Atbildes uz komentāriem – par bloku pamatiem

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 08-02-2010

Birkas:, , , , , ,

Tāks, sapratu, ka efektīvāk laikam būs savu pagaro atbildi uz komentāriem par iepriekšējo ierakstu ievietot kā atsevišķu rakstu. Tad nu lūk.

Par iekšējā vertikālā siltinājuma jēgu
1) Iekšējais vertikālais siltinājums vajadzīgs gadījumam, ja nu, kā Didzis saka, sals tomēr paņemtu priekšā tos pamatus uz caursalšanu. Ok, 10cm vietā varētu arī 5 cm ielikt.

Par putuplasta biezumu utt.
2) Jo biezāks putuplasts no āras – jo labāka aizsardzība pret caursalšanu. Zem grīdas noteikti vajag biezu siltinājumu, lai silto grīdu betona masa var pēc iespējas labāk un ilgāk siltumu noturēt. Ok – grīdā ar var 15cm ielikt nevis 20, bet tur noteikti vajag biezu slāni, lai neiet prom siltums gruntī.

Par mastiku
3) Ok, mastiku var likt pa virsu putuplastam, lai mitrums netiek klāt pamatu blokiem. Tāda tā doma. Bet labs arguments, ka mastika var to putuplastu saēst… To jāpārbauda!

Par keramzīta graudiem iekš betona
4) Ar lejamu betonu un veidnēm ņemties nu galīgi nav iekāriena. Turklāt keramzīta graudi man toč sanāktu dārgi, ja es tos pats jauktu betonā. Arī lejamais keramzītbetons nav nekāds lētais… Var jau vēl ar putuplasta veidnēm ņemties no Tenaxa vai Ripo, bet tiem problēma – pārāk šauri pamati sanāk. 30 cm kopējais pīrāgs man toč ir par maz. Tagad man sanāk 50 cm kopējais pīrāgs.

Par apmetuma aizsardzību pret ūdeni
5) Āra apmetumā māls/smilts/salmu šķiedras. Var to visu arī ar kaļķa apmetumu, ja gribās baltu māju. Bet pavisam piebeidz ar paštaisītu kazeīna krāsu vai klīsteri, kas neļauj ūdenim tikt iekšā apmetumā. Pārbaudītas metodes. Bet par šo nedomāju – ir man paziņa Aleksandrs, kas apmācības izgājis un pats to visu uz savas mājas izmēģinājis – viņš uzrīkos pie manis vasarā apmācību un darba talku. Tad arī to visu redzēs un apgūs!

Par pamatu caursalšanu
Caursalt pamati var dažādu iemeslu dēļ. Putuplasts par plānu, grunts par mitru, siena par plānu, nesilta telpa pretī, putuplasts štruntīgi uzlikts, sienai par švaku siltumnoturība… Keramzītam ir labāka siltumnoturība par betonu, turklāt, ja nu tomēr sals to sienu “paņems priekšā”, tieši tāpēc man no iekšpuses vēl tie 5-10 cm ar putuplastu. Pie mega liela sala maz kas līdz, taču tas nenozīmē, ka nevajag vispār siltināt ar putuplastu. Turklāt es vēl “naivi domāju”, ka mājai pa perimetru esošā smilts nebūs tik mitra kā melnzeme.

Ko iegūšu no šādiem seklajiem pamatiem?
Mazākus izdevumus un vieglākus pamatus, bet nezaudējot funkcionalitāti un siltumnoturību. Iespējams, panākot, pat labāku siltumnoturību, pateicoties “kaudzei” putuplasta. A ko Tu iesaki – labāk rakt tranšejas un uz nenoblietētas zemes vālēt 40 tonnas smagu betona lentu, kas man visu to konstrukciju palēnām uz leju gruntī vilks (jo pati mājiņa pēc tam labi ja padsmit tonnas svērs)? Turklāt lielajiem pamatiem vajag daudz (ap 18m3 ) betona, kas maksā visai palielu naudu. Smiltis man jau tur ir, bet tas, ka kāda krietna čupiņa vēl būs jāpieved – tas ir fakts. Bet tas būtu jādara tā jebkurā gadījumā, jo zem grīdas jau tu melnzemi arī neatstāj!! Un vēlreiz atkārtoju – šos pamatus es pats neizdomāju! Pazīstams būvinženieris ieteica, viņš uz tādiem vairākas dzīvojamās mājas lielākas ir uzcēlis.

