Noslēguma krāsas eksperiments un ķeramies pie iekšsienām!

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Logi un durvis | Posted on 27-07-2011

Birkas:, , , , , , , , , , , , , ,

Pa brīvdienām tā nošeftējāmies, ka svētdienas naktī vairs necēlās roka kaut ko uzrakstīt. Šodien gan arī jau vēls un ir iestājies mērens sagurums, taču pienākums pret bloga lasītāju ir svarīgs! :) Lūk, situācijas atskaite. (Šķirstāma bilžu galerija ar attēlu komentāriem šī ieraksta beigās!)

Ārsienas – apmestas ar vismaz diviem slāņiem
Visas ārsienas esam kā minimums divās kārtās apmetuši, dažviet arī trīs vai pat četri slāņi jau ir (kur dziļākas bedres). Domājot par iespējām sienu dabūt pēc iespējas līdzenāku, esam kopēji nonākuši pie secinājuma un domas – tā kā dabūt pilnīgi līdzenas sienas ir pārlieku sarežģīti (jo dažviet tad vajadzēs pat 4-5cm slāni uzlikt), tad tās paliks tādas viļņotas, kādas ir. Pie vainas galvenokārt izvirzītās lazdas, kas tika uzliktas salmu sienu stabilitātes iegūšanai. Tagad, protams, jau esmu galvā izdomājis veidu, kā būtu varējis tās lazdas iegremdēt sienā, nezaudējot vajadzīgo funkcionalitāti, bet nu – pēc kara jau visi gudri… :D Priekš pirmās mājas būs labas arī tādas viļņotas sienas – uz nākamo jau būšu gudrāks.
Tagad kaut kad ir doma ķerties pie noslēdzošā, līdzenā apmetuma slāņa uzlikšanas, kur jāpiestrādā gana rūpīgi. Domāju likt to virsū kā parasti ar ķelli, un kad virsma kādu brīdi jau apžuvusi, kļuvusi mazliet stingrāka, tad plānoju nelīdzenumus un ķelles pēdas izrīvēt ar putuplasta rīvdēli. Virsmu atstāšu matētu nevis pavisam gludu, kā to atstāj metāla ķelle.

Eksperimenti ar krāsu
Jautājums, kas jau labu laiku nodarbina manu galvu – ar ko krāsot/noklāt pabeigto, apmesto sienu, lai apmetumu pasargātu no ūdens uzsūkšanās, taču ļautu tam vienlaicīgi arī elpot. Tā kā gribu saglabāt mālu toni, kaļķa piens vairākās kārtās vai kaļķis ar kazeīnu īsti neinteresē. Lasīju, ka tīra lineļļa arī neesot īsti laba, jo tā tomēr veidojot neelpojošu plēvi (vai tā varētu būt?).

Tad nu nolēmu paeksperimentēt ar pašjauktu krāsu. Visvairāk ņēmu smiltis. Kā pigmentu jaucu klāt oranžo mālu (dabūju no drauga). Kā līmvielu izmantojām svaigi uzvārītu kviešu miltu klīsteri. Un elastīgumam, izturībai piešāvām klāt drusciņ arī lineļļu. Jaucām, ķellējām uz sienas paraugu, tad kāpinājām klīstera īpatsvaru, kas labāk saturēja kopā smilšu graudiņus. Izžūstot krāsa bija tiešām stingra, no klīsterīgākā parauga (bildē labajā malā) smiltis nobirdināt nevarēja.

Izskatās jau neslikti, taču – paņemot ūdens smidzinātāju, uzpūšot virsū un berzējot ar pirkstu, visa krāsas masa nāca nost. Un ūdens bija caur šo krāsu arī daļēji izsūcies cauri līdz apmetumam. Nokasot krāsu ar lāpstiņu, ūdens bija tai ticis cauri līdz māliem. Ok, diennakts varbūt ir par īsu, lai krāsa kārtīgi sacietētu, un arī viens krāsas slānis nav tas prātīgākais variants. Plus, ir sajūta, ka vajadzētu vēl piešaut klāt vairāk to lineļļu. Būs vēl jāpaeksperimentē.

