Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Re, lai tomēr it kā varētu būt pavisam, pavisam mierīgi sirds attiecībā uz pamatu izcilāšanu – uzzīmēju un apdomāju reāli arī tomēr monolītās pēdas pamatu variantu. Lūk – uzzīmēju to savā izpratnē. Betons šitādam pasākumam uz 18 kubikmetriem vajadzīgs – tas ir par 6iem vairāk nekā manas nepārliecinošās lentes skices gadījumā. Plus – gan jau varbūt te var kādu dimensiju tiem pamatiem pat vēl samazināt. Nokomentējiet – kā ir ar aukstumtiltiem? Varbūt tomēr iekšējais vertikālais ir vajadzīgs to 25cm augstumā pie grīdas (kompensācijas lentas vietā). Priecāšos par komentāriem! Paldies!

Izziņu, kas apliecina mana zemes nomas līgumu nostiprinājumu Zemes grāmatā dabūju – succceessss! Šodien varētu izņemt arī tehniskos noteikumus.

Tālāk, nolēmu labāk uzreiz izveidot jaunu ierakstu un iemest te arī mana drauga Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu. Bet vispirms lasu komentārus uz iepriekšējo ierakstu un secīgi atbildu.

Vienstāvs saka, ja gribu kurināt ar siltajām grīdām, tad tā nedrīkst būt bieza un tai jābūt nesavienotai ar pamatiem, lai tā varētu brīvi staigāt izplešoties un saraujoties. Piekrītu šim sacītajam – attiecīgi, ja domātu par monolītu plāksni, tad pamatu grīdas pīrāgs būtu – smilts / betona plāksne / putuplasts / ielietā betona grīda.  Tas, ka monolītajai plāksnei vajag labu armējumu viscaur – tas ir fakts.

Iemetu rekur Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Tas, ko uzreiz redzu – ķīpām jābūt no zemes vismaz 30-40cm augstumā – attiecīgi bez virspamata nevar iztikt. Otra lieta, ko arī Vienstāvs minēja – ārējais perimetrs jeb vainags ir jāveido padziļināts  – gan izturībai, gan arī, lai būtu pie kā siltinājumu pielikt. Tas izskatītos šitā.

Uzbērums ļoti laba lieta – bet vai tur apakšā ofic vajag tik milzīgu šķembu spilvenu? Ar smiltm nevarētu izlīdzēties lielājakā tilpuma daļā? Plus – jādomā, kā tādu uzbērumu labi pieblietēt – ar rokām laikam visai nereāli, skalot arī švaki – attiecīgi varētu būt jānomā mehāniskā bliete.

Kas attiecas uz lielu aukstumu un kailsalu – Edgar, ar ko Tevis uzzīmētā shēma atšķiras no manis uzzīmētās seklās shēmas, attiecībā uz kailsalu?! Ja apakšā būs ūdens un liels sals – tad zemes svārstības arī Tavas shēmas grīdu var ielauzt – tāpat kā manā variantā. Tad jau drošāk tiešām sanāk plāksne.

Ehheee, man prieks! Šodien divas ūber labas ziņas no abām valsts iestadēm, no kurām man projektam bij jādabon pēdējie divi papīri projekta galējai sagatavošanai priekš iesniegšanas būvvaldē.

Uzzvanīju valsts vides dienestam un noskaidroju, ka mans vārds, uzvārds iekš izsniegto tehnisko noteikumu saraksta nav nekāda kļūda – šī iestāde man nepieciešamos tehniskos dokumentus sagatavoja nevis likumā noteikto 30 dienu laikā, bet gan nieka 12 dienās !!! Žēl gan, ka es tik 10 dienas vēlāk pamanīju, ka dokuments gatavs… Nekas, vismaz nebija vēl vajadzīga kaut kāda iespējamā vides papildus novērtēšana par 150 Ls, jo mans gabals atrodas Daugavas aizsargjoslā. Yess – 5 Ls jāiemaksā Valsts kasē un varu braukt pakaļ papīram.

Otrā lieta, kas nu man divas dienas nedeva mieru, ir Zemesgrāmatā manis iesniegtais zemes nomas līgums, kas tur jānostiprina. Pieņēmēja nolūrēja pašķībi uz manu iesniegto līgumu – jo tajā nebija likumā noteiktā “nomas zemes uzmērījuma plāna”, ko parasti speciāli veic mērnieks (mēneša garumā process ar staigāšanu uz Zemes dienestu un vismaz 150 Ls)… Taču nupat saņēmu savā e-kastē lakonisku paziņojumu:

27.04.2010 lugums apmierinats 28.04.2010
Kadastra Nr. 7433 005 ***
"Stropeni", Lielvardes pag., Lielvardes nov.

