Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Gandarījums
Uhh, tā centīgi gaidītā diena klāt. Šodien laika apstākļi bija varen lieliski. Darbs brīnumainā kārtā gāja raiti un pamanījos uz jumta uzdabūt un salikt pāri pa 30 šīfera loksnēm. Tātad, abas jumta plaknes ir pilnība nosegtas. Priecē, ka pamanījos tos 70% jumta seguma salikt pilnīgi viens pats. Nu jā, šajā pēdējā plaknē ko liku var samanīt vieglas neprecizitātes iezīmes, bet nu – priekš mana pirmā jumta un absolūti autonomas likšanas nepavisam nav slikti.
Tagad atliek salikt šīferi arī uz lievenīša nojumītes, kā arī uzlīmēt bituma lentu korē uz lokšņu savienojuma vietas, un tad jau skrūvēt klāt kores skārdus. Vēl jāapzāģē jumta latu gali, kas galos lien laukā no šīferapakšas, un tad jau arī varēs vējmalas pieklēbēt vietā. Beidzot ir samanāmas jumta epopejas beigas. Nu vismaz pagaidām, jo nākamgad jau jāsarūpē arī notekas un jāizdabon skursteni cauri jumtam. Bet nu tas viss otršķirīgi. Starp citu, izskatās, ka vairākas šīfera loksnes paliks pāri neizmantotas – nekas, saimniecībā noderēs!

Elektriskais Partneris
Vakar caur jauniegūtiet kontaktiem iekš oficiālā Husqvarna veikala par ļoti draudzīgu ciparu tikai iegādāts Partner EL1750 elektriskais motorzāģis. Šitam bļemba virsū liecina, ka ir tiešām Zviedrijā ražots un, kā spečuks teica, vien no tiem retajiem, kam piedziņas zvaigznīte no metāla vēl esot nevis no plastmasas. Nav tas pats svaigākais modelis, bet man jau nav modes skate – man vajag instrumentu.
Aparāts praktiski jauns, ir ticis atdots atpakaļ garantijas ietvaros. Jauns maksā ap 100 Ls, iepirku pa 50 Ls ar svaigu garantiju. Iemēģināju – neierasti ar tādu strādāt šķiet, jo nevibrē un nerūc tik dikti kā motornieks, turklāt neierasti, ka atlaižot “gāzi”, ķēde ļoti ātri nobremzējas. Feini, visai droši. Izzāģēju vienu stūra gropi, ir neslikti. Vieīgi ķēde gan aizdomīgi ātri vaļīga palika, bet nu husītim pirms servisa es arī pēc katras gropes ķēdi vilku. Kaut kas netīk tām ķēdēm iekš šīs salmu padarīšanas.
Bet nu man jau šķiet ar šādu zāģi varētu būt ērtāk strādāt. Ir bik vieglāks, nesmirdinās, neprasa benzīnu un nav tik skaļš (par klusu gan arī nenosauksi – austiņas ieteicams lietot). Redzēs, ko rādīs laiks un darbs ar šo verķi.

Uz jumta
Skaistas, siltas un saulainas bija šīs aizritējušās trīs dienas, kuras, protams, bez variantiem pavadīju savā būvobjektā. Es viens pats visas dienas nodzīvojos pa jumtu, likdams šīfera loksnes. Izkodu, izpratu shēmu un tad nu tik jāštancē. Vakardien uz dienas otro pusi piebeidzu vienu plakni un ķēros jau pie otrās, un līdz šim vakaram jau pamanījos salikt padsmit loksnes uz otras plaknes. Ir ko noņemties, loksnes ar nav no tām vieglajām, bet nu – pa lielam darīšanas vaina vien ir.
Tā kā 5dien visuvarenais elektrības pavēlnieks bija izdomājis atstāt mani bez špannunga, nonācu pie atklājuma (kas it kā nav nekas pārsteidzošs), ka šīfera loksnes var arī mierīgi ar rokas zāģi zāģēt. Vien aizdomas, ka tas zāģīts visai ātri atkožas.

