Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Uhh, nesanāk laika un lustes kaut ko ieklabināt, bet nu – tomēr saņēmos. Te būs, iespējams, mazliet haotiska, taču tomēr situācijas atskaite.

Sienas saliktas – trūkst pedējā rinda
Ir tā, ka divi noalgoti vīri četrās dienās ir salikuši visas sienas – visur palikusi nesalikta vien pēdējā, augšējā rinda. Tur vajadzīga atsevišķa pieeja ar tiem maniem domkratiem. Vīri jau noeksperimentēja – pat ar vienu domkratu presējas labi, un pēdējā rindā varēs iedabūt pat veselu ķīpu bez baigākā sadisma. Attiecīgi, šajā nedēļas nogalē domāju pie šī procesa piestrādāt, lai varētu teikt, ka sienas ir saliktas pilnībā. (Bildes neattēlo pēdējo situāciju, tas ir starpposms.)

Vīri arī izdomāja gana interesantu sienu stabilitātes panākšanas metodi – ar vertikāliem kokiem, kas man palika pāri no kaudzes priekš dzīšanas ķīpās iekšā. Šos mietus ar stiepli pa diagonāli pievelk pie koka karkasa. Grūti “uz papīra” raksturot. No vienas puses attiecīgi stabilitāte panākta, jāskatās, kas no otras būs. Pamēģinās dzīvē, tad arī noziņošu, kā izdevās. Jānostiprina visas vietas, kur siena švunkājās un tad jau pasākums gatavs! Domāju, nebūs tik traki ar to stabilitāti.

Slapjums
Jā, pavasarī par gruntsūdens daudzumu savā apbūves gabalā es noteikti nevaru sūdzēties. Pat pamatu iekšpusē smiltiņas ir slapjas un zampīgas. Bet – ņemot vērā, ka apbūves gabals nav drenēts un viss uz jumta uzkrātais sniegs tikai pirms nedēļas pusotras nonāca nost un turpat pie pamatiem izkusa, tad nu galīgi nav brīnums, ka ir tā kā ir. Ar brāli jau izkalām drenāžas plānu – U veidā ap mājas perimetru ierakšu jau nopirkto drenāžas cauruli, pie tās pieslēgšu jumta notekas (kas to zin, kad tādas vēl uzstellēšu..), un tad šito visu pasākumu jāslēdz klāt pie garākas drenāžas, kas iet prom uz lielo lauku slīpumā uz leju. Domāju, ka pēc šitāda pasākuma būs pavisam ok.

Un tad jau var pēc kārtas ķerties pie tālāko, saplānoto darbu īstenošanas.

Stabilitāte un sienu vēdināšana – Pieņemsim, ka sienas beidzot būs saliktas. Tad jāpanāk sienu stabilitāte. Tad, domāju, jāļauj tām sienām pavasara saulītē un vējiņā izvējoties, cik nu var, lai dabūtu laukā lietus mitrumu, ko tās dabūja likšanas laikā.

Bēniņu gala sienas - Tad ir doma, ka vajadzētu tā kā aiztaisīt ciet bēniņu gala sienas. Ideja ir izmantot dēļus ar neapzāģētām malām un likt tās tā saucamajā “trīnītī”. Šķiet, tas varētu būt viens no racionālākajiem, finansiāli izdevīgākajiem un arī izskata ziņā nebūt ne peļamākajiem variantiem. Ja ir kāds cits ieteikums – ar lielāko prieku uzklausīšu!!

Cokola apmetums – Pirms vai pēc bēniņu sienas vajadzētu savest kārtībā cokola apmetumu. Jāpērk apmetuma siets, līmjava un jāvālē to visu virsū uz cokola putuplasta. Pārāk ilgi jau tas ir nostāvējis bez aizsardzības. Uz aci gan izskatas, ka nekas slikts tam nav noticis – ekstrudētais ir laba manta. Iesākumam mierīgi palikšu pie līmjavas finiša kārtas. Pēcāk, ja sagribēsies, varēs krāsot, likt “lietutiņu” vai sadomāt vēl nez ko.

Cokola lāsenis – Tad vajadzētu pasūtīt pie skārda meistariem un pie cokola, pareizāk sakot, pie apakšējās vainagsijas pielikt lāseni. Tas iet pāri cokola apmetumam, bet augšējā daļa paliks zem sienu apmetuma.

