Aprīļa pēdējā nedēļa – vides teh.noteikumi, būvplacis un atkal pamati

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Dokumentācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 27-04-2010

Birkas:, , , ,

Sveicieni! Atvainojos, ka visai pasen neesmu neko svaigu ierakstījis, bet tā globāli skatoties nekas satraucoši jauns vēl nav noticies, bet šādus tādus procesus zemāk esmu aprakstījis.

Vides tehniskie noteikumi - Kā jau teicu, pa lielam viss hold režīmā, jo gaidu vides tehniskos noteikumus, kas varētu būt vien ap 5-7to maiju. BET – šodien gluži neviļus ielūkojos Valsts Vides dienesta lapā, kur izliek paziņojumus par izsniegtajiem vides tehniskajiem noteikumiem un biju nesaprašanā – tur rādās, ka man jau IR izsniegti tie teh.noteikumi, turklāt tai pat dienā, kad esmu iesniedzis iesniegumu. Kas tas par brīnumu?! Man teica – vaktējiet, kad parādās weblapā (vaktēt būtu jāsāk tikai ātrākais parīt – VVD sekretāres teiktais), bet skat, man noteikumi jau sen izrādās izsniegti…. Bez saprašanas – rīt zvanīšu un prasīšu, kas un kā!

PlacisBūvplacis - Tātad – pa šo laiku esmu pamanījies atbrīvot būvplaci no kaaaaudzes ar no meža izvestiem baļķīšiem un bluķēniem. Esmu uzsācis pa šo placi izvilkt lentas, ar kurām atzīmēju āderu atrašanās vietas, un tad ņemšu ierotēt mājas perimetra “kvadrātu” (četri stabi plus virve) tā, lai guļamās vietas pēc iespējas mazāk atrastos tieši uz āderu līnijām. Viegli nebūs, bet tāpēc jau to daru dabā, lai uzreiz ar aci visu redzu, kas un kā. Esmu iepircis Fiskara lāpstu K-Rautā uz atlaidēm un tagad meklēju ķerru. Doma ir ņemt iekš Depo šitādu Haemmerlin Rennovation ar 110-120l tilpumu. Naivi gribu norakt būvplaci paša spēkiem! Pamēģinās.

Zemesgrāmata – šodien aizbraucu uz Ogres Zemesgrāmatas nodaļu, lai tur nostiprinātu savu zemes nomas līgumu. Dāma ļoti šķībi noskatījās, ka neesmu ieradies ar “nomas zemes uzmērījuma plānu”, bet gan ar topo plānā iezīmētu nomājamā zemes gabala plānu. Teicās, ka tas neatbilst likumam. Saaaaasodīts, ja man vajadzēs mērniekiem prasīt, lai viņi tagad vēl nomājamās zemes plānu (esot tāds termins!) taisa, tad projektu es maijā laikam neiesniegšu…. Grrr, redzēs, ko Zemesgrāmata teiks – moš izlaidīs cauri manu līgumu. Varētu jau teikt, kāda viņiem daļa, kā izskatās zemes plāns, ar kuru īpašnieks ar nomnieku vienojas par nomu – ka tik ir vispār normāli redzams.. Aizdomas, ka varētu būt ziepes un projektu nevarēs bez šitā visa iesniegt, Dammit…

