Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Atkal paskrējusi viena nedēļas nogale. Šoreiz jau raibāki darbi, nevis tikai sienu apmešana. Sīkāk lasīt zemāk. Esmu atjauninājis arī izmaksu tabulu. Un bilžu galerija kā vienmēr zemāk.
Pirms tam vēl piebildīšu (“klusiņām” pazīmēšos), ka ir sanācis ar savu salmu mājas projektu nokļūt augusta “Dari Pats” žurnāla lapās un pat arī uz vāka..
Vēl kāda savdabīga lieta – ļaudīm esot nācies dzirdēt celtniekus “sūdzamies”, ja Googlē  kaut ko meklē par celtniecību, agri vai vēlu nākas uzdurties Lūša blogam. Nez, kā man to uztvert – kā pagodinājumu vai pārmetumu?

Sienu apmešana uz pauzes. Iekšsienām pilnībā ir uzlikts pirmais slānis un nu tām ir jādod kārtīgi pažāvēties – šis process notiek stipri lēni. Lai neveicinātu papildus mitruma rašanos ķīpās, esmu iepauzējis arī ārpuses izlīdzinošās kārtas likšanu. Nāksies pagaidīt. Bet nekas, darāmā netrūkst.

DIY lietus noteka. Kopā ar Didzi noeksperimentējām un uzveidojām pirmo lietus notekas eksemplāru. Divi collīgie dēļi, apstrādāti ar antiseptiķi, iekšpusē pieskavots labs ruberoīds. Kopumā konstrukcija izskatās labi un lietojami, tikai jāuzveido kārtīgi metāla kronšteini, jo šitais pasākums loģiski nav tik viegls kā skārda gabals. Pirms tam uz spāru galiem man jāuzliek arī no seniem laikiem pārpalikušās ranillas strēmeles – tās kalpos kā lāseņi, lai no notekas atlēkušais ūdens nepūdē spāru galus.

Pamatu lāsenis. Pa nedēļu pasūtīju un jau sadabūju skārda lāseņus (50 m, 62 Ls), ko jāliek virs cokola. Pa fikso pāris arī pieskrūvējām pie vainagsijas un jau uzķellējām virsū apmetuma kārtu. Stūrus pats īsti neprotu uzlocīt, pie tiem neķeros, tur kādu prasmīgāku jāpaaicina.
Manuprāt, izskatās neslikti. Tikai lāsenis uzreiz “prot” parādīt, kur putuplasts lejot pamatus ir uzmetis kādu vēderu.. ) Bet nu – vietumis viļņotas taisnās plaknes manā projektā nav nekas jauns..

Tīrīšana / šķembas / rakšanās. Visu sestdienu pavadījām “tīrīšanas” darbos. Kopā ar puikām likvidējām laukā zem plēvēm stāvošās ķīpu kaudzes. Pārliecinoši lielākā daļa aizceļoja uz mežu. Kādas 10 veselās ieceļoja iekšā mājā un “uzkāpa” bēniņos, kur rezervē šobrīd no visiem maniem 600 salmu klucīšiem pāri palikuši vien kādi 25.
Prieks redzēt, ka mājas iekšpuse kļuvusi tīrāka un tukšāka. Gatavojos iepirkt šķembas un, kamēr gaidu iekšsienu apžūšanu, būs jāsāk vest iekšpusē grīdai kādi 25 kubikmetri ar šķembām (98m2 x 0,25cm slānis). Te būs ko noņemties.
Ārpusē, kur līdz šim bija salmu kaudze zem plēves, tagad varēs beidzot plānot kanalizācijas septiķu ierakšanu. Kopā ar vienu traktora saukšanu, gribu izrakt arī vajadzīgo drenāžas tranšeju un tranšeju lietus notekūdeņu trubai ap māju. Vienīgi man neizdodas šobrīd atrast ne-caurumainu gofrēto cauruli uz 11 cm diametru…

Dēļu zāģēšana
Man brālis ar tāds pamatīgs DIY aktīvists, tāpēc šķiet esam nonākuši līdz “mājas gaterim”. Ar speciālu uzparikti, labu motorzāģi, paštaisītu darbvirsmu un pašu baļķēniem, šķiet, man būs laba izdevība tikt pie pašu zāģētiem dēļiem! Pašreiz doma ir speciāli izmantot dēļus ar neapzāģētu malu un naglot tos “trīnītī” – šādā formātā kā minimums aizklāšu ciet jumta galus, bet varbūt arī pat vējkastes.