Pamatu slīpais putuplasts -Nezinu, kurā precīzi momentā, bet kādā (sausā) brīdī būs jāizveic rūpīgs un uzmanīgs pamatu perimetra atrakšanas process, lai saliktu slīpo ārējo putuplastu pamatu izsaldēšanas aizsardzībai.  Jārok vaļā pakāpeniski un ne līdz pašai apakšai, lai putuplasts nesadomā “pastaigāties”. Čakars ar šito draud ne pa jokam, bet ko vajag, to vajag…

Sienu līdzināšana, stūru un logu/durvju ailu apdarināšana – Šitais process varētu būt visai “jautrs”. Vispirms pa perimetru visai mājai apakšpusē būtu jāuzliek metāla siets, lai no grauzējiem varētu pasargāties. Visas sienas pēc iespējas jāizdauza, lai būtu tik līdzenas cik var. Jāņem ar elektrozāģi vai kādu citu instrumentu – jāšņikā nost liekie, uz āru izvirzītie salmi. Tad jāliek virsū siets arī uz sienām, kur ir pārak lielas iedobes un tamlīdzīgi (piemēram, pie slīpajiem statņiem), jābāž aiz tā sieta salmi kārtīgi. Arī gar visām logu un durvju ailēm jāliek sieti, lai panāktu kaut kādu formu stenderēm. Kad tas viss izdarīts, var beidzot domāt par apmetumu – iesākumam no ārpuses, un joprojām, ticamākais, plānoju to darīt ar kaļķi mašīnapmetuma formātā – nevis manuālajā formātā krāmēties ar mālu.

Drenāža, kanalizācija un ūdens apgāde - Paralēli visiem augstākminētajiem procesiem būtu arī jāsāk štukot un rakāties pa zemi arī šo ūdens pasākumu jomā. Drenāžu jau aprakstīju pie Slapjuma tēmas. Kanalizāciju laikam labāk neeksperimentēt – jāliek kārtīgs plastikāta septiķis vai betona grodi – jāskatās, kas izdevīgāk. Ūdens apgāde, jāmeklē ūdens ieguves vieta un jātaisa spice…

Nu tā lūk. “Neliels” darbu plāniņš ir – atliek tikai to visu pakāpeniski īstenot. Laika prognozes šiem uzdevumiem man nav nekādas. Tad jau manīs. Lai mums izdodas!

Šodien vismaz lielāko dienas daļu bija normāls laiks, līdz ar to ir noticis arī kaut kāds progress. Vispirms jau gan būtiski piebilst, ka “pateicoties” vakardienas nejaukajam laikam – trīs palīgi pie manis ciemos neieradās. Neko darīt. Toties šodien gan, kā jau pieteicies, atbrauca ciemā ekobūvniecības interesents un kokdarbu amatpratējs Didzis. Tad nu devu šamējam rokā savu labo Fiskar lāpstu un kopā ķērāmies pie darba.

Ūdens vada caurule ierakta
Pa šodienu izrakām centrālās nesošās sienas pamata tranšeju. Tajā izveidoju padziļinājumu un, kā redzams bildēs, ieguldīju tajā melno, cieto ūdens cauruli, kuru aizlocīju talāk jau pa padziļināto kanalizācijas tranšeju uz mājas dienvidrietumu stūri – un turpat arī atstāju visu pārējo rulli. Tā teikt, līdz brīdim, kamēr atradīšu akas/spices vietu un sākšu rakt uz to tranšeju caurules ieguldīšanai. Vismaz iesākumā paredzu pieturēties pie metra dziļuma caurules ieguldīšanai – lai neaizsalst. Otru galu aptuveni 80 cm garumā atstāju rēgojamies ēkas viducī, kur būs utility jeb saimniecības telpa.

Austrumu sienas tranšeja izrakta
Didzis noraka līdz vairāk kā pusei, es savukārt spītējot vakara lietum piebeidzu austrumu sienas pamata tranšeju – 55 cm plata un 100 cm dziļa, kurā no ārpuses gulsies 2x50mm ekstrudētā putuplasta plāksnes (kā veidņi un siltumizolācija), pa vidu 45 cm platumā un 50 cm augstumā šķembas, savukārt iekšpusē uztaps veidņi no laminētā saplākšņa. Tranšejas sieniņas stingras un izturīgas, taču, protams, ja pieiet pa tuvu pie malas ar pēdu, var tomēr iebrukt. Bet nu – so far so good.

