Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Bāāāāc…. Šitais cepiens. Vakar vakarā nebija iekšā kaut ko klabināt blogā, tad nu vismaz šodien.

Tātad – vakardien kopā ar Didzi un Arvi beidzot sākām meistarot veidņus.
Vispirms ar figūrzāģi apzāģēju putuplastu vajadzīgajā augstumā. Un tad nu sākām no saplākšņa veidot vairogus, tad to stellēt vietā un tad jau arī izborēt caurumus vairogos/putuplastā un ielikt vītņstieņus ar distanceriem. Putuplasta ārpusē vītņstieņus notur 5 cm bieza lata.

Paldies Didzim par sagatavotajiem vītņstieņiem un plastmasas distanceriem!!!

Saplākšņa vairogiem pa vidu vajag noteikti vēl kā minimums trešo “kāju”, vēl pēc tam būs arī jāpierok smiltis pie tiem, lai nestaigā un lai nemet vēderus.
Arī putuplastam no āras vēl piebērs kārtīgi smiltis un uzliksim atgāžņa stutes. Pa vakardienas cepienu sariktējām vienu īso malu. Tagad nu pats mēģināšu šito procesu turpināt.

Šodien ar fleksi sazāģēju vīņstieņus vajadzīgajos garumos. Pēc vakardienas vēlīnās paciemošanās drauga jaunatvērtajā bārā šodien uz kaut ko vairāk tā arī organisms nesaņēmās. Tagad ir mazliet naiva cerība rīt doties uz būvlaukumu agrāk no rīta ap 7iem – lai var kaut ko paspēt paveikt bez nežēlīgā cepiena. Ceru izdosies. Rīt it kā palīgā pieteicās draugs/kolēga Edgars – forši!

Kokmateriāli gaterī
Gatavojos šo svētdien paredzētajiem darbiem pie iekšpuses veidņu salikšanas no saplākšņa. Nešaubīgi šim procesam būs vajadzīgi kokmateriāli, lai veidņus kopā sastiprinātu un izveidotu balstus. No rīta aizbraucu uz vietējo gateri apjautāties par kādiem lētiem, brāķētiem materiāliem. Biju domājis paņemt kaut kādus nomaļus vienu paku, bet, heh, izrādās uz tiem rindā esot jāgaida – cilvēki izpērkot priekš malkas. Ok, parādīja man lētāko pieejamo materiālu – 25×100 par 80 Ls kubikmetrā. Šitāda bildītē redzamā kaudzīte man izmaksātu kādus latus 50 + vēl transports…

Nomaļu kaudze
Nospļāvos un braucu vien uz savu gabalu izķidāt brāļa atstāto nomaļu kaudzi, kas palika pāri no viņa pirts celtniecības. Uhh, kādas 6-7as stundas noārdījos, visu kaudzi izķidāju. Nūū, nekādus diži garos materiālus nesadabūju, taču kaudzīte ar izmantojamajiem kokiem sanāca. Reku, bildēs var redzēt. Kreisajā malā īsāki dēlīši, tad nāk plati “dēļi” (baļķa malas stingras), tad nāk druknākas 50mm, gana pagaras latas (ja tā tās sauc), tad nāk plānākas latas un visbeidzot kaudzīte ar latiņām un visādiem stingriem kociņiem priekš atsaitēm. Es tiešām ceru, ka ar šito kaudzīti pietiks, jo galīgi necēlās roka priekš veidņu kokiem vien kādus 60 latus izdot. Sliktākajā gadījumā izmantos salmu ķīpas un apaļkoka baļķēnus.

Svētdien talkosim
Kā jau rakstīju, šajā svētdienā ir paredzēts kolektīvs darbiņš pie pamatu piebeigšanas un sagatavošanas betonēšanai. No Rīgas kopā ar manu pirmo talcinieku Didzi būs vēl divi palīgi, plus esmu ierunājis vēl trīs savus draugus. Viens no viņiem visticamāk varētu būt, par atlikušajiem šaubīgi – bet nu cerēšu! Tad nu bērsim tranšejā šķembas un veidosim veidņus. Tad jau manīs, cik daudz uzspēsim. Ceru, svētdien agri no rīta paspēt tomēr uz pusi smiltīs iegremdēt savu drenāžas cauruli, jo, ja to likšu tikai iekš šķembu lentas, tad slīpuma dēļ augstākajā pusē tā varētu sanākt pārāk tuvu betonam.
Jebkurā gadījumā es ļoti priecājos par to, ka man būs palīgi, kas turklāt zina un saprot vairāk par mani no veidņu uzmeistarošanas.

Vītņstieņi iekš veidņiem
Didzis ieteica un pat būs pacenties sagatavot vītņstieņus ar distanceriem, lai sastiprinātu kopā abus veidņu bortus. Šitais pasākums būs ļoti atbildīgs. Redzēs, kā mums svētdien ar šito pasākumu ies. Izlasīju, ka vītņstieņus jāliek pa metram. Tad nu lūkos ko tamlīdzīgu norealizēt. Vienīgais man jautājums, vai tie caurumi, kas paliek pamatos (jo vītņstieņi ir ievietoti plastmasas caurulītē, lai tos pēc tam var izņemt) pēc tam neveido kaut kādu aukstuma / siltuma cirkulāciju? Protams, caurumi ir jāaizblīvē pēc tam ciet. Es domāju, ka šim nolūkam būs jāizmanto pašmaisīts betons, lai ir kā nākas stingri un droši. Kaut kā tā.