Būs vēl jāparokas un jāpakonsultējas, kā tad uzveidot to labāko krāsas variantu. Būtībā jau varētu iet uz veikalu un pirkt silikāta krāsas vēlamajā tonī un krāsot virsū (šī krāsa elpo (laiž cauri tvaikus)), tomēr kaut kā gribas tomēr pašam mēģināt atrast risinājumu. Vēl brālis domā, ka tik pat labi uz sienas varētu vālēt virsū arī kādus koksnes līdzekļus, kas uz lineļļas bāzes veidoti.

Šodien iesākta iekšsienu apmešana
Man šodien trīs puiši šeftējas pa jaunbūvi. Rezultātā ar vienu slāni ir jau apmesta kāda trešā daļa no iekšsienām. Dabūju šovakar steidzamā kārtā fleksēt nenolīdzinātas sienas, lai uz tām varētu likt virsū mālus. Aparāts dabūja kārtīgi pasvīst, pašam ar rokas jau līkas no procesa, bet nu palikusi nenolīdzināta vien kāda trešdaļa iekšsienu.
Ik pa brīdim pa galvu maļās tramīga doma – ko darīt ar vannas istabas sienām?!?! Ar ko tās apmest/krāsot, lai tās nedabūtu tik daudz ūdens. Ja kādam ir idejas – speriet laukā! It kā ģipša apmetums varētu derēt.

Lāsenis, vējmala, logi..
Vakar beidzot pasūtīju pamatu cokola skārda lāseni, šodien jau gatavs. Rīt savākšu un tad jau būs jāliek virsū. Beidzot arī uz jumta vienā pusē pamanījos uzlikt skārda vējmalu.
Vēl ir doma, ka būtu tā kā laiks pasūtīt logus un durvis, lai varētu apmetumu glīti pielaist pie tiem klāt. Tas būtu tikai prātīgi. Bik jau raustās izdot visu laiku lielāko summu (vismaz 1,5tk Ls), kas maksāta par kaut ko šim mājas procesam – bet nu, agri vai vēlu logus, durvis tāpat vajadzēs un lētāki domāju tie diezin vai ar laiku paliks. Domāju ņemt plastikāta logus ar kāda toņa vai koka faktūras aplīmējumu. Koka logi manās acīs nerullē – vienalga totālā līme, turklāt ik pa pāris gadiem tos jāpārlako utt… Parastos, klasiskos koka logus pētījis neesmu.

Brīvdienās pie manis pieteicās viens interesents, kas kopā ar draudzeni gribētu iemēģināt roku mālu jaukšanā un smērēšanā. Būs viņiem tāda iespēja. Ja vēl kāds grib pievienoties – vienmēr laipni! :)

Aktuālās bildes aplūkojamas interaktīvas galerijas formātā. Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Ideja – improvizētas lietus notekas

21

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Lietus notekas | Posted on 21-07-2011

Birkas:, , , , , ,

Uhh, šitādā karstumā vispār kustēties negribās. No otras puses – biezākie sienu slāņi šitādā karstumā pastiprināti žūst un tas ir labi. Vismaz pagaidām ievērības cienīgas plaisas neredzu, bet, ja tās arī būtu – pirmajā un otrajā slānī tās nav īsti traucējošas. Vakar vēl dienas otrajā pusē ar fleksi sāku līdzināt iekšsienas – lielāko pusi no bezlogu sienas izdevās pievārēt. Instrumentu pa vidam nācās divreiz dzesēt.

Improvizēta, paštaisīta lietus noteka
Pie manis bija ciemā rūdīti celtnieki, apskatīja manu projektu, izteica atzinību. Padzirdot, ka gribu likt skārda notekas, šamējie teicās, ka manam projektam jau daudz labāk iederētos paštaisītas notekas!
No dēļiem. Ņemam divus collīgos dēļus, saskrūvējam tos perpendikulāri, izveidojot reni; iekšpusi izsmērējam ar kādu bituma mastiku; ārpusi krāsojam vai apstrādājam ar kādu Pinotexu vai ko tamlīdzīgu. Stiprinām šo reni ar kronšteiniem pie spārēm. Galos, kur vertikālās notekas – liekam metāla ķēdes, kas ūdeni novada uz apakšā novietotu tvertni ar akmeņiem, kurai apakša ir pievienota jau pie promvedošas caurules.
Starp citu, tieši ķēžu notekas man pat ir oriģinālajā projektā iezīmētas, jo, manuprāt, tā kā man jumta pārkare visai gara, tad metāla notekai jātaisa liels slīpais leņķis uz fasādes stūri, kur stiprinās klasiskā noteka – varen nesmuki tas varētu izskatīties..
Brālis gan saka, tie dēļi turēs pāris gadus, bet man subjektīvi šķiet, ka nebūs tik traki. Collīgie dēļi man ir, ķēde it kā arī – varētu ietaupīt kādus 150 latus. Ko tautieši saka par šādu pašveidotu lietus noteku? Ir vērts eksperimentēt?

