Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Nolēmu, ka tomēr jāatrod laiks vēl vecajā gadā noziņot, kas pa rudens posmu ir paveikts!

Skurstenis gatavs! Pieaicinātais meistars pusotras dienas laikā uzbūvēja līdz galam skursteni, nostiprināja to ar metāla profiliem pie griestu pārseguma sijām. Uzzīmēja man skārda jumta pieslēguma skārda detaļu rasējumus, ko tad vēlāk ar Google SketchUp palīdzību pārvērtu saprotamā bildē un veicu pasūtījumu pie skārdniekiem. Vēlāk pašrocīgi tās detaļas uzliku, pieskrūvēju, nohermetizēju. Tad atlika skursteni vēl apmest, smuki nokrāsot un uzlikt jau sen sarūpēto nerūsošā tērauda cepurīti. Skurstenis gatavs! Vēl vajadzētu iekšpusē visā garumā to apmest ar apmetumu un nokrāsot. Meistars norādīja uz kļūdu, kur esmu krāsns pieslēguma cauruli ar mūŗjavu ielīmējis iekš keramzīta bloka – tai šuvei jābūt brīvai, jo skursteņa čaula sasilstot/atdziestot tomēr staigās, līdz ar to šuvei jābūt brīvai. Nekas, to mierīgi izkalšu, nav nekas traks. Tagad funktierēju, ka derētu sarūpēt čuguna pieslēguma trubas un uzlikt pagaidu krāsniņu, lai varētu sildīties mazliet, ja vēsajā laikā kaut ko darās pa iekšu.

Putuplasts grīdā. Lieta darīta! Vispirms uz smalkajām šķembām uzklājām 200 mikronu dzelteno plēvi un tad likām virsū divreiz pa 5 centimetri Tenapors Extra zilo putuplastu (EPS150). Plēve uz šķembām nepārdūrās, kā varētu domāt, bet nu tā brīvi pa to staigāt noteikti nebija vēlams. Plēvi ar pārlaidumiem kopā līmējām ar speciālo līmlentu plēvēm. Putuplastam ir pusspunde, līdz ar to tas bija labi saliekams. Piegriešanu pēc platumiem veicu ar baigi labo rīku, par to atsevišķi zemāk. Putuplasts abās pusēs nu ir salikts pilnībā divās kārtās. Tagad pa virsu atkal jāliek dzelteno plēvi, lai Estrich betons netek iekšā šķirbās. Pirms betona pa perimetru vēl jāsaliek, jāsalīmē kompensācijas lenta. Bija doma, ka betonu siltajā ziemā varētu arī janvārī ieliet, bet nupat uznākušie mīnusi šo domu novirza uz vēlāku laiku.

Putuplasta griešana. Lai putuplasta loksnes nebūtu jāgriež ar nazi (ak, Dies’, kā es to skaņu nevaru ciest!!!), sarunāju un no biedra Edgara aizņēmos austriešu uzņēmuma The Cool Tool ražoto putuplasta griezēju Styro-Cut 3D. Šo aparātu izmantojam Izziņas un eksperimentu centra “Lielvārdi” tehniskās jaunrades pulciņā, lai izgrieztu dažādas detaļas no putuplasta. Griezējs fantastisks un nebija problēmu pēc platuma piegriezt arī lielās putuplasta loksnes. No Edgara dzirdēju, ka šito aparātu labprāt pērk arī celtnieki, kam bieži jāpiegriež putuplasts pēc izmēriem. (Starp citu, Edgars Gribusts aizraujas ar vilcienu modelīšiem un būvē pats savu Mini Lielvārdi. )

Starpsienas un griesti. Kad betona grīda būs ielieta, tad varēs jau domāt par starpsienu karkasa izveidi. Vēl izdomāšu, vai starpsienas būvēšu no koka statņiem vai arī no reģipša metāla profiliem. Virsū skrūvēšu, ticamākais, reģipsi. Prātīgi drošvien likt dubultā, lai mazāk dobja skaņa un lai nevar izsist tik viegli caurumu. Brālis saka, ka starpsienas tik pat labi var pildīt ar māla un smilšu maisījumu, bet aizdomas, ka izvēlēšos vien klasisko, vieglāk pieejamo un iestrādājamo vati – papīra vai akmens – to vēl jāizlemj. Griestos tad jāskavo klāt pie sijām papīrs un jāskrūvē klāt kāds plākšņu materiāls – reģipsis vai finieris. Pēc tam siltinājums no augšas. Paralēli šiem abiem procesiem jāveic arī beidzot detalizēta elektrības vadu plānošana un izvilkšana. Ir doma, ka drošībai un vienkāršībai vadus negribu slēpt iekšā sienās, bet vilkt gar griestu vai grīdas stūri.

