Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Koka karkass, Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 06-08-2010
Birkas:kārkli, Koka karkass, lazdas, lievenis, pretvēja plēve, šīferis, skurstenis, spāres
Atbalsts dabīgās būvniecības semināriem
Atvainojos par mazo spamu, taču tas visu dabīgās būvniecības interesentu vārdā. 
Beidzot tikām skaidrībā ar Labo darbu nopietnajām balsošanas tehniskajām problēmām, un nu arī es laikam mēģināšu uzsākt pakaļdzīšanos pirmajam trijniekam. Tātad - lūdzu nobalsojiet (ja vien jau neesat to paveikuši), un palūdziet atbalstīt dabīgās būvniecības semināru ideju arī savus radus, draugus, paziņas! Pateicos!
Vainags korē
Visai veikli – šovakar tika jau nosvinēti spāru svētki! No tiem gaterī ne pārāk precīzi izzāģētajiem spāru materiāliem meistariem izdevies panākt ļoti labu un līdzenu spāru izkārtojumu – pašiem gandarījums un man, protams, arī! Malači, visai operatīvi ar šito lietu tikuši galā. Ja vien nebūtu mazliet iebremzējiens ar pretvēja plēves sadabūšanu, varētu rīt arī jumta latojumu likt virsū, bet nekas – šī lieta pagaidīs. Ir vēl virkne citu darbiņu pirms jumta.
Tomēr uzlikšu pretvēja plēvi
Jā, šīfera tirgonis man teicās, ka tas plēves cipars nav tik liels – sirdsmieram lai uzliekot. Viņš man ietirgošot 3 difūzijas membrānas ruļļus (kopā 225 m2) par nepilniem 50 Ls, turklāt teicās, lai to skavo klāt pa tiešo uz spārēm, un tad latas virsū. Ja šo lietu var paveikt tā (bez papildlīstēm), tad esmu ar mieru tos nepilnos 50 Ls tomēr investēt un dzīvot pavisam mierīgu prātu par savu jumtu. Piebildīšu vien, ka parastā pretvēja plēve bodēs maksā ap 40-50 Ls viens rullis (75 m2)…
Šitais plēves likšanas pasākums varētu noritēt nākamnedēļas otrajā pusē, neilgi pirms jumta klāšanas.
Manas attiecības ar šīferi
Neuzskatu, ka esmu ietiepīgs, tomēr nevienam mani neizdosies atrunāt no šīfera pasākuma. Man nav šaubu, ka dakstiņš, protams, izskatās lepnāk un “dabīgāk”, taču tas man ir par dārgu un šai jumta konstrukcijai par nepiemērotu – i viss.
Es pie šīfera esmu pieradis – lūk, mūsu dzimtas vecumvecā māja (tai ir ap 80-90 gadu), kura pēc Ķeguma HES izveides tika uzbūvēta kā pagaidu mājele. Un tā šī pagaidu ēka stāv joprojām, tajā izauguši daudzi mani tuvinieki, un arī es daudzas jo daudzas vasaras esmu tajā pavadījis. Un nu jau vairāk kā 30 gadus šīs mājeles jumtu rotā šīferis. Esmu pie tā pieradis, man pret to nav estētisku iebildumu, kur nu vēl racionālu.
Attiecīgi, pilns šīfera jumta komplekts ar skrūvēm un visām skārda detaļām (kori, vējdēļiem utt., izņemot skursteņa apdari) man izmaksās nepilnus 800 Ls. Plus klāt piegāde un augstākminētā vējplēve.
Lievenis
Pie koka karkasa pieder arī lievenis, attiecīgi, lai meistari rīt to varētu uzveidot, man bija steidzami jāiebetonē stabiņi trim lieveņa balstiem. Izraku bedres, tajās iemetu betona sētas stabus, iestellēju tajā armatūras stieni, uzveidoju aptuveni pusotru metru augstus veidņus no tā paša pamatu veidņu saplākšņa, un tad nu līdz vēlai jo vēlai naktij ar lukturīti pierē steidzu ar rokām uzmaisīt betonu, ko sagāzu veidņos iekšā. Veidņus nost ņemšu tad, kad būs skaidrs, ar ko piebērt zemes līmeni zem lieveņa.
