Pirmā talka – pamatu izveidei (19.-20.06) !!!

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati, Talka | Posted on 11-06-2010

Birkas:, ,

Ja nepamanījāt, blogā divi jauni ieraksti pēc kārtas, tāpēc, ja vēl neizlasījāt pārdomas par būvmateriāliem, tad apskatiet arī pirmspēdējo ierakstu. Taču talkas tematam gan nodomāju uzveidot labāk atsevišķu ierakstu!

Sanāk, sanāk uz talku!
Tātad, ir radusies doma, varbūt pēkšņi starp mana bloga lasītājiem varētu būt tādi ļaudis, kam gribētos vienu vai divas dienas nākamajā nedēļas nogalē (19.-20.jūnijs) piedalīties procesā, kas saucas – seklo pamatu izveide ar šķembām un betonēšanas veidņiem! Nostrādināt līdz bezspēkam ne tuvu negrasos! :) Ikviena roka, kas palīdz kaut nedaudz, tomēr paātrina šo celtniecības procesu! Šis man arī būs treniņš pirms vasaras lielajām talkām – kā šo procesu vispār organizēt un vadīt, jo tad, kad aicināšu talkā likt salmu ķīpas iekš karkasa, tad, man šķiet, gan varētu būt daudz interesentu.

Paredzamie darbiņi (cik paspēs, tik darīs)
- Pašreiz ir izveidots blietētu smilšu spilvens. Ja pats nebūšu vēl uzspējis, jāizrok tranšejas, jāiegulda tajās komunikācijas caurules (ūdens, kanalizācija, elektrības gofra, pamatu drenāža).
- Tālāk smilšu spilvenam pa ārejo perimetru būs ar lāpstu jāatrok nost smiltis tranšejas platumā (cenšoties to neiebrucināt) un kādu nelielu gabaliņu tranšeja jāpadziļina uz leju grunts smiltīs. Izraktā smilts paliek turpat blakus, nekur nebūs jāved.
- Tad tranšejas ārmalā jāievieto metru augstās putuplasta plāksnes, un paralēli vienā pusē līdz tranšejas viducim (aptuveni 50cm biezumā) jāieber šķembas, otrā pusē (ārpusē) jāpieber smilts, lai putuplasts no šķembu svara nešķiebjas uz āru. Putuplasts jāievieto līmenī un tam jāuzveido atbalsta koki, lai nestaigā.
- Uz sekla iebērto šķembu slānīša pa perimetru visā pamatu tranšejā jāievieto pamatu drenāžas caurule.
- Jāber virsū vēl šķembas un ar koka blietīti jāpieblietē.
- Tad tranšejas iekšmalā no aptuveni 40-50cm augsta saplākšņa (finiera/OSB) jāuzveido iekšējie veidņi.

Manuprāt, kad visi šie darbiņi ir paveikti – tad jau laikam ir pienācis brīdis saukt betona piegādes mašīnu. Nē, es naivi nedomāju, ka visu augstākminēto var paveikt divās dienās, bet kas zina – darīs un tad jau redzēs.

Nodrošinājums talciniekiem
Ēdienu, dzērienus un sirsnīgu pateicību ar mazu, mājās paņemamu garduma bonusu garantēju nešaubīgi! :)
Būtībā, vairākas lāpstas un ķerras it kā ir. Ja nu kādam, kas šai procesā grib piedalīties, ir sava iemīļotā lāpsta, var droši ņemt līdzi. No saules vai lietus patverties būs kur. Ūdens, lai nomazgātos būs, trakākie var mēģināt arī dīķī nopelst. Labierīcības kā jau lauku saimniecībā pienākas – maza, zaļa mājiņa ar gandrīzvai sirsniņu durvīs. Iespējas vienkārši atpūsties un nepārstrādāties arī būs. Tā kā pašam divi bērneļi – tad arī mazie strādnieki nebūtu šķērslis. :)
Braukt piedalīties talkā var gan ar privāto auto, gan tik pat labi ar vilcienu – no Lielvārdes dz.stacijas atvedīšu/aizvedīšu.
Dislokācijas vieta šim procesam
skatīt šo Google karti. Būtībā, 60 km no Rīgas centra.

