Situācijas atskaite – janvāra pēdējā nedēļa

39

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite, Ventilācija | Posted on 24-01-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta, bet ne jau tādēļ, ka nekas neritētu uz priekšu. Šoreiz tad nu pastāstīšu, kā virzās uz priekšu process, kā arī pie kādām atziņām un risinājumiem esmu nonācis.

Arhitekts atrasts - pēc tikšanās ar savu klasesbiedru Edgaru, kurš saprot arhitektūras lietas, domāju, ka nu būs ziepes… Es jau iepriekšējā postā rakstīju, kāpēc. Bet, lūk, pēc sludinājuma publicēšanas internetā, pieteicās virkne ar cilvēkiem un viens par otru piedāvāja labākas cenas utt.  Secinājums – krīze tiešām dara savu… Esmu vienojies, ka projektu man zīmēs un arī  būvvaldē saskaņos arhitekts Artūrs tepat no Lielvārdes. Lieliski! Gan forši sastrādāties ar vietējiem, gan arī nebūs jāskraida nekur apakārt – varēšu aizdoties apspriest projekta nianses tepat Lielvārdē. Drīzumā solot pirmās skices, un tad jau pēc tam pa smalko darbs pie projekta sāksies. Koka būvkonstrukciju rasējumu daļai tiks piesaistīts viņam zināmais būvinženieris.

Vējtveris mājas iekšienā – nolēmu, ka laikam tomēr japieliek vēl viens metrs mājai garumā klāt, lai sanāktu ieprojektēt to vējtveri tomēr mājas iekšpusē. Nebūs tāds piedēklis jāmeistaro. Tā esot labak un racionālāk it kā. Lai tā būtu, cerams, ka pēc tam nenožēlošu. :D Mājas iekšējā platība sanāk 96,4 m2. Tikai nesakiet, ka tas ir maz. Man šķiet, ka tā māja būs tiēšām milzīga priekš mūsu ģimenītes, un es vēl ne reizi vien būvējot spļaudīšos, par tās izmēriem…. :)

Fibo_pamatiPamati no keramzīta blokiem – pagarai sarunai ar mani piekrita mans paziņa Rolands, kurš ir pieredzējis būvinženieris. Ar viņu vairāk kā trīs stundas pļāpājām un izrunājām visvisādas lietas un risinājumus. Tai skaitā, izlēmām, kāda veida pamatus veidot. Tātad – norakšu augsnes virskārtu un ar iznomātu blieti apakšā esošo smilti pamatīgi sablietēšu. Vedīšu vēl klāt smiltis un kārtīgi uzblietēšu visai pabiezu smilšu spilvenu. Tad uzblietēšu vēl kādu 15cm biezu šķembu joslu pa pamatu perimetru, un uz tā beigās mūrēšu pamatu lentu no keramzīta blokiem trīs līniju augstumā. Bloki mierīgi derēs 3Mpa, vien jādomā, kādus platumus izvēlēties, lai pamatu vainags būtu 40 cm platumā. Virsū ruberoīds biezais divos slāņos kā hidroizolācija un uz tiem koka brusu vainags ar tajā iestrādātiem koka mietiņiem, uz kā ķīpas uzsēdināt. Abas vertikālās pamatu plaknes nosiltinātas ar 5cm putuplastu. Kā arī ārpusē pa perimetru zemē slīpi ap pamatiem ieraksts putuplasts, lai no augšas tekošais ūdens aiztek tālāk no pamatiem. Izturība šādiem pamatiem absolūti pietiekama, izmaksas sakarīgas un par pamatu izcilāšanu nevajadzētu satraukties, jo apakšā būs pabiezs smilšu slānis, kas aizdrenē prom mitrumu (kurš sasalstot arī ir tas cilātājs).

Apkurei centrālā kamīnkrāsns un siltās grīdas – centrālās kamīnkrāsns ideju joprojām neesmu atmetis. Negribās man atsevišķu malkas katlu saimniecības telpā. Labāk ņemšu glītu kamīnkrāsniņu, kurai var pieslēgt centrālapkures sistēmu. Parēķinājām ar būvinženieri – siltās grīdas var sanākt tikai nedaudz dārgāk vai iespējams tik pat cik radiatoru sistēma, taču tā daudz labāk uzsildīs grīdas siltummasu, vienmērīgāk izplatīs siltumu telpā un neaizņems papildus vietu, kā to dara radiatori.  Mums tas kalkulētais cipars sanāca ap kādiem 800 Ls, bet iespējams būs vairāk, jo palielināju ēkas platību vēl par 8 m2. Ir kādam kādi silto grīdu licēji zināmi? Es labprāt laicīgi tāmi sakalkulētu utt.

