Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Āderu atzīmes līdz galam saliku vakar – šodien beidzot iestatīju īstajā vietā mājas paredzamās pamatu kontūras. Teiksim tā – kārtējo reizi pārliecinājos, ka šim manam projektam stāv klāt visi labie gariņi un salmu mājai ir lemts slieties tieši tur, kur esam izlēmuši. Kaut vai tāda faktora dēļ vien, ka varēju teicami novietot mājas kontūru tā, lai skurstenis būtu uz viena no diviem uguns āderu krustpunktiem un lai tai pat laikā neviena guļvieta neatrastos uz jebkāda veida āderēm. Redzot to āderu tīklojumu un visai šaurās novietojuma variāciju iespējas tuvu esošā ceļa dēļ – tiešām rodas sajūta, ka tai mājai ir jābūt tieši te un šādi un tā tam būs būt.

Uhh, izveicu arī pirmo racienu ar savu jauno Fiskar lāpstu un 110l ķerru. Sāku no vidus. Ehh, naivi cerēto izrokamo 20cm vietā nākas samierināties stabili ar 35 un pat 40cm melnzemes. Tas nozīmē – būs vairāk ko rakt un vajadzēs vairāk smilts, ko pievest klāt, lai šito tukšumu aizpildītu. Pašreiz esmu iestatījis rokamo laukumu uz 13 x 9,7m ar + 80cm vēl uz katru pusi. Tātad – 166m2 un vismaz 60m3 melnzemes… Traki, ka vietā vajadzēs pievest 120 m3 ar smiltīm, lai aizvietotu aizvesto augsni (80 m3 x 1,5 – jo smiltis blietējot manāmi sasēžas).

Aptuvenu 3 stundu laikā noraku 7 kvadrātmetrus. Viens pats noteikti visu nenorakšu – tapēc sarunāju divus puišus, kas par traktornaudu to zemi noraks. Sanāks daudz kvalitatīvāk nekā ar smago tehniku, kas man to bedri un sablīvēto smilti nesmuki izvandītu.

Kari līnijas
Gan jau ka izlasījāt manus iepriekšējās nedēļas āderu meklēsanas eksperimentus. Nu lūk – esmu sapratis, ka tas, ko var redzēt šai bildītē – tas ir Karija līnijas (Curry grid). Esmu mazliet pārsteigts, ka kaut ko tādu izdevies uztaustīt, jo lielākoties cilvēkiem labi ja tās pašas uguns vai ūdens āderes parādās… Ok, protams, palasījos visvisādu interneta literatūru, arī šo visai plašo latviešu mēlē rakstīto par zemes starojumiem, kā arī Vienstāva iesūtīto materiālu kaudzīti par šo tēmu – tad nu sapratu, ka ar šito Karija tīklu tomēr nebūs gana.

Ūdens āderes
Tātad, šodien pat rīta pusē aizdevos uz savu lauku valdījumu un atkal uz fikso pieķēros pie savām kapara stieplītēm, taču šoreiz pavisam konkrēti pajautāju, lai man parāda ūdens āderes. Un skat – ticiet vai nē, rīkstītēm kā vienmēr izvēršoties uz āru parādījās pavisam citas līnijas, citā platumā un citā orientācijā nekā tās Karija līnijas. Pārsteigts par savu atklājumu devos pārbaudīt spējas uz turpat esošo veco aku – māte teicās, ka agrāk rīkstnieki teikuši, ka uz to ved ļoti plata ūdens ādere, taču pirms nedēļas man tur absolūti neko nerādīja. Voila – ja prasu ūdens āderi, tad tādu tiešām parāda tai vietā, kur māte norādīja. Protams, ļoti priecājos par savu atklājumu!

Uguns āderes
Nu ko – un kā būs ar uguns āderēm? Dodos atpakaļ uz savu pļaviņu un prasu, lai neredzamie spēki rāda man uguns āderes. Un par brīnumu – manas rīkstis pēkšņi uzvedas tā, kā nekad iepriekš nebiju redzējis. Tās vērsās uz iekšu, turklāt citās vietās ne tā kā iepriekš pie Kari līnijām vai ūdens āderēm. Esmu patiesi gandarīts! Lai pārliecinātos, vai neesmu kaut kādas glupības uzmeklējis – gāju pārbaudīt gan 100 gadus veco māju, gan arī brāļa nesen celto pirtiņu – un tiešām, abu šo ēku skursteņi atrodas uz uguns āderu krustpunktiem. Kas veco māju iegrozījis āderēs, protams, nezinu, bet brālim pirti iegrozīja kaut kāds sertificēts rīkstnieks.

