Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Ehheee, man prieks! Šodien divas ūber labas ziņas no abām valsts iestadēm, no kurām man projektam bij jādabon pēdējie divi papīri projekta galējai sagatavošanai priekš iesniegšanas būvvaldē.

Uzzvanīju valsts vides dienestam un noskaidroju, ka mans vārds, uzvārds iekš izsniegto tehnisko noteikumu saraksta nav nekāda kļūda – šī iestāde man nepieciešamos tehniskos dokumentus sagatavoja nevis likumā noteikto 30 dienu laikā, bet gan nieka 12 dienās !!! Žēl gan, ka es tik 10 dienas vēlāk pamanīju, ka dokuments gatavs… Nekas, vismaz nebija vēl vajadzīga kaut kāda iespējamā vides papildus novērtēšana par 150 Ls, jo mans gabals atrodas Daugavas aizsargjoslā. Yess – 5 Ls jāiemaksā Valsts kasē un varu braukt pakaļ papīram.

Otrā lieta, kas nu man divas dienas nedeva mieru, ir Zemesgrāmatā manis iesniegtais zemes nomas līgums, kas tur jānostiprina. Pieņēmēja nolūrēja pašķībi uz manu iesniegto līgumu – jo tajā nebija likumā noteiktā “nomas zemes uzmērījuma plāna”, ko parasti speciāli veic mērnieks (mēneša garumā process ar staigāšanu uz Zemes dienestu un vismaz 150 Ls)… Taču nupat saņēmu savā e-kastē lakonisku paziņojumu:

27.04.2010 lugums apmierinats 28.04.2010
Kadastra Nr. 7433 005 ***
"Stropeni", Lielvardes pag., Lielvardes nov.

Dokumentus sanemt Ogres zemesgramatu nodalas noteiktaja laika

Es ir starāāā! Tas nozīmē, ka Zemes grāmatas ierēdne tomēr cilvēcīgi novērtēja manu centību, kur “nomas zemes plāna” vietā iznomājamo zemes gabalu biju iezīmējis topogrāfijas plānā.

Tas nozīmē – jāievāc abi augšminētie papīri, ar steigu jārunā tikšanās ar arhitektu, jākopē visi vajadzīgie papīri un jāsniedz iekšā projekts būvvaldē! Uhh, kaut kāds labais gariņš man tomēr stāv klāt, ka viss tomēr tik pozitīvi norit!! Paldies šamējam!

Sveicieni! Atvainojos, ka visai pasen neesmu neko svaigu ierakstījis, bet tā globāli skatoties nekas satraucoši jauns vēl nav noticies, bet šādus tādus procesus zemāk esmu aprakstījis.

Vides tehniskie noteikumi - Kā jau teicu, pa lielam viss hold režīmā, jo gaidu vides tehniskos noteikumus, kas varētu būt vien ap 5-7to maiju. BET – šodien gluži neviļus ielūkojos Valsts Vides dienesta lapā, kur izliek paziņojumus par izsniegtajiem vides tehniskajiem noteikumiem un biju nesaprašanā – tur rādās, ka man jau IR izsniegti tie teh.noteikumi, turklāt tai pat dienā, kad esmu iesniedzis iesniegumu. Kas tas par brīnumu?! Man teica – vaktējiet, kad parādās weblapā (vaktēt būtu jāsāk tikai ātrākais parīt – VVD sekretāres teiktais), bet skat, man noteikumi jau sen izrādās izsniegti…. Bez saprašanas – rīt zvanīšu un prasīšu, kas un kā!

Būvplacis - Tātad – pa šo laiku esmu pamanījies atbrīvot būvplaci no kaaaaudzes ar no meža izvestiem baļķīšiem un bluķēniem. Esmu uzsācis pa šo placi izvilkt lentas, ar kurām atzīmēju āderu atrašanās vietas, un tad ņemšu ierotēt mājas perimetra “kvadrātu” (četri stabi plus virve) tā, lai guļamās vietas pēc iespējas mazāk atrastos tieši uz āderu līnijām. Viegli nebūs, bet tāpēc jau to daru dabā, lai uzreiz ar aci visu redzu, kas un kā. Esmu iepircis Fiskara lāpstu K-Rautā uz atlaidēm un tagad meklēju ķerru. Doma ir ņemt iekš Depo šitādu Haemmerlin Rennovation ar 110-120l tilpumu. Naivi gribu norakt būvplaci paša spēkiem! Pamēģinās.