Projekta skices. Kādu vakaru padarbojos ar Google SketchUp programmu un izveidoju telpu maketu atbilstoši projektam, lai saprastu, cik kuras telpas lielas, vai nevajag kādas korekcijas un tamlīdzīgi. Man dikti ieteica tualeti ar vanasistabu apvienot, bet kaut kā tomēr izlēmām, ka telpas paliks atsevišķi un nodalītas. Māja platībā nav liela, līdz ar to būs ļoti jāpārdomā skapju/plauktu izvietošana, lai varētu uzglabāt sadzīviskās lietas. Vienkārši, nedrīkstēs mājā glabāt nevajadzīgus krāmus, jo tiem nebūs vietas. Jau mazliet apdomāju, kā varētu vilkt ūdens apgādes caurules no centrālās sūkņa/boilera telpas uz vajadzīgajiem punktiem. Nedomāju baigi iespringt un ir doma ūdens caurules vilkt gar griestu/sienu stūri – atkal drošāk un pārredzamāk. Doma izmantot kausējamās plastmasas PP-R caurules nevis kaparu.

Darbs dzen darbu. Taču šovasar mazlietiņ esam pieķērušies arī salmu mājas projekta turpināšanai. Stāstu kodolīgi un teorētiskā plānotā darbu secībā.

Grīda. Mājas iekšpusē grīdā jau ievesti 12 m3 ar smalkajām dolomīta šķembām, tās ir noblietētas un izlīdzinātas. Tālāk drīzumā plāns likt uz šķembām 200 mikronu plēvi mitruma aizturēšanai, uz plēves šobrīd izskatās liksim 10 cm putuplastu (zilo EPS nevis XPS), atkal virsū plēvi. Tālāk plānots uzliet Estrich betona klonu kādu 6 cm biezumā. Nobeigumā, domāju, liksim vai nu laminātu vai labu linoleju. Zinu, zinu, ka grīda būs vēsa, taču dēļu grīdai neesmu gatavs nedz morāli, nedz finansiāli.

Griesti. Šobrīd plānoju pie griestu pārseguma sijām no apakšpuses skrūvēt klāt riģipsi – racionālākais apdares materiāls manā skatījumā. Tālāk no bēniņu puses visu griestu platību starp sijām un pie jumta galiem domāju izklāt ar kādu difūzijas membrānu, lai ekovates putekļi neiet šķirbās starp sijām un riģipsi. Tālāk doma par ekovati ~30 cm biezā slānī. Vajadzēs izveidot pacēluma laipas staigāšanai. Pa virsu ekovatei atkal kaut kāda pretvēja plēve, lai vējš bēniņos to nevar izdzenāt.

Sienas. Iekšpusē sienu apdari plānojam turpināt ar ģipša apmetumu. Nav vairs iekšā vēlmes turpināt ar māla apmetumu (tam vajag ļoti daudz laika), kā arī man vairs nav horizontālā maisītāja. Paldies Jēkabam, kas man to bija uz 2 gadiem aizdevis! Ar mālu apmestās sienas nogruntētas ar Sakret TGW dziļo grunti. Tālāk esmu izmēģinājis gan Rotband, gan Rotweiss ģipša apmetumu – abi turas klāt absolūti nevainojami.

Starpsienas. Tās ticamākais veidošu no koka/metāla profilu karkasa un apdarināšu ar riģipša loksnēm. Atkal ātri un vienkārši. Skaņas izolācijai ir doma izmantot to pašu ekovati.

Skurstenis. Šobrīd esam jau sarunājuši, ka nākamnedēļ viens labs meistars atbrauks un samūrēs skursteni līdz galam un izlaidīs to cauri jumtam. Pie skārdniekiem vajadzēs pasūtīt nosedzošās detaļas skrusteņa savienojumam ar šīfera jumtu. Vismaz tas būs izdarīts. Kad būs izveidoti arī grīda un griesti – varētu arī pagaidu krāsniņu ielikt telpā, kas ļautu arī pa rudeni un ziemu darboties ar starpsienu un elektrības tīkla izveidi. Kā meistars pēc fotogrāfijas nokomentēja – esmu pieļāvis kļūdu, ar javu aizsmērējot ciet spraugu starp krāsns pieslēguma keramikas cauruli un keramzīta blokiem. Tai spraugai jābūt neaizmūrētai, lai čaula var staigāt neatkarīgi no blokiem – būs jāizkaļ.

Sienu ārpuse. Pagājušajā gadā pieķēros ar cementa javu paremontēt sadrupušās āra apmetuma vietas gar pamatu lāseni un uz ēkas stūriem. Izkasīju visu drupeno, nogruntēju, aizsmērēju ciet ar apmetumu. Vismaz māla apmetums vairs tālāk nebojājas, nedrūp laukā.
Vēl pieķērāmies, bet vēl nepabeidzām ar otras bēniņu gala sienas aiznaglošanu. Šobrīd beidzās neapzāģētie dēļi, būs jāpasūta. Paredzēts arī izveidot divviru durvis, lai var piekļūt no ārpuses bēniņiem.