Par laukakmeņu pamatiem
A pa cik Tu man no tiem laukakmeņiem uzbūvēsi tos pamatus, cik ilgā laikā?! Es nemāku no mega neregulāras formas akmeņiem uztaisīt pamatus, kuru augšējā 40cm plakne būtu ideāli plakana un lai pie šiem pamatiem kaut ko varētu arī pieskrūvēt (piemēram, pamatu vainagu no brusām). Un kāda garantija, ka tie pamati kaut kur nelūzīs, neplaisās, pamatīgi nesēdīsies palielā svara dēļ? Un cik viegli, efektīvi būs nosiltināt šo neregulāro pamatu vertikālo plakni? Vai arī siltinājums nebūs vajadzīgs?

Didzis sacīja: “Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt :)
Bet nu Didzi, vispār – šo māju ceļu es, Jānis…

Bloku pamati un februāra pirmās nedēļas atskaite

17

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 07-02-2010

Birkas:, ,

Sveicieni!
Kādu laiku nav rakstīts, bet ne jau tāpēc, ka baisi slinkotu un nekas uz priekšu nekustētu. :) Tad nu vispirms ātri atskaitīšos, ka ar arhitektu esmu pārspriedis iesūtītās skices un tagad jau tiek zīmēts projekts pa nopietno.
Izveicām projektā šādas izmaiņas:
- Palielinājam mazliet saimniecības telpu, izbīdot ārdrēbju skapi un, iespējams, samazinot guļamistabu par 10 cm.
- Skurstenis tika pagriezts paralēli sienām nevis ta slīpi.
- Un tik daudz apspriestā lieta – pārkare tika samazināta uz aptuveni metru. Tā būs labāk.
- Un griestu augstumu nolikām uz aptuveni 2,70m.
- Parunājos ar cilvēku, kam ir standarta PVC pakešnieku vasaras durvis – nav tik traki, nesalst baisi cauri, tā kā man arī būs PVC durvis priekš vasaras.

Tomēr šī ieraksta būtiskākā tēma ir pamati.
Pamati_Bloki_300mmTātad, pēc garām diskusijām, apspriedēm un variantiem varētu teikt, ka esmu pašreiz palicis pie domas par seklajiem keramzīta bloku pamatiem. Es tos NErakšu zem sasaluma līnijas – es labāk sasaluma līniju paceļu uz augšu, nevis pamatus roku dziļumā. Vairāk lai runā tepat blakus redzamā bilde, kuru var palielināt uzklikšķinot. Nepiesieties zīmējuma precizitātei un šķirbām – tas ir zīmējums priekš manis, nevis rasējums.

Piebildīšu, ka būvbedrē tiks norakta visa augsne. Tā kā man apakšā jau ir smilts visur – pieblietēšu to, pievedīšu vēl visai daudz smilšu, un pieblietēšu tās ļoti pamatīgi. Sanāks man tāds metru vairāk biezs sablietētu smilšu spilvens, kuram ir ļoti, ļoti augsta spiedes/svara noturība (izrēķināts / pārbaudīts). Un tad uz tāda spilvena jau tiek mūrēta šitāda pamatu konstrukcija. Caurumā starp brusām, kas ir zem ķīpas, tiek iebērts keramzīts. Šur tur tiek izmantota mastika, šur tur protams plēve hidroizolācijai. Taču galvenais, ko gribēju parādīt – ir pamatu shēma. Pats šito neizgudroju – tas ir pārbaudīts pamatu risinājums, kas izmantots vairāku privātmāju celtniecībā.

Bloku_Pamati_2Pamatos izmantotu aptuveni 9 m3 keramzīta bloku. Pamatu kopējais svars – aptuveni 7 tonnas, kas ņemot vērā to izkliedējumu, ir vnk niecīgs apjoms, jo šādas noblietētas smiltis elementāri notur padsmit tonnu kravas auto uz gana šaurajiem riteņiem.
Pamatu izmaksas – bez putuplasta sanāk ap 700 Ls. Pieskaitot klāt putuplastu – 1200 – 1400 Ls (atkarībā, cik labi paveicas ar putuplasta iegādi (tas man vajadzīgs 310m2 ar 10cm biezumu)).