Palīgi lieliskie
Pozitīvais lādiņš bija 6dien dienas otrajā pusē no Smiltenes! puses atbraukušie palīgi Andris, Gunārs un Beciņa. Mazliet apmācīju puišus un bezkaunīgi kāpu vien atkal uz jumta, kamēr šamējie autonomi un centīgi apguva salmu sienu krāmēšanu. Un sanāca pavisam neslikti, patiesībā labi – kopsummā pa aptuveni vienu darba dienu puiši salika bildē redzamās divas ailes un vēl zem loga. Piezāģēšanai tika izmantots mūsu husītis, kas pēc 20 latu remonta atgriezies ierindā – vajadzēja kārtīgi iztīrīt un filtrus divus nomainīt. Pamazām, bet centīgi ar tām sienām virzamies uz priekšu. Kad jumtu būšu piebeidzis, tad arī ķeršos pats pie šitā pasākuma. Vēlreiz paldies Andrim, Gunāram un feinajai Beciņai par pozitīvajām darba un sarunu pilnajām brīvdienām!

Māla apmetuma eksperiments
Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, sieva pirms 9ām dienām uz vienas salmu ķīpas salika dažādas māla apmetuma pļeckas. Tagad tās ir gandrīz izžuvušas, un es patiesībā esmu pat mazliet pārsteigts, cik tās pļeckas īstenībā ir cietas. Skan kā akmens. Protams, tur, kur vairāk smilšu klāt, tās ar pirkstu urbinot birzst nost, bet kopumā esam paši pārliecinājušies, ka no māliem tiešām var kaut ko uzveidot. Cits jautājums, protams, kā tas apmetuma slānis un klucis uzvedīsies lielā platībā uz sienas, jo tāds mazs kvadrātiņš jau viena lieta. Bet nu tad jau manīs.

Nu lūk, vēla nakts, trīs dienas būvē aizvadītas un aizritējuši arī vēli vakari pie datora strādājot. Pateicoties sērkociņiem acu plakstiņu vaļā noturēšanai, te būs tāda kā neliela atskaite, kas paveikts.

Sienas, sienas, sienas
Piektdien mierīgi viens pats šeftējos un stellēju ķīpas iekš karkasa. Mierīgi, cik nu varēju tik nu kaut kādu gabalu pievārēju. Sestdien jau bija daudz brangāka šeftēšana – pie manis talkā atbrauca 2,5 palīgi! Marlēna un Intars. Viņi arī plāno nākamajā gadā uzsākt salmu mājas celtniecību, tāpēc viņiem pie manis, ceru, bija lieliska iespēja saprast, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Kādreiz ar Marlēnas atļauju iemetīšu viņu projekta skici blogā.
Nu lūk, ar saviem foršajiem palīgiem un Edgara aizdoto zāģi, kurš pārsteidzoši maz ēda benzīnu un darīja darāmo bez ierunām (paldies!), mēs tiešām centigi un bez gumijas stiepšanas likām ķīpu pēc ķīpas. Protams, ka bieži darbojāmies ar ķīpu pārsiešanu un piezāģēšanu, kā arī Intars riktīgi atvicinājās ar pārliecinātājāmuru, dzenot sienā iekšā armējošos mietus. Arvja sataisītais āmuriņš vienā brīdī izjuka reizinātājos.. Nekas – vietā tapa vēl brangāks.
Es pats paralēli turpināju sliet uz augšu vienu sienas bloku, kuru pēc tam pamēģināju ar domkratu piepresēt – efekts nav peļams. Ja vien vēl varētu tai nopresēšanas brīdī iedabūt vietā pēdējo ķīpu, būtu paaavisam skaisti. Domās.
Marlēna un Intars varonīgi cīnījās ar mani līdz spēku izsīkumam, kamēr pusdeviņos vakarā beidzot metām mieru. Tiešāāām lieeels paldies par supercentīgo palīdzību!!! Tad nu lūk – sestdienā paveikto varat aplūkot vēlīnajās un viegli izplūdušajās fotogrāfijās.
Pagaidām vairs nešaustu sevi ar jautājumiem – paspēšu sienas sataisīt normālā laikā, nepaspēšu, dabūšu apmest vai nē. Es vienkārši darīšu, cik būs iespējas – un tad jau manīs.