Grīda no ielejamā grīdu betona vai māla klona - šito lietu vēl domāju. Protams, ka ieliet betona grīdu uz siltgrīdas caurulītēm būtu daudz vienkāršāk, sanāktu kādi 500 Ls ar materiāliem un darbu it kā. Būtu superlīdzena un laba 7-10 cm grīda. Bet varbūt, ka ir vērts šo procesu darīt pašam un ierīkot māla klona grīdu. Būs daaaudz lētāk, ja darīšu pats. Vien jāsaprot , cik daudz laika tas varētu prasīt un vai šāds māla klons “sadzīvo” ar siltām grīdām. Ir kādam viedoklis?

VentilacijaVentilācija – rekuperators vai dabiskā ventilācija – ar būvinženieri izspriedām, ka bez ventilācijas tomēr nekādi un ka rekuperators būtu labs veids, kā nezaudēt siltumu no mājas. Pastāv iespēja tikt pie rekperatora arī par kādiem 500 Ls, kas jau būtu saprātīgs cipars. Tomēr – ar brāli atkal izspriedām, ka nav ko ieviest gana sarežģītas tehnoloģijas, kam vajadzīga elektrība, ja var arī šo lietu risināt ar vecumveco dabīgo ventilāciju. Pagaidām to iedomājos tā – uzbūvēt skurstenim blakus ventilācijas šahtu skursteni no Schiedel speciālajiem blokiem šim nolūkam. Un vienkārši pievadīt caurules no virtuves un vannas istabas. Tā kā ventilācijas šahta izies ārā uz jumta – tad ventilācija darbosies ar dabīgo vilkmi bez ventilatoriem.

Kanalizācija - well, šo lietu pagaidām cenšos saprast. Man iesaka ierakt divas grodu akas, abas savienotas un apakšā aizbetonētas. Otrajai starp grodiem ir sprauga, pa kurieni “ūdenim” sūkties cauri un “doties uz” uz drenāžas cauruli, kas iestrādāta ap šo spraugu grants slānī. Ja ir straujš “perebors”, pa “ūdens” pa drenāžu aiztek prom tālāk no akām.  Funkcionē visai labi, un nemaksā pārāk daudz. Ir kādi labāk funkcionējoši un  ekonomiski izdevīgāki varianti?

Tāks, pagaidām viss, ko uz sitiena atcerējos iedrukāt. Komentāri un ieteikumi, protams, laipni aicināti.

Comments (39)

Ņemot vērā, ka tev tur pārdesmit metru attālumā ir ūdens ņemšanas aka – es no betona grodiem atteiktos.
Un – siltās grīdas! Sieva parakstīsies? :) Es, protams, atbalstu :)

Apskaužami saprātīga plānošana btw. Malacis.

Rekūperāciju par nopietnu es sākšu uzskatīt tikai tad, kad atdalošās plāksnītes vadīs ne tikai siltumu, bet arī mitrumu.
Ar plikiem grodiem diez vai cauri tiksi. Vides pārvaldes noteikumus jau izņēmi? Visticamāk, vajadzēs arī “tehnoloģisko ieliktni”, kompresoru un, pats galvenais, sertifikātu.

Nūū, ar šo jautajumu, protams, konkrēti sākšu jautroties tad, kad tas process tuvosies. Pagaidām vispār ievācu metodes. Bet tikai starp citu – kas traucē šīs akas nodēvēt par izsūknējamajām? To arī pa reizēm loģiski darīs, kad biezā masa sakrāsies… ;) Vsjo ģelo ķehņiki i lovkosķi ruk.

Nu mums (Ogres rajonā) vides pārvalde paziņoja, ka drīkst tikai izsmeļamo aku – nu, ķipa hermētisko tvertni, kuras saturs regulāri jāved ārā. Pateicām, ka gribam bioloģisko likt, šie – kas tā tāda. Pastāstījām. Atbilde – ā, nu tad jau tas laikam labāk, dariet, kā ziniet :)
Bet nu betona grodus likt savā zemē… gruntsūdeņus var viens divi piemaitāt.

A ja Tev tie “netīrie” ūdeņi ir gana maz un Tu dzīvo gana pareizi, neizmantojot sūdīgās ķīmijas, un tas viss filtrējas – nedomāju, ka baigi traģiski. More or less tā jau arī sanāk bioloģiskā sistēma, jo kamēr Tev nonāk līdz tam aizfiltrēšanās līmenim, tur jau viss ir paspējis ar mikrobiem sadalīties un apstradāties. Nu es pats to neizgudroju – tā ir pārbaudīta, zinātaju ieteikta sistēma.

BET – šis jautajums ir joprojām nopietni jāapdomā. Jo piecūkot kaut ko jau nav tiešām liela māksla… Tā kā easy. Jādomā.