Meklēju materiālu variantus apmetuma “noslēgšanai”
Vēl pāris vakarus internetā un grāmatās pētīju info, ar kāda veida materiālu noslēgt māla apmetumu, lai tas nebūtu pastiprināti pakļauts atmosfēras nokrišņu uzsūkšanai. Krāsai/smalkajam apmetumam beigās ir jābūt tādam, lai tas būtu elpojošs un laistu cauri mitruma tvaikus – tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veselīgam salmu sienas mūžam.
Aliz. Tā kā gribu saglabāt sarkano mālu toni, tad kaļķa piena finiša kārta nederēs. Pagaidām lūkojos uz sijātu mālu putriņu ar kviešu miltu klīsteri, drusciņ smiltīm, kādu procentu lineļļas stiprībai un varbūt arī mazliet borskābes pulvera pretsēnīšu iedarbībai. Šitādu emulsiju amerikāņi/briti sauc par “Aliz”. Bet nu es vēl pamatīgi papētīšu pieejamo info.
Ģipša apmetums. Izlasīju, ka iekšpusē uz sienām var arī likt virsū arī ģipša apmetumu – atšķirībā no kaļķa tas daudz ātrāk žūst, un joprojām laiž cauri mitruma tvaikus. Tas tajā gadījumā, ja kaut kur gribēšu baltas sienas. Varbūt, piemēram, vannasistabā, kur mitrumu uzsūcošais māla apmetums varētu būt arī ne tas piemērotākais variants.
Silikāta krāsa. Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.

Svētku darba cēliens ar sietiem un sienu līdzināšanu

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 27-06-2011

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… :) Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda… :D
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Sieta likšana / Lāsenis / Drenāžas plāns

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Drenāža, Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 18-06-2011

Birkas:, , , , , , , , ,

Sieta likšana iekšpusē uz finiša pusi
Vēlīnais ieraksts pēc gana garas darba dienas. Šodien nu jau ar diviem palīgiem (Andreju un Kasparu) kopā darbojāmies pie sietu likšanas logu/durvju ailās. Pareizāk sakot, palīgi lika. Rītdienai palika divi guļamistabu logi – pārējie visi ir salikti. Izskatās, manuprāt, glīti un arī siets savas stūru stiprināšanas/noapaļošanas funkcijas veic teicami. Kad logi būs pieveikti, būs jāķeras pie sieta likšanas ārpusē uz stūriem, kur nepieciešams.

Fleksis + zāģa ripa
Es pats šodien nodarbojos ar logu ailu pielīdzināšanu un palodžu līmeņa izlīdzināšanas ar savu uzkombinēto instrumentu – fleksis + zāģa ripa. Lūk, šis te instruments salmu līdzināšanai un “daiļgriešanai” ir pašā reizē. Tiek klāt visiem rakursiem, plus, ātruma un ripas asuma dēļ salmus var pielīdzināt gludus jo gludus (ja vajag). Ar motorzāģi tādu darbu nepaveikt. Tikai jārēķinās ar baigo putekļu griešanos, bet tas man jau vairs nepārsteigs… :D Kad visi sietu darbi būs piebeigti, plānoju ar šito fleksējamo apiet visas sienas no iekšas un āras un nolīdzināt driskas un nelīdzenumus.