Skurstenis
Jā, skurstenis jau ir ieradies manā mājelē. Iegādājos Čehijā ražotu keramzītbloku skursteni ar keramisko čaulu. Pilns komplekts, pat ar visu skursteņa cepurīti no nerūsējošā tērauda, diametrs 20 cm (tā man teicās, ka kamīnam vajag), 6 metrus augsts, turklāt ar ventilācijas šahtu (a ļa Schiedel Rondo Plus) – izmaksāja ar visu piegādi 380 Ls. Rīt ir doma sākt to mūrēt augšā, vien tagad štukojam, kādā augstumā atstāt pieslēguma caurumu, jo pagaidām es nemaz precīzi vēl nezinu, kāda modeļa kamīnkrāsni likšu. Laikam būs jāatstāj ar rezervi pusotra divu metru augstumā no grīdas tas caurums, un pieslēgs to pie krāsns vertikālās izejas.
Lazdas vs. Kārkli
Sāku pamazām domāt, ka ir pēdējais laiks sākt gādāt koka mietus, uz kuriem uzdurt ķīpu pamatvainagu, kā arī, kurus sist cauri vairakām ķīpu rindām kā armatūru. Briti šim nolūkam izmanto lazdu, bet nez man jautājums – vai arī kārkls varētu derēt? Vai arī kārkls principā ir citādāks pēc savas uzvedības un varētu ar laiku taisīt šmuces tais salmos? Es īsti nezinu, bet britos tiešām šim nolūkam izmanto tieši lazdu. Varbūt tas tāpēc, ka viņiem to lazdu tur bez jēgas?
Jautājums par kārkliem mani arī interesētu – būtu iemesls patīrīt aizaugušo lauku
1) pieslēgums augstāk par apakšu ir skursteņa augstuma mazināšana (līdz tai vietai var mūrēt pilnmūri bez cauruma);
2) arī labai krāsnij izvads ir apakšā, tad viņa tura siltumu kā zem kupola.
Savukārt kamīns ar pieslēgumu apakšā tomēr laikam neeksistē. Nāksies vien taisīt 2m no zemes, neko labāku neizdomāsi. Tas ir tas, ko es vienmēr saku par plānošanu – pirms taisa skursteni, ir jābūt principā zināmam krāsns modelim kādu liks. Tas ir viens liels keramisko skursteņu mīnuss. Parastam ķieģeļu skurstenim – ak vai, ar kroņurbi izborē pieslēgumu kur vien vajag.
Ceru, ka spāru bildes nav galīgais variants, jo katastrofāli trūkst tā saucamo pretvētras stiprinājumu. Plāksnīte vertikāli ar pagriezienu 90o leņķī, lai var ar enkurnaglām piesist no sāna pie spāres un pie vainaga, lai vējš nenorauj jumtu (nevis parastais leņķis, bet tāds vertikāli liekams). Var apņemt ar perfolenti spāres un piesist pie vainaga, bet kaut kam tādam ir obligāti jābūt.
Starp spārēm nebūs horizontāls trijstūri veidojošs dēlis, zemāk par tiem finiera savienojumiem? Prasās. Un kā nodrošināsi jumta stabilitāti sānvirzienā – jābūt kaut kam līdzīgam kā karkasā, kad liek atgāžņus. Var izlīdzēties arī starp pirmajām divām spārēm no apakšas pieskrūvējot/pienaglojot lilu finiera plāksni. Bet nu labi, nejaukšos, gan jau veči zin ko dara, man vājība uz trijstūriem spāru konstrukcijā, jo citi neizskatās gana stabili. Bet sagāšanas stabilizatoru vajag obligāti. Itkā jau to nodrošina pats jumta segums, bet nu drošībai vismaz montāžas laikā, lai nenograuj jumtu pa to ložņājot. Vismaz sasit krusteniski dēļus no apakšas starp spārēm.
Te viņa saucas – nesošā plāksne:
http://www.nakotne.lv/?id=metdet#12
A vajag Jānim to kamīnu – ekrānu, kurā, sildot ģīmi, noskatīties, kā sadeg Dr. Vatsona kurpe? Praktiskai mājai vajag praktisku apkuri.
Pie vienīgā skursteņa pēc Piebalgas grīdu dūmeju principa var slēgt arī citās vietās izvietotas apkures ierīces.