Atmiņu un pateicības “plāksne”
Ir doma ikvienu, kas šim Lūšu salmu mājas tapšanas procesam pielicis savu palīdzīgo roku, ierakstīt sava veida atmiņu un pateicības “plāksnē”, kas pēc tam kalpotu kā atgādinājums gan mums pašiem, gan ikvienam šo māju aplūkot interesentam par to, ka ar labām domām un kopīgiem darbiem var panākt daudz! “Plāksnes” izveides formātu vēl domāju. :)

Ikviens laipni aicināts!
Tātad, ja ir ļaudis, kam šāds pasākums  un uzdarbošanās nākamajā nedēļas nogalē (19.-20.jūnijs) varētu šķist interesanta un gribētu piedalīties – droši ziņjojiet tepat komentāros vai arī uz e-pasta adresi - janislusis@inbox.lv ! Jebkādi jautājumi, idejas, komentāri un ierosinājumi – kā vienmēr laipni lūgti!

Bedre izrakta / projekts iesniegts / info par fibrobetonu

3

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Dokumentācija, Pamati, Situācijas atskaite, Ēkas projekts | Posted on 13-05-2010

Birkas:, , ,

Būvbedrei augsne norakta
Nu tā – puiši šodien līdz ar negaisa sākumu ir piebeiguši mana būvlaukuma atbrīvošanu no augsnes kārtas! Skaisti. Fotoreportāža no notikuma vietas sekos tuvākajās dienās. :)

Projekts iesniegts būvvaldē
Šodien no rīta būvvaldē tika iesniegtas trīs mapītes ar manu ēkas projektu – jau rītdien, cerams, būvvalde to projektu izskatīs, un, kas zina, varbūt pirmdien jau man ir mapītes ar sarkaniem zīmogiem, kas ļauj arī būvatļauju pieprasīt! Yuhuuu! :)

Betons / fibrobetons / cenas
Šodien noskaidroju betona cenas konkrēti. Tā kā būvvieta ir Lielvārdes novadā un tuvākā betona ražotne man ir Ikšķilē – HC Betons, tad tur arī vērsos ar jautājumiem. Atbildes saņēmu e-pastā, pēc tam sazvanījos un baigi atsaucīgi izrunājāmies par variantiem. Betons ar metāla skaidām viņiem visai ierasta lieta – sanākot dārgāk nekā armatūra (man gan sanāca pat ļoti līdzīgi). Vienīgi to vairāk ņem industriālie būvnieki, jo privātie tikai reti kurš par to kaut ko zina. Uz kubikmetru betona mazākais ko liek ir 15kg. Man attiecīgi varētu izmantot 18-20kg. Esot dārgāks pasākums par armatūru, bet turot baisi labi – ja paredzēti caurumi, tad uzreiz jātaisot, jo pēc tam kaut ko izkalt esot bezcerīgi.

Betona cenas
B15 (D16 max S3) betons 12 m3 apjomā = Ls 43,31 x 12 = Ls 493,82
Metāla skaidas = 0,60 Ls/kg = 12m3 x 20kg x 0,60Ls/kg = Ls 144
Piegāde – jāved divos piegājienos = Ls 79,86
Sūknēšana = 1 stunda = Ls 48,4
Dziļumvibratora noma = 1 diena = ~5 – 10 lati

Fibrobetons izklausās kaut kas baigi ērts, jo nav vispār jāčakarējas ar armatūras siešanu utt. Vnk iegāz veidnē, ievibrē un viss. Protams, jāizlīdzina virsma, jāiegremdē enkurskrūves vainagsiju stiprināšanai.
Vienstāvs izteicās – baigais metāla lauks pamatos sanāk, ja šitādu izmanto. Nūū, piekrist varu, to šķiedru apjoms un blīvums ir paliels, taču tai pat laikā arī armatūra ir metāls un veido savu magnētisko lauku…