Intresanti tas domas tev mainaas, starpcitu keramziita bloku pamatiem monolitaa betona lentu ir leejushi pat vietas ar stabilaaku grunti. Tad nu labaak gan uztaisi to geoloogijas urbumu.

A kas tur tik interesants?! Man liekas, labāk ir savas domas mainīt objektīvas informācijas iespaidā, nekā ietiepīgi palikt pie nepareizas, principiālas ietiepības.

Kā jau vairākkārt esmu teicis – jā, parasti visi tā arī būvē, lai pamati būtu ar 500% rezervi… Bet priekš kam man to vajag!? Pavasarī gan anyway, kad paliks siltāks – ņemšu parakties pāris bedres, lai redzētu, kas tur tālāk notiek gruntī.

Ko tu isti veeelies dariit – apmaksaat celtniekus kuri veic darbu, apmaksaat celtniekus kuri veic experimentaalas celtnieciibas metodes kuras izmaksaa letaaak, pac celt savaam rokaam ietaupot darba izmaksas? Sauc savu budzhetu tad cilveki vares preciizaaak piemekleet risinaajumus tavaam iespejaam. Ja nemaldos ieprieksh tu uz dazhiem nedargiem risinaajumiem atsaucies kaa uz daargiem. Arii tiko parlasot dazhviet redzu ka piemetinaajumu *varu izdariit letak*. Kadas ir tavas iespeejas fiziski lidzdarboties, atrast kaadu savu darbaspeeeku.

Es mazliet nesaprotu, a ko Tu tagad centies man pierādīt vai noskaidrot? Mana pieeja ir vienkārša – ko varēšu, to darīšu pats, ko nevarēšu un ko labāk totālam nezinātājam nedarīt – to nedarīšu pats! Mans princips – uzbūvēt māju pēc iespējas lētāk un vienkāršāk, bet nezaudējot kaut kādus loģiskos efektivitātes un kvalitātes rādītājus.

Cik daudz man būs laiks – tik arī līdzdarbošos. Iesaku Tev neiespringt manā vietā par šiem jautājumiem… Ja neuztver šīs idejas būtību un paša bloga būtību – sorry. Lai jauka diena! :)

“Sauc savu budzhetu” manī raisa maigi sakot neizpratni. Aizpērn būvnieki par 6×5 m šķūņa karkasu un spārēm paprasīja 4 kLs. Uztaisīju pats atvaļinājuma laikā, zāģmateriāli 600 Ls (tolaik par 120 Ls/m³).

Tieši tā. Nav vairs tie “skaistie” laiki, kad cenu un iespejas definēja būvfirmas un brigādes… Tagad to nosaka cilvēku pirktspēja. Tagad kokmateriāli ja nemaldos par 60-70 Ls m3 iet, protams, jāskatās kādā kvalitātē. Tā kā kas domā, meklē – tas arī izdomā un atrisina.

Es ar celju vienkarshu maaju un man gan patiik vertiigi cilveeku padomi tapec konsulteejos maximali daudz. Kokmateriali sovasar maksaaja 90 ls kubaaa un onka pat atsaucaas uz to ka cenas atkal saaak kapt augshaaa, klaat impregneshana un tos kubus ar tachku ar majas nevediisi. Ja cena 60 ls ir kadaaa vietaaa 50 km no tava darza tad saerekinot kopaa ar transportu jau var sanaaakt kas cits. Ja man butu vajadzigs lielaks daudzums kokmaterialu es aaizsutiitu vairaakiem gateriem taaami lai satameee un atsuuta kas sanaaak ieskaitot papildizmaksas, tur arii redzees shto po skolko.

Galu galaa tur gala budzets visu sarekinot sanaak gala liels un man kaaa vienkarshas majas buvetaajam intresee ekologiski & efektiivi & izturiigi & leeti. Ja man visi saka ka uz normalas grunts jaliek zempamats tad buveet vietaa kur ir kkadas plustoshaas smiltis no keramziita blokiem es negribeetu.

Tadel rodas jautaajums kapec zem keramziita blokiem nav velmes liet monoliita betona lentu?