UPDATE – Beidzot saņēmos un atjaunināju Projekta izmaksu uzskaites lapu. Izķidāju visus čekus, kas bija sakrājušies makā un saliku to visu excel tabulā. Varat ievērtēt, kā tad nu tas viss izskatās. Pašreiz projekta kopējās izmaksas mazliet pārsniedz 11,5 tūkstošus latu.

Beidzot laicīgs ieraksts blogā. Pa ilgiem laikiem šī bija tāda nedēļas nogale, kurā iekš jaunbūves uzdarbojos tikai vienu dienu, tas ir, šodienu. Ja tā varētu izteikties – kopā ar Kasparu pielikām sava veida punktu šī gada būvniecības sezonai. Skaļi teikts, bet nu garīgi, iekšēji ir tāda sajūta. Bildes ļoti maz, bet nu viss, ko būtība vajadzētu parādīt, ir redzams.

Bēniņu gala sienas aizklāšana. Tātad šodienas galvenais uzdevums bija ar bannera audumu aiznaglot ciet tā arī neaizmeistaroto, otro vertikālo bēniņu gala sienu. Noārdijām balkoniņu un bez īpašiem sarežģījumiem kā nu tas stingrais audums ļāvās, tā to arī pieskrūvējām klāt. Domāju, ka būs viennozīmīgi labi, jo tagad vismaz slīpās lietavas un sniegs nevarēs iekļūt mājas iekšpusē. Banneris gan ir perforēts, taču domāju, ka tie caurumiņi ir tik maziņi, ka jelkādu nopietnu ūdeni caur tiem izdabūt būs pagrūti. Vēl sakasījām lapas un citu organisko drazu ap mājas perimetru, sanesām “āžus” vienā mājas pusē zem jumta pārkares, kā arī mežā izlīdzinājām bojāto ķīpu kalnus, lai nav tur vietējie Zilie kalni…

View at Picasa

View at Picasa

View at Picasa

 

Drenāža darbojas. Atkal ievērtēju savu pusotrmetrīgo testa bedri – tajā joprojām ūdens nav. Tas vieš cerību, ka drenāža savu darbu dara. Cik ielūkojos kontrolakā, tad, jā – abās pienākošajās caurulēs ir redzams ūdens slapjums. Tātad “atūdeņošanas” process norit!

Tālākie plāni. Tīri teorētiski šķiet, ka neko dižu šogad pie jaunbūves darīties vairs neplānoju. Ja nu vienīgi radās doma, ka varētu pamēģināt kādā dienā vienu ļooooti avantūristisku ideju – sarotēt pusuzmūrēto skursteni par 180 grādiem. Tā kā pirms tam biju “saziepējies” uz kamīna apkuri, tad skursteņa pieslēgums man ir uz istabas pusi. Bet tagad, plānojot normālu malkas katlu, skursteņa pieslēgumu vajag griezt uz saimniecības telpas pusi. Teorētiski skurstenis stāv uz betona pamatnes, uz kuras virsū ir ruberoīds. Attiecīgi, ir cerība, ka prātīgi rīkojoties tas varētu būt iespējams.

Saimniecības telpa – par mazu? Vispār prātu pamatīgi nodarbina jautājums, vai es tajā mazajā saimniecības telpā vispār varēšu ietilpināt malkas katlu, siltā ūdens boileri un, jēēēēē, tonnīgu siltumakumulatoru… Domāju, ka vajadzēs uz istabu rēķina to telpu palielināt. It kā nav bēda un problēma, tikai ceru, ka izdosies atrast pareizo konfigurāciju. Domāju, ka te lieti noderēš Google SketchUp programma.
Un vispār pa ziemu būs ļoti aktīvi jāmēģina padarboties ap apkures sistēmas saplānošanu un aptuvenu satāmēšanu, kā arī būs jau jāpārdomā ūdeņu ievilkšanas iespējas mājoklī, kur un pa kurieni kādas trubas jāvelk un tamlīdzīgi.

Beidzot jauns ieraksts manā blogā. Ļoti atvainojos aktīvajiem sekotājiem par nepieklājīgo pauzi, bet nu, uhh, visādas lietas notikušās pa šo laiku. Sākās jaunā, aktīvā darba sezona biroja darbos, pamanījos i mazliet dīvaini pa vidam paslimot, i puika veiksmīgi palaists bērnu dārzā – un tā nu tā raibā dzīve rit uz priekšu, saulainiem laikakrikumiem mijoties ar pamatīgām jo pamatīgām lietus gāzēm.