Lāsenis
Pamatu cokola lāseņa skiceRekur, papētīju pamatu situāciju uz vietas, pamērīju, padomāju un kopā ar dažiem ieteikumiem nonācu pie šāda lāseņa skices. Tas ka augšas un apakšās galus skārdniekiem būtu jāatloka – tas tāpat skaidrs. Apakšā tik liela pārkare ir tāpēc, ka vajag… :)
Slīpums ir 9° un stiprināt plānoju augšpusē tai 3cm daļā. Stiprināšanai nolūkoju iekš Depo tās jumta metālseguma skrūvējamās skrūves – pašas griež caurumu un zem micītes ir gumijas blīvīte. Varētu būt gana ūdensdroši. Un vēl varbūt glupa, bet ideja – tajā tukšajā stūrī zem lāseņa (pie vainagsijas un putuplasta) iepūst kādas ne pārāk pufīgas celtniecības putas. Nosacīts siltinājums un papildus aizlipina šķirbu starp vainagsiju un betona pamatu. Ko sakāt par šādu lāseni? (Jāmeklē, kur to vispār pasūtīt un nez cik tāds maksās..)

Drenāžas plāns
Mums te pie iepriekšējā bloga ieraksta izvērtās mazā diskusija, kā būtu pareizi darīties, lai tie drenāžas tranšejā saliktie oļi neaizsērē ar smiltīm ciet utt. Nu tad atbildēšu uz dažām lietām tepat, nevis tur komentāros.

Drenāžas plāns ēkai

Kā redzams šajā topogrāfijas plānā, tad vecā Pad.laiku drenāža man tur tiešām ir. Ook, drošvien jau pārspīlēju ar to cauruļu mūžu, taču no 80-ajiem gadiem gribi negribi tiešām jau teju 30 gadi apritējuši. :) Ok, nav tik būtiski. Es pats neesmu tik vecs, lai zinātu precīzi, kad šamējās tur ieraktas.

Kas attiecas uz oļiem zem drenas caurules – nūū, cik lasīju dažādu info, tad tā it kā tieši arī darot. Kāpēc – to pats laikam funkcionāli izskaidrot nejēdzu. Kāpēc vajag virsū oļus – tas gan man it kā ir skaidrs (lai ūdens no grunts virsmas ātrāk caurulē nonāk). Un jā – nebūtu vēlams, ka tie oļi pieskalojas ar smiltīm. Attiecīgi, jāiepērk ģeotekstils un kāda metra platumā jākrāmē tik virsū, kamēr nav nokavēts.

Bildē iezīmēju, kā es vispār to drenāžas pasākumu esmu iecerējis. Ap māju tā zilā ir ieraktā drena. A pa vidam pļaviņā it kā bija domāta drenāžas caurule, lai arī tā pļava drenējas. Bet nūū – var jau varbūt tur likt arī kaut kādas necaurumainas kanalizācijas trubas, lai viss ūdens apjoms mauc pa taisno uz grāvi. Kanalizācijas caurule gan sanāks dārgāk..
Tā oranžā – ir vēl jāierok lietus noteku savācējcaurule (8cm diametra sarkanā elektrības gofra), kas ceļam otrā pusē pievienojas pie aizejošās drenāžas un rullē prom visu jumtūdeni uz grāvi. Jautājums vispār – vai uz manu 200 m2 jumtu varētu pietikt ar vienu noteku katrā jumta plaknes stūrī?? Tobiš, vai tā noteka spēs norīt gāzienā to ūdens apjomu?

Sienu nostiprināšana pabeigta..

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 22-05-2011

Birkas:, ,

IMAG0160IMAG0158Es ir beigts.. :D :D Šodien ar palīgu Kasparu 10 stundu laikā man pašam gluži vai neticot pabeidzām sienu nostiprināšanu ar vertikālajām lazdām. Sagarinām lazdas – koks vienā sienas pusē, koks otrā pusē – saštropējam tos savstarpēji kopā – atstaigājam un izlīdzinām (cik nu var) sienu ar “pārliecinātāj-āmuru” – savelkam štropes – sienam ar špagatu abus kokus kopā 5ās vietās – laižam štropes vaļā. Un šitā pāris desmitus reižu…

Pamatīgs, bet pozitīvs sagurums no tās vicināšanās un ņemšanās. Darbiņš paveikts labs! Ar steigu jāmeklē siets un jāsāk “sietošanas” darbs, lai var jau par apmetumu domāt. Starp citu, pie iepriekšējā bloga ieraksta par sietiem priecāšos saņemt kādus komentārus.