Tikai 3,5 dienas
Vakar vakarā vēl tā padomāju, bet patiesībā uz to visu sienu pasākumu, kas redzams bildēs, ir aizvadītas vien kopumā 3 ar pusi dienas. Man šķiet, ka tad nav nemaz tik švaks rādītājs. Padarbotos kādi trīs cilvēki nonstopā – nedēļā iespējams sienas būtu aizpildītas, bet nu – brīvais laiks man ir tik, cik ir, un arī cilvēkresursi ir tik, cik sanāk – es viens un epizodiski pa kādiem foršiem palīgiem. Paldies viņiem visiem vēlreiz!

Logi
Skatos dzīvē un domāju par saviem logiem – vai man tik lieli logi baigi neiesitīs pa kabatu… (iesitīs…). Viens logs, kuram paredzēs sēdēt uz palodzes (var redzēt bildē), izmērs ir aptuveni 1,8 x 2 metri. Pārējie lielie laikam ir kādi 1,4 x 2 metri. Varbūt, ka tomēr par šerpu, lai gan arhitekts it kā neaizrādīja par neracionālu izmēru, un pašreizējā mājā logi ar nav no tiem mazākajiem.

Svētdienā uz jumta
Šodien (pareizāk jau gan teikt, vakar) visu dienu pavadījām darbojoties ar jumta segumu. Ar brāli Ēriku tomēr izdomājām, ka šobrīd laikam tomēr par prioritāti izvirzīt šīfera uzlikšanu, jo vējplēvei tomēr nav jādara to, ko mēs tai pašreiz liekam darīt. Izštukojām, kā tas šīfera process jāveic un aiziet darbos. Uzveidojām uzkabināmās trepes. Patiesībā, ja loksnes ir ar apzāģētiem stūriem dabūtas uz jumta (augšā celšana visilgākais, smagākais darbs), tad pieskrūvēt tās vietā ir baigi fiksais process. Vienu rindu, man šķiet, var uzskrūvēt kādās 15-20 minūtēs. Cik paveicām, var redzēt bildēs. Protams, ka gribējās visu plakni piebeigt, bet lietus ik pa brīdim uzlika piespiedu atpūtu. Lai vai kā, man tas process nu ir skaids, un tālāk jau pats to jumtu arī piebeigšu.
Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa. Griež lieliski un kvalitatīvi.
Un vispār – sakiet, ko gribat, bet, jo vairāk es tās loksnes redzu uz jumta uzliktas, jo vairāk man tas materiāls patīk. Plastmasas skrūvju micītes amizanti glītas.

Atbildes uz komentāriem
Tā kā cilveki lielākoties izlasa jaunāko ierakstu un iepriekšējam vairs komentārus nepalūko, tad iemetīšu atbildes uz komentāriem arī te.

Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.

Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka no malas pieaicinātie veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš. Un – ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts kā nākas – dari pats. To esmu sapratis.

Nu jā, tagad jau visi gudri. Vajadzēja tā un šitā. Es arī jau “gudrs”. Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs. Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā!

Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.