Rītdienas plāni
Lai nebūtu jābesījās ar paša un instrumentu slēpšanu no lietus, uzcēlu turpat nojumīti. Arī pret sauli palīdz, ja grib atpūsties. Rīt centīšos savienot kopā caurules un ieguldīt to kanalizāciju, kā arī pēc tam turpināšu rakt pamatu lentas tranšejas un noteikti gan jau pamēģināšu iestellēt vietā kādu putuplasta plāksni.

Paldies, Didzi, par interesantajām sarunām, padomiem un palīdzību!

Šodiena nepagāja tik raženi, kā biju domājies, taču pāris labas lietas notikušas noteikti. Palūkojos uz smilšu spilvenu – pa šito laiku, kamēr uz priekšu neko ārēji pamanāmu neesmu darījis, lietavu dēļ smiltis izskatās visai forši sablīvējušās. Rīt rakšu, redzēs, kā būs – birs nost vertikālā tranšejas maliņa vai nē.

Trenēju ādermeklēšanu
No rīta kopā ar zinošu cilvēku apguvu āderu, enerģētisko lauku, kā arī akas vietu un avotiņu meklēšanas iemaņas. Kā teicās mans skolotājs, tad man šīs lietas uzrādās ļoti labi, tik vien man pašam ir jāsaprot, ko bez ierastajām uguns un ūdens āderēm manas rīkstes vēl uzrāda, un kā tieši tās dažādajās situācijās uzvedās. Šī lieta un spēja ir jātrenē, jāattīsta jutība, bet arī tagad tās tipiskās pamatlietas rāda ļoti labi. Pašam prieks! Ar laiku varēšu izveikt arī korekcijas. Bet nu tagad priekšā uzdevums atrast sev labu spices/ūdens ieguves vietu. Mājas perimetru vēlreiz pābaudīju – izskatās, ka esmu visai labi to padarīšanu iegrozījis.

Šķembas iepirktas un atvestas
Šodien no tiem pašiem smilšvedējiem Dzelmēs pasūtīju un par laimi arī šodien dabūju – šķembas, 12 m3, maksāja 5,28 Ls/m3 + 15 Ls transports. Pēc izskata tīri ok, bet nu man godīgi nekad nav bijusi darīšana ar šķembām. Zinu, ka skaitās 40-70mm frakcija. Uhh, pēc skaņas šis šķembu izvadāšānas process būs nepatīkamāks nekā smiltis, jo dzelzs lāpsta pret akmeņiem ne visai patīkami skan. Bet nekas. Jāuzmeistaro kaut kāda koka stampa/bliete, ar ko to pasākumu iekš tranšejas pieblīvēt.

Iepirkta drenāžas caurule
Šodien tepat Lielvārdē palūkoju – nē, tikai drena ar kokosšķiedras filtru un turklāt man nesaistošā izmērā. Braucu uz Ogri – iepirku trūkstošos kanalizācijas pusmetriņus. Atradu 80mm drenu ar ģeotekstilu – 1,75 Ls/m … Sālīti. Nospļāvos, otro reizi mūžā piezvanīju uz 1188, lai uzzinātu Salaspils “Ģeosintētika” kontaktus. Tur arī dabūju 50 metru rulli ar 100mm drenāžas cauruli ar melnu ģeotekstilu par 1,30 Ls/m. Uzkrāmēju uz jumta un rullēju mājās. Viss veiksmīgi!
Vien pēc tam aizdomājos – vai nebūs tā, ka šķembu lentā tā drenāžas caurule no betona svara varētu saspiesties?!? Rubble trenchos gan parasti tiešām liek, bet kaut kā tomēr šāds jautājums radās. Maybe tomēr jāliek ārpusē virs slīpā putika? (Ir redzēts tāds variants salmu mājas pamatu drenāžai).