Zemesgrāmata – šodien aizbraucu uz Ogres Zemesgrāmatas nodaļu, lai tur nostiprinātu savu zemes nomas līgumu. Dāma ļoti šķībi noskatījās, ka neesmu ieradies ar “nomas zemes uzmērījuma plānu”, bet gan ar topo plānā iezīmētu nomājamā zemes gabala plānu. Teicās, ka tas neatbilst likumam. Saaaaasodīts, ja man vajadzēs mērniekiem prasīt, lai viņi tagad vēl nomājamās zemes plānu (esot tāds termins!) taisa, tad projektu es maijā laikam neiesniegšu…. Grrr, redzēs, ko Zemesgrāmata teiks – moš izlaidīs cauri manu līgumu. Varētu jau teikt, kāda viņiem daļa, kā izskatās zemes plāns, ar kuru īpašnieks ar nomnieku vienojas par nomu – ka tik ir vispār normāli redzams.. Aizdomas, ka varētu būt ziepes un projektu nevarēs bez šitā visa iesniegt, Dammit…

Pamati, pamati, pamati… Atkal šis temats. Blogs tiešām lieti noder kā piezīmju grāmatiņa. Pārlasīju savus rakstus ar visiem komentāriem un ņēmos vēlreiz to visu sagremot. Uzzīmēju variantus, izrunāju ar pāris cilvēkiem un naivi, avantūristiski, drosmīgi nonācu pie šitāda skribelējuma – skatīt tepat blakus bildīti (sorry, zīmēts ar piezīmjblokā, bildēts ar telefonu).
Ideja - iešvīkātais klucis ir 45×50 betona monolītā lenta. Platums 45 cm tādēļ, lai stabili uziet virsū ķīpa un lai arī abu pušu apmetuma svars kaut neaudz dabon uz betona turēties nevis uz putuplasta vien. Zem lentas – 20 cm šķembu pabēruma pēda. Tumšais vertikālais – 10cm XPS putuplasts. Tumšais horizontālais – vismaz 15cm grīdas putuplasts. Aplītis kreisajā malā – ar laiku ierakta drenāžas caurule aptuveni 40-50cm dziļumā. No iekšējā vertikālā putuplasta tomēr esmu atteicies. Un it kā arī no ārējā slīpā atteicos – nez, cik tas prātīgi… Kopējais nepieciešamais betona daudzums ar vidū esošās nesošās sienas pamatlentu = 13 m3.
Pamatu dziļums - lenta iedziļinās vien 20cm no fināla zemes virskārtas līmeņa. Putuplasts iedziļinās 60-70cm no 0 līmeņa. Izklausīsies nenopietni, bet izskaidroju. Meteo statistika liecina, ka LV tāds kārtīgs sals, ka iziet cauri zemei metra vairāk dziļumā, ir ļooti reti. Un ja arī tas izies pa apakšu maniem pamatiem – atmetīsies biezajā grīdas putuplastā.
Kā ar izcilāšanu? Lai sasalusi zeme celtu uz augšu – tai jābūt slapjai. Teorētiski, janvārī, februārī, kad tiešām mēdz būt baisais sals – gruntsūdeņi man tur ir stabili zem metra. Vēl būtiski – manos pamatos nebūs melnzemes, jo man tādas tur vienkārši nav – visur ir/būs smilts. Attiecīgi smilts uz sasalšanu, izplešanos ne tuvu nav tik naska kā melnzeme vai kur nu vēl māls. Šo info arī no zinošākiem cilvēkiem ieguvu. Plus, ceru ieviest arī nodrenēšanu 40-50cm dziļumā, lai kaut nedaudz parūpētos par sausāku grunti pamatu apkārtnē.