Talka ar palīgiem būs!
Šajās brīvdienās salmu sienu likšanas talka būs. Uz manis izsūtīto ziņojumu, kas aizgāja pie visiem cilvēkiem, kas ir izrādījuši interesi par šo procesu, noreaģēja viens, kas pacentīsies būt. Pārējie trīs būs mani darba kolēģi ar savām ģimenēm! Savā ziņā varētu teikt – pārsteidzoši, ka pēkšņi nevienam nav interese, jo visu vasaru ļaudis teicās “ooo, Tu tik ziņo, kad liksi sienas – gribu piedalīties!”. Bet nu, es jau saprotu, kartupeļu un sēņu laiks, tā kā viss ir tā kā tam jābūt. Un būs pa skaisto! Ja kādam vēl izbrīvējas laiks – droši ziņojiet. Varat arī tāpat atbraukt ciemā, vai kaut uz pāris stundām.
Ķīpas, kā redzams bildēs un kā jau stāstīju, ir pašķirotas un pavisam sausākās iegūlušas drošākā vietā zem jumta. Pārējās puslietojamās slēpjas zem plēves laukā, bet pavisam iepuvušās – gaida savu ceļu uz mežu. Bet izdomāju, ka uz tām vēl varētu arī apmešanu bik patrennēties, respektīvi, pamēģināt kāda māla apmetuma konsistence vislabāk uz ķīpām turas.
Vēl tepat bildītē var redzēt divus uzduramos mietus, kādus plānoju gatavot, lai būtu pirmo ķīpu rindu uz kā uzsēdināt. Nu aptuveni šitā tas varētu arī izskatīties. Atlikušajā brīvajā spraugā starp vainagsijām sabēršu keramzītu – šodien iepirku 200 litrus K-Rautā ar 4-10mm frakciju.
Rīt sākšu pašapmācības procesu sienu stellēšanā, lai 6dien un 7dien tie darbi ar palīgiem jau mazliet raitāk ritētu. Tagad vēl papētīšu apmetuma gatavošanas literatūru.

Beidzot šīfers guļas uz jumta
Lai arī kā gribēju piedalīties, tomēr tiešie darba pienākumi neļāva man šodien piedalīties pie šīfera likšanas. Šodien Didzis ar Arvi izštukoja shēmu un principus, nomērīja jumta plakņu diagonāles un sāka likt virsū loksnes. Process it kā nav sarežģīts, bet nu, ja nekad tāda lieta nav darīta, tad diži ātri tas arī nenotiek. Gala loksnes pēc platuma tika piezāģētas un salaiduma vietu stūri apzāģēti ar parastu figūrzāģi, kuram gan būs jāpiepērk klāt stingrāks zāģītis. Šitie parastie atņirdzās.
Bildes uzņemtas pavisam vēlā vakarā, tāpēc tik štruntīgas.

Iepirkšanās
Šodien braucu meklēt iepriekšminēto keramzītu. Braucu vien K-Rautā, kas pa ceļam. Bez tiem četriem keramzīta maisiem vien iepirku arī divus rokas zāģus, lai būtu ar ko gropes iezāģēt. Vēl paķēru kaudzi ar darba cimdiem un nopirku rulli ar PP auklu ķīpu pārsiešanai. Beidzot iegādāju arī Fiskara universālo cirvi – jau sen gribēju, šobrīd atlaide par 23 Ls. Kā reiz būs ar ko kārklu mietus cirst un asināt. Fiskara grābekļi un lāpsta jau sevi teicami apliecinājuši.
Un pavisam neplānots, spontāns pirkums – AEG skrūvmašīnas komplekts. Apnika no skriet uz brāļa pirti pēc Makitas un tad vēl meklēt kur tāds vai šitāds uzgalītis, urbītis… Bez savas neiztikt. Patika – gana viegla, ar gumijas elementu apdari, 24 slodzes režīmi, trīs darba režīmi (skrūve / urbis / perforators (it kā..)), divi akumulatori (1,4Ah, 12V), kompakta, ērta kaste, kurā bez mērlentas un žiletnaža ir arī kaudze ar uzgaļiem, urbjiem utt. utjp. Ir ok, esmu apmierināts.