Šodien paldies Kasparam par tempa uzturēšanu! ;) Piebildīšu vēl, ka vakar ar palīgu Andreju attālā mežā stundas laikā šim sienu stiprināšanas pasākumam nogāzām vairāk kā 50 daudzmetrīgās lazdas, ko divos piegājienos uz mašīnas jumta atvedu līdz būvvietai. Kādas desmit palika šovakar pāri.

Sienas gāāāndrīz pabeigtas

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 15-05-2011

Birkas:, , , , ,

_DSC0669_DSC0670Gribu vairāk laika…
Uhh, ja vien es varētu kādas nedēļas no vietas tā ņemt un pastrādāt pie šī sava projekta… Fiziski drošvien būtu visai pabeigts, bet progress gan būtu varenlabs. :D Tagad nu pa brīvdienām kopā ar savu biedru Andreju gāāāndrīz piebeidzām likt sienas, respektīvi, palikušas vēl aptuveni 5as augšējās ķīpas, kuras iestellēt vietā. Esam visai labi piešāvuši roku šai procesā un šodien pietrūka vien kādas divas stundiņas, lai to pasākumu piebeigtu.

Logu ailu pielīdzināšana
Pa vidam atklāju gana vienkāršu, bet efektīvu metodi, kā logu ailas padarīt līdzīgās logu ailām. :D Līdz šim tur bija zigzagoti ķīpu gali, kas totāli līda iekšā loga rāmja platībā. Ķīpu garums pirms likšanas vietā nav bijis notrāpīts pareizā garumā. Sapratu, ka patiesībā tos salmu ķīpu galus var gana vienkārši papluinīt un izvilkt laukā liekos salmus. Striķi paliek vaļīgāki, bet tos pēc tam pievilku ar kociņiem. Nu vismaz var normālas logu ailas saveidot. Sapluinīto salmu kalni gan mājas iekšpusē paliek aizvien iespaidīgāki, bet tie vēlāk noderēs šķirbu un bedrīšu aizbāšanai sienu krāvumā.

_DSC0677_DSC0673Sienu līdzenums
Diezgan svētīgi ar Andreju “pačortojāmies” par aprīlī pieaicināto div-palīgu sakrautajām sienām. Jā, vien aptuveni četrās dienās viņi tiešām sakrāva teju visu atlikušo (izņemot augšējo rindu), taču mums toties gana daudz laika aiziet tagad to visu visai nelīdzeno krāmējumu izlīdzināt. Viena ķīpa par daudz uz iekšu, otra par daudz uz āru utt. Kopumā vispār lielākoties visas ķīpas ir jādauza no iekšas vairāk uz āru, lai karkasa ārējo plakni kaut nedaudz sasniedz. Būs vēl ko noņemties ar līdzināšanas pasākumu, kad sienas būs nostiprinātas ar vertikālajiem, abpusējiem mietiem. Tos gan vispirms vēl jāsarūpē gana pieklājīgā apjomā.

Metāla siets
Tagad jau labu laiku pētu krāvuma virsmu un karkasa īpatnības un galvā modelēju, kā un kur es stiprināšu apmetuma sietu. Esmu nonācis pie sapratnes, ka ar sietu, ticamākais, nāksies pārstiept visu sienu platību, lai nosegtu bedres, koka statņus, mietus utt. utjp.
_DSC0680_DSC0671Mazliet naivi esmu iedomājies, ka sietu varētu pieskavot pie karkasa, stiept horizontāli uz priekšu, aiz tā stūķēt garām salmus, lai aizpildītu gropes un bedres, un tā turpināt pa rindai visas sienas garumā. Tā kā iekšpusē skavot nav pie kā, domāju no stieples uzveidot garas skavas, ar ko pagaidu variantā pie ķīpām “pienaglot” to sietu. Pēc tam visu šo iekšējo un ārējo sietu izklājumu vienkārši cauršūt ar špagata striķi un sastiprināt kopā vienu pie otra. Varēs uz nebēdu manas pārsienamās adatas izmantot – tās ir noderīgas mantas.
Un vēl loģiski saprotu, ka apmetums pie plika koka (karkasa un stabilizācijas mieta) neturēsies, tāpēc arī šeit domāju zem metāla sieta uz koka virsū iespiest salmu šķiedras, lai apmetumam ir pie kā turēties. Varētu gan jau arī izmantot kaut kādu audumu, ko pie karkasa piekniedēt, bet nu pamēģinās ar salmiem zem sieta.
Tagad uzdevums sameklēt, kāds siets būtu piemērotākais un cik tas pasākums man izmaksās.