Dokumentus sanemt Ogres zemesgramatu nodalas noteiktaja laika

Es ir starāāā! Tas nozīmē, ka Zemes grāmatas ierēdne tomēr cilvēcīgi novērtēja manu centību, kur “nomas zemes plāna” vietā iznomājamo zemes gabalu biju iezīmējis topogrāfijas plānā.

Tas nozīmē – jāievāc abi augšminētie papīri, ar steigu jārunā tikšanās ar arhitektu, jākopē visi vajadzīgie papīri un jāsniedz iekšā projekts būvvaldē! Uhh, kaut kāds labais gariņš man tomēr stāv klāt, ka viss tomēr tik pozitīvi norit!! Paldies šamējam!

Sveicieni! Atvainojos, ka visai pasen neesmu neko svaigu ierakstījis, bet tā globāli skatoties nekas satraucoši jauns vēl nav noticies, bet šādus tādus procesus zemāk esmu aprakstījis.

Vides tehniskie noteikumi - Kā jau teicu, pa lielam viss hold režīmā, jo gaidu vides tehniskos noteikumus, kas varētu būt vien ap 5-7to maiju. BET – šodien gluži neviļus ielūkojos Valsts Vides dienesta lapā, kur izliek paziņojumus par izsniegtajiem vides tehniskajiem noteikumiem un biju nesaprašanā – tur rādās, ka man jau IR izsniegti tie teh.noteikumi, turklāt tai pat dienā, kad esmu iesniedzis iesniegumu. Kas tas par brīnumu?! Man teica – vaktējiet, kad parādās weblapā (vaktēt būtu jāsāk tikai ātrākais parīt – VVD sekretāres teiktais), bet skat, man noteikumi jau sen izrādās izsniegti…. Bez saprašanas – rīt zvanīšu un prasīšu, kas un kā!

Būvplacis - Tātad – pa šo laiku esmu pamanījies atbrīvot būvplaci no kaaaaudzes ar no meža izvestiem baļķīšiem un bluķēniem. Esmu uzsācis pa šo placi izvilkt lentas, ar kurām atzīmēju āderu atrašanās vietas, un tad ņemšu ierotēt mājas perimetra “kvadrātu” (četri stabi plus virve) tā, lai guļamās vietas pēc iespējas mazāk atrastos tieši uz āderu līnijām. Viegli nebūs, bet tāpēc jau to daru dabā, lai uzreiz ar aci visu redzu, kas un kā. Esmu iepircis Fiskara lāpstu K-Rautā uz atlaidēm un tagad meklēju ķerru. Doma ir ņemt iekš Depo šitādu Haemmerlin Rennovation ar 110-120l tilpumu. Naivi gribu norakt būvplaci paša spēkiem! Pamēģinās.

Zemesgrāmata – šodien aizbraucu uz Ogres Zemesgrāmatas nodaļu, lai tur nostiprinātu savu zemes nomas līgumu. Dāma ļoti šķībi noskatījās, ka neesmu ieradies ar “nomas zemes uzmērījuma plānu”, bet gan ar topo plānā iezīmētu nomājamā zemes gabala plānu. Teicās, ka tas neatbilst likumam. Saaaaasodīts, ja man vajadzēs mērniekiem prasīt, lai viņi tagad vēl nomājamās zemes plānu (esot tāds termins!) taisa, tad projektu es maijā laikam neiesniegšu…. Grrr, redzēs, ko Zemesgrāmata teiks – moš izlaidīs cauri manu līgumu. Varētu jau teikt, kāda viņiem daļa, kā izskatās zemes plāns, ar kuru īpašnieks ar nomnieku vienojas par nomu – ka tik ir vispār normāli redzams.. Aizdomas, ka varētu būt ziepes un projektu nevarēs bez šitā visa iesniegt, Dammit…