Jautājums – kā tautieši skatās uz sekojošu ideju!?! Jums mājās ir kāds baļķēns vai kāds nogāžams koks (vienalga kādas “markas”). Atbrauc džeks, nogāž koku un turpat jūsu acu priekšā to sazāģē jums vēlamā biezuma dēļos vai brusās. Uz gateri savu vienu baļķenu parasti normāli neaizvedīsi, bet šitā dēļos turpat mājā var sazāģēt pat ābeli. Vai tāds “pakalpojums” latvietim praktiskajam varētu būt interesants?

Didzis pielaiko lietus notekai ruberoīdu.

View at Picasa

Kopumā neslikts variants. Tikai kronšteinus vajag gana spēcīgus.

View at Picasa

Gatis piebeidz pirmo apmetuma kārtu uz iekšsienām. Palicis visai nedaudz.

View at Picasa

 

Nu re, visas salmu ķīpas no iekštelpām izvāktas un sienas ar pirmo apmetuma kārtu ir apmestas. Tagad jāļauj nožūt kārtīgi.

View at Picasa

Skats uz sanitāro mezglu "centru" :D

View at Picasa

Sienas žūst visai lēni, jo te saulīte iespīd visai maz.

View at Picasa

 

Vertikālā neapmestā josla - tur iefrēzēšu kanalizācijas ventilācijas cauruli, kas ies uz bēniņiem un tur ārā pa gala sienu.

View at Picasa

Tā pati lēni žūstošā siena no cita rakursa.

View at Picasa

Vairs nekādu kaudžu ar "vecajām" ķīpām. Nu ir vieta, kur rakt fonā redzamos monstr-grodus kanalizācijas septiķiem.

View at Picasa

 

Didzis samērīja logus. Šitie cipari tiks doti logu kantorim.

View at Picasa

Pamatu cokola lāsenis. Izskatās gana cilvēcīgi. Vēl pašu cokolu kādreiz vajadzēs ar kaut ko "uzfrišināt".

View at Picasa

Lāsenis 2. :)

View at Picasa

 

"Mājas gateris" in action!

View at Picasa

"Mājas gateris" in action - šodien pirmā kārtīgā eksperimentu diena. Darbvirsma tiek pastāvīgi uzlabota, lai iegūtu labāku rezultātu.

View at Picasa

Sešu vai septiņu zirgspēku Husis nikni dara savu darāmo. Super sajūta - atved no meža baļķēnu un jau pēc brīža tas pārtapis lietojamos kokmateriālos.

View at Picasa

 

Dēļa biezumu taisa pēc vajadzības. Pats domāju izmantot kaut ko starp centimetru pusotru diviem. Starp citu - dēļa virsma daudz gludāka nekā materiālam no īstā gatera.

View at Picasa

Aptuveni piemests "trīnītis" no pāris uzveidotajiem dēļiem. Ja grib, var apzāģēt malas, taču es laikam speciāli izmantošu dabīgos, neapzāģētos dēļus.

View at Picasa

:D Izmantojām spoguļus, lai saulīti "iedabūtu" mājā uz iekšsienām to žāvēšanai. Tad nu arī neliels narcis-pašportrets... Netīrais celtnieks. :))

View at Picasa

 

Jā. Es. Uz vāka. :D (Ja nu kāds vēl tomēr, tomēr nav vēl redzējis... :)))

View at Picasa

 

Pa brīvdienām tā nošeftējāmies, ka svētdienas naktī vairs necēlās roka kaut ko uzrakstīt. Šodien gan arī jau vēls un ir iestājies mērens sagurums, taču pienākums pret bloga lasītāju ir svarīgs! Lūk, situācijas atskaite. (Šķirstāma bilžu galerija ar attēlu komentāriem šī ieraksta beigās!)