Protams, uzklausīšu konstruktīvus komentārus, kuru drošvien varētu būt ne mazums… ;)

Situācijas atskaite – janvāra pēdējā nedēļa

39

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite, Ventilācija | Posted on 24-01-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta, bet ne jau tādēļ, ka nekas neritētu uz priekšu. Šoreiz tad nu pastāstīšu, kā virzās uz priekšu process, kā arī pie kādām atziņām un risinājumiem esmu nonācis.

Arhitekts atrasts - pēc tikšanās ar savu klasesbiedru Edgaru, kurš saprot arhitektūras lietas, domāju, ka nu būs ziepes… Es jau iepriekšējā postā rakstīju, kāpēc. Bet, lūk, pēc sludinājuma publicēšanas internetā, pieteicās virkne ar cilvēkiem un viens par otru piedāvāja labākas cenas utt.  Secinājums – krīze tiešām dara savu… Esmu vienojies, ka projektu man zīmēs un arī  būvvaldē saskaņos arhitekts Artūrs tepat no Lielvārdes. Lieliski! Gan forši sastrādāties ar vietējiem, gan arī nebūs jāskraida nekur apakārt – varēšu aizdoties apspriest projekta nianses tepat Lielvārdē. Drīzumā solot pirmās skices, un tad jau pēc tam pa smalko darbs pie projekta sāksies. Koka būvkonstrukciju rasējumu daļai tiks piesaistīts viņam zināmais būvinženieris.

Vējtveris mājas iekšienā – nolēmu, ka laikam tomēr japieliek vēl viens metrs mājai garumā klāt, lai sanāktu ieprojektēt to vējtveri tomēr mājas iekšpusē. Nebūs tāds piedēklis jāmeistaro. Tā esot labak un racionālāk it kā. Lai tā būtu, cerams, ka pēc tam nenožēlošu. :D Mājas iekšējā platība sanāk 96,4 m2. Tikai nesakiet, ka tas ir maz. Man šķiet, ka tā māja būs tiēšām milzīga priekš mūsu ģimenītes, un es vēl ne reizi vien būvējot spļaudīšos, par tās izmēriem…. :)

Fibo_pamatiPamati no keramzīta blokiem – pagarai sarunai ar mani piekrita mans paziņa Rolands, kurš ir pieredzējis būvinženieris. Ar viņu vairāk kā trīs stundas pļāpājām un izrunājām visvisādas lietas un risinājumus. Tai skaitā, izlēmām, kāda veida pamatus veidot. Tātad – norakšu augsnes virskārtu un ar iznomātu blieti apakšā esošo smilti pamatīgi sablietēšu. Vedīšu vēl klāt smiltis un kārtīgi uzblietēšu visai pabiezu smilšu spilvenu. Tad uzblietēšu vēl kādu 15cm biezu šķembu joslu pa pamatu perimetru, un uz tā beigās mūrēšu pamatu lentu no keramzīta blokiem trīs līniju augstumā. Bloki mierīgi derēs 3Mpa, vien jādomā, kādus platumus izvēlēties, lai pamatu vainags būtu 40 cm platumā. Virsū ruberoīds biezais divos slāņos kā hidroizolācija un uz tiem koka brusu vainags ar tajā iestrādātiem koka mietiņiem, uz kā ķīpas uzsēdināt. Abas vertikālās pamatu plaknes nosiltinātas ar 5cm putuplastu. Kā arī ārpusē pa perimetru zemē slīpi ap pamatiem ieraksts putuplasts, lai no augšas tekošais ūdens aiztek tālāk no pamatiem. Izturība šādiem pamatiem absolūti pietiekama, izmaksas sakarīgas un par pamatu izcilāšanu nevajadzētu satraukties, jo apakšā būs pabiezs smilšu slānis, kas aizdrenē prom mitrumu (kurš sasalstot arī ir tas cilātājs).