Skursteņprocess
Pats pirms apslimšanas pamanījos uzmūrēt skurstenim izvada blokus. Sāku apkārt keramikai arī likt vates siltinājumu – tirgonis teicās, ka tikai sākot no pieslēgumvietas vajag. Izskatās tā, kā bildē redzams. Pagaidām skursteņa pieslēgums izskatās aptuveni 1,4m augstumā no grīdas, kas ir ļoti ok. Ja krāsns būs ap metru augsta, tad izvads kā reiz būs pareizajā, vajadzīgajā augstumā. Tagad nu jāsaņemās kādu dienu un jāmūrē nu riktīgi uz augšu – iespējams, rīt varētu šito procesu veikt.

Jumta latojums
Didzis ar palīgu Arvi vienu dienu padarbojās pie vējplēves un jumta latojuma uzklāšanas.Vējplēves funkcijai tiek izmantota difūzijas membrāna – divi ruļļu 90-nieces un viens rullis ar 130nieci (biezums laikam). Visi trīs plēves ruļļi man no tā paša šīfernieka izmaksāja 59 Ls. Vien varu piebilst, ka defaultā cena šādai membrānai ir 50 Ls rullī.
Gandrīz vienu plakni ar šīm plēvēm un latojumu apstrādāja, tagad palikusi otra puse, kā arī lievenīša jumtiņš. Cerība šitajās brīvdienās kā minimums paveikt šo procesu, taču patiesībā prasās steidzīgi jo steidzīgi tikt pie jumta, jo vajadzētu zem tā sanest ķīpas no krāvuma. Divi lielie brezenta gabali, ar ko tas ķīpu pasākums apsegts, pa šo nepilno gadu ir pilnība izdiluši un nupatās jau sāk līdzināties sietam, kas nozīmē – ķīpas dabon mitrumu. Būs uz šo lietu jāiespringst visai nopietni!

Šīferis
Šodien beidzot ieradās manis iegādātais Eternit Klasika šīferis – 133 loksnes. Par piegādi samaksāju 65 latus – atveda evakuatora tipa auto ar manipulatoru. Šīferis man izmaksāja 668 Ls. Ai, kā daļa cilvēku rauc degunus, bet sakiet ko gribat – man šitais jumta segums pagaidām šķiet pavisam ok. Gluda un kvalitatīva virsma, plāksnes viegli elastīgas, nav nepaceļamas. Krāsa arī ir vienkārši patīkama. Tik pat labi nākamgad karstajā vasarā to nokrāsosim tādā tonī, kāds patīk – nevis kādā no tiem bēdīgajiem ražotāja oriģināltoņiem. Krāsot pašiem ieteica pats Eternit pārstāvis – sanāks gan lētāk, gan glītāk.
Vēl tika atvestas arī skrūves ar speciālām micītēm, ar ko tās loksnes stiprināt pie latām. Vienai loksnei pietiek ar četrām skrūvēm. Vēl kopā ar šīferi atbrauca arī speciāli manam jumtam izgatavotās skārda detaļas korei un vējmalām, kā arī lievenīša jumta savienojums ar vertikālo sienu – šitās lietas 88 Ls. Skursteņa apdari būs jāštuko atsevišķi ar skārdnieku. Prātā paturu iespējamību šogad to skursteni jumtā vēl neiebūvēt – to var mierīgi arī nākamgad izdarīt.

Aicinājums uz brīvdienu darbojienu pie jumta likšanas!?!
Teksts pavisam tiešā formātā – varbūt kādam no bloga lasītājiem būtu interese šajās brīvdienās piedalīties jumta likšanas procesā? Tā teikt, kāds papildus roku pāris nu pavisam par skādi nenāktu! Ir jāpiebeidz latojums ar vējplēvi un tad jau arī nāks interesantākais process – šīfera likšana. Nekā sarežģīta it kā, tik cik vienkārši jāņem un jādara. Ceru, Didzis varēs piedalīties – tad nu noderētu vēl kāds. Ja ir reāla interese, varam runāt arī par ceļa izdevumu nosegšanu no manas puses, par garantētām pusdienām nemaz nešauboties! Anyone?

*Nu re – nepagāja ne četras dienas, kā pēc nelielas “piedraudēšanas” nu varu beidzot atkal pievienot bildes pie saviem bloga ierakstiem! Paldies atsaucīgajam Blogs.lv Help Deskam…

Meistari mājup
Šovakar lieliskie karkasa meistari beidzot aizdevās mājās, jo savu darbu ir paveikuši, respektīvi, karkass ir uzskatāms par pabeigtu. Ehh, ja viens no viņiem nedotos prom uz Skotiju, varētu ar lielāko prieku ikvienam šamējos ieteikt! Vēlreiz viņiem virtuālais paldies par lielisko darbu un kompāniju 2,5 nedēļu garumā!