Ārsienas – apmestas ar vismaz diviem slāņiem
Visas ārsienas esam kā minimums divās kārtās apmetuši, dažviet arī trīs vai pat četri slāņi jau ir (kur dziļākas bedres). Domājot par iespējām sienu dabūt pēc iespējas līdzenāku, esam kopēji nonākuši pie secinājuma un domas – tā kā dabūt pilnīgi līdzenas sienas ir pārlieku sarežģīti (jo dažviet tad vajadzēs pat 4-5cm slāni uzlikt), tad tās paliks tādas viļņotas, kādas ir. Pie vainas galvenokārt izvirzītās lazdas, kas tika uzliktas salmu sienu stabilitātes iegūšanai. Tagad, protams, jau esmu galvā izdomājis veidu, kā būtu varējis tās lazdas iegremdēt sienā, nezaudējot vajadzīgo funkcionalitāti, bet nu – pēc kara jau visi gudri… Priekš pirmās mājas būs labas arī tādas viļņotas sienas – uz nākamo jau būšu gudrāks.
Tagad kaut kad ir doma ķerties pie noslēdzošā, līdzenā apmetuma slāņa uzlikšanas, kur jāpiestrādā gana rūpīgi. Domāju likt to virsū kā parasti ar ķelli, un kad virsma kādu brīdi jau apžuvusi, kļuvusi mazliet stingrāka, tad plānoju nelīdzenumus un ķelles pēdas izrīvēt ar putuplasta rīvdēli. Virsmu atstāšu matētu nevis pavisam gludu, kā to atstāj metāla ķelle.

Eksperimenti ar krāsu
Jautājums, kas jau labu laiku nodarbina manu galvu – ar ko krāsot/noklāt pabeigto, apmesto sienu, lai apmetumu pasargātu no ūdens uzsūkšanās, taču ļautu tam vienlaicīgi arī elpot. Tā kā gribu saglabāt mālu toni, kaļķa piens vairākās kārtās vai kaļķis ar kazeīnu īsti neinteresē. Lasīju, ka tīra lineļļa arī neesot īsti laba, jo tā tomēr veidojot neelpojošu plēvi (vai tā varētu būt?).

Tad nu nolēmu paeksperimentēt ar pašjauktu krāsu. Visvairāk ņēmu smiltis. Kā pigmentu jaucu klāt oranžo mālu (dabūju no drauga). Kā līmvielu izmantojām svaigi uzvārītu kviešu miltu klīsteri. Un elastīgumam, izturībai piešāvām klāt drusciņ arī lineļļu. Jaucām, ķellējām uz sienas paraugu, tad kāpinājām klīstera īpatsvaru, kas labāk saturēja kopā smilšu graudiņus. Izžūstot krāsa bija tiešām stingra, no klīsterīgākā parauga (bildē labajā malā) smiltis nobirdināt nevarēja.

Izskatās jau neslikti, taču – paņemot ūdens smidzinātāju, uzpūšot virsū un berzējot ar pirkstu, visa krāsas masa nāca nost. Un ūdens bija caur šo krāsu arī daļēji izsūcies cauri līdz apmetumam. Nokasot krāsu ar lāpstiņu, ūdens bija tai ticis cauri līdz māliem. Ok, diennakts varbūt ir par īsu, lai krāsa kārtīgi sacietētu, un arī viens krāsas slānis nav tas prātīgākais variants. Plus, ir sajūta, ka vajadzētu vēl piešaut klāt vairāk to lineļļu. Būs vēl jāpaeksperimentē.

Būs vēl jāparokas un jāpakonsultējas, kā tad uzveidot to labāko krāsas variantu. Būtībā jau varētu iet uz veikalu un pirkt silikāta krāsas vēlamajā tonī un krāsot virsū (šī krāsa elpo (laiž cauri tvaikus)), tomēr kaut kā gribas tomēr pašam mēģināt atrast risinājumu. Vēl brālis domā, ka tik pat labi uz sienas varētu vālēt virsū arī kādus koksnes līdzekļus, kas uz lineļļas bāzes veidoti.

Šodien iesākta iekšsienu apmešana
Man šodien trīs puiši šeftējas pa jaunbūvi. Rezultātā ar vienu slāni ir jau apmesta kāda trešā daļa no iekšsienām. Dabūju šovakar steidzamā kārtā fleksēt nenolīdzinātas sienas, lai uz tām varētu likt virsū mālus. Aparāts dabūja kārtīgi pasvīst, pašam ar rokas jau līkas no procesa, bet nu palikusi nenolīdzināta vien kāda trešdaļa iekšsienu.
Ik pa brīdim pa galvu maļās tramīga doma – ko darīt ar vannas istabas sienām?!?! Ar ko tās apmest/krāsot, lai tās nedabūtu tik daudz ūdens. Ja kādam ir idejas – speriet laukā! It kā ģipša apmetums varētu derēt.