Zinu, ka ideja avantūristiska, bet kaut kā salasot kopā visādu argumentu un faktu kopumu, plus, mazliet naivi cerīgi paļaujoties uz savu feino smilšu grunti, ir doma, ka varētu arī šitāds variants darboties. Uhh, bet esmu gatavs arī ļoti kritiskiem, bet vēlams konstruktīviem komentāriem! Paldies!!

Neliels progress un rokasbremze
Uhh, kādu brīdi neesmu rakstījis. Pa lielam varētu teikt, ka arī tāpēc, ka nekādi baigi aktīvie procesi nav notikušies. Ja vien neņem vērā pēkšņi atnākušo, gaidīto pavasari un aktīvu meitiņas auklēšanu. Bet nu – šodien, varētu teikt, beidzot ir progress (un arī norauta rokasbremze).

Vēl mēnesis dokumenta gaidībās
Biju uz Būvvaldi dabūt Plānošanas un Arhitektūras uzdevumu (PAU) – skaisti. Samaksāju 12 Ls. Nebūs pa dažadām iestādēm nekur jāstaigā, nekādu prasību it kā “nav” – vienīgi jādabon Vides un dabas aizsardzības tehniskie noteikumi, jo apbūvējamais zemes gabals ietilpst Daugavas aizsargjoslā, kas ir laikam kādi 500m no ūdens. Un te tad arī ir tā norautā rokasbremze – pēc iesnieguma iesniegšanas Valsts vides dienestā šo noteikumu sagatavošana prasīs vien “nieka” mēnesi. Ne vairāk un ne mazāk – MĒNESI!!! Kaut kāds vājprāts… Būtu zinājis, ehhh, sen jau būtu pieprasījis PAU un šito “mēnešmurgu” pārdzīvojis. Tagad – nav variantu. Domājams, pēc Lieldienām uzreiz braukšu, iesniegšu pieteikumu. Sasodīts, sasodīts – pavasaris klāt un nu mēnesi gaidīšu!!*

Nomas līgums – done!
Aizritējušajā nedēļā biju paņēmis zemes nomas līgumu un pats uz savu galvu un saprašanu sarakstīju Līguma priekšmeta punktus. Kā teica mans paziņa jurists – tas man esot izdevies izcili labi. Šodien bāriņtiesā gājām šo zemes nomas līgumu apstiprināt un sagatavot nostiprinājuma lūgumu (ja tā to sauc), lai šo līgumu reģistrētu Zemesgrāmatā. Pēc nelielām korekcijām sagatavoju gan 4us līguma eksemplārus, gan arī pilnvaru – visu apstiprināju un izdarīju! Yess, vismaz šī lieta paveikta. Jādodas vien iesniegt to līguma kopiju Zemesgrāmatā.

Būvkonstrukciju daļa – done!
Nu ko – tagad kā dunduks laikam sēdēšu to mēnesi un gaidīšu tos Vides tehniskos noteikumus. Bez tiem jau projektu nemaz nevar nest uz būvvaldi saskaņot. Fail… Ak jā, projekts – arhitekts atsūtīja finalizēto būvkonstrukciju daļu. Vēl baigi precīzi neesmu izpētījis, bet divi cipari man pavisam skaidri: 1) Nepieciešamo kokmateriālu apjoms – aptuveni 11 m3 ; 2) Jumta seguma kopējā platība – 200 m2. Nu kaut kā tā.
* A varbūt negaidīšu to mēnesi… Parakšu kādu perimetra tranšejiņu varbūt jau tagad. (evil grin) Vispirms gan jāpagaida, kamēr pļaviņa izžūst. Mana pusotrmetrīgā ģeoloģiskās “izpētes” bedre vēl nesen bij līdz lūpai pilna ar ūdeni…

Meitiņa Peciņa
Nu lūk – nupat aizritēja viens kārtējais ļoti svarīgais atskaites punkts manā dzīvē – beidzot pasaulē nāca mana meitiņa peciņa! Milzīgs prieks par to, un nešaubīgi ir sajūta – ka tas ir nedz pirmais, nedz pēdējais lieliskais notikums manā dzīvē šogad!