Sviedu jauno medu
Uhh, sen nebij darīts, bet nu palīdzēju neilgu brītiņu pašā vakarā mammai (viņa ir rūdīta biškope) izsviest trīs desmitus ar medus kārītēm. Šitā šosezon jau otrā svaigā medus sviešanas tūre. Attiecīgi, ja kādam šitā lieta no mūsu ilggadējās medus saimniecības interesē – droši ziņojiet ( 1L = 6,5 Ls un ir arī citi tilpumi)! Varu pat uz Rīgu vai pa ceļam no Lielvārdes uz Rīgu aizgādāt! Gards šis zeltainais brīnums ir noteikti!

Pirms atskaitos, kā man veicies ar darbiem, noziņoju – tepat augšā zem virsraksta varat atrast jaunu bloga sadaļu – projekta izmaksu uzskaite. Manuprāt, nosaukums izsaka visu.

60 kubikmetri smilšu
Nu tā – šodien kārtīgi padarbojos un šķiet, ka varētu teikt – smiltis esmu savedis vajadzīgajā augsutmā. Tātad, pašreiz būvbedrē ar savām rokām, (plus nelielu cita roku pāra palīdzību), lāpstu un ķerru esmu savedis un ar blieti sablietējis 60 kubikmetrus ar smiltīm (5 kravas).

Turpinu blietēt
No rīta jau domāju, ka būs jāsūta vēl vienu vai divas kravas, tomēr izfunktierēju, kā iztikt ar esošo apjomu un, re, sanāca ar. Līmenis vairāk vai mazāk šķiet ir panākts, nav jau tik gluds kā galds, bet “saiģot”. Vēl jo vairāk, šķembas tāpat pa virsu vēl 15cm slānī jāgāž un jāblietē, tāpēc smiltis jau nav jēgas baigi, baigi precīzi pielīdzināt. Tagad tik paslapinu smiltis un blietēju. Rīt atkal slapināšu un blietēšu. Tā teikt, bliete ir vēl uz abām dienām, tad nu vālēšu pāri vēl vairākas reizes, lai toč labi sasēžas šitais pasākums.

Citi darbiņi
Rīt, kā jau minēju, blietēšu, bet vēl plānoju izveidot kārtīgus koka pārliktņus, uz kuriem būvasu striķīšus kārtīgi nostiept, citādi pašreiz izmantotie alumīnija profili pie kārtīgākas striķīša nostiepšanas lokās. Vēl jānopļauj zāle ap būvbedri, iespējams, jāaizvāc palielās akmeņu kaudzes, kas atbraukušas pie mums kopā ar smiltīm. Un tad jau, iespējams, sākšu mazliet atrakt tranšejas. Kamēr vēl nav sagādāts putuplasts un šķembas – baigi precīzi rakt tranšejas nevar, citādi pastāv risks, ka tās var aizbrukt.

Nu tā, beidzot tomēr saņēmos ierakstīt kaut ko. Īsti ar laikiem un spēkiem nesanāk. Nē, tik traki uz priekšu visi procesi nevirzās, bet tiešajos darba pienākumos gan netrūkst darāmā. Pēdējo weekendu sīcim bija dzimšanas dienas tusiņš, tāpēč tai laikā ar nekas īsti nenotika. Tad nu beidzot atskaitos, kas noticis uz šo momentu.

Urrā – būvatļauja rokā
Pēc būvatļaujas pieprasījuma iesniegšanas pacentos atrast kantori, kas man varētu nokārtot būvnieka obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Brokeru serviss man šitādu polisi no IF operatīvi un eleganti sarūpēja uz vienu gadu – maksāja šis pasākums 15 Ls. Manuprāt, teicami. Attiecīgi, šodien biju saņemt savu pieprasīto būvatļauju – un tā nu man ir rokā un visi procesi nu jau var notikt pavisam oficiāli! (Bet līdz šim jau es neko nemaz arī nebiju tur darījis, vai ne?! )

Vēl pārītis smilšu kaudžu nolīdzināts
Pa šo laiku pamanījos pasūtīt vēl divas smilšu kaudzes (76 Ls par 24 m3), kuras ar viena no būvbedres izracējpuiša palīdzību esam nolīdzinājuši (10 Ls par dienas darbu). Rīt piebeigšu bik nianses un vālēšu virsū atkal uz trim dienām iznomāto vibroblieti. Un, šķiet, ka lai piebeigtu smilšu slāņa uzbēršanu līdz nepieciešamajai atzīmei, būs vēl vienu, iespējams, divas kravas ar smiltīm jāpasūta. Ceru, rīt to paveikt un pa brīvdienām piebeigt smilšu epopeju. Un tad jau varētu sākt ķerties pie tranšeju pasākuma un šķembu sagādes priekš “rubble trench”.

