Sienas gandrīz pievārētas. Izskatās, ka diena divas un mājas ārpuse ar gludo (gandrīz gludo.. 
) apmetumu būs apdarināta! Yuhuuuu!!! Būs vēl jāpaietās pa perimetru un jāpietūnē kādas salaidumu vietas, bet pa lielam tagad sienai jāļauj izžūt, lai var krāsot! Rīt dodos arī pie logu/durvju ražotājiem un slēdzu vienošanos par pasūtījumu. Ceru, pēc nedēļām divām trim mana māja jau varētu būt ap-logota. 
Konsultācija pie dabīgo krāsu pazinējiem. Brīvdienās pateicoties Didža kontaktiem pabiju pie vieniem dikti foršiem cilvēkiem, kas mani pakonsultēja dabīgo krāsu jautājumos. Pie reizes piebildīšu, ka – ja kādam vajag patiešām profesionālu podiņu krāsns un izcilu kamīnu veidotāju – man ir kontakti, prasiet! Lūk, pie viņiem dabūju sabildēt arī bukletu par dabīgām krāsām un to receptēm.
Eksperimentam – kaļķa krāsa (it kā). Šodien sporta pēc uzmaisīju primitīvu kaļķa krāsu. Ņēmu dzēstā kaļķa pastu, atjaucu ar ūdeni (1:6), pigmentam un pildvielai piegāzu klāt mālu pulveri un lai “krāsa” būtu mazliet biezāka, pielēju uz aci arī lineļļu. Standarta kaļķa krāsā neko citu kā kaļķi, ūdeni un pigmentu nemaz klāt neliek. Uzsmērēju patreknā slānī uz sienas un intereses pēc arī uz dažādiem kokmateriāliem. Palūkos, kā tā padarīšana izskatīsies rīt. Protams, pirms kaļķa krāsas sienu būtu bijis jānogruntē ar kaļķa pienu.
Līmes krāsa. Manuprāt, noturīgāks pasākums varētu būt līmes krāsas, taču pašreiz man nav ne jausmas, kur es līmvielai varētu dabūt kazeīna pulveri vai galdniecības brūno, granulēto līmi (ko mēdz dēvēt arī par kaulu līmi). Tāpēc pašreiz noeksperimentēju vien ar kaļķa krāsu.
Ir man arī dabīgo krāsu meistaru kontakti, kuri profesionālā līmenī izgatavo visas šīs kaļķa, līmes, lineļļas utt. dabīgās līmes. Bet es pagaidām vēl neesmu uzzvanījis, lai noskaidrotu, cik tas pasākums maksā. Man nelaba aizdoma, ka padzirdot ciparu, es kļūšu stipri šaubīgs… Un ne jau tāpēc, ka nenovērtēju viņu know-how un profesionalitāti.
Silikāta krāsa. Tāpēc nebrīnīšos, ka beigās vien nonākšu pie varianta par veikalā iegādājamu silikāta krāsu, kas kā reiz ir paredzēta šādām dabīgām minerālvirsmu sienām (piemēram, vēsturiskam kaļķa apmetumam). Rūpnieciski ražota silikāta krāsa ir ar labām tvaika difūzijas īpašībām, taču atmosfēras nokrišņus tā atgrūž. Šīs krāsas ir iespējas tonēt. Patēriņš it kā 5-7 m2 ar vienu litru – manā gadījumā līdz ar to ļoti rupji rēķinot divos slāņos varētu būt vajadzīgi kādi 45 litri. Naudas izteiksmē tas varētu būt aptuveni 80 lati, plus vēl jāpierēķina tonēšanu. Kapeikas nav, bet, manuprāt, par uzticami drošu fasādes krāsojumu tas nebūtu baigi daudz prasīts. Bet nu palūkos, kas ar eksperimentiem un dabīgo krāsu ražotāju info sanāks.
Kanalizācija. Kā jau iepriekšējā bloga ierakstā minēju, kanalizācijas grodu ierakšanu it kā šogad esmu atlicis. Meklēju traktoru ar ko ierakt lietus ūdeņu un drenāžas caurules, kā arī izrakt grāvi. Pagaidām neesmu īpaši sekmīgs. Tos savus monstr-grodus it kā tirgoju nost.
Bet, lūk, aaaaa man komentāros ieteica rakt nevis divus grodus vertikāli, bet ierakt tikai vienu – un savienot šādi ķēdīti no trim grodiem. Jā, sistēmas kopējais tilpums būtu uz mazāks (~4,5 m3 ) nekā biju pirms tam sadomājies ar 5 grodiem (7,5 m3). Bet varbūt, ka 4 cilvēku (no tiem 2 bērni) ģimenei, kas ieradusi ūdeni lietot ļoti taupīgi, varētu arī šitāda sistēma darboties? Pie metra dziļuma pagaidām nekādi gruntsūdeņi man tur nesūcas – attiecīgi būtu cerība maksimāli centīgi aizbetonēt to grodu dibenus.
Vienīgi vēl mazliet reāli padomājot, ka savienojumu caurules jau nebūs pie pašas grodu augšas, tad patiesībā kopējais trīsgrodu sistēmas tilpums būs vēl manāmi mazāks (kādi 3 ar kapeikām m3). Nebūs stipri par šaubīgu? Finansiāli tas, protams, būtu pa lēto, jo enkurojams plastikāta bundulis uz 5m3 maksā vismaz ap 600 Ls… Tad nu slīgstu pārdomās šobrīd.