Lāsenis, vējmala, logi..
Vakar beidzot pasūtīju pamatu cokola skārda lāseni, šodien jau gatavs. Rīt savākšu un tad jau būs jāliek virsū. Beidzot arī uz jumta vienā pusē pamanījos uzlikt skārda vējmalu.
Vēl ir doma, ka būtu tā kā laiks pasūtīt logus un durvis, lai varētu apmetumu glīti pielaist pie tiem klāt. Tas būtu tikai prātīgi. Bik jau raustās izdot visu laiku lielāko summu (vismaz 1,5tk Ls), kas maksāta par kaut ko šim mājas procesam – bet nu, agri vai vēlu logus, durvis tāpat vajadzēs un lētāki domāju tie diezin vai ar laiku paliks. Domāju ņemt plastikāta logus ar kāda toņa vai koka faktūras aplīmējumu. Koka logi manās acīs nerullē – vienalga totālā līme, turklāt ik pa pāris gadiem tos jāpārlako utt… Parastos, klasiskos koka logus pētījis neesmu.

Brīvdienās pie manis pieteicās viens interesents, kas kopā ar draudzeni gribētu iemēģināt roku mālu jaukšanā un smērēšanā. Būs viņiem tāda iespēja. Ja vēl kāds grib pievienoties – vienmēr laipni!

Aktuālās bildes aplūkojamas interaktīvas galerijas formātā. Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda…
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Sieta likšana iekšpusē uz finiša pusi
Vēlīnais ieraksts pēc gana garas darba dienas. Šodien nu jau ar diviem palīgiem (Andreju un Kasparu) kopā darbojāmies pie sietu likšanas logu/durvju ailās. Pareizāk sakot, palīgi lika. Rītdienai palika divi guļamistabu logi – pārējie visi ir salikti. Izskatās, manuprāt, glīti un arī siets savas stūru stiprināšanas/noapaļošanas funkcijas veic teicami. Kad logi būs pieveikti, būs jāķeras pie sieta likšanas ārpusē uz stūriem, kur nepieciešams.

Fleksis + zāģa ripa
Es pats šodien nodarbojos ar logu ailu pielīdzināšanu un palodžu līmeņa izlīdzināšanas ar savu uzkombinēto instrumentu – fleksis + zāģa ripa. Lūk, šis te instruments salmu līdzināšanai un “daiļgriešanai” ir pašā reizē. Tiek klāt visiem rakursiem, plus, ātruma un ripas asuma dēļ salmus var pielīdzināt gludus jo gludus (ja vajag). Ar motorzāģi tādu darbu nepaveikt. Tikai jārēķinās ar baigo putekļu griešanos, bet tas man jau vairs nepārsteigs… Kad visi sietu darbi būs piebeigti, plānoju ar šito fleksējamo apiet visas sienas no iekšas un āras un nolīdzināt driskas un nelīdzenumus.

Lāsenis
Rekur, papētīju pamatu situāciju uz vietas, pamērīju, padomāju un kopā ar dažiem ieteikumiem nonācu pie šāda lāseņa skices. Tas ka augšas un apakšās galus skārdniekiem būtu jāatloka – tas tāpat skaidrs. Apakšā tik liela pārkare ir tāpēc, ka vajag…
Slīpums ir 9° un stiprināt plānoju augšpusē tai 3cm daļā. Stiprināšanai nolūkoju iekš Depo tās jumta metālseguma skrūvējamās skrūves – pašas griež caurumu un zem micītes ir gumijas blīvīte. Varētu būt gana ūdensdroši. Un vēl varbūt glupa, bet ideja – tajā tukšajā stūrī zem lāseņa (pie vainagsijas un putuplasta) iepūst kādas ne pārāk pufīgas celtniecības putas. Nosacīts siltinājums un papildus aizlipina šķirbu starp vainagsiju un betona pamatu. Ko sakāt par šādu lāseni? (Jāmeklē, kur to vispār pasūtīt un nez cik tāds maksās..)

Drenāžas plāns
Mums te pie iepriekšējā bloga ieraksta izvērtās mazā diskusija, kā būtu pareizi darīties, lai tie drenāžas tranšejā saliktie oļi neaizsērē ar smiltīm ciet utt. Nu tad atbildēšu uz dažām lietām tepat, nevis tur komentāros.