Nu Jānis cenšas ekonomēt. ;)

cik rekuperators mēnesī ēd elektrību?
man šitie verķi – viņi jau visi ir super, bet pēc pēdējās pieredzes esmu pārliecinājies ka vajag maksimāli būt energoneatkarīgam un visu risināt baigi vienkarši.

kanaliācijai viss ok – bet tālāk ierakt drenāžas cauruli grantī, 10m garu pa to arī viss lai sūcās augsnē. sastāda blakus kokus un tie laimīgi aug:)

par pamatiem – putuplasta izmaksas vai betona izmaksas? blietēšanas darbi – blietes īre – vajag šo visu patāmēt.

schiedels ir dārgs.

skursteni var super lēti taisīt ar metāla kanālu, siltinātu, un apkārt starpsienu aeroc vai fibo blioki, tāda kā aka izmūrēta. baisi ātri – 2 dienās var uzraut, un cena laba. un ir brīva vieta kur vēl 3-4 gab 125mm nieces ventilāc trubas ielikt.

siltā grīda ir feina, un māla klons ļaus to izdarīt lēti un tiešam – arī skaisti un drosmīgi! super.

bet vējtvera dēļ varbūt nevajag stiept māju lielāku, tādu koka karkasa “škūnīit” bez panatiem, ar smuku dēļu ašuvumu var uztaisīt praktiski dienas laikā, tādu mazu vējtverīii. kamēr māju stiept garāku – rēķini ka sienas, jumts, pamati – grīdas, griesti – vaimandieniņ:) tur pavisam citi cipari sanāk.

Cik rekuperators ēd – nezinu. Bet es arī piekrītu, ka ir labi būt pēc iespējas energo neatkarīgākam. Lai gan protams apkures cirkulācijas sūknis bez elektrības ar nedarbosies, bet to vēl var risināt ar sauli, vēju vai vienkārši akumulatoriem.

Protams, ka jārēķina cik maksās putuplasts un betons. 20cm putuplasts nebūs lēti, bet efektīvi gan. Bliete maksā aptuveni 10-15-20 Ls diennaktī – atkarībā, cik niknu ņem. PRotams, vēl degviela tai.

Schiedel – dārgs? Nūū, varētu piekrist, bet za to ilgmūžīgs un tiešām kvalitatīvs. Ir manītas arī kaut kādas keramikas alternatīvas. Metāls? Nūūū, tas man nešķiet tāds ilgs pasākums, jo metāls tomēr izdeg utt… Nu vismaz man naivi šķiet, ka mans skurstenis varētu kādus 600-800 Ls izmaksāt. Nav maz, bet nu – vienreiz uzliec un miers. Bet nu – jāpaštuko arī alternatīvie varianti! Bet masīvu brīnumu man toč beigās negribētos iegūt, jo vieta tai Utility roomā pamaz. Aeroc un Fibo tak ar nav lēti un ir toč masīvi.

Nūū, jāizkož vien, kā to māla klonu vissakarīgāk uzveidot, lai nav katorga. Bet nu līdz grīdai vēl oiii daudz laika, to vēl paspēs izpētīt.

Vējtvera dēļ māja jau ir pastiepta lielāka. Drīz ielikšu iesūtītās projekta skices jau no arhitekta rasējumiem. Tad nu gaidīšos konstruktīvus komentārus. Jā, ēka sanāk lielāka, bet nu es jau pats vien to platību izmantošu… Dzīvojamā istaba sanāk vnk grandioza priekš dančiem un tusiņiem – 7 x 5 m… :D Bet viss jau vēl pārdomājams.

Ja rekūperators būtu tikai kaste, tā vēl būtu pusbēda. Vispārīgā gadījumā tas nozīmē arī sarežģītu cauruļu sistēmu ar kopējo garumu vairāki ēkas perimetri. Un, lai šādās garās trubās nemestos leģionāri, ieplūstošajam gaisam liek piešprici.
Es neiebraucu visā pamatu stāstā, bet apakšā armatūras joslu vajadzētu gan un diez vai to var kvalitatīvi ievietot starp blokiem.

Mjāā, nu tad tas rekuperators toč nav nemaz tik skaista un vienkārša padarīšāna, kā likās.

A starp blokiem tiešām iecementē armatūras līnijas. Ir tadas speciālas starp šādiem blokiem liekamas armatūras joslas. Jau teicu – šo pamatu principu pats neizdomāju – man to konkrēti atrādīja un atstāstīja būvinženieris, kas vairākas mājas šādi uzcēlis.

Par tiem štrunta režģīšiem (esmu veikalā redzējis) aizmirsti. Pamatu armatūra sākas ar Ø 12 mm.
Cik lasu, pārāk bieži Tev domas par pamatiem mainījušās. Atliec to jautājumu uz laiku, gan padoms atnāks. Gruntī taču arī vēl neesi ieurbies, varbūt tur kaida kāds patīkams vai nepatīkams pārsteigums.