Augsnes norakšana – pusē / jāsak gatavoties materiālu iepirkšanai

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 11-05-2010

Birkas:, ,

SNC00025Puiši divas dienas kārtīgi parakušies un pusi augsnes no paredzamā būvplača norakuši. Domājams atlikušajās divās dienās lieta tiks pabeigta līdz galam. Bedres platība tiešām liela un noraktās augsnes kaudzes ar pa visvisādām vietām jau izvadātas un ar tās turpmāko “izvietošanu” būs ar vien sarežģītāk. :D

Vakar biju beidzot pie sava arhitekta – atdevu visus jauniegūtos dokumentus (līgumu, SNC00024pilnvaru, Zemesgrāmatas nostiprinājumu, vides tehniskos noteikumus un topoplānu) uz nokopēšanu. Varbūt, ka šonedēļ jau sanāks iesniegt gatavu projektu būvvaldē uz izskatīšanu. Jēēē, beidzot kāds taustāms progress.

Nupat arī jāsāk meklēt kādu konkrētu interneta bodi, kurā iepirkt uzreiz kaudzīti ar vajadzīgajiem materiāliem – apjomā ceru atlaidi dabūt, plus piegādās visu vienā piegājienā. Būs nu jāpēta pamatīgi. Arī kokmateriāliem, betonam, smiltīm un šķembām jāmeklē izdevīgākie piegādātāji.

Mājas vieta iestatīta un pirmais raciens!

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 08-05-2010

Birkas:, , ,

Aderu_tiklsĀderu atzīmes līdz galam saliku vakar – šodien beidzot iestatīju īstajā vietā mājas paredzamās pamatu kontūras. Teiksim tā – kārtējo reizi pārliecinājos, ka šim manam projektam stāv klāt visi labie gariņi un salmu mājai ir lemts slieties tieši tur, kur esam izlēmuši. Kaut vai tāda faktora dēļ vien, ka varēju teicami novietot mājas kontūru tā, lai skurstenis būtu uz viena no diviem uguns āderu krustpunktiem un lai tai pat laikā neviena guļvieta neatrastos uz jebkāda veida āderēm. Redzot to āderu tīklojumu un visai šaurās novietojuma variāciju iespējas tuvu esošā ceļa dēļ – tiešām rodas Majas_konturasajūta, ka tai mājai ir jābūt tieši te un šādi un tā tam būs būt. :)

Uhh, izveicu arī pirmo racienu ar savu jauno Fiskar lāpstu un 110l ķerru. Sāku no vidus. Ehh, naivi cerēto izrokamo 20cm vietā nākas samierināties stabili ar 35 un pat 40cm melnzemes. Tas nozīmē – būs vairāk ko rakt un vajadzēs vairāk smilts, ko pievest klāt, lai šito tukšumu aizpildītu. Pašreiz esmu iestatījis rokamo laukumu uz Mana_7m2_bedre13 x 9,7m ar + 80cm vēl uz katru pusi. Tātad – 166m2 un vismaz 60m3 melnzemes… Traki, ka vietā vajadzēs pievest 120 m3 ar smiltīm, lai aizvietotu aizvesto augsni (80 m3 x 1,5 – jo smiltis blietējot manāmi sasēžas).

Aptuvenu 3 stundu laikā noraku 7 kvadrātmetrus. Viens pats noteikti visu nenorakšu – tapēc sarunāju divus puišus, kas par traktornaudu to zemi noraks. Sanāks daudz kvalitatīvāk nekā ar smago tehniku, kas man to bedri un sablīvēto smilti nesmuki izvandītu.

Un tomēr – seklā lenta …

13

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 08-05-2010

Birkas:, , , , ,

Pamati_Sekla_lenta_keramzitsUhhh, piedodiet, atvainojiet – uzskatiet mani par traku, bet es tomēr labāk uz papīra mainu savas domas nekā pēc tam dzīvē. Palasījos, padomājos, paanalizēju, parēķināju un tomēr nonācu pie šādas lietas. Daudz nekomentēju – ideju izskaidro bildīte. Dažādu apsvērumu dēļ tomēr gribētu palikt pie šāda varianta. Protams, ar loģiskām korekcijām, ja tādas vajag.