Kā redzams šajā topogrāfijas plānā, tad vecā Pad.laiku drenāža man tur tiešām ir. Ook, drošvien jau pārspīlēju ar to cauruļu mūžu, taču no 80-ajiem gadiem gribi negribi tiešām jau teju 30 gadi apritējuši. Ok, nav tik būtiski. Es pats neesmu tik vecs, lai zinātu precīzi, kad šamējās tur ieraktas.

Kas attiecas uz oļiem zem drenas caurules – nūū, cik lasīju dažādu info, tad tā it kā tieši arī darot. Kāpēc – to pats laikam funkcionāli izskaidrot nejēdzu. Kāpēc vajag virsū oļus – tas gan man it kā ir skaidrs (lai ūdens no grunts virsmas ātrāk caurulē nonāk). Un jā – nebūtu vēlams, ka tie oļi pieskalojas ar smiltīm. Attiecīgi, jāiepērk ģeotekstils un kāda metra platumā jākrāmē tik virsū, kamēr nav nokavēts.

Bildē iezīmēju, kā es vispār to drenāžas pasākumu esmu iecerējis. Ap māju tā zilā ir ieraktā drena. A pa vidam pļaviņā it kā bija domāta drenāžas caurule, lai arī tā pļava drenējas. Bet nūū – var jau varbūt tur likt arī kaut kādas necaurumainas kanalizācijas trubas, lai viss ūdens apjoms mauc pa taisno uz grāvi. Kanalizācijas caurule gan sanāks dārgāk..
Tā oranžā – ir vēl jāierok lietus noteku savācējcaurule (8cm diametra sarkanā elektrības gofra), kas ceļam otrā pusē pievienojas pie aizejošās drenāžas un rullē prom visu jumtūdeni uz grāvi. Jautājums vispār – vai uz manu 200 m2 jumtu varētu pietikt ar vienu noteku katrā jumta plaknes stūrī?? Tobiš, vai tā noteka spēs norīt gāzienā to ūdens apjomu?

Šodien biju aizbraucis uz Preiss Būve veikalu, lai palūkotos metāla sietu, ko izmantot apmetuma armēšanai. Biju nodomājis aplūkot sešstūrainos Hexanet žoga sietus, ko parasti izmanto putnu vai mazzvēriņu nožogojumu izveidē, taču viņiem uz vietas vairs nebija neviena īsti normāla parauga. Turklāt arī cena caurmērā tādam sietam tomēr ir vismaz 2 lati par m2, kas ir visai sālīts pasākums…

Siets “made in China”
Tas, ko es atradu, un gribēju atrādīt, paprasīt, ko tauta domā par šādu sietu (bildes klikšķināmas)? Ķīnā ražots pītais metāla siets, nav cinkots – teicami rūsē. Acs izmērs, kā jau bildē redzams, diezgan smalks. Stieple plus mīnus tāda stingra liekas, labāks par to mēģināto Rjabicu ir noteikti. Cena aptuveni 1 lats par m2. Izklausās jau ievērojami sagremojamāk. Tas, kas māc bažas – kā to sietu piestiprināt pie koka statņiem, lai to varētu nostiept? Problēma tajā, ka siets ir pītais, tas gana labi izirst. Un ja pie sieta sākummalas ieskrūvēs skrūvi, tad tas gluži vienkārši izirs. Vienīgā doma bija izmantot skrūvi ar gana platu paplāksni, kas piespiež abu virzienu stieples zem sevis.

Ko sakāt par šādu “čainīzeri”? Baigi gribētos jau šajās brīvdienās ķerties pie sieta nostiprināšanas.

Lāsenis
Plus vēl aktīvi jāsāk domāt par lāseni, kuru arī obligāti jāuzliek pirms sienu apmetuma mešanas. Uzreiz arī tautiešiem jautājums, vai šāds lāsenis, kāds attēlā atzīmēts ar melnu līniju, varētu būt tā pareizā, īstā formas konfigurācija?

Stiprināt pie vainagsijas naivi domāju ar skrūvēm tai pirmajā L veida leņķī skatoties no augšas uz leju – pašā stūrītī. Man draugs no viena rūpnieciskā metālkantora piedāvājās tādu savā kantorī uzlocīt no 2mm cinkotā metāla. Perimetra garums man bik zem 50 metriem sanāk – par šitādiem dzelzīšiem viņš prasa 120-130 Ls. Pagaidām nav sanācis pie riktīgajiem skārdiniekiem painteresēties, ko šamējie par tādu lietu prasa.