Lievenis
Pa šodienu tika saliktas durvju un logu vietas, un uzveidots lievenīša karkass, kā arī piebeigti vēl dažādi sīkumiņi. Domāju, varbūt lievenītim jāuzliek caurspīdīgs jumta segums – brālis teicās, vairāk gaismas būšot. Uz sitiena neatradu, cik tas profilētais plastmasas segums maksā.
Nākamais darbs pie karkasa ir jau jumta vējplēves uzklāšana, tad latojuma naglošana un tad jau arī jumta uzlikšana. Vismaz pie tiem darbiem man ir cerība dabūt talkā vienu no meistariem Didžiem!

Skurstenis
Pats šodien ar nelielu zinātāja padomu sāku mūrēt kopā skursteni. Nekad to neesmu darījis, bet, ja kāds paskaidro (jo instrukcijas līdzi nav…), tad jau pa lielam viss skaidrs.
Kādu labu brīdi nodarbojos ar tēlnieka cienīgiem procesiem, jo blokos vajadzēja izzāģēt caurumu kontroles durtiņām. Pašas durtiņas šaurākas, savukārt keramikas atvere platāka, tad nu tur ņēmos ar fleksi, urbi un kaltiņu, lai to lietu smuki nodarītu. Manuprāt, tīri neko sanāca. Bildē var redzēt.
Tālāk ar līdzdoto cementa mūrjavu ķellēju kopā blokus, savukārt keramiku līmēju kopā ar citu speciālo, līdzdoto javu.

Kamīnkrāsns
Papētīju vēlreiz internetā tās Skladova Technika kamīnkrāsnis ar centrālapkures pieslēgumu, kuras man šķiet saistošas (un kuras ir teju vienīgās, ko LV var dabūt), un sapratu, ka skursteņa izvadu var taisīt arī kādu 1,4 metru augstumā, jo krāsnis lielākoties ir ap nepilnu metru augstas, un tas izvirzījums augšpusē dažām ir vien dekoratīva “haube”. Precīzu rasējumu šitām krāsnīm neatradu. Man it kā patīk Diplomat Inox 11B ar 14kW jaudu, bet ja nu vajadzēs pamatīgi taupīt, var arī Komfort 21 modeli izvēlēties. Dzīvē esmu aptaustījis, tīri neko izskatās šitie bulgāru ražojumi.
A varbūt kāds principā var ieteikt cenā līdzvērtīgu, bet labāku krāsni / modeli / alternatīvu?

Rīt stroikā brīvdiena – jāpadara dažādi datordarbi, lai atkal sapelnītu kādu naudiņu nākotnes izdevumiem.

Ēkas tapšanas galerija papildināta ar vienu bildi.

7-ais starp 4678-iem
P.S. Starp citu, šobrīd (raksta tapšanas laikā) iekš blogs.lv platformas, kurā jūs pašreiz atrodaties un kurā ir vairāk kā 4600 blogu, mans salmu mājas projekta emuārs atrodas ūber augstajā 7-ajā vietā. Laikam jau tautiešus interesē šī lieta. Tikai nesaprotu, kāpēc ar to balsošanu par dabīgās būvniecības semināriem tik švaki.. Nobalsoji?

Atbalsts dabīgās būvniecības semināriem
Atvainojos par mazo spamu, taču tas visu dabīgās būvniecības interesentu vārdā. Beidzot tikām skaidrībā ar Labo darbu nopietnajām balsošanas tehniskajām problēmām, un nu arī es laikam mēģināšu uzsākt pakaļdzīšanos pirmajam trijniekam. Tātad - lūdzu nobalsojiet (ja vien jau neesat to paveikuši), un palūdziet atbalstīt dabīgās būvniecības semināru ideju arī savus radus, draugus, paziņas! Pateicos!

Vainags korē
Visai veikli – šovakar tika jau nosvinēti spāru svētki! No tiem gaterī ne pārāk precīzi izzāģētajiem spāru materiāliem meistariem izdevies panākt ļoti labu un līdzenu spāru izkārtojumu – pašiem gandarījums un man, protams, arī! Malači, visai operatīvi ar šito lietu tikuši galā. Ja vien nebūtu mazliet iebremzējiens ar pretvēja plēves sadabūšanu, varētu rīt arī jumta latojumu likt virsū, bet nekas – šī lieta pagaidīs. Ir vēl virkne citu darbiņu pirms jumta.

Tomēr uzlikšu pretvēja plēvi
Jā, šīfera tirgonis man teicās, ka tas plēves cipars nav tik liels – sirdsmieram lai uzliekot. Viņš man ietirgošot 3 difūzijas membrānas ruļļus (kopā 225 m2) par nepilniem 50 Ls, turklāt teicās, lai to skavo klāt pa tiešo uz spārēm, un tad latas virsū. Ja šo lietu var paveikt tā (bez papildlīstēm), tad esmu ar mieru tos nepilnos 50 Ls tomēr investēt un dzīvot pavisam mierīgu prātu par savu jumtu. Piebildīšu vien, ka parastā pretvēja plēve bodēs maksā ap 40-50 Ls viens rullis (75 m2)…
Šitais plēves likšanas pasākums varētu noritēt nākamnedēļas otrajā pusē, neilgi pirms jumta klāšanas.