Visādu būvmateriālu sagāde
Uhh, nevaru saņemties šito lietu iekustināt, bet vajag! Esmu vismaz sazvanījis un atradis, kur dabūt jau impregnētus kokmateriālus par 95 Ls/m3 un ar ļoti lētu piegādi. Visur citur viennozīmīgi dārgāk, turklāt neimpregnēti materiāli. Šitam procesam obligāti jāizdomā, kur tos atvestos 12 m3 nolikt tā
Tālāk vajag pasūtīt un sagādāt putuplastu vertikālajam pamatu veidņu pasākumam, un izdomāju, ka iekšpusē veidņiem būs jāiepērk tomēr OSB vai finieris, ko sazāģēšu 40cm platās joslās. Ar ķīpām kā iekšējiem veidņiem tā pamatu lentas iekšmala varētu sanākt visai nelīdzena, nesmuka. Nez, naivi liekas, ka pēc tam tās veidņu plāksnes tik pat labi var arī ielikt griestu pārsegumā ar cementaino pusi uz augšu.

Jāplāno veikli komunikācijas
Pirms tranšejās vālēt iekšā šķembas, noteikti vajadzētu zemē sarakt komunikācijas un drenāžu. Pagaidām funktierēju, ka kanalizāciju / elektrību / pamatu drenāžu es varētu no mājas perimetra laukā dabūt puslīdz pa vienu tranšeju, ievietojot minētās lietas dažādos līmeņos. Šito jāapsmadzeņo un vispār jāsaprot, ko kādos dziļumos jārok. Ūdeni gan nāksies “pierakt” no citas puses, jo spices vieta, domājams, neatradīsies tai pat virzienā, kur septiķis.Sarēķināju, ka vajadzēs ap 50m drenāžas caurules ar ģeotekstilu, elektrisko kabeļu gofru ap 35 m, melno PE ūdens cauruli 50m un kādus padsmit metrus ar oranžajām, savietojamajām kanalizācijas caurulēm. Izprotu, ka katrai izlietnei / vannai / podam ir labi savu aizvadu uzlikt (sanāks 6 gab.). Uhh, nevar pat īsti saprast, ko un kādā secībā vajadzētu darīties, bet nekas – pamazām, pa mierīgo un būs labi.

Elektrības pieslēgums un karkasa meistars
Vēl šodien apzinājām, ka, lai dabūtu tur savu elektrības skaitītāju, jāraksta kārtīgs pieteikums, kuru Latvenergo mēnesi izskatīs, sastādīs tāmi utt. Ehh, nez cik man tāds pasākums izmaksās?!? Ir kādam nojausma? Steigas gan ar šito nav, jo ar pagarinātaju mierīgi varu nodrošināt elektrību būvniecības procesam.
Un vēl drīzumā jāsak saprast, kur atrast sakarīgu koka karkasa meistaru. Brigādi atļauties nevaru/negribu – labprāt pats gribu piedalīties šajā procesā. Brālim bij paveicies priekš savas pirtiņas no Aizkraukles dabūt meistaru, kas kopā ar šamējo karkasu saveidoja. Es ar tāpat gribētu – ticu, ka man tas process, kad redzi, kā slienas uz augšu mājas aprises, varētu ļoti patikt.

Puiši divas dienas kārtīgi parakušies un pusi augsnes no paredzamā būvplača norakuši. Domājams atlikušajās divās dienās lieta tiks pabeigta līdz galam. Bedres platība tiešām liela un noraktās augsnes kaudzes ar pa visvisādām vietām jau izvadātas un ar tās turpmāko “izvietošanu” būs ar vien sarežģītāk.

Vakar biju beidzot pie sava arhitekta – atdevu visus jauniegūtos dokumentus (līgumu, pilnvaru, Zemesgrāmatas nostiprinājumu, vides tehniskos noteikumus un topoplānu) uz nokopēšanu. Varbūt, ka šonedēļ jau sanāks iesniegt gatavu projektu būvvaldē uz izskatīšanu. Jēēē, beidzot kāds taustāms progress.