Javas maisītājs, fibrocementa loksnes un gatavais māla apmetums
Esmu izvietojis gan Building.lv, gan arī ss.lv sludinājumu, ka interesē iegādāties javas maisītāju. Viens atsaucās – piedāvāja pilnīgi jaunu PSRS laiku aparātu, pirktu par 350 rubļiem, man par 220 Ls – laba betona bumbiermaisītāja cena – atdošot. Sagaidīšu bildes, gribu redzēt, vai tiešām ir tik skaisti… Vēlāk piezvanīja cits – mazlietots aparāts ļoti labā stāvoklī, ar riepām un reversu – 120 Ls iekš Rīgas. Jaau saprotamāks cipars.
Šodien parunājos ar vienu paziņu, pie kura it kā ir doma iegādāt fibrocementa loksnes, ar kurām varētu apdarināt putuplasta pamatu cokolu. Ērtāk un ātrāk nekā apmest. Brālis šādu materiālu tādam pat nolūkam izmantojis – ļoti izturīgi un glīti. Loksnes izmērs 2,6 x 0,6 m un cena 4,8 Ls/m2. Attiecīgi man vajadzīgais apjoms izmaksātu ap 140 Ls. Sāku domāt – vai parastais apmetums ar sietu un apmetuma javu nesanāk lētāk? Ir kādam aprēķini no pieredzes?
Šis pats paziņa tā starp citu izmeta, ka tirgo arī !!māla apmetumu un māla grīdas. Neko vairāk nepastāstīja, jābrauc klātienē apskatīt un aprunāt. Jāpalūko intereses pēc, lai gan, ticamākais, priekš manis tas būs manāmi par dārgu. Vēl viņam esot birojā koka sienas moduļa paraugs, kas kārtīgi piepresēts ar salmiem – esot baigi kruts. To arī aplūkošu.

Jumts gatavs šīferim
Ir vēls svētdienas vakars un tikai pirms nepilnām divām stundām ap 22iem es ar lukturīti pierē piebeidzu vējplēves un jumta latojuma likšanu. Šodien uz būvi devos vien ap 17tiem, jo visu pārējo dienas laiku lija. Lietus reāli izčakarēja darbus – bija paredzēts šodien iesākt likt šīferi, bet nu, kā ir, tā ir.
Vakar lija mazāk, tad arī Didzis ar Arvi tapināja latojumu un vējplēvi otrai jumta plaknei, taču lietus un pienākušā vakara dēļ pašu kori no abām pusēm piebeigt tā arī neizdevās – to tad arī šodien viens pats ņēmos un pievārēju. Ar augstumu visai labi nedraudzējos, taču kātot pa to jumta latojumu man iepatikās, skats visai patīkams, vienīgi ar laiku pēdas nogurst no tā slīpuma un lavierēšanas. Bildes te vēl no nepabeigtā procesa.

Jauns palīgs – Normunds
Piektdienas vakarā saņēmu dikti pozitīvu ziņu – man palīgā uz sestdienu pieteicās viens no mana bloga rūpīgajiem sekotājiem vārdā Normunds. Dikti lādzīgs puisis, ieradās norunātajā laikā sestdienas rītā, un tad nu dažādas lietas, cik nu laika apstākļi ļāva, arī kopā paveicām. Iesākām jumta latojuma likšanu, līdz ieradās rīdzinieki palīgā, un pēc tam Normunds piebeidza otru pusi darba dībeļu likšanas procesā, kārtīgi nostiprinot putuplastu pie pamatu lentas. Paldies viņam par pozitīvo noskaņojumu un palīdzīgo roku pāri! Domāju, ne reizi vien vēl tiksimies!

Ķīpas uz patvērumu no lietus
Tā kā zem karkasa tagad ir no lietus pasargātā zona, tad pa nedēļu jāmeklē kādus palīgus un jānes zem jumta apakšā izdzīvojušās salmu ķīpas, jo, kā jau minēju, gadu nostāvējušais plēves pārsegs ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī. Bet no sirds ceru, ka lietus tālāk par pirmo ķīpu slāni īpaši nebūs ticis.

Šīferlikšanas shēma
Vēl vakardien pa četriem prātiem un Eternita instrukciju rokā rūpīgi izštukojām, kā tieši būtu jāliek šīfera loksnes uz jumta. Respektīvi, funktierējām, ar cik lielu pārlaidumu, kādā secībā, un ar kādu savienojuma vietu izvietojumu to procesu būs jāveic. Uzskatei gājām papētīt arī vecās mājas 30-gadīgo šīfera jumta segumu. Izsecinājām, ka daļai lokšņu, kā instrukcijā norādīts, būs jānozāģē slīpi stūrīši, lai četru lokšņu savienojuma vietas nebūtu pārāk biezas. Šuves jeb salaiduma vietas paredzam simetriski, vienu zem otras, nevis pamīšus izmētātas. Būs glīti!