Dokumentdarbi – aizsākti!
Šodien biju būvvaldē. Beidzot aizsāku reālu papīrdarbu. Aizpildīju iesnieguma veidlapu, lai nākamajā nedēļā es varētu jau dabūt Arhitektūras Plānošanas uzdevumu, kas ļaus jau virzīt uz saskaņošanas pusi mana arhitekta tapināto projektu. Būvvaldes vadītājai starp citu parādīju salmu mājas plāna skicīti, viņa izskatījās pozitīvi noskaņota un manu ģīmi jau atceras. Tā kā ticu, ka ar projektu būs ok. Gaidu pagaidām no arhitekta vēl arī būvkonstrukciju daļu.

Zemes nomas līgums
Tas, kas tagad ir aktuālais uzdevums – jāizveido un jāparaksta ar savu mammu zemes nomas līgums savam pleķītim, lai es varētu pilntiesīgi tieši savā vārdā rīkoties ar visiem procesiem un formalitātēm. Pretējā gadījumā – projekts būs jāiesniedz ar mammas vārdu, uz iestādēm viņu vienmēr jāņem līdzi un pat elektrības rēķins finālā nāktu uz viņas vārda – nē, šis variants nerullē. Ieteica vietējā bāriņtiesā vērsties, lai šie par naudiņu to līgumu sastāda – bet konkrētā dāma šai bāriņtiesā tomēr teica, ka negribot ar tādu lietu krāmēties… Tad nu būs uz kaut kāda līguma parauga pašam jāuzraksta šitāds nomas līgums, it kā dabā jāiezīmē kaut kādas robežas utt. Tad šis līgums janostiprina ar nostiprinājuma lūgumu tai pat Bāriņtiesā, kas šito līgumu piereģistrēs Zemes grāmatā kā apgrūtinājumu mammas zemes gabalam… Izklausās sarežģīti, bet plus mīnus man ir skaidrs, kāpēc tas ir tā un ne citādāk. Varbūt kāds jurists šito lasa un var palīdzēt tādu nomas līgumu uztapināt par saprātīgu atlīdzību?

Šodien beidzot esmu dabūjis fiziski taustāmu, iestādes saskaņotu un Valsts Zemes dienestā ierakstītu topogrāfisko plānojumu – ar to tad arī attiecīgi varēšu doties uz Domi un uzsākt dokumentu kārtošanas procesu, lai jau mazliet pietuvotos būvatļaujas saņemšanai.

Otra lieta, ko šodien saņēmu – arhitekts man iesūtīja Ģenerālā plānojuma skici, kur var redzēt mājas novietojumu, kanalizācijas septiķu atrašanās vietas un akas vietu. Pēdējā gan noteikti neatradīsies tur, kur iezīmēta, jo meklēšu īsto akas (spices?) vietu uz ūdens āderu krustpunktiem. Arī pati māja gan atradīsies noteikti bik citādākā pozīcijā, jo dabā pirms pamatu rakšanas vēlreiz pārmērīšu visas āderes un pacentīšos atrast drošāko, labāko novietojumu, lai nebūtu uz āderēm jāguļ.

Kari līnijas
Gan jau ka izlasījāt manus iepriekšējās nedēļas āderu meklēsanas eksperimentus. Nu lūk – esmu sapratis, ka tas, ko var redzēt šai bildītē – tas ir Karija līnijas (Curry grid). Esmu mazliet pārsteigts, ka kaut ko tādu izdevies uztaustīt, jo lielākoties cilvēkiem labi ja tās pašas uguns vai ūdens āderes parādās… Ok, protams, palasījos visvisādu interneta literatūru, arī šo visai plašo latviešu mēlē rakstīto par zemes starojumiem, kā arī Vienstāva iesūtīto materiālu kaudzīti par šo tēmu – tad nu sapratu, ka ar šito Karija tīklu tomēr nebūs gana.