Ja grib – tad var!
Tātad – esmu sapratis, ja gribu – pats varu uzmeklēt gan ūdens, gan uguns āderes – ko pavasarī pietuvojoties pamatu vietas iezīmēšanas procesam dabā arī izdarīšu. Pašreiz aptuveni esmu ieriktējis mājas vietu kartē pēc tām Kari līnijām (priekš projekta saskaņošanas), taču reāli vēl pirms rakšanas vēlreiz veikšu āderu uzmērīšanu jau pēc pilnas programmas. Un nododot māju ekspluatācijā veikšu ar mērniekiem korekciju iezīmēšanu projektā .

P.S. Vienīgi īpatnēji šķiet, ka jautājot, lai man parāda āderes, uz kurām nevajadzētu gulēt – man rādijās tikai un vienīgi tās Kari līnijas… Šis aspekts man joprojām paliek mīklains.
P.P.S. Un vēl – manas rīkstes, varētu teikt, uzvedas pretēji šeit Svētavotu interneta resursā norādītajām animācijām – uz ūdens āderēm man rīkstis vēršas uz āru, bet uz uguns – uz iekšu. Minētajā interneta resursā – sanāk pretēji.

Kas labs noticies pa šo laiku?

Uhh, laiks gan ātri skrien. Bet par spīti tam – ir iestājusies gaidīšana. Gaidu, protams, pamazām pavasari, lai beidzot varētu arī kaut ko fizisku sākt darīt nu jau gana daudz aprunātās salmu mājas virzienā. Tomēr vislielākā gaidīšana šobrīd ir uz ģimenes pieaugumu, kas tūliņ, tūliņ meitiņas formāta ieradīsies pasaulē, tāpēc galva un domāšana kaut kā lielākoties uz šo lietu noskaņojusies. Domāju, ka būs gana “jautri” – bet kā zināms, jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt.

Gaidu no sava mērnieka mūsu izvēlētā zemes gabaliņa topogrāfiskā plāna gala versiju, kas būs saskaņota Zemes dienestā. Pagaidu skici varat aplūkot bildē tepat pa labi (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Ar šo topo plānu mēs varēsim uzsākt papīru kārtošanu būvvaldē, lai dabūtu būvatļauju. Mūsu gadījumā tas kalpos kā robežplāns, jo esam tā ar būvvaldi vienojušies. Pa vidam piedzīvosim ārī jautrību gan ar Lattelecom, gan ar Latvenergo, gan ar citām iestādēm.

Gaidu arī no arhitekta izlabotu un precizētu būvkonstrukciju daļu – varēšu sarēķināt, cik naudiņas man aizies par kokmateriāliem. Protams, ka varēšu arī sākt meklēt, kur tos iegādāties.

Savukārt viņš no manis gaida šajā augstākminētajā topo plānā iezīmētas āderes un attiecīgi arī iegrozītu māju (pēc maniem ieskatiem), lai vismaz guļamvietas neatrastos uz āderēm.

Drosmīgi, un priekš manis vairak nekā apmierinoši āderes man izdevās uzmeklēt paša rokām, spēkiem un prātiem. Ja agrāk staigājot pār šo vietu man uzrādījās, domājams, vien tās spēcīgākās āderes, tad tagad piedomājot, piestrādājot pie enerģijām, man izdevās atklāt patiesi pārsteidzošu āderu tīklu. Rezultātus var redzēt tepat pa labi bildītē (klikšķināt, lai palielinātu) – tās zilās ir āderes, precīzāk izsakoties, to spēcīgākās līnijas, jo patiesībā ādere staro vēl arī uz abām pusēm no šīs līnijas – cita platākā joslā (pat 2 m platumā), cita šaurākā. Pagaidām pats, šķiet, vēl neprotu vai arī vismaz vēl necentos mēģināt atšķirt uguns āderes no ūdens āderēm. Bet jebkurā gadījumā – pirmajai reizei ļoti labs rezultāts. Pašam prieks un nešaubos, ka tieši es pats savai mājvietai varu gana labi noteikt šo zemes dzīļu starojuma vietas. (Vien būs vēl jāpiestrādā, lai šito ādervietu skici pieskaņotu nopietnam mērniecības plānam.)

Nu, tautieši, labprāt uzklausīšu konstruktīvus komentārus par šito visu āderu padarīšanu. Es šai lietai ticu un nešaubīgi uzskatu, ka ar to jārēķinās, bet zinu, ka te ir arī dažs, kas tam netic..