Un vēl – ja nu kādam ir gribēšana šajā visā procesā kādā dienā kopā ar mani padarboties, saņemot finansiālu atlīdzību, ziņo tik šurp!

Trīs dienu darbu atskaite – sienas un jumts procesā

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Talka | Posted on 20-09-2010

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Nu lūk, vēla nakts, trīs dienas būvē aizvadītas un aizritējuši arī vēli vakari pie datora strādājot. Pateicoties sērkociņiem acu plakstiņu vaļā noturēšanai, te būs tāda kā neliela atskaite, kas paveikts.

_DSC0076_DSC0067Sienas, sienas, sienas
Piektdien mierīgi viens pats šeftējos un stellēju ķīpas iekš karkasa. Mierīgi, cik nu varēju tik nu kaut kādu gabalu pievārēju. Sestdien jau bija daudz brangāka šeftēšana – pie manis talkā atbrauca 2,5 palīgi! Marlēna un Intars. Viņi arī plāno nākamajā gadā uzsākt salmu mājas celtniecību, tāpēc viņiem pie manis, ceru, bija lieliska iespēja saprast, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Kādreiz ar Marlēnas atļauju iemetīšu viņu projekta skici blogā.
Nu lūk, ar saviem foršajiem palīgiem un Edgara aizdoto zāģi, kurš pārsteidzoši maz ēda benzīnu un darīja darāmo bez ierunām (paldies!), mēs tiešām centigi un bez gumijas stiepšanas likām ķīpu pēc ķīpas. Protams, ka bieži darbojāmies ar ķīpu pārsiešanu un piezāģēšanu, kā arī Intars riktīgi atvicinājās ar pārliecinātājāmuru, dzenot sienā iekšā armējošos mietus. Arvja sataisītais āmuriņš vienā brīdī izjuka reizinātājos.. Nekas – vietā tapa vēl brangāks.
_DSC0070_DSC0098Es pats paralēli turpināju sliet uz augšu vienu sienas bloku, kuru pēc tam pamēģināju ar domkratu piepresēt – efekts nav peļams. Ja vien vēl varētu tai nopresēšanas brīdī iedabūt vietā pēdējo ķīpu, būtu paaavisam skaisti. Domās.
Marlēna un Intars varonīgi cīnījās ar mani līdz spēku izsīkumam, kamēr pusdeviņos vakarā beidzot metām mieru. _DSC0082_DSC0087Tiešāāām lieeels paldies par supercentīgo palīdzību!!! Tad nu lūk – sestdienā paveikto varat aplūkot vēlīnajās un viegli izplūdušajās fotogrāfijās.
Pagaidām vairs nešaustu sevi ar jautājumiem – paspēšu sienas sataisīt normālā laikā, nepaspēšu, dabūšu apmest vai nē. Es vienkārši darīšu, cik būs iespējas – un tad jau manīs.

Tikai 3,5 dienas
Vakar vakarā vēl tā padomāju, bet patiesībā uz to visu sienu pasākumu, kas redzams bildēs, ir aizvadītas vien kopumā 3 ar pusi dienas. Man šķiet, ka tad nav nemaz tik švaks rādītājs. Padarbotos kādi trīs cilvēki nonstopā – nedēļā iespējams sienas būtu aizpildītas, bet nu – brīvais laiks man ir tik, cik ir, un arī cilvēkresursi ir tik, cik sanāk – es viens un epizodiski pa kādiem foršiem palīgiem. Paldies viņiem visiem vēlreiz!