Ūdens āderes
Tātad, šodien pat rīta pusē aizdevos uz savu lauku valdījumu un atkal uz fikso pieķēros pie savām kapara stieplītēm, taču šoreiz pavisam konkrēti pajautāju, lai man parāda ūdens āderes. Un skat – ticiet vai nē, rīkstītēm kā vienmēr izvēršoties uz āru parādījās pavisam citas līnijas, citā platumā un citā orientācijā nekā tās Karija līnijas. Pārsteigts par savu atklājumu devos pārbaudīt spējas uz turpat esošo veco aku – māte teicās, ka agrāk rīkstnieki teikuši, ka uz to ved ļoti plata ūdens ādere, taču pirms nedēļas man tur absolūti neko nerādīja. Voila – ja prasu ūdens āderi, tad tādu tiešām parāda tai vietā, kur māte norādīja. Protams, ļoti priecājos par savu atklājumu!

Uguns āderes
Nu ko – un kā būs ar uguns āderēm? Dodos atpakaļ uz savu pļaviņu un prasu, lai neredzamie spēki rāda man uguns āderes. Un par brīnumu – manas rīkstis pēkšņi uzvedas tā, kā nekad iepriekš nebiju redzējis. Tās vērsās uz iekšu, turklāt citās vietās ne tā kā iepriekš pie Kari līnijām vai ūdens āderēm. Esmu patiesi gandarīts! Lai pārliecinātos, vai neesmu kaut kādas glupības uzmeklējis – gāju pārbaudīt gan 100 gadus veco māju, gan arī brāļa nesen celto pirtiņu – un tiešām, abu šo ēku skursteņi atrodas uz uguns āderu krustpunktiem. Kas veco māju iegrozījis āderēs, protams, nezinu, bet brālim pirti iegrozīja kaut kāds sertificēts rīkstnieks.

Ja grib – tad var!
Tātad – esmu sapratis, ja gribu – pats varu uzmeklēt gan ūdens, gan uguns āderes – ko pavasarī pietuvojoties pamatu vietas iezīmēšanas procesam dabā arī izdarīšu. Pašreiz aptuveni esmu ieriktējis mājas vietu kartē pēc tām Kari līnijām (priekš projekta saskaņošanas), taču reāli vēl pirms rakšanas vēlreiz veikšu āderu uzmērīšanu jau pēc pilnas programmas. Un nododot māju ekspluatācijā veikšu ar mērniekiem korekciju iezīmēšanu projektā .

P.S. Vienīgi īpatnēji šķiet, ka jautājot, lai man parāda āderes, uz kurām nevajadzētu gulēt – man rādijās tikai un vienīgi tās Kari līnijas… Šis aspekts man joprojām paliek mīklains.
P.P.S. Un vēl – manas rīkstes, varētu teikt, uzvedas pretēji šeit Svētavotu interneta resursā norādītajām animācijām – uz ūdens āderēm man rīkstis vēršas uz āru, bet uz uguns – uz iekšu. Minētajā interneta resursā – sanāk pretēji.

Kas labs noticies pa šo laiku?

Uhh, laiks gan ātri skrien. Bet par spīti tam – ir iestājusies gaidīšana. Gaidu, protams, pamazām pavasari, lai beidzot varētu arī kaut ko fizisku sākt darīt nu jau gana daudz aprunātās salmu mājas virzienā. Tomēr vislielākā gaidīšana šobrīd ir uz ģimenes pieaugumu, kas tūliņ, tūliņ meitiņas formāta ieradīsies pasaulē, tāpēc galva un domāšana kaut kā lielākoties uz šo lietu noskaņojusies. Domāju, ka būs gana “jautri” – bet kā zināms, jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt.