Apkurei centrālā kamīnkrāsns un siltās grīdas – centrālās kamīnkrāsns ideju joprojām neesmu atmetis. Negribās man atsevišķu malkas katlu saimniecības telpā. Labāk ņemšu glītu kamīnkrāsniņu, kurai var pieslēgt centrālapkures sistēmu. Parēķinājām ar būvinženieri – siltās grīdas var sanākt tikai nedaudz dārgāk vai iespējams tik pat cik radiatoru sistēma, taču tā daudz labāk uzsildīs grīdas siltummasu, vienmērīgāk izplatīs siltumu telpā un neaizņems papildus vietu, kā to dara radiatori.  Mums tas kalkulētais cipars sanāca ap kādiem 800 Ls, bet iespējams būs vairāk, jo palielināju ēkas platību vēl par 8 m2. Ir kādam kādi silto grīdu licēji zināmi? Es labprāt laicīgi tāmi sakalkulētu utt.

Grīda no ielejamā grīdu betona vai māla klona - šito lietu vēl domāju. Protams, ka ieliet betona grīdu uz siltgrīdas caurulītēm būtu daudz vienkāršāk, sanāktu kādi 500 Ls ar materiāliem un darbu it kā. Būtu superlīdzena un laba 7-10 cm grīda. Bet varbūt, ka ir vērts šo procesu darīt pašam un ierīkot māla klona grīdu. Būs daaaudz lētāk, ja darīšu pats. Vien jāsaprot , cik daudz laika tas varētu prasīt un vai šāds māla klons “sadzīvo” ar siltām grīdām. Ir kādam viedoklis?

VentilacijaVentilācija – rekuperators vai dabiskā ventilācija – ar būvinženieri izspriedām, ka bez ventilācijas tomēr nekādi un ka rekuperators būtu labs veids, kā nezaudēt siltumu no mājas. Pastāv iespēja tikt pie rekperatora arī par kādiem 500 Ls, kas jau būtu saprātīgs cipars. Tomēr – ar brāli atkal izspriedām, ka nav ko ieviest gana sarežģītas tehnoloģijas, kam vajadzīga elektrība, ja var arī šo lietu risināt ar vecumveco dabīgo ventilāciju. Pagaidām to iedomājos tā – uzbūvēt skurstenim blakus ventilācijas šahtu skursteni no Schiedel speciālajiem blokiem šim nolūkam. Un vienkārši pievadīt caurules no virtuves un vannas istabas. Tā kā ventilācijas šahta izies ārā uz jumta – tad ventilācija darbosies ar dabīgo vilkmi bez ventilatoriem.

Kanalizācija - well, šo lietu pagaidām cenšos saprast. Man iesaka ierakt divas grodu akas, abas savienotas un apakšā aizbetonētas. Otrajai starp grodiem ir sprauga, pa kurieni “ūdenim” sūkties cauri un “doties uz” uz drenāžas cauruli, kas iestrādāta ap šo spraugu grants slānī. Ja ir straujš “perebors”, pa “ūdens” pa drenāžu aiztek prom tālāk no akām.  Funkcionē visai labi, un nemaksā pārāk daudz. Ir kādi labāk funkcionējoši un  ekonomiski izdevīgāki varianti?

Tāks, pagaidām viss, ko uz sitiena atcerējos iedrukāt. Komentāri un ieteikumi, protams, laipni aicināti.

Seklie pamati – Frost Protected Shallow Foundation

14

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 16-01-2010

Birkas:,

Lūk, pamatu risinājums, ko pašreiz gribētos apspriest kā reālāko. Saucās – seklie, no caursalšanas pasargātie pamati.

To dziļums vien aptuveni 30 centimetri.

Galvenā ideja – ja negribi rakt pamatus zem sasaluma līnijas, tad liec sasaluma līnijai kļūt seklākai.Respektīvi – tas tiek panākts ar horizontāla siltinājuma izvietošanu pa perimetru pamatiem. Shēmiņa izskatās aptuveni tāda, kā bildē zemāk.

Labums – nevajag tik nežēlīgi dziļi rakties un pielietot tik daudz betona! Bet nedrīkst aizmirst, ka jāparūpējas par gana labu pamatu drenāžu, respektīvi, lai pie tiem nepieplūst daudz mitruma. Parēķināšu un noziņošu, cik šitādi pamati varētu izmaksāt.

Jūsu domas? :)
Seklie_pamati