Pamati, pamati, pamati… Atkal šis temats. Blogs tiešām lieti noder kā piezīmju grāmatiņa. Pārlasīju savus rakstus ar visiem komentāriem un ņēmos vēlreiz to visu sagremot. Uzzīmēju variantus, izrunāju ar pāris cilvēkiem un naivi, avantūristiski, drosmīgi nonācu pie šitāda skribelējuma – skatīt tepat blakus bildīti (sorry, zīmēts ar piezīmjblokā, bildēts ar telefonu).
Ideja - iešvīkātais klucis ir 45×50 betona monolītā lenta. Platums 45 cm tādēļ, lai stabili uziet virsū ķīpa un lai arī abu pušu apmetuma svars kaut neaudz dabon uz betona turēties nevis uz putuplasta vien. Zem lentas – 20 cm šķembu pabēruma pēda. Tumšais vertikālais – 10cm XPS putuplasts. Tumšais horizontālais – vismaz 15cm grīdas putuplasts. Aplītis kreisajā malā – ar laiku ierakta drenāžas caurule aptuveni 40-50cm dziļumā. No iekšējā vertikālā putuplasta tomēr esmu atteicies. Un it kā arī no ārējā slīpā atteicos – nez, cik tas prātīgi… Kopējais nepieciešamais betona daudzums ar vidū esošās nesošās sienas pamatlentu = 13 m3.
Pamatu dziļums - lenta iedziļinās vien 20cm no fināla zemes virskārtas līmeņa. Putuplasts iedziļinās 60-70cm no 0 līmeņa. Izklausīsies nenopietni, bet izskaidroju. Meteo statistika liecina, ka LV tāds kārtīgs sals, ka iziet cauri zemei metra vairāk dziļumā, ir ļooti reti. Un ja arī tas izies pa apakšu maniem pamatiem – atmetīsies biezajā grīdas putuplastā.
Kā ar izcilāšanu? Lai sasalusi zeme celtu uz augšu – tai jābūt slapjai. Teorētiski, janvārī, februārī, kad tiešām mēdz būt baisais sals – gruntsūdeņi man tur ir stabili zem metra. Vēl būtiski – manos pamatos nebūs melnzemes, jo man tādas tur vienkārši nav – visur ir/būs smilts. Attiecīgi smilts uz sasalšanu, izplešanos ne tuvu nav tik naska kā melnzeme vai kur nu vēl māls. Šo info arī no zinošākiem cilvēkiem ieguvu. Plus, ceru ieviest arī nodrenēšanu 40-50cm dziļumā, lai kaut nedaudz parūpētos par sausāku grunti pamatu apkārtnē.

Zinu, ka ideja avantūristiska, bet kaut kā salasot kopā visādu argumentu un faktu kopumu, plus, mazliet naivi cerīgi paļaujoties uz savu feino smilšu grunti, ir doma, ka varētu arī šitāds variants darboties. Uhh, bet esmu gatavs arī ļoti kritiskiem, bet vēlams konstruktīviem komentāriem! Paldies!!

Nu tad beidzot saņēmos mazliet pieķerties pie arhitektūras rasējumu (AR) un būvkonstrukciju (BK) daļu analizei. Eju pāri katram PDFam un iemetu tepat dažādus atvērtus jautājumus uz apspriedi. Ja kādam ir kas prātīgs sakāms – priecāšos uzklausīt.

Telpu plāns (klikšķināt)

1) Ventilācija – cik jums šķiet reāli, ja es no virtuves plīts, tualetes un vannas istabas novilktu trīs atsevišķas ventilācijas caurules līdz saimniecības telpai un tur tās ielaistu atsevišķi uzbūvētā ventilācijas skurstenī (šitādā). Vai šāda lieta ar dabīgu vilkmi varētu darboties? Ok, plīts nosūcējā ventūzis by default un vannenē/WC var ielikt mazos ventilatoriņus ar sensoriem.
Kā man ieteica – šim nolūkam der arī parastas pelēkās kanalizācijas caurules – sanāk stipri lētāk par “oficiālajām” plastikāta ventilācijas caurulēm. Izvilkt tās varētu griestu pārseguma ietvaros vai arī virs tā bēniņos (nosiltinot no virsas, lai nekodensējas).
Tātad – vai varētu darboties dabīgā vilkme un vai derētu parastās pelēkās PVC caurules?