Nupat arī jāsāk meklēt kādu konkrētu interneta bodi, kurā iepirkt uzreiz kaudzīti ar vajadzīgajiem materiāliem – apjomā ceru atlaidi dabūt, plus piegādās visu vienā piegājienā. Būs nu jāpēta pamatīgi. Arī kokmateriāliem, betonam, smiltīm un šķembām jāmeklē izdevīgākie piegādātāji.

Šodien laukā tik fantastiski silts laiks – tā vien būtu varējis ņemt rokā lāpstu un rakt pamatu bedri…

Beidzot aizbraucu uz savu lauku zemīti palūkoties, ko tad pavasara ūdeņi darās manā būvgabalā. Brālis teicās – labākos skatus nokavēju – tik vien sanāca, kā konstatēt, ka mana ziemā raktā “ģeoloģiskās izpētes” bedre ir jau par sprīdi no augšas tukšāka ar ūdeni. Pirms nepilnas nedēļas ūdens līmenis pļaviņā bijis tāds, ka bedri neredz. Pabakstīju to ar koku – pusotrmetrīgā bedre par 70% aizplūdusi ciet ar smilšu putru, kurā to mietu varēju iedurt līdz pat apakšai. Nez, laikam jau tiešām plūstošās smiltis sanāk tur apakšā, jo bedres malas nebija iebrukušas. Bet, lai vai kā – pamatu tranšeju vienalga dziļāk par kādiem 40 cm nerakšu un plānoju veikt uzbērumu – tā kā būs labi. Vēl aprunājām ar brāli domu ieviest turpat gar pļavu kārtīgu drenāžas noteku, jo blakus tur ik pavasari un rudeni ir dikti slapjš.

Apskatīju salmu krāvumu – patīkamā kārtā pat apakšējās ķīpas, kas nav pilnībā nosegtas, izskatās visai labi un sausi. Arī zem plēves vējiņš vēdinās pietiekami labi, tā kā kopumā domāju mans galvenais būvmateriāls būs gana labi pāziemojis šo ārkārtīgi sniegoto ziemu un slapjo pavasari. Jādomā, kur nobeidzināt un kā izmantot atvestās 70 riepas, kuras biju paredzējis pamatiem izmantot, un jāpārkrāmē bluķīšu un baļķīšu krāvums, kas kā reiz atrodas uz mājvietas pleķīša.

Tad nu bik pagaidīšu, kad ūdens līmenis bedrē nokritīsies, zemīte paliks sausāka – un tad jau varētu arī mēģināt štukot par kaut kādu rakšanu. A par dokumentiem – par tiem jau pastāstīju, tagad būs gaidīšanas režīms.

Neliels progress un rokasbremze
Uhh, kādu brīdi neesmu rakstījis. Pa lielam varētu teikt, ka arī tāpēc, ka nekādi baigi aktīvie procesi nav notikušies. Ja vien neņem vērā pēkšņi atnākušo, gaidīto pavasari un aktīvu meitiņas auklēšanu. Bet nu – šodien, varētu teikt, beidzot ir progress (un arī norauta rokasbremze).

Vēl mēnesis dokumenta gaidībās
Biju uz Būvvaldi dabūt Plānošanas un Arhitektūras uzdevumu (PAU) – skaisti. Samaksāju 12 Ls. Nebūs pa dažadām iestādēm nekur jāstaigā, nekādu prasību it kā “nav” – vienīgi jādabon Vides un dabas aizsardzības tehniskie noteikumi, jo apbūvējamais zemes gabals ietilpst Daugavas aizsargjoslā, kas ir laikam kādi 500m no ūdens. Un te tad arī ir tā norautā rokasbremze – pēc iesnieguma iesniegšanas Valsts vides dienestā šo noteikumu sagatavošana prasīs vien “nieka” mēnesi. Ne vairāk un ne mazāk – MĒNESI!!! Kaut kāds vājprāts… Būtu zinājis, ehhh, sen jau būtu pieprasījis PAU un šito “mēnešmurgu” pārdzīvojis. Tagad – nav variantu. Domājams, pēc Lieldienām uzreiz braukšu, iesniegšu pieteikumu. Sasodīts, sasodīts – pavasaris klāt un nu mēnesi gaidīšu!!*