_DSC0084Logi
Skatos dzīvē un domāju par saviem logiem – vai man tik lieli logi baigi neiesitīs pa kabatu… (iesitīs…). Viens logs, kuram paredzēs sēdēt uz palodzes (var redzēt bildē), izmērs ir aptuveni 1,8 x 2 metri. Pārējie lielie laikam ir kādi 1,4 x 2 metri. Varbūt, ka tomēr par šerpu, lai gan arhitekts it kā neaizrādīja par neracionālu izmēru, un pašreizējā mājā logi ar nav no tiem mazākajiem.

Svētdienā uz jumta
Šodien (pareizāk jau gan teikt, vakar) visu dienu pavadījām darbojoties ar jumta segumu. _DSC0094_DSC0092Ar brāli Ēriku tomēr izdomājām, ka šobrīd laikam tomēr par prioritāti izvirzīt šīfera uzlikšanu, jo vējplēvei tomēr nav jādara to, ko mēs tai pašreiz liekam darīt. Izštukojām, kā tas šīfera process jāveic un aiziet darbos. Uzveidojām uzkabināmās trepes. Patiesībā, ja loksnes ir ar apzāģētiem stūriem dabūtas uz jumta (augšā celšana visilgākais, smagākais darbs), _DSC0096_DSC0103tad pieskrūvēt tās vietā ir baigi fiksais process. Vienu rindu, man šķiet, var uzskrūvēt kādās 15-20 minūtēs. Cik paveicām, var redzēt bildēs. Protams, ka gribējās visu plakni piebeigt, bet lietus ik pa brīdim uzlika piespiedu atpūtu. Lai vai kā, man tas process nu ir skaids, un tālāk jau pats to jumtu arī piebeigšu.
_DSC0100_DSC0102Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa. Griež lieliski un kvalitatīvi.
Un vispār – sakiet, ko gribat, bet, jo vairāk es tās loksnes redzu uz jumta uzliktas, jo vairāk man tas materiāls patīk. :P Plastmasas skrūvju micītes amizanti glītas. :)

Atbildes uz komentāriem
Tā kā cilveki lielākoties izlasa jaunāko ierakstu un iepriekšējam vairs komentārus nepalūko, tad iemetīšu atbildes uz komentāriem arī te.

Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.

Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka no malas pieaicinātie veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš. Un – ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts kā nākas – dari pats. To esmu sapratis.

Nu jā, tagad jau visi gudri. Vajadzēja tā un šitā. Es arī jau “gudrs”. :D Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
_DSC0099Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs. :) Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā! :)

Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.

Salmu sienas slejas pamazām

15

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Koka karkass, Talka | Posted on 17-09-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Sienas un presēšana
_DSC0049Šodien autonomā formātā pavadīju dienu savā būvē. Loģiski, ka nodarbojos ar sienu krāmēšanu. Ja nebūtu tik daudz ķīpas jāpārsien, tad tas process virzītos daudz raitāk, bet nu neko darīt. Nedz karkasu esmu bijis pavisam smalki pārdomājis, nedz arī to ķīpu izmēri būtu baisi precīzie – garums staigā par 5-10 cm. Vēl kaut kā pie karkasa būves pats nepiefiksēju, ka nedz palodzes augstums, nedz arī augšējās logu ailas augstums nav iemērīts atbilstoši ķīpas augstumam. Tad nu es visā ķīpas platumā iezāģēju gropi, lai, piemēram, zem palodzes to brīnumu varētu dabūt iekšā.
Diemžēl, arī karkasa augstums precīzi nessakrī ar 7ām ķīpu rindām. Nu neko darīt, jāzāģē pēdejā ķīpā tāda pat grope, kāda zem palodzes. No otras puses, tas pat ir labi, jo samazina augšējās vainagsijas aukstumtilta potenciālu, kā arī, ja ķīpas sasēdīsies, neveidosies uzreiz tiešā veidā sprauga.
Salmu ķīpu pārsiešana prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ātrāk ir to darīt ar savu paštaisīto presi nekā ķimerēties ar tām pārsiešanas adatām. Ar presi sanāk kaut kā ātrāk un pārliecinošāk.
Tā nu es tur ņemos pamazām. Skaidrs, ka pie otrās salmu mājas zināšu jau daudzas nianses, kā šo procesu atvieglot. :D Bet nu pagaidām jātiek vien galā ar šito!