Jau pēc karkasa var noprast par to, ka ir izdevušās mājas proporcijas. Man patīk!!
Runājot par spāru sānvirzienu stabilitāti, iesaku apskatīt kāds ir risinājums dzimtas vecummājai. Ja tai jumts turas, tad jau arī tavai mājai jumts turēsies.
Drošībai vienmēr var piesist lieku dēlīti.
Jā, nu par to spāru papildus stiprināšanu pie vainagsijas vēl ar meistariem aprunāšos. Bet, kas attiecas uz vecās dzimtas mājas jumtu – tur vispār ir viss pa vienkāršo, nekādu baiso krēslu, baiso atgāžņu utt. Un turās.
Taču pilnīgi pareizi teikts – drošībai vienmēr lieku dēlīti var pienaglot, un to arī apdomās! Paldies par norādēm!!
Par to pretvēja plēvi – vai tad viņai nezūd jēga, ja neliek starpā papildus līstītes, lai viņa nepieskaras jumta konstrukcijai? Būvējām laukos jumtu un tieši tā darījām, lai ja uz viņas sakrājas kāds mitrums, tad lai var notecēt (kondensāts vai kas tāds). Tiesa šīferis man neliekas salmu mājas cienīgs jumts, lubiņas vai tie paši salmi izskatītos dabai draudzīgāk
Bet nu cena ir pievilcīga tam šīferim.
Ernest, pilnīgi pareizi Tu saki – lai kondensāts notek. Tā kā zem šīfera kondensāts neveidojas, tad to plēvi patiesībā lieku tāpēc, lai, jaaa nu pēkšņi tomēr iepūš ar vēju to lietus/sniega šļakatu vai kaut kur tomēr kāda skrūve palaiž garām mitrumu, lai tas vienkārši nenopil uz griestu pārseguma, bet tomēr pa to plēvi aizrit. Un plēve ir ar nelielu atstatumu – to kniedē pie spārem, bet latojumu liek pa virsu. Ja kaut kas pūs no mitruma, tad tas būs latojums. Bet nepūs, zinu.
Protams, ka lubiņas būtu it kā pa skaisto – bet es pats nebūšu tas, kurš tās uzklās. Turklāt nopirkt šo materiālu un noalgot pieredzējušu lubiņu meistaru – naudiņas par īsu. Salmus uz jumta? Ēmm, tad jau laikam Tu niedres biji domājis (kosmiska cena). Salmus es tur augšā nu galīgi negribētu likt. Redzi, cienīgs vai necienīgs, patīk vai nepatīk – ir jāpieņem lēmumi atbilstoši iespējām, un to es ari esmu izdarījis. Man ir citi principi mājas būvēšanā – nevis “pokazuha”, bet mana māja, kuru es kādreiz mūžā (nākamgad, aiznākamgad?) gribētu arī reāli pabeigt. Nevis ieguldīt visu naudu, ehh, citu ļautiņu prāt skaistajā dakstiņu / metāla / lubiņu jumtā… Nekā personīga – tikai manas domas.
Principā visām vecām mājām viss vairāk vai nazāk ir šķībs. Un šķībs ne tāpēc, ka tam tā būtu jābūt, bet pārsvarā tāpēc, ka nav tehnoloģiski pareizi uztaisītas konstrukcijas, maz stiprinājumu utt. Un galu galā, tāpat dēļi paliek parasti pāri. Iekams tos sadedzināt un bēniņi netiek apdzīvoti, nu nav taču grūti nodrošināt papildus izturību un stabilitāti. Un tie bleķa enkuri maksā pārdesmit santīmus gabalā. Vai piečuka dēļ ir vērts neuzlikt papildus drošību jumtam?
Karkasenes bez apšuvuma parasti grīļojās un ļodzās, ka bail. Var likt kādus atgāžņus grib, kamēr jumta segums nav uzlikts un sienas apšūtas – baigā zaru būdele.
Jānis: Es jau nesaku, ka nevajag nostiprināt!! Protams, ka vajag! Izspriedīsim ar meistariem un izdarīs, lai sirds toč mierīga.
Jā, biju domājis niedres. Es, protams, arī liktu mājai tādu jumtu, kādu varētu atļauties, nevis pēc tam 10 gadus ēstu makaronus, tā kā nav domāts kā pārmetums