010
Birkas:cokola apdare, Koka karkass, līmjava, māla apmetums, metāla siets, palīgi, salmu ķīpas, salmu sienas, sienu līdzināšana, stiklašķiedras siets, Talka
Sienas un presēšana
Šodien autonomā formātā pavadīju dienu savā būvē. Loģiski, ka nodarbojos ar sienu krāmēšanu. Ja nebūtu tik daudz ķīpas jāpārsien, tad tas process virzītos daudz raitāk, bet nu neko darīt. Nedz karkasu esmu bijis pavisam smalki pārdomājis, nedz arī to ķīpu izmēri būtu baisi precīzie – garums staigā par 5-10 cm. Vēl kaut kā pie karkasa būves pats nepiefiksēju, ka nedz palodzes augstums, nedz arī augšējās logu ailas augstums nav iemērīts atbilstoši ķīpas augstumam. Tad nu es visā ķīpas platumā iezāģēju gropi, lai, piemēram, zem palodzes to brīnumu varētu dabūt iekšā.
Diemžēl, arī karkasa augstums precīzi nessakrī ar 7ām ķīpu rindām. Nu neko darīt, jāzāģē pēdejā ķīpā tāda pat grope, kāda zem palodzes. No otras puses, tas pat ir labi, jo samazina augšējās vainagsijas aukstumtilta potenciālu, kā arī, ja ķīpas sasēdīsies, neveidosies uzreiz tiešā veidā sprauga.
Salmu ķīpu pārsiešana prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ātrāk ir to darīt ar savu paštaisīto presi nekā ķimerēties ar tām pārsiešanas adatām. Ar presi sanāk kaut kā ātrāk un pārliecinošāk.
Tā nu es tur ņemos pamazām. Skaidrs, ka pie otrās salmu mājas zināšu jau daudzas nianses, kā šo procesu atvieglot. 
Bet nu pagaidām jātiek vien galā ar šito!
Sienu līdzenums
Jā, ar to sienu līdzenumu būs kā būs. Neba nu es biju cerējis baigo eiroremonta plakni dabūt, tomēr šitādus kurmju rakumus arī nebiju gaidījis. Gan ķīpas neregulāras, gan ap stabiem tās ir gana sarežģīti smuki ielikt. Beigās būs konkrēti ar lielo koka āmuru jāpašancē, lai kaut cik tās plaknes līdzenākas dabūtu.
Visvairāk mani satrauc tas, ka daudzviet nepietiekami dziļu iezāģējumu dēļ salmu ķīpa neiziet līdz sienas plaknei, un līdz balstu un atgāžņu ārējai plaknei paliek vēl kāds konkrēts gabals. Tas nozīmē – būs jāliek virsū siets, un aiz sieta jāstūķē salmi, lai šīs bedres aiztaisītu cietu. Pretējā gadījumā apmetums būs baaaaisi nelīdzens, un koka balsti/atgāžņi “torčīs” laukā. Domāju, varētu šim nolūkam izmantot to pašu stiklašķiedras armēšanas sietu, un pieskavot to karkasa, pirms tam visur aizbāžot garām salmus, lai plakne būtu puslīdz vienāda. Visu apakšējo perimetru jāapliek ar metāla sietu pret grauzējiem, bet stiklašķiedras sietu likšu tikai tur, kur prasās bedres aiztaisīt ciet, kā arī pie logu un durvju stūriem, lai tos var apaļākus dabūt. Tikai man māc bažas – stiklašķiedras sietam ir 4x4mm acs – vai tas rupjais 4mm graudu apmetums tam ies maz cauri?! Varbūt ir arī rupjāki sieti?
Vienbrīd biju iedomājies par ēkas noformējumu “a ļa holandiešu stilā”, tas ir, atstāt šīs karkasa konstrukcijas redzamas, neapmestas. Bet nu tā laikam nav
īsti laba doma. Tad koks speciāli jāapstrādā, plus apmetums veidos plaisu pie savienojuma vietas ar koku.
Sieva vakar paeksperimentēja un no pieejamajiem mālu paraugiem (sarkanīgais – aizņēmāmies, pelēcīgais nekādīgais – mūsu vietējais), uzmaisīja dažādās proporcijās ar smiltīm un slamu armējumu un uzķellēja uz ķīpas. Šodien bija vēl pavisam mīksts tas apmetums. Redzēs, kad būs jau cietāks un kādu cietības pakāpi tāds materiāls iegūs.