Pamatu lentas plāns

2) Pamatu plāns – tepat blakus attēlā var aplūkot pamatu lentas plānu. Es jau laikam aiz sava naivuma to vidējās, nesošās sienas pamatni arī būtu kā lentu nevis kā stabus lējis. Bet šādi ar stabiem, šķiet, var ietaupīt padaudz betona. Vienīgi – ja es to vidējo sienu gribēšu, piemēram, ar māla masu aizpļekāt siltumakumulatora lomai, tad tadu masīvu sienu gaisā neuzkarināsi.. Šito domās. Jo projektā jau tās iekšējās starpsienas iezīmētas klasiskajā riģipša izpildījumā.
Kā vissakarīgāk piedabūt pamata vainagsijas pie betona lentas? Laikam lentā jāiebetonē skrūves. Pie keramzīta blokiem jau būtu bijis vienkārši ar metāla lentu pieskrūvēt, bet cietā betonā švaki būs kaut ko ieskrūvēt..
Un vēl jautājums – kā saprātīgi izveidot armatūras stiegrojumu pamatu lentā? Lai arī sekla lenta – bez steigrojuma neiztikt. Pats var salikt? Saukt speciālistus, kas griezīs, locīs metinās? Varbūt iztikt vienkārši ar ieberamiem metāla āķīšiem vai plastikāta šķiedrām?

3) Kokmateriālu apjomi būvkonstrukcijām – iemetīšu te no BK daļas cipariņus par vajadzīgajiem kokmateriāliem, to izmēriem un apjomiem. Tas, kas man interesē, vai kāds var pateikt – ar kādu rezervi šādus materiālus vajadzētu ņemt? Vai ņemt uzreiz ar antiseptiķi apstrādātus? Brālis pirtij pats visus materiālus ar smidzinātāju novālēja.
Pagaidām naivi iedomājos – iedošu sarakstu atrastajam izdevīgajam gaterim – šie man visu smuki sagatavos un vienā divos piegājienos atvedīs un izkraus smuki. Tad pats pārkraušu zem pārsega kāda, starpā saliekot līstītes.

Pārseguma materiāli
100 x 220   L=55,3 m   1,2 m3
150 x 220   L=82 m      2,7 m3
Sienu karkasa materiāli
150 x 150   L=106 m     2,4 m3
50 x 150     L=150 m     1,1 m3
Jumta konstrukciju materiāli
50 x 150     L=300 m    2,3 m3
150 x 150   L=14 m       0,3 m3
120 x 120  L=80 m       1,2 m3
____________________
KOPĀ = 11,2 m3

Divu sienu karkass ieskatam

4) Sienu karkass – lūkojoties uz BK daļā esošajiem sienu karkasa plāniem apjaušu trīs savdabīgas lietas. 1) Būs gana daudz ko noņemties ar ķīpu pārsiešanu un pielāgošanu pēc garuma. Neko darīt – tāda dzīve. Cik nu prātā spēju nooptimizēt karkasa izmērus pret ķīpas izmēriem, tik izdevās iezīmēt. 2) Otra lieta, kas man sagādā raizes – slīpie atgāžņi. Uhh, nekur nevienā grāmatā neesmu redzējis, ka salmu mājā tādus kāds salmu sienā iegropētu iekšā. Izskatās, man būs iespēja to izmēģināt. Nelaba aizdoma gan, ka no atgāžņa iegropēšanas salmu ķīpās varētu arī nākties atteikties, atstājot atgāzni ārpus karkasa apmetuma zonā. Šito niansi vēl jāapdomā. 3) Būs ko noņemties ar virs logu šauro spraugu aizbāšanu. Tajās veselu ķīpu neiebāzt. Mīcīsim tāpat.

Jumta plāns

5) Jumta segums – šitā padarīšana man jāmeklē 200 m2 platībā. Pašreiz esmu palicis pie domas izvēlēties profilēto skārda jumtu “a ļa Ranilla”, bet noteikti kādu “lētāku”, bet ne mazāk kvalitatīvu ražotāju. 1) Gana lēti; 2) Var uzlikt paša spēkiem. Vien vieta ap skursteni bik jāapdomā – pārējais +/- easy. Ir likts.
Būvniecības izstādē šādus segumus uzgāju – piemēram, Toode. Ir jau arī LV ražoti šitādi jumti. Nosacīti, izvēlēšos “krutāko” materiālu, respektīvi, ar kādu polimēra (vai tmldz.) pārklājumu, kas paildzina jumta mūžu/garantiju.
Kā redzams jumta plānā, man pašam arī patika ideja un arhitekts iezīmēja – vertikālo notekņu vietā ķēdes. Izskatās feini šitāda lieta. Jādomā vien – cik labi tās pilda savas funkcijas?! Komentāri?