Gaidu no sava mērnieka mūsu izvēlētā zemes gabaliņa topogrāfiskā plāna gala versiju, kas būs saskaņota Zemes dienestā. Pagaidu skici varat aplūkot bildē tepat pa labi (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Ar šo topo plānu mēs varēsim uzsākt papīru kārtošanu būvvaldē, lai dabūtu būvatļauju. Mūsu gadījumā tas kalpos kā robežplāns, jo esam tā ar būvvaldi vienojušies. Pa vidam piedzīvosim ārī jautrību gan ar Lattelecom, gan ar Latvenergo, gan ar citām iestādēm.

Gaidu arī no arhitekta izlabotu un precizētu būvkonstrukciju daļu – varēšu sarēķināt, cik naudiņas man aizies par kokmateriāliem. Protams, ka varēšu arī sākt meklēt, kur tos iegādāties.

Savukārt viņš no manis gaida šajā augstākminētajā topo plānā iezīmētas āderes un attiecīgi arī iegrozītu māju (pēc maniem ieskatiem), lai vismaz guļamvietas neatrastos uz āderēm.

Drosmīgi, un priekš manis vairak nekā apmierinoši āderes man izdevās uzmeklēt paša rokām, spēkiem un prātiem. Ja agrāk staigājot pār šo vietu man uzrādījās, domājams, vien tās spēcīgākās āderes, tad tagad piedomājot, piestrādājot pie enerģijām, man izdevās atklāt patiesi pārsteidzošu āderu tīklu. Rezultātus var redzēt tepat pa labi bildītē (klikšķināt, lai palielinātu) – tās zilās ir āderes, precīzāk izsakoties, to spēcīgākās līnijas, jo patiesībā ādere staro vēl arī uz abām pusēm no šīs līnijas – cita platākā joslā (pat 2 m platumā), cita šaurākā. Pagaidām pats, šķiet, vēl neprotu vai arī vismaz vēl necentos mēģināt atšķirt uguns āderes no ūdens āderēm. Bet jebkurā gadījumā – pirmajai reizei ļoti labs rezultāts. Pašam prieks un nešaubos, ka tieši es pats savai mājvietai varu gana labi noteikt šo zemes dzīļu starojuma vietas. (Vien būs vēl jāpiestrādā, lai šito ādervietu skici pieskaņotu nopietnam mērniecības plānam.)

Nu, tautieši, labprāt uzklausīšu konstruktīvus komentārus par šito visu āderu padarīšanu. Es šai lietai ticu un nešaubīgi uzskatu, ka ar to jārēķinās, bet zinu, ka te ir arī dažs, kas tam netic..

Sveicieni!
Šodien papļāpāju ar savu klasesbiedru, kurš labi orientējas arhitektūras un projektu lietās. Sapratu vienu – draud ne-vienkāršs ieberziens, kuru tad nu galvu pa kaklu centīšos risināt. Respektīvi, savā naivumā domāju, ka termins “vienkāršs mājas projekts”, ko būvvaldes vadītāja teica par nepieciešamu, nav nemaz tik “vienkāršs” kā biju iedomājes. Bet nu – naivums manos gados un būvniecības maz-pieredzē – ir pieļaujams….

Tātad, sapratu, ka ir vajadzīgas sekojošas lietas:
- Topogrāfiskais plāns  (šo domājams es ar savu mērnieku nokārtošanu, kas man ieplānojis jau veikt uzmērīšanu gabalam)
- Ģenerālais plānojums – kā novietota māja konkrētajā zemes gabalā, kā arī kā izvietotas komunikācijas – elektrība, ūdens ieguve, kanalizācija utt.
- (Here comes the funniest part)  Arhitektūras plāni:
- Telpu plāns
- Jumta plāns
- 3 šķērsgriezumi
- Fasādes plāns
- Konstrukcijas plāni – attēlotas visi balsti, sijas, pārsedzes, nesošās konstrukcijas un mezglu rasējumi
- Un ja nepaveiksies, arī logu un durvju specifikācijas…

Un šitais vēl skaitoties mājas projekts pēc vieglās programmas. Smagākajā gadījumā būvvalde var pieprasīt arī ventilācijas / ūdensvadu / kanalizācijas un elektrības līniju inženierplānus.