Palīgi
Rīt man palīgā pieteikusies Marlēna ar vēl kādu 
palīgu – viņa nākamgad plāno celt salmu māju. Pamati jau ir, cik noprotu, un ēkas projekts arī – esmu pat aplūkojis to. Ja viņa atļaus, iemetīšu arī te blogā, lai varat palūkot. Un vēl man talkā uz abām dienām pieteicās puisis Andris ar sunenīti no Smiltenes. Cerams, ka ieradīsies, būs interesanti!
Šodien pavisam viens savā jaunbūvē arī nedzīvojos – mani darbos pieskatīt nāca niknā peļu slaktētāja Mika, kas dikti priecājas par šo milzīgo rotaļu laukumu, ir kur izlēkāties, ir alas, kur ielīst, un gan jau arī kaut kur peļu smaka pavīd. Tā nu šamējā man tur ilgu laiku asistēja.
Cokola apmetums plaisā
Jā, nebiju naivās ilūzijas un ar līmjavu apmestais cokols tiešām plaisā -ir plaisas tieši tajās vietās, kur ir putuplasta lokšņu salaiduma vietas. Loģiski – putuplasts staigā, bet šitā cietā līmjava gan nē, tāpēc plaisā. Ir attiecīgi doma, ka arī jākrāmē virsū armējošais siets un tad visu ar līmjavu vēlreiz jānovālē. Ceru, ka tas varētu palīdzēt, bet baigās pārliecības nav.
Vai armatūras sietu – neesmu drošs, bet cits (droši vien kkāds apmetuma) siets noteikti ģeldēs.
Kaķis riktīgi labais
…Pie viena – kaķa piemīztā mājā peles nedzīvojot
peec bildeem izskataas, ka ar taam sienam tev buus baigaas auzas beigaas lai izliidiznaatu.
Mālus ir kārtīgi jānostādina, jāizmērcē, tad tikai var jaukt ar smiltīm, jāpievieno kaļķis, lai neplaisā pie saraušanās (kaļķim ir īpašība sacietējot izplesties pretstatā mālam). Ja ir vajadzība pēc māliem, varu piedāvāt tos izrakt man piederošā zemes gabalā Ogresgalā, bet jārok būs pašam.
Šitā ir pilsētas kaķene, kas visu vasaras sezonu nu jau dzīvo laukos – operēta, tāpēc kaktos nečurā.
Uz ķīpām arī ne. Bračka šitai minkai ir pārāk slinks, lai uz jaunbūvi vilktos. 
Ko padarboties būs noteikti ap to sienu līdzināšanu, bet es jau nevienu mirkli arī nebiju cerējis uz baigo riģipša plaknes gludumu. Būs kā būs – mani pilnībā apmierinās arī viļņota, nelīdzena siena, jo es lieliski zinu, kāpēc tā ir tāda un ne citādāka.
Paldies, Kristap par ieteikumiem, bet nešaubos, ka šogad ar māliem es nedarīšu pilnīgi neko. Ja tikšu līdz apmešanai – tad tikai tīru kaļķi. Šodien gan sāka mākt sajūta, ka nekāds apmetums nebūs šogad, bet nu “ješo ņe večer”. Darīs un redzēs, cik ātri piebeigšu sienas, un tad jau domās – ir vēl laiks bez mīnusiem naktīs, lai apmestu, vai arī jākonservē šitās pašas sienas.
vienu gan nesaprotu , sūkstaties par to ka nevar blīvā kārtā “iestūķēt ” salmu ķīpas zem palodzēm un virs logiem , tāpat tais atgāžņu vietās … bet ja vispirms saliek-iespiež-iepresē ķīpas tām paredzētajās vietās un tikai pēc tam nostiprināt blankas-dēļus tiem paredzētajās vietās ?Var mēģināt savilkt ķīpas ar savilcējstropēm un tad kad ielikt mēģināt izvilkt tās ārā ?
Par presi – galu galā, darbs=spēks*plecs, tāpēc, jo garāks tai presei sviras kāts, jo stiprāk un labāk var sapresēt.
Acis darba izbijās…būs OK, vajag tik rakt, vēl taču visu Oktobri sola ar normālu laiku, paņem kādus cilvēkus, pilns ss.lv ar večiem, kas par 10 Ls/dienā ir gatavi strādāt, lai pakrāmē ķīpas, i nepamanīsi, kā sienas būs gatavas. Tu jau droši vien visu infu par salmu mājām esi pārlasījies, bet es kaut kur atceros, ka sienas sākumā i nemēģina gludas dabūt, drīzāk liek tā, lai ķīpas iznāk virs statņiem uz āru, tad vēlāk no ārpuses ar dzīvžoga šķērēm vai husīti nolīdzina. Ja kāda ir pavisam off, noņem nost un izlabo tagad, vēlāk būs grūtāk ar kāut kādiem tur sietiem un vēl nezin ko, tā būs baigā muļļāšanās.