Ok, Tavu domu sapratu. :)
Nūū, loģiski, ka mainās – esmu izziņas procesā, jo pats jau kaut ko tā vienkārši neizgudrošu. Lasu, konsultējos utt., tad nu arī tās domas mainās.
Jā, dziļāk par metru pagaidām neesmu ieracies, tā kā taisnība arī Tev ir – pavasarī ieraksies un tad jau manīs vairāk. Lai gan neko vairāk konstatēt augstus gruntsūdeņus man nesanāks, jo to, ka tur ir smilts – to es zinu. Vēl dziļāk – akmeņains, blīvs māls. Tā kaut kā. Nāks laiks, nāks padoms. :)

1,2 kubi fibo bloku, 120Ls par 20cm diam ņeršas trubu, vēl sīkumi – lētskurstenis maksās līdz 300Ls, 7-8metrīgs. ilgmūžība – bleķis izdeg, ja dabon baiso karstumu. bet skurstenim nav jābūt baisi karstam – tikai tik vien, +70C vai ciktur, augšgalā. siltums jāatstāj telpām.

skursteņa lejas daļu – līdz pārsegumam – iekšā vai ārpusē no mūra akas – atstāj kailu – lai tas atdod siltumu gaisam. tādējādi var siltgaisa trubu aizlaist uz kādu istabu.

jā, sūkni vajg ja grib siltās grīdas. neko darīt.

tāda idevumu un tēŗiņu vienība kā skurstenis – ēkā tādas būs vairāki desmiti, un ja katrā no šīm vienībām iztērēs papildus 300-400Latus, tad a visu ēku kopā salasīsies jau daudzi tūkstoši.

nu ok, tā tāda filosofija. bet vajag rēķināt. iesaku rēķināt:)
cik uz šobrīdi tāme mājai ir?

Varat mani saukt par ļoti dīvainu vai kā – bet tāmes mājai NAV! Process notiks on the fly. Un es zinu, ka notiks. Un nemaz necentieties mani pārliecināt par kaut ko citu. ;) Vnk – BŪS LABI! Viss sanāks.

nu diespas! :D
par to nav šaubu, ka viss sanāks, un māja būs!

es vairāk domāju par tavu naudas izlietojumu. savu māju es arī nosaucu par ļoti ekonomisku, http://buildart.lv/wp/?page_id=201
bet tomēr kopā par materiāliem savi 13 000Ls ir savākušies. bet ja salīdzina ar tēva šīsvasaras veikumu – kur materiāli sastāda tikai 7 000Ls tad ir skaidrs, ka atšķirība ir liela, pat rēķinot to, ka man bija gan paštaisīte logi, gan skurstens, gan lētpamati utt utml.

daudz kas protams ir ērti – nopērc uzstādi un miers. piemēram kamīna mute par 200Ls. pašam metināt, mūrēt, ņemties – tas sanāks vairāk kā 200Ls.

redz vēl tāda filosofija – ka tie tūkstoši kas paliks pāri pēc mājas būves, ar tiem varēsiet dzīvot cepuri kuldami, nopirkt jahtu, apceļot pasauli utml:) tāka labāk ja tie tūkstoši ir makā, nevis veikalā atstāti :D

:) Yuhuu, izpētīju Tavējo lapu. Arī feina pieredze!
Nāks laiks, nāks padoms, tad arī sapratīs visas izmaksu lietas utt. Skaidrs ir tas, ka pamatiem, karkasam un jumtam pietiks. Kad tas būs paveikts, dzīve un darbi jau atkal būs pavirzījušies uz priekšu un atkal jau būs kaut kādi jauni līdzekļi tālākajām lietām. Tāpēc teicu – on the fly.

Par kamīnu runājot – es muti nemaz netaisos izmantot. Man vairāk interesē stand-alone atsevišķās kamīnkrāsnis, kurām ir centrālapkures pieslēgums. Vismaz mana Jotula pašreiz mūsu 70m2 mansardu (viengabala) piesilda BEZ bēdu! Attiecīgi jaudīgāka kamīnkrāsns ar siltām grīdām mierīgi pievālēs siltu arī visu māju. Vēl jo vairāk, zinu, ka māja būs siltāka, par mūsu pašu švaki nosiltināto mansardu, kuram zēģelē šur tur. (Te arī mana pieredze, kāpēc negribu vairs siltināt jumtu – tāds čakars… :D Un nemaz nesāc – jūs neesat redzējuši mūsu 5 slīpu jumtu :D )

Par pārpalikušajiem tūkstošiem pasapņošu vēlāk… :D

labi, tas viss ok:) skaidrs ka nedrīkst arī kļūt par santīmdrāzēju, jo prieks ir skaistā būvēšanas procesā, nevis naudas utošanā. tas nu tā – no manas pieredzes par ekonomiskumu, jo no jahtas tagad neatteiktos, ja būtu kādi nieka 3 tūkstoši ietaupījušies :D

cerams varēji atrast abas daļas? sakarā ar lapas pārbūvi tur varbūt neviegli orientēties. pie reizes – te links uz tēva 7000Ls māju 20dienās :D
http://buildart.lv/wp/?page_id=195

kamīns kā piemērs – dēļ tā, ka ir lietas ko izdevīgāk nopirkt, nevis pašrocīgi taisīt (plīti un kamīnu pirku, lai gan plītij biji jau savākti bleķi pašmetināšanai utml)
un protams ir lietas ko izdevīgāk taisīt pašrocīgi.