Zāģis ar maziem apgriezieniem?
Vai kāds zina, kāpēc instrukcijā piekodināts šīfera loksnes nezāģēt ar augstu apgriezienu elektroinstrumentiem? Iesaka ar rokas fuksīti vai pavisam lēno zāģi kaut kādu (200 apgr./min)… Īsti nevarējam saprast, kāpēc viņi neļauj ar fleksi griezt. Ir kādam elementārs izskaidrojums?
Tad nu tagad redzēs, kad sanāks uzsākt šīfera likšanas procesu. Pa nedēļu man pašam galīgi nekā – trešdien jālido uz 4ām dienām prom uz Berlīni, attiecīgi, no manis paša darbos nekā. Bet būs jau labi, pamazām jau tie darbi virzās. Galvenais ar smaidu!

Dabīgās būvniecības semināru ideja
Mans Labo Darbu projekts ar dabīgās būvniecības semināriem guva nekādu atsaucību. Bet, tā kā ir cilvēki, kas principā izrāda interesei par šādu pasākumu, apsveru iespējamību mēģināt organizēt kādu kompakto maksas semināru dienu. Kāpēc maksas – tāpēc, ka ir jāapmaksā lektoru laiks un transportēšanās. Kā ir – vai par saprātīgu/loģisku dalības naudiņu jums būtu interese apmeklēt šādu semināru dienu?

P.S. Progresa bilžu galerija joprojām papildinās.

Beidzot jauns ieraksts manā blogā. Ļoti atvainojos aktīvajiem sekotājiem par nepieklājīgo pauzi, bet nu, uhh, visādas lietas notikušās pa šo laiku. Sākās jaunā, aktīvā darba sezona biroja darbos, pamanījos i mazliet dīvaini pa vidam paslimot, i puika veiksmīgi palaists bērnu dārzā – un tā nu tā raibā dzīve rit uz priekšu, saulainiem laikakrikumiem mijoties ar pamatīgām jo pamatīgām lietus gāzēm.

Skursteņprocess
Pats pirms apslimšanas pamanījos uzmūrēt skurstenim izvada blokus. Sāku apkārt keramikai arī likt vates siltinājumu – tirgonis teicās, ka tikai sākot no pieslēgumvietas vajag. Izskatās tā, kā bildē redzams. Pagaidām skursteņa pieslēgums izskatās aptuveni 1,4m augstumā no grīdas, kas ir ļoti ok. Ja krāsns būs ap metru augsta, tad izvads kā reiz būs pareizajā, vajadzīgajā augstumā. Tagad nu jāsaņemās kādu dienu un jāmūrē nu riktīgi uz augšu – iespējams, rīt varētu šito procesu veikt.

Jumta latojums
Didzis ar palīgu Arvi vienu dienu padarbojās pie vējplēves un jumta latojuma uzklāšanas.Vējplēves funkcijai tiek izmantota difūzijas membrāna – divi ruļļu 90-nieces un viens rullis ar 130nieci (biezums laikam). Visi trīs plēves ruļļi man no tā paša šīfernieka izmaksāja 59 Ls. Vien varu piebilst, ka defaultā cena šādai membrānai ir 50 Ls rullī.
Gandrīz vienu plakni ar šīm plēvēm un latojumu apstrādāja, tagad palikusi otra puse, kā arī lievenīša jumtiņš. Cerība šitajās brīvdienās kā minimums paveikt šo procesu, taču patiesībā prasās steidzīgi jo steidzīgi tikt pie jumta, jo vajadzētu zem tā sanest ķīpas no krāvuma. Divi lielie brezenta gabali, ar ko tas ķīpu pasākums apsegts, pa šo nepilno gadu ir pilnība izdiluši un nupatās jau sāk līdzināties sietam, kas nozīmē – ķīpas dabon mitrumu. Būs uz šo lietu jāiespringst visai nopietni!