Manas attiecības ar šīferi
Neuzskatu, ka esmu ietiepīgs, tomēr nevienam mani neizdosies atrunāt no šīfera pasākuma. Man nav šaubu, ka dakstiņš, protams, izskatās lepnāk un “dabīgāk”, taču tas man ir par dārgu un šai jumta konstrukcijai par nepiemērotu – i viss.
Es pie šīfera esmu pieradis – lūk, mūsu dzimtas vecumvecā māja (tai ir ap 80-90 gadu), kura pēc Ķeguma HES izveides tika uzbūvēta kā pagaidu mājele. Un tā šī pagaidu ēka stāv joprojām, tajā izauguši daudzi mani tuvinieki, un arī es daudzas jo daudzas vasaras esmu tajā pavadījis. Un nu jau vairāk kā 30 gadus šīs mājeles jumtu rotā šīferis. Esmu pie tā pieradis, man pret to nav estētisku iebildumu, kur nu vēl racionālu.
Attiecīgi, pilns šīfera jumta komplekts ar skrūvēm un visām skārda detaļām (kori, vējdēļiem utt., izņemot skursteņa apdari) man izmaksās nepilnus 800 Ls. Plus klāt piegāde un augstākminētā vējplēve.

Lievenis
Pie koka karkasa pieder arī lievenis, attiecīgi, lai meistari rīt to varētu uzveidot, man bija steidzami jāiebetonē stabiņi trim lieveņa balstiem. Izraku bedres, tajās iemetu betona sētas stabus, iestellēju tajā armatūras stieni, uzveidoju aptuveni pusotru metru augstus veidņus no tā paša pamatu veidņu saplākšņa, un tad nu līdz vēlai jo vēlai naktij ar lukturīti pierē steidzu ar rokām uzmaisīt betonu, ko sagāzu veidņos iekšā. Veidņus nost ņemšu tad, kad būs skaidrs, ar ko piebērt zemes līmeni zem lieveņa.

Skurstenis
Jā, skurstenis jau ir ieradies manā mājelē. Iegādājos Čehijā ražotu keramzītbloku skursteni ar keramisko čaulu. Pilns komplekts, pat ar visu skursteņa cepurīti no nerūsējošā tērauda, diametrs 20 cm (tā man teicās, ka kamīnam vajag), 6 metrus augsts, turklāt ar ventilācijas šahtu (a ļa Schiedel Rondo Plus) – izmaksāja ar visu piegādi 380 Ls. Rīt ir doma sākt to mūrēt augšā, vien tagad štukojam, kādā augstumā atstāt pieslēguma caurumu, jo pagaidām es nemaz precīzi vēl nezinu, kāda modeļa kamīnkrāsni likšu. Laikam būs jāatstāj ar rezervi pusotra divu metru augstumā no grīdas tas caurums, un pieslēgs to pie krāsns vertikālās izejas.

Lazdas vs. Kārkli
Sāku pamazām domāt, ka ir pēdējais laiks sākt gādāt koka mietus, uz kuriem uzdurt ķīpu pamatvainagu, kā arī, kurus sist cauri vairakām ķīpu rindām kā armatūru. Briti šim nolūkam izmanto lazdu, bet nez man jautājums – vai arī kārkls varētu derēt? Vai arī kārkls principā ir citādāks pēc savas uzvedības un varētu ar laiku taisīt šmuces tais salmos? Es īsti nezinu, bet britos tiešām šim nolūkam izmanto tieši lazdu. Varbūt tas tāpēc, ka viņiem to lazdu tur bez jēgas?

Ēkas ātrās tapšanas galerija atkal papildināta!

Jumta krēsls
Griestu pārsegums nu ir pievārēts. Par laimi iztrūkstošie kokmateriāli tika pievesti visai operatīvi, un griestu pārsegums vakar tika piebeigts. Izskatās gana nikni un izturīgi! Šodien meistari uz zemes sagatavoja jumta krēsla materiālus un vakarā tos uzcēlām augšā. Rīt tad nu tā štelle celsies augšup un, iespējams, jau parīt varēs likt spāres. Un kas zina – 5dien vai 6dien jau spāru svētki.

Sēnes un pamatu stabiņi
Es pats gan piepalīdzu pie šitā koka karkasa procesa, gan arī darbojos ar visu ko paralēli. Piemēram, pusei pamata iekš putuplasta iestrādāju sēnes jeb dībeļus, lai ārējā loksne nekustētos. Vēl esmu pamanījies uzskrūvēt lielāko daļu uzgriežņu sijas turošajiem vītņstieņiem, kā arī ar fleksi apzāģēt liekos galus šiem stieņiem. Ticiet vai nē - it kā sīkums, tomēr baigais laiks uz šito aizgāja.
Šodien savukārt raku bedres priekš lieveņa nojumītes balstu pamatiem. Izraku tranšejas un tajos iekšā iemetu apzāģētus betona sētas stabus. Tajos ieurbu caurumu, lai var vertikāli ievietot armatūras stieni. Rīt jātapina stabiņu pamatu veidņi un jāgāž iekšā pašmaisīts betons.