Starp citu – sveiciens vārda dienā, Ansi!! :)

Utoties nav forši, tas ir fakts, bet saprātīgi ietaupīt – tas gan būtu tikai normāli. Nu tad jau redzēs. Jahtu man nekārojas, bet 3tk Ls būtu kur likt – tas nu ir noteikti. ;)

Nūū, man kā tehnoloģiski attīstītam cilvēkam nebija grūti jūsu lapu izložņāt no A līdz Z. Vispār, tā māja ar krāsaino jumtu bija pirmā, ko es uzgāju jau pirms vairākiem mēnešiem un izpētīju būvēšanas procesu. Rezultāts visai iespaidīgs, jāteic.

Man patika āderu kartes! Man pašam arī labi āderes rāda, bet neesmu pagaidām atkodis, kā atšķirt normāli ūdens āderes no uguns āderēm. :) Jāpaštuko, kā lai ar tām kapara stieplītēm to precīzāk noskaidro. Bet krustpunktu akas rakšanai mācēju atrast un ūdens tur tiešām arī ir tagad.

vajdieniņ :D
paldies paldies:)
katrā ziņā no manis arī novēlējumi vislabākie, un skaidrs ka māja sanāks super laba.

vienīgais nīgrums ir saistībā ar uz pieredzi balstītu cerību kliedēt ilūzijas par ne sevišķi veiksmīgiem risinājumiem. Līdzīgu nīgrumu vēroju arī citiem saviem kolēģiem, kas nereti manas idejas piegriež jau no pusvārda, bet tas ir nejau aiz ļauna prāta!

Jauki palasijos… neesmu būvinženieris, bet gribas izteikties (īpaši ņemot vērā, ka regulāri izskan tāds aicinājums) ;-)
1.redzējis neesmu fibo uz grunti, toties esmu redzējis stikla siltumnīcu ap 30m2 uz betona klučiem bet bez pamatiem (no laika, kad nedrīkstēja celt kautkādas tur nesaskaņotas papildbūves utt). Respektīvi uz 30cm grants kārtas lika vienkārši betona bluķus, kur virsū būvēja siltumnīcu ar lielām stikla loksnēm. Tieši siltumnīcu pieminu tāpēc, ka tā ir jūtīga pret ” staigāšanu” , īpaši Liepājā, kur kailsals ir gana biežāk, kā Latvijas vidienē. Tātad secinājums – laba grunts dara brīnumu lietas!
2. Rekuperators – šo ceļu domās izgāju savam dzīvoklim. Secināju: Ja mājās visu dienu sēž 1 sieva, tad viņai pietiek ar dzīvokļa gaisu, (kas man ir ap 500m3). Vakarā pārrodoties ģimenei, es teorētiski varētu sākt darbināt to aparātu, (jo dienā tērēt elektrību itkā nebūtu konomiski)bet laiks, ko pavadu mājās ir visnotaļ īss. ‘Plus vel pieminētās caurules izmaksas, kuras turklāt ir vai nu jāizdomā kā noslēpt, kur arī jātērē nauda, vai turpmākā dzīvē jārezervē laiks putekļu slaucīšanai no tām. Rezultātā par pāris tūkst. ls iegūstu svaigu gaisu vakaros un vieglu (no caurulēm). Nuja – un kur nu vel iespējamās ķbeles ar gaisa filtru maiņu, neveiksmīgi izvietotām gaisa atverēm… Pats sēžu kantorī, kurā ir gan rekuperācija, kondicionieris un… atvērts logs :-D Un galu galā atvērt logu jābaidās tikai lielpilsētā. Laukos tas ir forši! Tā ka apsveicu ar manuprāt labu izvēli!
3. Skurstenis – savienojumā ar efektīvu krāsni, kas nozīmē zemu izejas temperatūru, kas savukārt aukstā skurstenī rada kondensātu… – gan jau ka esi redzējis svīdušus skursteņus. Teorētiski var izbēgt no svīšanas, ja sāk kurināt ar lielu jaudu, uzsilda skursteni un tā arī turpina, bet jādomā, ka tas nebūs izdevīgi. Tāpat arī sarežģītāka tīrīšanaka. Viennozīmīgi (atbilstošas markas) tērauda čaula (ar tīrīšanas un kondensāta izvades lūkām), kura nemaz jau tā neizdeg. Bet ja kādreiz izdegs – nomainīsi.
4. Māla klons un siltā grīda? Arī gribu uzzināt. Ar pus ausi esmu dzirdējis, ka māls ir slikts siltuma vadītājs – respektīvi, jo vairāk krāsnī ir māls (un nevis iebūvēti ķieģeļu gabali (kas gan arī itkā ir no māla)), jo mazāka siltuma atdeve būs krāsnij. Bet to tikai 1x dzirdēju un neesmu tālāk interesējies. Bet liek jau arī koka grīdās, kur gaiss apkārt, tā, ka gan jau ok, ja vien māls spēj neplaisājot staigāt…
Pats esmu licis 2 veida grīdas: Multibeton (liek max pa 20m garas caurules) un Uponor (1 gara caurule pa visu istabu). Abas labas!