Šīferis
Šodien beidzot ieradās manis iegādātais Eternit Klasika šīferis – 133 loksnes. Par piegādi samaksāju 65 latus – atveda evakuatora tipa auto ar manipulatoru. Šīferis man izmaksāja 668 Ls. Ai, kā daļa cilvēku rauc degunus, bet sakiet ko gribat – man šitais jumta segums pagaidām šķiet pavisam ok. Gluda un kvalitatīva virsma, plāksnes viegli elastīgas, nav nepaceļamas. Krāsa arī ir vienkārši patīkama. Tik pat labi nākamgad karstajā vasarā to nokrāsosim tādā tonī, kāds patīk – nevis kādā no tiem bēdīgajiem ražotāja oriģināltoņiem. Krāsot pašiem ieteica pats Eternit pārstāvis – sanāks gan lētāk, gan glītāk.
Vēl tika atvestas arī skrūves ar speciālām micītēm, ar ko tās loksnes stiprināt pie latām. Vienai loksnei pietiek ar četrām skrūvēm. Vēl kopā ar šīferi atbrauca arī speciāli manam jumtam izgatavotās skārda detaļas korei un vējmalām, kā arī lievenīša jumta savienojums ar vertikālo sienu – šitās lietas 88 Ls. Skursteņa apdari būs jāštuko atsevišķi ar skārdnieku. Prātā paturu iespējamību šogad to skursteni jumtā vēl neiebūvēt – to var mierīgi arī nākamgad izdarīt.

Aicinājums uz brīvdienu darbojienu pie jumta likšanas!?!
Teksts pavisam tiešā formātā – varbūt kādam no bloga lasītājiem būtu interese šajās brīvdienās piedalīties jumta likšanas procesā? Tā teikt, kāds papildus roku pāris nu pavisam par skādi nenāktu! Ir jāpiebeidz latojums ar vējplēvi un tad jau arī nāks interesantākais process – šīfera likšana. Nekā sarežģīta it kā, tik cik vienkārši jāņem un jādara. Ceru, Didzis varēs piedalīties – tad nu noderētu vēl kāds. Ja ir reāla interese, varam runāt arī par ceļa izdevumu nosegšanu no manas puses, par garantētām pusdienām nemaz nešauboties! Anyone?

Atbalsts dabīgās būvniecības semināriem
Atvainojos par mazo spamu, taču tas visu dabīgās būvniecības interesentu vārdā. Beidzot tikām skaidrībā ar Labo darbu nopietnajām balsošanas tehniskajām problēmām, un nu arī es laikam mēģināšu uzsākt pakaļdzīšanos pirmajam trijniekam. Tātad - lūdzu nobalsojiet (ja vien jau neesat to paveikuši), un palūdziet atbalstīt dabīgās būvniecības semināru ideju arī savus radus, draugus, paziņas! Pateicos!

Vainags korē
Visai veikli – šovakar tika jau nosvinēti spāru svētki! No tiem gaterī ne pārāk precīzi izzāģētajiem spāru materiāliem meistariem izdevies panākt ļoti labu un līdzenu spāru izkārtojumu – pašiem gandarījums un man, protams, arī! Malači, visai operatīvi ar šito lietu tikuši galā. Ja vien nebūtu mazliet iebremzējiens ar pretvēja plēves sadabūšanu, varētu rīt arī jumta latojumu likt virsū, bet nekas – šī lieta pagaidīs. Ir vēl virkne citu darbiņu pirms jumta.

Tomēr uzlikšu pretvēja plēvi
Jā, šīfera tirgonis man teicās, ka tas plēves cipars nav tik liels – sirdsmieram lai uzliekot. Viņš man ietirgošot 3 difūzijas membrānas ruļļus (kopā 225 m2) par nepilniem 50 Ls, turklāt teicās, lai to skavo klāt pa tiešo uz spārēm, un tad latas virsū. Ja šo lietu var paveikt tā (bez papildlīstēm), tad esmu ar mieru tos nepilnos 50 Ls tomēr investēt un dzīvot pavisam mierīgu prātu par savu jumtu. Piebildīšu vien, ka parastā pretvēja plēve bodēs maksā ap 40-50 Ls viens rullis (75 m2)…
Šitais plēves likšanas pasākums varētu noritēt nākamnedēļas otrajā pusē, neilgi pirms jumta klāšanas.