Līmjavas apmetums uz pamatu cokola
Šodien pamanījos kādu laiku pavadīt būvvietā, līdz ar to noeksperimentēju ar pamatu cokola apmešanu. Man būtiski ir pasargāt putuplastu no saules UV staru iedarbības, tāpēc meklēju variantus, kā šo pamatu siltinājumu apmest. Tā kā nez ar kādu klasisko dekoratīvo “biezpiena” klāšanu nodarboties neplānoju, ņēmu gluži vienkāršu līmjavu, kuru standartā paredzēts ķellēt virsū uz putuplasta un uz kuras pēc tam parasti līmē apmetuma sietu (ProContact). Ņēmām ar sievu divatā un vienu 25 kg maisu izķellējām gandrīz pa vienu pamatu cokola plakni. Sākumā gribējām smalki, gludi, bez rievām, bet tad sapratām, ka nav tik vienkārši. Prakse, prakse vajadzīga. Ķellējām kā mācējām, rieviņas pēc tam pieslīpēs ar smilšpapīru. Ļausim sacietēt un tad pabakstīšu ar pirkstu, lai saprastu, cik tas slānis ir izturīgs. Iespējams, būs vēl jāuzklāj kādu grunti vai krāsu, lai tā java neuzsūc mitrumu. Ja tas viss izdosies – būs sanācis lēti, vienkārši un, galvenais, funkcionāli.

Lāsenis
Vēl manu prātu ik pa brīdim nodarbina lāsenis – tā detaļa, ko liek starp pamatu cokolu un apmetuma apakšdaļu. Teiksim tā, apzinos, ka to lāseni, ticams, vajadzēja uzstellēt pirms salmu ķīpu uzkrāmēšanas, bet nu – situācija ir tāda, kāda tā ir, attiecīgi cenšos izdomāt, kāds varētu būt lāseņa profils tagadējā situācijā. Draugs Kaspars man uzzīmēja aptuveni šādu variantu, kādu varat aplūkot tepat bildē. It kā liekas neslikts variants, var piestiprināt arī pēc salmu ķīpu uzlikšanas un funkcionāli it kā arī pilda savus uzdevumus. Vai kāds var sniegt kādu viedokli vai labāku ieteikumu?
Plus, būs jāaptramda visus zināmos skārda detaļu kantorus ar cenu aptauju. Viens cipars man jau ir zināms par šitādu detaļu izgatavošanu no 2mm skārda (ap 170 Ls un plānāks skārds tur nav), bet gribētos cerēt, ka kāds skārdkantoris varētu arī ko zemāku piedāvāt.

Sienu apmetuma diskusija
Man ar lasītājiem jau tepat komentāros aizsākās diskusija par salmu sienu apmetuma tematu. Vilnis jautāja, kāpēc vispār izvēlos tik nepārliecinošo un cimperlīgo mālu, ja kaļķim ir daudz vairāk labo īpašību. Nevaru nepiekrist, tāpēc iekš bulding.lv foruma izveidoju veselu sarunu tematu, kur tad nu ir iebiruši dažādi komentāri un viedokļi. Arī pats vēl palasījos savas salmu būvniecības grāmatas. Izsecināju, ka mālu parasti izmanto tāpēc, ka tas ir lēts un viegli pieejams, bet čakars un rūpes ar to ir nešaubīgi lielāks. Tā kā man šogad ar laika resursiem līdz ziemai sāk palikt aizvien bēdīgāk, ļoti nopietni apsveru iespējamību ārpusi apmest ar mašīnapmetumu – turklāt kaļķa. Respektīvi, izmantot profesionālu iekārtu, lai to sienu ātri dienas divu laikā apmestu un varētu pēc tam mierīgu sirdi nesatraukties, vai rudens lietavas / ziemas sniegi nedara pāri manām neapmestajām sienām. Palasiet, lūdzu, arī jūs building.lv forumā redzamo diskusiju un izsakiet savu viedokli.

Piebilde – tiem, kas satraucas, ka mana projekta nosaukumā tacu ir minēti māli, saku – satraukumam nav pamata, jo kā minimums iekšsienas gan man gribētos no māliem veidot, un ir doma arī apsildāmo klonu no šī patīkamās krāsas materiāla uzveidot.