Nu liekas, ka izteicos. Tad nu jācer, ka kādreiz būs iespēja arī pakrāmēt ķīpas! ;-)

1. Protams, ka laba grunts nosaka to, kā tā ēka uzvedīsies. Var piekrist, ka siltumnīca ir jutīga pret zemes staigāšanu, bet tai pat laika – siltumnīca jau ir gana viegla, lai tā neraditu baigo slodzi uz grunti… Bet nu – pēc līdzīga principa – ja to grunti neizrakā, turklāt vēl kārtīgi pieblietē, un rada visai nelielu slodzi uz tās – tad domāju (ceru?), ka nekāda baigā staigšāna un cilāšanās tur nebūs.
2. Jā, kaut kādu elektrību ēdošu un dūcošu kastīti majās tomēr negribas – centīšos risināt to ventilācijas lietu dabīgā veidā.
3. Nūū, kamīnkrāsns jau, protams, uzreiz nenozīmē, ka es to kurināšu smacēšanas jeb ilgdegšanas režīmā, jo tās siltās grīdas (kas pieslēgtas pie tās pašas krāsns) tomēr puslīdz normāli jāuzsilda. Taču, par laimi tām vajag vien +30..+40°C šķidrumu, nevis +55° un vairāk kā radiatoriem. Kas attiecas uz skursteni – noteikti domāju par labu keramisko Schiedel skursteni. Protams, aprunāšos, cik tad tie ātri piesvīst, bet zinu, ka tiem ir speciāls kondensācijas trauks pašā pamatnē. Tas skurstenis, man šķiet uz latiem 600 maksā (6m augsts), kas nav tik nenormāli daudz par labu mantu.
4. Par māla sitlumatdevi noteikti ir jāpainteresējas tādā gadījumā. Pagaidām vēl neiespringstu, jo nav tik steidzams uzdevums. Bet paralēli jau interesēšos pamazām.
5. Par to kanalizācijas jautājumu jau arī esmu aizdomājies un ticamākais ka tāda vienkārša infiltrācija noteikti nebūs tas labākais variants. Konsultešos un domāšu.
6. Uz zemes siltumsūkni es nooooteikti neparakstīšos, jo tas izmaksās tikpat, cik man visa māja… ;) Paldies anyway! Iespējams, par grīdām kaut kad vēl pakonsultēšos pie Tevis, ja drīkst.

Paldies par konstruktīvajiem komentāriem! Visu cieņu! Un tad, kad tuvosies talku laiks – tad noooteikti visus šeit un citur pļāpātājus apziņošu! Gribētāju it kā ir vairāki desmiti, bet tad jau manīs, cik daudzi no jums visiem tiešām saziepēsies uz šitādu avantūru kādā nedēļas nogalē! Paldies un veiksmīgi! :)

P.S. Kautkur pazuda 1 vārds… no rekuperācijas iegūstam vieglu dūkoņu.
Arī kanalizācija- man apkārt esošu ļaužu aprindās klīst runas, ka laižot kanalizāciju gruntī, tā pēc laika sāk smirdēt (grunts). “Sim apgalvojumam ticu, tāpēc pats lūkojos bioloģiskās kanalizācijas virzienā, arī ar sekojošu infiltrēšanu zemē. Vel jo vairāk, ja tuvumā ir aka!!!!! un augsts gruntsūdenis + zem tā māls, kas neļauj tam filtrēties uz leju un tādējādi tīram aiziet uz aku! Domāju, ka tīri tā arī neko nejutīsi, ja piesārņosi grunti – dzersi savu akas ūdeni, kā susurs. Bet vai labi jutīsies, zinot, ka turpat pa augsnes virskārtu Tavai akai tuvojas nākamais ūdens malks ar… Bonux un urīna garšu :-D

6. Apkure. Nebija plānots, bet nupat iedomājos, ka augsta grntsūdeņa gadijumā labs ir zemes siltumsūknis (nu ņemot vērā, ka pats ikdienā ar tiem darbojos). Neba nu lai piedāvātos, bet zinu, ka ilgtermiņā atmaksāsies ( ja kombinēsi ar siltām grīdām).