Nomas līgums – done!
Aizritējušajā nedēļā biju paņēmis zemes nomas līgumu un pats uz savu galvu un saprašanu sarakstīju Līguma priekšmeta punktus. Kā teica mans paziņa jurists – tas man esot izdevies izcili labi. Šodien bāriņtiesā gājām šo zemes nomas līgumu apstiprināt un sagatavot nostiprinājuma lūgumu (ja tā to sauc), lai šo līgumu reģistrētu Zemesgrāmatā. Pēc nelielām korekcijām sagatavoju gan 4us līguma eksemplārus, gan arī pilnvaru – visu apstiprināju un izdarīju! Yess, vismaz šī lieta paveikta. Jādodas vien iesniegt to līguma kopiju Zemesgrāmatā.

Būvkonstrukciju daļa – done!
Nu ko – tagad kā dunduks laikam sēdēšu to mēnesi un gaidīšu tos Vides tehniskos noteikumus. Bez tiem jau projektu nemaz nevar nest uz būvvaldi saskaņot. Fail… Ak jā, projekts – arhitekts atsūtīja finalizēto būvkonstrukciju daļu. Vēl baigi precīzi neesmu izpētījis, bet divi cipari man pavisam skaidri: 1) Nepieciešamo kokmateriālu apjoms – aptuveni 11 m3 ; 2) Jumta seguma kopējā platība – 200 m2. Nu kaut kā tā.
* A varbūt negaidīšu to mēnesi… Parakšu kādu perimetra tranšejiņu varbūt jau tagad. (evil grin) Vispirms gan jāpagaida, kamēr pļaviņa izžūst. Mana pusotrmetrīgā ģeoloģiskās “izpētes” bedre vēl nesen bij līdz lūpai pilna ar ūdeni…

Kas labs noticies pa šo laiku?

Uhh, laiks gan ātri skrien. Bet par spīti tam – ir iestājusies gaidīšana. Gaidu, protams, pamazām pavasari, lai beidzot varētu arī kaut ko fizisku sākt darīt nu jau gana daudz aprunātās salmu mājas virzienā. Tomēr vislielākā gaidīšana šobrīd ir uz ģimenes pieaugumu, kas tūliņ, tūliņ meitiņas formāta ieradīsies pasaulē, tāpēc galva un domāšana kaut kā lielākoties uz šo lietu noskaņojusies. Domāju, ka būs gana “jautri” – bet kā zināms, jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt.

Gaidu no sava mērnieka mūsu izvēlētā zemes gabaliņa topogrāfiskā plāna gala versiju, kas būs saskaņota Zemes dienestā. Pagaidu skici varat aplūkot bildē tepat pa labi (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Ar šo topo plānu mēs varēsim uzsākt papīru kārtošanu būvvaldē, lai dabūtu būvatļauju. Mūsu gadījumā tas kalpos kā robežplāns, jo esam tā ar būvvaldi vienojušies. Pa vidam piedzīvosim ārī jautrību gan ar Lattelecom, gan ar Latvenergo, gan ar citām iestādēm.

Gaidu arī no arhitekta izlabotu un precizētu būvkonstrukciju daļu – varēšu sarēķināt, cik naudiņas man aizies par kokmateriāliem. Protams, ka varēšu arī sākt meklēt, kur tos iegādāties.

Savukārt viņš no manis gaida šajā augstākminētajā topo plānā iezīmētas āderes un attiecīgi arī iegrozītu māju (pēc maniem ieskatiem), lai vismaz guļamvietas neatrastos uz āderēm.