Pamati_sekliePamati, pamati, pamati… Atkal šis temats. Blogs tiešām lieti noder kā piezīmju grāmatiņa. Pārlasīju savus rakstus ar visiem komentāriem un ņēmos vēlreiz to visu sagremot. Uzzīmēju variantus, izrunāju ar pāris cilvēkiem un naivi, avantūristiski, drosmīgi nonācu pie šitāda skribelējuma – skatīt tepat blakus bildīti (sorry, zīmēts ar piezīmjblokā, bildēts ar telefonu).
Ideja - iešvīkātais klucis ir 45×50 betona monolītā lenta. Platums 45 cm tādēļ, lai stabili uziet virsū ķīpa un lai arī abu pušu apmetuma svars kaut neaudz dabon uz betona turēties nevis uz putuplasta vien. Zem lentas – 20 cm šķembu pabēruma pēda. Tumšais vertikālais – 10cm XPS putuplasts. Tumšais horizontālais – vismaz 15cm grīdas putuplasts. Aplītis kreisajā malā – ar laiku ierakta drenāžas caurule aptuveni 40-50cm dziļumā. No iekšējā vertikālā putuplasta tomēr esmu atteicies. Un it kā arī no ārējā slīpā atteicos – nez, cik tas prātīgi… Kopējais nepieciešamais betona daudzums ar vidū esošās nesošās sienas pamatlentu = 13 m3.
Pamatu dziļums - lenta iedziļinās vien 20cm no fināla zemes virskārtas līmeņa. Putuplasts iedziļinās 60-70cm no 0 līmeņa. Izklausīsies nenopietni, bet izskaidroju. Meteo statistika liecina, ka LV tāds kārtīgs sals, ka iziet cauri zemei metra vairāk dziļumā, ir ļooti reti. Un ja arī tas izies pa apakšu maniem pamatiem – atmetīsies biezajā grīdas putuplastā.
Kā ar izcilāšanu? Lai sasalusi zeme celtu uz augšu – tai jābūt slapjai. Teorētiski, janvārī, februārī, kad tiešām mēdz būt baisais sals – gruntsūdeņi man tur ir stabili zem metra. Vēl būtiski – manos pamatos nebūs melnzemes, jo man tādas tur vienkārši nav – visur ir/būs smilts. Attiecīgi smilts uz sasalšanu, izplešanos ne tuvu nav tik naska kā melnzeme vai kur nu vēl māls. Šo info arī no zinošākiem cilvēkiem ieguvu. Plus, ceru ieviest arī nodrenēšanu 40-50cm dziļumā, lai kaut nedaudz parūpētos par sausāku grunti pamatu apkārtnē.

Zinu, ka ideja avantūristiska, bet kaut kā salasot kopā visādu argumentu un faktu kopumu, plus, mazliet naivi cerīgi paļaujoties uz savu feino smilšu grunti, ir doma, ka varētu arī šitāds variants darboties. Uhh, bet esmu gatavs arī ļoti kritiskiem, bet vēlams konstruktīviem komentāriem! Paldies!!

Comments (8)

Ideja nomainīt ārējo slīpo siltinājumu ar dziļāku vertikālo varētu būt dažā ziņā tehnoloģiskāka (jo kā praktiski sastiprināt divus putuplastus T veidā?), taču arī diskutablāka. Pats it kā baidies, ka putuplastu varētu nocirpt ķīpas mala un apmetums, taču tikpat labi to var nocirpt vai saliekt zemes spēks no apakšas.
Es neieliktā iekšējā putuplasta vietā abus betonus savienotu faktiski transformējot par plāksni ar padziļinātām malām.
Mani novērojumi arī liecina, ka pārāk dziļi zeme nemēdz sasalt, tomēr 1988.gada martā brālēni vectēva kapu dabūja kalt pat 1.4 m dziļumā.
Es nākamajai ēkai taisos pirts lentā izprovēto ieslēpto siltumizolāciju pielāgot plāksnei
http://www.failiem.lv/down.php?i=dytocw&n=PamatuSkice.gif

Nu jā – savā ziņā sapratu, ka to slīpo ierakt būs oi oi ņemšanās. Bet pilnīgi sapratu arī par iespējamību, ka zemes kustības to vertikālo putiku var nolauzt.
Vēl apdomāju iespējamību par monolīto pēdu (slab) – tik kā lai tādai nosiltina grīdu? Vai nu divreiz betonu jālej – pamatu plāksne, putiks, silto grīdu betons. Vai arī jāielej perimetra vainags, jāieklāj putiks uz zemes un jāgāž tam virsū betonu.
Plus es noteikti taisītu paaugstinātu virspamatu, nevis tik klasiski kā, piemēram, šādā “slab” shēmā.

Plāksnei gan vajag vairāk paša betona, bet ir drošāk. Vertikāli siltināt laikam tāpat vajag. Taču jautajājums (piemirsās) – cik biezu tad to pēdu vajag viducī? 10 vai vairāk cm?