Sienu līdzenums
_DSC0047Jā, ar to sienu līdzenumu būs kā būs. Neba nu es biju cerējis baigo eiroremonta plakni dabūt, tomēr šitādus kurmju rakumus arī nebiju gaidījis. Gan ķīpas neregulāras, gan ap stabiem tās ir gana sarežģīti smuki ielikt. Beigās būs konkrēti ar lielo koka āmuru jāpašancē, lai kaut cik tās plaknes līdzenākas dabūtu.
Visvairāk mani satrauc tas, ka daudzviet nepietiekami dziļu iezāģējumu dēļ salmu ķīpa neiziet līdz sienas plaknei, un līdz balstu un atgāžņu ārējai plaknei paliek vēl kāds konkrēts gabals. Tas nozīmē – būs jāliek virsū siets, un aiz sieta jāstūķē salmi, lai šīs bedres aiztaisītu cietu. Pretējā gadījumā apmetums būs baaaaisi nelīdzens, un koka balsti/atgāžņi “torčīs” laukā. Domāju, varētu šim nolūkam izmantot to pašu stiklašķiedras armēšanas sietu, un pieskavot to karkasa, pirms tam visur aizbāžot garām salmus, lai plakne būtu puslīdz vienāda. Visu apakšējo perimetru jāapliek ar metāla sietu pret grauzējiem, bet stiklašķiedras sietu likšu tikai tur, kur prasās bedres aiztaisīt ciet, kā arī pie logu un durvju stūriem, lai tos var apaļākus dabūt. Tikai man māc bažas – stiklašķiedras sietam ir 4x4mm acs – vai tas rupjais 4mm graudu apmetums tam ies maz cauri?! Varbūt ir arī rupjāki sieti?
Vienbrīd biju iedomājies par ēkas noformējumu “a ļa holandiešu stilā”, tas ir, atstāt šīs karkasa konstrukcijas redzamas, neapmestas. Bet nu tā laikam nav_DSC0062 īsti laba doma. Tad koks speciāli jāapstrādā, plus apmetums veidos plaisu pie savienojuma vietas ar koku.
Sieva vakar paeksperimentēja un no pieejamajiem mālu paraugiem (sarkanīgais – aizņēmāmies, pelēcīgais nekādīgais – mūsu vietējais), uzmaisīja dažādās proporcijās ar smiltīm un slamu armējumu un uzķellēja uz ķīpas. Šodien bija vēl pavisam mīksts tas apmetums. Redzēs, kad būs jau cietāks un kādu cietības pakāpi tāds materiāls iegūs.

Palīgi
Rīt man palīgā pieteikusies Marlēna ar vēl kādu _DSC0046palīgu – viņa nākamgad plāno celt salmu māju. Pamati jau ir, cik noprotu, un ēkas projekts arī – esmu pat aplūkojis to. Ja viņa atļaus, iemetīšu arī te blogā, lai varat palūkot. Un vēl man talkā uz abām dienām pieteicās puisis Andris ar sunenīti no Smiltenes. Cerams, ka ieradīsies, būs interesanti!
Šodien pavisam viens savā jaunbūvē arī nedzīvojos – mani darbos pieskatīt nāca niknā peļu slaktētāja Mika, kas dikti priecājas par šo milzīgo rotaļu laukumu, ir kur izlēkāties, ir alas, kur ielīst, un gan jau arī kaut kur peļu smaka pavīd. Tā nu šamējā man tur ilgu laiku asistēja.

Cokola apmetums plaisā
Jā, nebiju naivās ilūzijas un ar līmjavu apmestais cokols tiešām plaisā -ir plaisas tieši tajās vietās, kur ir putuplasta lokšņu salaiduma vietas. Loģiski – putuplasts staigā, bet šitā cietā līmjava gan nē, tāpēc plaisā. Ir attiecīgi doma, ka arī jākrāmē virsū armējošais siets un tad visu ar līmjavu vēlreiz jānovālē. Ceru, ka tas varētu palīdzēt, bet baigās pārliecības nav.