Logi un durvis

6) Logi un durvis – būs kaut kad jāievāc info no ražotājiem, cik man varētu izmaksāt attēlā redzamo durvju un logu komplekts. Nevaru saprast – koks jau smukāk, dabīgāk, taču čakarīts ar tiem arī tomēr ir, respektīvi, tos ik pa noteiktam laikam vajagot tomēr atkārtoti ar kaut ko apstrādāt (eļļa, laka, neatceros…). Ar PVC tādā ziņā nekādas ņemšanās. Bet nu koks ir koks… Ja kādam ir kādi labi gali pie logu/durvju ražotājiem – padodiet ziņu.

Nu aptuveni tā – šādi komentāri uz sitiena radās aplūkojot AR un BK daļas. Ja kādam no jums ir jelkādas piebildes, idejas, labojumi, aizrādījumi, ieteikumi – ļoti priecāšos tos uzklausīt! Lielākoties, šis arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ieviesu šādu blogu – lai uzklausītu citu cilvēku idejas un viedokļus! Paldies!

Šodien laukā tik fantastiski silts laiks – tā vien būtu varējis ņemt rokā lāpstu un rakt pamatu bedri…

Beidzot aizbraucu uz savu lauku zemīti palūkoties, ko tad pavasara ūdeņi darās manā būvgabalā. Brālis teicās – labākos skatus nokavēju – tik vien sanāca, kā konstatēt, ka mana ziemā raktā “ģeoloģiskās izpētes” bedre ir jau par sprīdi no augšas tukšāka ar ūdeni. Pirms nepilnas nedēļas ūdens līmenis pļaviņā bijis tāds, ka bedri neredz. Pabakstīju to ar koku – pusotrmetrīgā bedre par 70% aizplūdusi ciet ar smilšu putru, kurā to mietu varēju iedurt līdz pat apakšai. Nez, laikam jau tiešām plūstošās smiltis sanāk tur apakšā, jo bedres malas nebija iebrukušas. Bet, lai vai kā – pamatu tranšeju vienalga dziļāk par kādiem 40 cm nerakšu un plānoju veikt uzbērumu – tā kā būs labi. Vēl aprunājām ar brāli domu ieviest turpat gar pļavu kārtīgu drenāžas noteku, jo blakus tur ik pavasari un rudeni ir dikti slapjš.

Apskatīju salmu krāvumu – patīkamā kārtā pat apakšējās ķīpas, kas nav pilnībā nosegtas, izskatās visai labi un sausi. Arī zem plēves vējiņš vēdinās pietiekami labi, tā kā kopumā domāju mans galvenais būvmateriāls būs gana labi pāziemojis šo ārkārtīgi sniegoto ziemu un slapjo pavasari. Jādomā, kur nobeidzināt un kā izmantot atvestās 70 riepas, kuras biju paredzējis pamatiem izmantot, un jāpārkrāmē bluķīšu un baļķīšu krāvums, kas kā reiz atrodas uz mājvietas pleķīša.

Tad nu bik pagaidīšu, kad ūdens līmenis bedrē nokritīsies, zemīte paliks sausāka – un tad jau varētu arī mēģināt štukot par kaut kādu rakšanu. A par dokumentiem – par tiem jau pastāstīju, tagad būs gaidīšanas režīms.

Vienstāvs pie iepriekšējā raksta man iekomentēja:
Domāju, ka vari gatavoties arī uz konkretizējumiem par notekūdeņiem, prognozēju, ka būs tikai izvešana vai bioloģiskās.

Nū, man jau tagad iekš PAU ir rakstīts, ka kanalizācija pieļaujama izsmeļamā vai bioloģiskā. Nez, vai šādu arī var nosaukt par bioloģisko? Rakstīts – ka bioloģiskā – darbojas it kā ar baktērijām, ko pieber, gaisa padeve ar dabīgo vilkmi un galā šitam bundulim infiltrācijas lauks. Cenas un risinājuma ziņā man šis šķiet ļoti sakarīgs variants. Citu domas?

Vēl Vienstāvs raksta:
Ja tavu bedri no šosejas nevar redzēt, domāju, tu varētu rakt neraustoties. Es arī savulaik gaidīju būvatļauju, tagad domāju – kā mudaks. Tiesa, es tomēr ieteiktu pagaidīt 5 nedēļas. Pats rakstīji, ka bedre pilna ar ūdeni. Savukārt pamatus ieteicams gan rakt, gan pēdu liet vecā mēness fāzē. Šobrīd ir pilns, tātad aiznākamais vecais būs maija sākumā.