Tas, ka reizēm izsalst ļoti dziļi – ir nenoliedzams fakts! Bet tāpēc jau pamatus jāsiltina arī no apakšas. :) Izcilāšanas risks pie šitāda dubara pastāv ikvienam pamatu veidam.

Sveiks!

Kur atradi rīkstnieku, kas āderes parādīja? Man ar tāda vajadzība. Cik izmaksāja?

Es neapskatu apkures iespēju no grīdas, tāpēc man grīda nebūs jāsiltina. Ja grīdu grib kurināt, tad tā ne tikai jāsiltina, bet arī nedrīkst būt pārāk bieza, tāpēc jālej pietiekami biezs pamats un vēl virs siltumizolācijas, turklāt izturībai virsējo izmantot nevarēs, jo tā silstot pletīsies.
Pamatu izsalšana ir pretrunā ar citādi vajadzīgo lielo pārkari – tuvu pie pamatiem nav sniega siltinājuma.
Es Tev nepateikšu, cik priekš izturības vajag viducī, bet noteikti izdevīgāk ar ribām (ja esi saglabājis, paskaties manu bildi PlaksnesArRibamArmatura.JPG).
Pēc manas shēmas apmali vajadzētu dziļi, lai ārējā mala nenolūztu lejup un vienlaikus siltinājums būtu pietiekami dziļi. Vēl var mēģināt ārējo slīpo siltumizolāciju iemūrēt pamata ārpusē. Sviestaini tas viss sāk izskatīties, vieglāk aizbērt slīpi ar keramzītu, apakšā var ko lētāku irdenu un, galvenais, nomeliorēt.

Vispirms atbildu Rinaldam par rīkstnieku aber uz pārējiem komentiem par pamatiem – jaunā bloga ierakstā.
Rinald – Rīkstnieku Latvijā netrūkst – bez savas jēgas… Taču āderes noteicu es pats! Ūdens āderes no uguns āderēm atšķirt it kā protu, un, cik pārliecinājos uz citām ēkām – visai precīzi un pareizi. Tā kaut kā.

Zinko, es domāju, ka Jānis par daudz paļaujas uz pieņēmumiem un “cerams, ka”. Iedomājies, tu dzīvosi tajā mājā un katru vakaru, skatoties laika ziņas, grauzīsi nagus – a ja nu uznāk kailsals, kas būs? Vajag tā, lai ir sirdsmiers.
“Izcilāšanas risks pie šitāda dubara pastāv ikvienam pamatu veidam.” – nekādi nepiekrītu.

Btw, Vienstāva konstrukcija, kas attēlota viņa attēlā, man šķiet stipri šaubīga no siltumizolācijas viedokļa.

Jāni, man ienāca prātā ideja :) Uzlej pamatu lenti nevis dziļumā, bet plakanu – teiksim, metru vai pusotru platu un kādus 20cm biezu. Vīdū saber šķembas, sablietē (vienā līmenī ar lentu), tad pa virsu liec putuplastu un virs tā lej siltās grīdas.

Tā plakanā būtu vienalga no āra aukstuma kautkā jāsarga.

Man raizes par šo pasākumu rada nevien tas, ka pamati ir ļoti sekli, ļoti liela iespēja ka var rasties izcilāšanās katru ziemu. JA ir gribasspēks pieturēties pie šāda risinājuma, varbūt nevajag likt “silto” grīdu ar putuplastu un ļaut siltumam no grīdas iekļūt gruntī, bet to tāpat neviens nesapratīs jo mūsdienās tas ir “tupi”. Otrs būtu apdomāt arī par nevien cilāšanos bet arī mājas sēšanos, pie kāda konstruktora apspriest iespējamos riskus. Viens ir skaidrs ,ka ilgtermiņā šāds risinājums māju var pašķobīt. Vai tas būs patīkami redzēt plaisas utt, tas uz īpašnieka sirdsapziņas, bet domāju ka vērtīgāk ieguldīt sākumā tālākajam sirdsmieram.

Write a comment