Skurstenis un jumts
Uhhh, šitās divas lietas man kā bubulis galvā vislaik maļās. Skurstenis mazāk, jo tur it kā nav tik daudz ko štukot. Brālis ieteica uzzvanīt tomēr pašam Schiedelim un paprasīt cenas, jo viņš savai pirtij 5m skursteni par divarpus simtiem dabūja. Es jau bij nobriedis uz čehu ražoto analogu. Rīt ceru tikt skaidrībā. Cena izteiks visu. Skursteni jāuzmūrē pirms jumta likšanas, protams.
Diezgan daudz ar dažādiem cilvēkiem esmu par jumta segumiem izpļāpājies un, godīgi sakot, esmu ieguvis visai pozitīvas atsauksmes un reakciju uz manu ideju likt jaunā šīfera jumtu. Tad nu lai tā notiek! Finanšu ekonomijas nolūkos likšu laikam nekrāsotu, plus, ņemšu lielās “Klasika” modeļa loksnes (~1,98 m2). Tām gan neesot oriģinālo komplektējošo daļu (kores utt.), tās tad no skārda jāpasūta. Nedomāju, ka tā būs baigā problēma. Arī ceru šai jautājumā rīt ieviest skaidrību.

Ēkas ātrā galerija joprojām aplūkojama.

Pa pāris dienām kopš pēdējā ieraksta blogā kopīgiem spēkiem, taču visvairāk darbojoties tieši abiem meistariem Didžiem, mana māja ir tikusi jau līdz griestu pārsegumiem. Tiesa, visi vēl nav salikti, bet darbi norit patīkami raiti. Aizvien jūtos pozitīvi pārsteigts, cik tā māja ir liela. Un kad vēl jumts uz augšu sliesies, uuuuhhhh, būs pavisam kosmoss…

Vainagsijas
Kad visi statņi vertikālie tika salikti, un uz tiem sastellējām virsū mūrlatas jeb manā gadījumā pareizāk būtu teikt augšējās vainagsijas (kronis), tad, paturot prātā meteorologu izziņotos vētras un “tornado” draudus, meistari steidza salikt karkasā slīpos atgāžņus, lai tas pasākums turētos jau daudz pārliecinošāk. Uz savienojumu vietām, kur vajadzīgs, tika pieskrūvēti arī montāžas lentu gabali un vietām arī leņķi. Vainagsijas pie statņiem, kur iespējams, tika pienaglotas arī ar kārtīgām 20cm naglām. Tā teikt, meistari ir izmantojuši labu sajaukumu no visādām karkasa fiksācijas metodēm, lai man tā māja turētos labi un droši.

Griestu pārseguma sijas
Tā kā augšējā vainagsija vietā, tad šodien jau nodarbojāmies ar masīvo griestu pārsegumu siju vietā likšanu. Ar prātu un trim roku pāriem tie 150×220 brusu monstri savu vietu atrada visai ātri. Tad nu līdz vakaram ar atpūtas pārtraukumiem pa vidu uzspējām salikt pusi no šīm pārseguma sijām. Pie abām ārējām vainagsijām brusas stiprinās ar brusu kurpēm, kuras tiek gan pieskrūvētas, gan arī piefiksētas ar vītņstieņiem. Pa vidu uz nesošās iekšsienas brusas gulstas virsū un atrodas blakus viena otrai. Tur tās tiek pienaglotas un kopā saskrūvētas ar vītņstieņiem. Izskatās pavisam labi. Rīt pie šī procesa darbu turpināsim. Piebildīšu, ka daļu no pārseguma brusām mēs kombinējam no 150×150 un 50×150 materiāla, jo kokmateriālu piegādātājs kaut ko mēreni saimsējies aprēķinos un vienu materiālu atvedis par daudz, otru par maz… Klāt vienalga pasūtīju, jo pietrūkās, bet nu daļu kombinējam, lai nestāv process uz vietas.