No šosejas tiešām nevar redzēt, bet nu vēl padomās. Lai gan tieši tagad vēl nav par ko īpaši domāt – šodienas lietavas noteikti darbu uzsākšanu pavirzīja uz priekšu par pāris dienām, jo ūdens daudzums nu pamatīgs nokritis no gaisa. Neesmu gan bijis pats savu pļavu aplūkot, varbūt rīt beidzot aizbraukšu ievērtēt dubļu valdījumus.
Kas attiecas uz rakšanu vecā mēnesī – nez, es, protams, par šadām lietām neesmu interesējies. Ir kāds skaidrojums, kāpēc tieši vecā? Līdz maijam, man domāt, es laikam tiešām negaidīšu, bet kas zina – visu jau noteiks tas, cik ātri zemīte izžūs.

P.S. Jēziņ, šodien visu dienu noņēmos, kamēr atradu īsto antenu, ar kuru uztvert Lattelecom virszemes digitālo televīziju, kamēr to piedabūju pie mājas un visbeidzot pieslēdzu to pie trim dažādos stāvos esošiem televizoriem, paralēli izveicot antenas regulāciju, lai nav trokšņu. Uhh… Manā salmu mājā šitais pasākums būs daudz vieglāks, jo tai būs viens stāvs un ticams viens televizors…

Neliels progress un rokasbremze
Uhh, kādu brīdi neesmu rakstījis. Pa lielam varētu teikt, ka arī tāpēc, ka nekādi baigi aktīvie procesi nav notikušies. Ja vien neņem vērā pēkšņi atnākušo, gaidīto pavasari un aktīvu meitiņas auklēšanu. Bet nu – šodien, varētu teikt, beidzot ir progress (un arī norauta rokasbremze).

Vēl mēnesis dokumenta gaidībās
Biju uz Būvvaldi dabūt Plānošanas un Arhitektūras uzdevumu (PAU) – skaisti. Samaksāju 12 Ls. Nebūs pa dažadām iestādēm nekur jāstaigā, nekādu prasību it kā “nav” – vienīgi jādabon Vides un dabas aizsardzības tehniskie noteikumi, jo apbūvējamais zemes gabals ietilpst Daugavas aizsargjoslā, kas ir laikam kādi 500m no ūdens. Un te tad arī ir tā norautā rokasbremze – pēc iesnieguma iesniegšanas Valsts vides dienestā šo noteikumu sagatavošana prasīs vien “nieka” mēnesi. Ne vairāk un ne mazāk – MĒNESI!!! Kaut kāds vājprāts… Būtu zinājis, ehhh, sen jau būtu pieprasījis PAU un šito “mēnešmurgu” pārdzīvojis. Tagad – nav variantu. Domājams, pēc Lieldienām uzreiz braukšu, iesniegšu pieteikumu. Sasodīts, sasodīts – pavasaris klāt un nu mēnesi gaidīšu!!*

Nomas līgums – done!
Aizritējušajā nedēļā biju paņēmis zemes nomas līgumu un pats uz savu galvu un saprašanu sarakstīju Līguma priekšmeta punktus. Kā teica mans paziņa jurists – tas man esot izdevies izcili labi. Šodien bāriņtiesā gājām šo zemes nomas līgumu apstiprināt un sagatavot nostiprinājuma lūgumu (ja tā to sauc), lai šo līgumu reģistrētu Zemesgrāmatā. Pēc nelielām korekcijām sagatavoju gan 4us līguma eksemplārus, gan arī pilnvaru – visu apstiprināju un izdarīju! Yess, vismaz šī lieta paveikta. Jādodas vien iesniegt to līguma kopiju Zemesgrāmatā.

Būvkonstrukciju daļa – done!
Nu ko – tagad kā dunduks laikam sēdēšu to mēnesi un gaidīšu tos Vides tehniskos noteikumus. Bez tiem jau projektu nemaz nevar nest uz būvvaldi saskaņot. Fail… Ak jā, projekts – arhitekts atsūtīja finalizēto būvkonstrukciju daļu. Vēl baigi precīzi neesmu izpētījis, bet divi cipari man pavisam skaidri: 1) Nepieciešamo kokmateriālu apjoms – aptuveni 11 m3 ; 2) Jumta seguma kopējā platība – 200 m2. Nu kaut kā tā.
* A varbūt negaidīšu to mēnesi… Parakšu kādu perimetra tranšejiņu varbūt jau tagad. (evil grin) Vispirms gan jāpagaida, kamēr pļaviņa izžūst. Mana pusotrmetrīgā ģeoloģiskās “izpētes” bedre vēl nesen bij līdz lūpai pilna ar ūdeni…