Tad nu tagad mēģināsim meklēt cilvēkus, kas šo lietu varētu gana ātri un par pieņemamām naudiņām paveikt. Projektam jābūt tādam, lai uz tā būtu gan sertificēta arhitekta, gan būvinženiera paraksti. Ja būvvalde to pieņem – es saņemu būvatļauju.

Šādā formātā centīšos ik pa laikam noziņot, kādā statusā atrodas pašreizējie procesi. Tātad – pirmā šīs sarunu vietnes atskaite par situāciju janvāra otrajā nedēļā.

- Kā faktors, kas mums neļauj nu nekādi pārcelt būvniecības ideju, piemēram, par gadu uz priekšu, ir jau sagādātās rudzu salmu ķīpas, kas aptuveni 600 gabalu krāvumā atpūšas zem sniega pirms smagās darba sezonas manas ģimenes lauku īpašumā klusā, mierīgā Lielvārdes lauku teritorijas nostūrī. Rudzu salmi ir vienīgi vēlamie – jo tie ir stingri, izturīgi un gana cieti, lai tajos saglabātos gaiss, kas arī kalpo kā siltumizolācijas materiāls. Par siltumnoturību – 45 cm biezas salmu ķīpas siltumnoturības U vērtība ir 0,13W/m2k. Ja nemaldos, tad ļoti labai akmensvatei šī vērtība ir ap 0,33 – sūdīgākai ap 0,50. Gana iespaidīgi, vai ne?!

- Procesā atrodas sarunas un darbi ar mērniekiem, novada domi un būvpārvaldi. Jāuzmēra zemes gabaliņš, un tad arī varēs jau konkrēti iesniegt būvniecības uzdevuma pieprasījumu, jo ar esošajiem zemes plāniem no Padomju laikiem, kas ir pārak vispārināti un neprecīzi, nav gana labi.

- Zemes gabaliņu konkrēti esmu noskatījis, dienvidu virziens arī noteikts, lai saprastu, uz kuru pusi vērst ēkas garāko fasādi ar lielākajiem logiem. Tas, kas pagaidām sagādā bažas – konkrētajā vietā novembrī (kad vēl nebija sniega) izrokot metru dziļu bedri, kur apakšā atklājušās foršas dzeltenās smiltiņas, ir uzkrājies arī ūdens, veidojot šķidru zupu. Brālis uzskata – tās varētu būt plūstošās smiltis. Man šāds secinājums nepatīk, tāpēc plānoju izsaukt ūdens urbuma vīrus, lai pie vienas reizes ar ūdens urbuma sagatavošanu nākotnes vajadzībām, nosaka arī man apakšā esošo zemes slāņu struktūru.

- Atkarībā no tā, kas tur par brīnumiem zemes struktūrā atklāsies, arī noskaidrosies mana ideja – veidot mājas pamatus no automašīnu riepām. Lielbritānijā tas izskatās aptuveni šādi. Ja būs tās plūstošās smiltis, diemžēl no šīs avantūristiski jautrās idejas būs jāatsakās (lai arī kādas 70 riepas pat jau esmu sagādājis). Ja būs tās plūstošās smiltis – nāksies drošvien darboties ar nevēlamo betonu, kas pasākumu ievērojami sadārdzina (bet savā ziņā, dod vieglākas tālākrīcības iespējas).

- Un te nāk jautrākā daļa. Ēkas projekta man vēl nav. Esmu pats priekš sevis uzmetis skici, ko tad nu arī kautrīgi iemetīšu kādā no nākamajiem ierakstiem uz kolektīvo apspriedi. BET. Naivi uzskatu, tā kā ēka pēc pamatprincipiem patiesība ir koka karkasa būve – tad ar šāda projekta uzzīmēšanu nevajadzētu būt baigajām grūtībām. Naivi ceru, ka mans klasesbiedrs, kurš pabeidzis arhitektus, būs spējīgs to izdarīt. Ir vienkārši jāvar. Citu variantu nav.

Pagaidām no statusa viedokļa laikam viss, ko ir vērts pavēstīt.