Drosmīgi, un priekš manis vairak nekā apmierinoši āderes man izdevās uzmeklēt paša rokām, spēkiem un prātiem. Ja agrāk staigājot pār šo vietu man uzrādījās, domājams, vien tās spēcīgākās āderes, tad tagad piedomājot, piestrādājot pie enerģijām, man izdevās atklāt patiesi pārsteidzošu āderu tīklu. Rezultātus var redzēt tepat pa labi bildītē (klikšķināt, lai palielinātu) – tās zilās ir āderes, precīzāk izsakoties, to spēcīgākās līnijas, jo patiesībā ādere staro vēl arī uz abām pusēm no šīs līnijas – cita platākā joslā (pat 2 m platumā), cita šaurākā. Pagaidām pats, šķiet, vēl neprotu vai arī vismaz vēl necentos mēģināt atšķirt uguns āderes no ūdens āderēm. Bet jebkurā gadījumā – pirmajai reizei ļoti labs rezultāts. Pašam prieks un nešaubos, ka tieši es pats savai mājvietai varu gana labi noteikt šo zemes dzīļu starojuma vietas. (Vien būs vēl jāpiestrādā, lai šito ādervietu skici pieskaņotu nopietnam mērniecības plānam.)

Nu, tautieši, labprāt uzklausīšu konstruktīvus komentārus par šito visu āderu padarīšanu. Es šai lietai ticu un nešaubīgi uzskatu, ka ar to jārēķinās, bet zinu, ka te ir arī dažs, kas tam netic..

Sveicieni!
Kādu laiku nav rakstīts, bet ne jau tāpēc, ka baisi slinkotu un nekas uz priekšu nekustētu. Tad nu vispirms ātri atskaitīšos, ka ar arhitektu esmu pārspriedis iesūtītās skices un tagad jau tiek zīmēts projekts pa nopietno.
Izveicām projektā šādas izmaiņas:
- Palielinājam mazliet saimniecības telpu, izbīdot ārdrēbju skapi un, iespējams, samazinot guļamistabu par 10 cm.
- Skurstenis tika pagriezts paralēli sienām nevis ta slīpi.
- Un tik daudz apspriestā lieta – pārkare tika samazināta uz aptuveni metru. Tā būs labāk.
- Un griestu augstumu nolikām uz aptuveni 2,70m.
- Parunājos ar cilvēku, kam ir standarta PVC pakešnieku vasaras durvis – nav tik traki, nesalst baisi cauri, tā kā man arī būs PVC durvis priekš vasaras.

Tomēr šī ieraksta būtiskākā tēma ir pamati.
Tātad, pēc garām diskusijām, apspriedēm un variantiem varētu teikt, ka esmu pašreiz palicis pie domas par seklajiem keramzīta bloku pamatiem. Es tos NErakšu zem sasaluma līnijas – es labāk sasaluma līniju paceļu uz augšu, nevis pamatus roku dziļumā. Vairāk lai runā tepat blakus redzamā bilde, kuru var palielināt uzklikšķinot. Nepiesieties zīmējuma precizitātei un šķirbām – tas ir zīmējums priekš manis, nevis rasējums.

Piebildīšu, ka būvbedrē tiks norakta visa augsne. Tā kā man apakšā jau ir smilts visur – pieblietēšu to, pievedīšu vēl visai daudz smilšu, un pieblietēšu tās ļoti pamatīgi. Sanāks man tāds metru vairāk biezs sablietētu smilšu spilvens, kuram ir ļoti, ļoti augsta spiedes/svara noturība (izrēķināts / pārbaudīts). Un tad uz tāda spilvena jau tiek mūrēta šitāda pamatu konstrukcija. Caurumā starp brusām, kas ir zem ķīpas, tiek iebērts keramzīts. Šur tur tiek izmantota mastika, šur tur protams plēve hidroizolācijai. Taču galvenais, ko gribēju parādīt – ir pamatu shēma. Pats šito neizgudroju – tas ir pārbaudīts pamatu risinājums, kas izmantots vairāku privātmāju celtniecībā.

Pamatos izmantotu aptuveni 9 m3 keramzīta bloku. Pamatu kopējais svars – aptuveni 7 tonnas, kas ņemot vērā to izkliedējumu, ir vnk niecīgs apjoms, jo šādas noblietētas smiltis elementāri notur padsmit tonnu kravas auto uz gana šaurajiem riteņiem.
Pamatu izmaksas – bez putuplasta sanāk ap 700 Ls. Pieskaitot klāt putuplastu – 1200 – 1400 Ls (atkarībā, cik labi paveicas ar putuplasta iegādi (tas man vajadzīgs 310m2 ar 10cm biezumu)).

Protams, uzklausīšu konstruktīvus komentārus, kuru drošvien varētu būt ne mazums…