Nu gan viss. Lai izdodas!

vienkārša infiltrācija ir ļoti labs variants- pirms tam 2 nosēdtrauki un gotovs. un lai koki drenas tuvumā aug griezdamies. grunts neož, tas tad ir kautkāds greizs uzstādijums ja ož grunts.

neržas skurstnis rēķini ka 2x lētāks par šķiedel skursteni. tas nu tā – ja kādreiz beidzas izšķērdība:)

ar pamatiem domāju ka neko mudrīt nevajag, ielādē akmeņus iekšā, betonu, un miers.

izcilāšana un ūdens – superīgas granīta lielas šķembas tad tur jāliek, ja grib lai iekšā nebūtu ne kripats ūdens kas salā dabiski cilās katru šķembu ,un rezultātā ļodzīs pamatus.

Es kautkad 2006.gadā konstatēju, ka man piemērotā izmēra Plewa šamota caurules metrs maksāja 24 Ls un nerūsējošā bleķa arī apmēram tikpat.

Sveiks. Nupat sāku lasīt tavu blogu. Tava uzņēmība ir apsveicama, ceru, ka seko tavam piemēram par mājas būvniecību. Bet runājot par šo rakstu, tad uzskatu, ka grodu akas priekš kanalizācijas ir nepieņemams variants.
Pirmkārt, kā redzēju tavā ģeoloģiskajā izpētē, tad mājas vietā ir augsts gruntsūdens līmenis, līdz ar to notiks ūdens un kanalizācijas šķīdumu apmaiņa un līdz ar to piesārņosi augsni un gruntsūdeni. Iesaku izmantot bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas nemaz nav tik dārgas, ja salīdzina ar mājas celšanas kopējām izmaksām. Šīm iekārtām ir nepieciešams tikai pieslēgums pie elektrības, kā rezultātā tiks pievadīts gaiss un veidosies baktērijas, kas noārdīs visus sūdiņus. ;)
Otrkārt, jebkurā gadījumā neiesaku kā dzeramo ūdeni izmantot gruntsūdeni, jo tajā uzkrājas viss, ko lietus izskalo no augsnes. Iesaku rakties līdz ūdens horizontam, kas atrodas zem pirmā ūdens nodalošā slāņa jeb tavā gadījumā zem māliem. Diemžēl dažos gadījumos, tas var būt pat vairāk par 15m, atkarībā no novietojuma reljefā, piemēram, ja dzīvo uz relatīvi augsta paugura, kas ir veidojies no māliem, un tad, protams, tas ir finansiāli neizdevīgi.

Sveiks!
Paldies par pozitīviem vārdiem un vienmēr prieks te redzēt jaunus lasītājus! :)
Runājot par grodu akām – Tava doma, protams, pareiza – nav labi piesārņot gruntsūdeņus ar kanalizāciju, tāpēc visticamāk tieši melnajiem tualetes ūdeņiem un “labumiem” izvēlēšos izsūknējamo aku. A pelēkajiem ūdeņiem taisīšu infiltrāciju uz mežu, kur ar tiem gruntsūdeņiem būs daudz labāka situācija. Protams, pašam jāapņemas neizmantot nekādus Bonuxus un trubu rūsas noārdītājus… :)
Kas attiecas uz frāzi – bio iekārtas cena nav tik liela salīdzinot ar mājas kopējām izmaksām – atļaušos tomēr nepiekrist! :) Ja man māja, pieņemsim, izmaksās 7-10tk Ls (pieņemsim), tad 2k Ls par bio kanalizāciju, kas, turklāt, ir atkarīga no elektrības pieslēguma, šķiet pietiekami daudz. ;)
Es neplānoju izmantot pirmos gruntsūdeņus dzeršanai – domāju visticamāk urbt spici vismaz līdz 20m dziļumam. Tas būs gana labi priekš manis. Ja kādreiz nebūs elektrības spices sūknim – man 200m radiusā ap māju ir divas akas. Tā kā ar ūdeņiem nebūs nekādu problēmu, domāju.

Sveiks.
Vēl ir risinājums ar diviem – trim dīķiem, kuros sastāda ūdenszāles un ar laiku izveidojas aļģes, kas veic to pašu funkciju ko bio iekārtas. Tad it kā kanalizācija vispār nebūs jāizsmeļ. Tiesa par šādu metodi esmu tikai dzirdējis, bet neesmu pats savām acīm redzējis un arī par smaku neesmu lietas kursā.

Write a comment