Sveiks!
kāds ir ķīpu skaits kas jāpārsien? un cik ilgs laiks vienas ķīpas siešanai vajdzīgs?
ja ķīpas ir super lētas tad varbūt var atļauties taisīt pavieglā rakstura sienu – krāmēt kādas ir, krustu škērsu, līki greizi, un ja kautkas atgadās, tad uztaisīt nelielu remonttalku, vajarī pēc 20 gadiem salikt statņos jaunas ķīpas starpā.
ja vējš galīgi neizpūš to saimniecību, tad tak pirmo ziemu var dzīvot arī neapmestā mājā. vajarī apskočot ar kautkādu elpojošo pretvēja audumu, un tad kozin, kad pēc pāris gadiem apniks uz audumu skatīties varēs ar dēļiem apšūt:)
Ansis pareizi saka. Sanaglo ārpusē vertikāli nezēmerētus collīgos dēļus uz vākiem. No rīta sāksi – vakarā gatavs!
Es ar peikrītu Aaaa [Said 19/Sep/2010 At 05:09] par to, ka labāk ķīpas likt uz āru un tad apzāģē nekā pēc tam baisi mocīties un līdzināt sienas!
Njaaa… Jānis atklāj daudz tās lietas ko pirms tam jau stāstīju.
Tas normāli.
Pārsiet ar adatām faktiski ir ātrāk tikai jāzina mezgls. Un pārliecinoši (droši vien domāji stingrību) arī sanāk. Stingrāk kā no preses nāk. Šņores trūkst. Ar to ieteikumu par nelīdzenumi ir tā kā ir. Vislabāk ir kombinācija – labas ķīpas un akurāts darbs, kā jau jebkurā darbā. Ar apšūšanu ar dēliem un dzīvošanu šādā mājā arī ir tā kā ir. Pamatīgi bīstami. Man te reiz aizdegās salmu māja – nevarētu teikt ka es biju priecīgs. Aizdegās gan savas muļķības pēc, bet šādu vai tādu muļķību pieļaut mājā dzīvojot ir ārkārtīgi viegli, plus kaut kur jau arī tiem elektrības vadiem jāiet.
Kapeec netaisa vienu neliidzenu sienu piemeram iekshaa, araa tad visi bloki sanaaktu vienaadi un apmetami. Iekshaa tad tas bedres var aizmest ar kaut ko ja tas ir iespeejams vai kaut kaa ar salmu ielaapiem aizbaazt kaut ka taaa.
Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.
Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš.
Nu jā, tagad jau visi gudri. Es arī.
Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā! 
Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs.
Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.
ugunsdrošības pēc jātaisa monolītbetona – keramzītbetona māja visas sienas, pārsegumi, kā arī jumta slīpā daļa no šāda te armēta monolītbetona vai paneļiem. turklāt arī tad – ja interjerā būs gobelēni, paklāji, mēbeles no laba sausa koka, avīzes uz žurnālgaldiņa, un romantisks svečturis turpat blakus – no ugunsdrošības nebūs ne vēsts, jo ugunsgrēks spēj bojāt arī dzelzsbetona konstrukcijas, kā rezultātā tās vairs nav izmantojamas ēkas rekonstruēšanā vai atjaunošanā.
turklāt – izvilkt visu istabu griestos ugunsdzēsības sprinklerus, kas pie ~60C temperatūras telpā atver dušas sprauslu, varbūt ir salīdzinoši lētāk un vieglāk izdarīt, kā paunot sienas ugunsizturīgos apmetumos (ar šamota piejaukumu) apšujot koka daļas ar skārdu un veicot taml piņķerīgus un dārgus pretuguns pasākumus.
protams arī minimālistisks dzīvesstils – flīzes, metāla gulta, stikla/betona žurnālgaldiņš, sveces liesmas imitācijas spuldzīte. apkure no siltumsūkņa…
reālā ugunsdrošība bīstamība – pietiek jau ar to ka nodeg jumts, pārsegumi, apdare un tiek sabojātas visas grīdas, mēbeles un siltinājumi (ko vēl varētu sabojāt?) un ja paliek neskartas mūra (vai salmumālu) sienas – tad tas neko daudz finansiāli neglābj, jo kā zināms sienu konstrukcija no ēkas kopējās vērtības ir mazāka pat par desmito daļu.
ir arī paziņas, kas nopietni apsver dzb bunkura izveidi, gatavojoties pasaulē itkā gaidāmajām jukām, dabas katastrofām utml.
kā mans tēvs mēdz teikt – katrs izklaidējas kā māk