Iesūtītie komentāri un atbildes – apkopojums

19

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem | Posted on 15-01-2010

Birkas:, , , , , ,

Nu re – sarunu vietnei vien divas dienas, a komentāri jau vairākos desmitos mērami. Tā kā šai blogā tā komentāru sistēma nav tā pārskatamākā – priekš sevis un citiem apkopošu iesūtītos vērtīgākos komentārus un manas sniegtās atbildes sakarīgā formātā.

Kāpēc neveido lielāku māju ar lielāku platību / un otro stāvu?
Iesākumā es aprobežošos ar šādu formātu, ko varu pacelt, nevis uzreiz sasapņošos par 150m2 māju, ko nekad tā arī neuzcelšu vai nepabeigšu. Nekas man neliedz pēc kāda laika izveidot piebūvi – tas ir elementāri, pateicoties izmantotajiem materiāliem.
Otro stāvu negribu izbūvēt, jo tas būs visai sarežģīti – masīvs starpstāvu pārsegums un jumta siltināšana kā arī caurums ar trepēm uz otro stāvu – tās ir lietas, ko man toč negribās darīt, turklāt tas gana nopietni sadārdzinātu pasākumu. (Jumtu vienreiz esmu siltinājis … Man pietiek… :D ) Bet nu kas zina – varbūt, ka dzīve piespiedīs un man nebūs variantu… Bet lai vai kā – es te tiešām nepretendēju uz superplašu moderno ideālmāju! Es būvēju māju, kuru varu pats uzcelt un kas būtu kā minimums derīga normālai dzīvošanai, pārspējot dzīvokļu saspiestību.
Bet paldies par daudzajiem ieteikumiem apdomāt – kur likšu saimniecības piederumus, instrumentus utt. Mierinājumam – man šai zemes gabalā jau ir vairākas saimniecības ēkas, kur šīs lietas glabāt, ja nu kas.  Vējtveri gan laikam tiešām vajadzēs nopietni apdomāt un veidot uzreiz negaidot citus laikus.

Ēkas sienaVirtuve kopā ar dzīvojamo telpu – vai tā esot labi?
Didzis: Uzskatu, ka pilnīgi garām. Moderni jau ir tagad taisīt vienu lielu istabu ar virtuvi tajā, bet reālajā dzīvē nezinu nevienu, kurš pēc vairākiem gadiem ar to būtu  apmierināts. [...]

Man nav NEkādu iebildumu pret virtuvi kopā dzīvojamo istabu – viss atkarīgs no uzskatu principiem, pieraduma un virsplīts nosūcēja jaudas. :) Vēl jo vairāk – tā kā esam veģetārieši, tad mums NEdraud ostīt kotlešu smaržas. Vēl jo vairāk – virtuve mums ir vieta, kur valda tikai patīkami aromēti nevis piedegušu reņģu smārds… :P

Kāpēc riepu pamati ir apsverams variants?
Riepas ir pieejamas biezā slāni un praktiski bez maksas. Un tā ir iespēja šim izlietotajam materiālam, kas parasti pūtu mežmalā vai izgāztuvē (ja vien to nesamaļ un nepārkausē, radot tonnām kaitīgu gāzu) dot otreizēju lietderīgu pielietojumu. Ja godīgi – ja būtu kantainas riepas, tas būtu daaaudz ērtāk, jo tagad jādomā, kā tās starpas aizpildīt normāli, lai veidotos līdzenas vertikālās sānu plaknes pamatu konstrukcijai. :)

Kā riepas ēkas pamatos var noturēt tās slodzi?
Gabis: Man tikai nav skaidra viena lieta. Kā tu plāno panākt to, ka tās riepas VISAS tiek vienādi pieblīvētas ar keramzītu vai nu ar ko tur. Jo tieši tas blīvējums būs tas, kas iedos tam krāvumam stabilitāti. Riepa pati par sevi taču deformējas.

Nē, riepas tiek nu tā ļoti pamatīgi pieblīvētas ar mālu/zemes masu, kas pēc tam sacietē. Betonu ar var liet, bet tad tam zūd jēga, ja jau cenšos bez betona iztikt (lai ietaupītu līdzekļus).
Riepa deformējas? Ja godīgi, riepās tak ir metāla kordi un tie nodrošina izturību ne pa jokam. Ja četrām piepūstām riepām neērtākajā pozīcijā (vertikāli) ir jānotur automašīnas pusotra divas tonnas, tad šeit pamatos ieliekot 120 riepas turklāt guļus un pieblīvētas ar cietu masu (nevis gaisu) – tās easy noturēs to mājas padsmit tonnu svaru. Tur jau tas vājprāta paradokss – ka ceļot standartiem atbilstošus lentveida pamatus no betona šādai mājai, tie spētu noturēt 240 tonnu svaru, kas ir vairāki vilciena vagoni – a man mājiņa labi ja padsmit tonnas… Pazīstams būvinženieris šausminās par šito vājprātīgo standarta prasību un izpratni, kas liek būvēt dzīvojamai mājai tādus pamatus, uz kuras varētu piecstāveni uzvālēt.

Un kāpēc es tomēr šaubos par riepu pamatiem?
Par riepu pamatiem pagaidām sajūta tomēr ir, ka tas varētu arī neizdoties – tieši projekta dēļ, jo neviens sertificētais būvinženieris jau nemācēs izrēķināt tādas konstrukcijas nestspēju un uzlikt parakstu uz projekta papīra – un to noteikti būvvaldē man prasīs. Bet šķūni es toč uz tādiem pamatiem uzvālēšu!

Un kāpēc gan neveidot laukakmeņu pamatus?
Didzis: Kur nu kur Lielvardes apkārtnē jau nu laukakmeņus var dabūt pilnīgo par velti. Ja nu vienīgi ar rokām būs jākrauj un traktoristam jāsamaksā. Pamatus no akmeņie samūrēt nu nav nekāda dižā māksla. Nu jā, ar māliem gan nesaķepināsi akmeņus :) .

Laukakmeņu man tur tiešām pašam netrūkst – taču es uzskatu, ka no laukakmeņiem IR jāmāk pareizi nolīmeņotus pamatus uzbūvēt. Un tos akmeņus, kas man tur – ar rokām nepakrāmēsi… ;) Plus, man vajag pamatu konstrukcijā vertikālus armatūras stieņus iedabūt, uz kā ķīpas sēdināt virsū. Laukakmeņu varianta tas nebūs visai forši izdarāms.

Ģeoloģiskā izpēte – veikt vai neveikt?
Šodien noskaidrojām, ka šāda izpēte maksā ap 160 latiem. Liek padomāt. Laikam izvēlēšos stundu divas ar lāpstu kārtīgi pastrādāt un pavasarī ierakšos pāris metrus vairākās vietās, lai palūrētu – ko nu atradīšu. Mana prognoze – superīgs smilšu slānis pāris metru dziļumā. Galvenais vien, lai tās nebūtu sasodītās plūstošās smiltis. Ja būs – tas liks bez ierunām taisīt plātņveida pamatus. Ja nebūs – varēs vairāk par finansiāli izdevīgākiem eksperimentālajiem pamatiem paštukot. :)