Ventilācija un skurstenis
Cītīgi štukoju un domāju, kā prātīgāk ar ventilācijas lietām tikt galā. No tā atkarīgs, vai pērku skursteni ar ventilācijas šahtu vai bez. Kopumā esmu noskatījis lētaku Čehijā ražotu Schiedel analogu – keramisko čaulu, kas ietērpta keramzītblokos. Skurstenis (6m garš) man zem 400 Ls izmaksās.
Tad nu izdomāju, ka virtuves nosūcēju, kā arī vannasistabas ventilāciju jālaiž pa taisno caur sienu, caurulē ieliekot gan aizvērtni (varbūt par divus), lai ventilatoram nedarbojoties nenāk telpā aukstais gaiss, gan arī, protams, tajā jāievieto ventilatoru. Tas man likās prātīgās variants, nekā vilkt no virtuves un vannas istabas vismaz 6 metrus garas caurules līdz ēkas viducim, līdz ventilācijas skurstenim. Tualetei – tai gan uz bēniņiem uz augšu ventilāciju jāizveido, kaut kur pie vēja kastes. Savukārt, gaisa pieplūde domājams noritēs caur pakešu logu ziemas ventilācijas spraugām. Plus, nu nebūs jau man tā māja arī ūber perfekti nohermetizēta kā celofāna maisiņš. Mehāniskas gaisa pievades un rekuperatorus vispār neapsveru. Rekur, iekš building.lv foruma biju uzdevis jautājumu – varat palasīties, ko citi saka.

Gaisa pievade krāsnij
Ak jā – vēl izdomājām, ka jānorealizē projektā iezīmētā štelle, kad krāsnij tiek pievadīts gaiss pa grīdā ievietotu cauruli.Tas ir labi gan krāsns vilkmei, gan arī krāsns “neizēdīs” skābekli no dzīvojamās telpas – jo man taču paredzēta kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu. Tā kā man pamatos kā reizi no veidņu distanceriem palicis 50mm caurums – tad to arī domāju lietderīgi izmantot šim gaisa pievades pasākumam. Vien jautājums – vai pa 50mm diametra cauruli, kas ir aptuveni 6-7m gara, varētu noritēt kaut kāda vērā ņemama gaisa pieplūde krāsnij?

Pamatu stabiņi lievenim
Kamēr norit karkasa celšana uz augšu, man jāsarūpē pamatu stabiņi lievenim/nojumītei pie galvenajām ieejas durvīm. Domāju veidot stabveida pamatus. Diemžēl, vietējā būvmateriālu veikalā nebija 20cm diametra pelēkās kanalizācijas caurules – gribēju tādas izmantot kā veidņus. Nospļāvos, dārgās oranžās nepirkšu. Ņemšu un uzveidošu vien stabiņu veidnīšus no sava pamatveidņu saplākšņa. Pēdai zem šiem stabiņiem sadabūju trīs nevienam nevajadzīgus gruntīgus betona sētas stabus. Izrakšu tranšeju, ieguldīšu tos, likšu virsū saplākšņa veidņus, aizrakšu ciet, uzmaisīšu ar rokām betonu, gāzīšu to iekšā. Ielikšu armatūras stieņus un pa virsu būvkaluma staba balstu. Gatavs. Tuvākajās dienās šito jāizdara.

Jumts un šīferis…
Uhh, šitais man tāds āķīgākais jautājums pēdējā laikā. Naudiņas ļoti ierobežotas, tāpēc izlēmām par lētāko variantu – bezazbesta šīferi. Man patiesībā šis materiāls patīk, jo tas ir ilgmūžīgs, izturīgs, smags un lētāks par ikvienu citu tipisko variantu. Populārākās ir Lietuvā ražotās Eternit viļņotās loksnes. Modelis Klasika ir lielas 2 kvadrātmetru loksnes, kuru cena zem 3 Ls/m2, taču vienīgais mīnuss, ka šim modelim nav komplektējošo kores utt. detaļu – tās no skārda atsevišķi jāpasūta, jāizgatavo. Dārgākiem šitā šīfera modeļiem jau ir oriģinālās detaļas… Bet, laikam nav ko ņemties, būs vien jāņem tās lielās šīfera loksnes un skārdu jāpiesūta klāt jau gatavu detaļu izskatā. Šīferi naudas ekonomijas nolūkos doma ņemt bezkrāsainu.

Noskaņas bildes
Šodien vienam projektam, par kuru pavisam drīz uzzināsiet un kura atbalstam aicināšu ikvienu no jums palīgā, uztaisījām fiksās noskaņu bildītes ar salmu ķīpām iekš karkasa. Vienkārši bez iezāģējumiem saliku salmu ķīpas un beidzot arī pats pazīmējos kameras priekšā…
Cilājot ķīpas sapratu, ka nešaubīgi daļa būs jāpārsien, daļa būs baigi jāapzāģē, lai nav robainas, un daļa būs jāizmet meslainē vai jāpaķidā, lai likvidētu pelējuma pēdas, kas radušās mitruma ietekmē (neviena plēve nav mūžīga). Bet būs labi. Sajūtas ir labas tas ķīpas cilājot. Pamēģināju iezāģēt gropi – to var izdarīt ar visparastāko zāģi. Neslikti sanāk.

Visbeidzot, kā jau pāris pēdējos bloga ierakstos esmu ziņojis, ēkas ātrā progresa galerija joprojām aplūkojama.