Manas attiecības ar šīferi
Neuzskatu, ka esmu ietiepīgs, tomēr nevienam mani neizdosies atrunāt no šīfera pasākuma. Man nav šaubu, ka dakstiņš, protams, izskatās lepnāk un “dabīgāk”, taču tas man ir par dārgu un šai jumta konstrukcijai par nepiemērotu – i viss.
Es pie šīfera esmu pieradis – lūk, mūsu dzimtas vecumvecā māja (tai ir ap 80-90 gadu), kura pēc Ķeguma HES izveides tika uzbūvēta kā pagaidu mājele. Un tā šī pagaidu ēka stāv joprojām, tajā izauguši daudzi mani tuvinieki, un arī es daudzas jo daudzas vasaras esmu tajā pavadījis. Un nu jau vairāk kā 30 gadus šīs mājeles jumtu rotā šīferis. Esmu pie tā pieradis, man pret to nav estētisku iebildumu, kur nu vēl racionālu.
Attiecīgi, pilns šīfera jumta komplekts ar skrūvēm un visām skārda detaļām (kori, vējdēļiem utt., izņemot skursteņa apdari) man izmaksās nepilnus 800 Ls. Plus klāt piegāde un augstākminētā vējplēve.

Lievenis
Pie koka karkasa pieder arī lievenis, attiecīgi, lai meistari rīt to varētu uzveidot, man bija steidzami jāiebetonē stabiņi trim lieveņa balstiem. Izraku bedres, tajās iemetu betona sētas stabus, iestellēju tajā armatūras stieni, uzveidoju aptuveni pusotru metru augstus veidņus no tā paša pamatu veidņu saplākšņa, un tad nu līdz vēlai jo vēlai naktij ar lukturīti pierē steidzu ar rokām uzmaisīt betonu, ko sagāzu veidņos iekšā. Veidņus nost ņemšu tad, kad būs skaidrs, ar ko piebērt zemes līmeni zem lieveņa.

Skurstenis
Jā, skurstenis jau ir ieradies manā mājelē. Iegādājos Čehijā ražotu keramzītbloku skursteni ar keramisko čaulu. Pilns komplekts, pat ar visu skursteņa cepurīti no nerūsējošā tērauda, diametrs 20 cm (tā man teicās, ka kamīnam vajag), 6 metrus augsts, turklāt ar ventilācijas šahtu (a ļa Schiedel Rondo Plus) – izmaksāja ar visu piegādi 380 Ls. Rīt ir doma sākt to mūrēt augšā, vien tagad štukojam, kādā augstumā atstāt pieslēguma caurumu, jo pagaidām es nemaz precīzi vēl nezinu, kāda modeļa kamīnkrāsni likšu. Laikam būs jāatstāj ar rezervi pusotra divu metru augstumā no grīdas tas caurums, un pieslēgs to pie krāsns vertikālās izejas.

Lazdas vs. Kārkli
Sāku pamazām domāt, ka ir pēdējais laiks sākt gādāt koka mietus, uz kuriem uzdurt ķīpu pamatvainagu, kā arī, kurus sist cauri vairakām ķīpu rindām kā armatūru. Briti šim nolūkam izmanto lazdu, bet nez man jautājums – vai arī kārkls varētu derēt? Vai arī kārkls principā ir citādāks pēc savas uzvedības un varētu ar laiku taisīt šmuces tais salmos? Es īsti nezinu, bet britos tiešām šim nolūkam izmanto tieši lazdu. Varbūt tas tāpēc, ka viņiem to lazdu tur bez jēgas?

Ēkas ātrās tapšanas galerija atkal papildināta!