Sakalkulētās izmaksas:
Betons (11,5 m3) – 600 Ls       (36 Ls par m3 + kaut kāds darbs/vešana)
Armatūra – 180 Ls     (330 m ar 12 AIII – it kā pamatu perimetrs x 6 + 10% dublēšanās + stieplītes/vešana)
Šķembas (16 m3) – 112Ls      (7Ls par m3)
Smilts (~120 m3) – 240 Ls          (2Ls par m3)
Putuplasts vertik. (50m2) – 150 Ls     (EPS 200 M30 + vešana)
Keramzīts (4 m3) – 140 Ls
Kopā =1422 Ls

+++
rakšana – 100 Ls
hidroizolācija – ??
drenāža – ??
blietes noma – ??

Aprīļa pēdējā nedēļa – vides teh.noteikumi, būvplacis un atkal pamati

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Dokumentācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 27-04-2010

Birkas:, , , ,

Sveicieni! Atvainojos, ka visai pasen neesmu neko svaigu ierakstījis, bet tā globāli skatoties nekas satraucoši jauns vēl nav noticies, bet šādus tādus procesus zemāk esmu aprakstījis.

Vides tehniskie noteikumi - Kā jau teicu, pa lielam viss hold režīmā, jo gaidu vides tehniskos noteikumus, kas varētu būt vien ap 5-7to maiju. BET – šodien gluži neviļus ielūkojos Valsts Vides dienesta lapā, kur izliek paziņojumus par izsniegtajiem vides tehniskajiem noteikumiem un biju nesaprašanā – tur rādās, ka man jau IR izsniegti tie teh.noteikumi, turklāt tai pat dienā, kad esmu iesniedzis iesniegumu. Kas tas par brīnumu?! Man teica – vaktējiet, kad parādās weblapā (vaktēt būtu jāsāk tikai ātrākais parīt – VVD sekretāres teiktais), bet skat, man noteikumi jau sen izrādās izsniegti…. Bez saprašanas – rīt zvanīšu un prasīšu, kas un kā!

PlacisBūvplacis - Tātad – pa šo laiku esmu pamanījies atbrīvot būvplaci no kaaaaudzes ar no meža izvestiem baļķīšiem un bluķēniem. Esmu uzsācis pa šo placi izvilkt lentas, ar kurām atzīmēju āderu atrašanās vietas, un tad ņemšu ierotēt mājas perimetra “kvadrātu” (četri stabi plus virve) tā, lai guļamās vietas pēc iespējas mazāk atrastos tieši uz āderu līnijām. Viegli nebūs, bet tāpēc jau to daru dabā, lai uzreiz ar aci visu redzu, kas un kā. Esmu iepircis Fiskara lāpstu K-Rautā uz atlaidēm un tagad meklēju ķerru. Doma ir ņemt iekš Depo šitādu Haemmerlin Rennovation ar 110-120l tilpumu. Naivi gribu norakt būvplaci paša spēkiem! Pamēģinās.

Zemesgrāmata – šodien aizbraucu uz Ogres Zemesgrāmatas nodaļu, lai tur nostiprinātu savu zemes nomas līgumu. Dāma ļoti šķībi noskatījās, ka neesmu ieradies ar “nomas zemes uzmērījuma plānu”, bet gan ar topo plānā iezīmētu nomājamā zemes gabala plānu. Teicās, ka tas neatbilst likumam. Saaaaasodīts, ja man vajadzēs mērniekiem prasīt, lai viņi tagad vēl nomājamās zemes plānu (esot tāds termins!) taisa, tad projektu es maijā laikam neiesniegšu…. Grrr, redzēs, ko Zemesgrāmata teiks – moš izlaidīs cauri manu līgumu. Varētu jau teikt, kāda viņiem daļa, kā izskatās zemes plāns, ar kuru īpašnieks ar nomnieku vienojas par nomu – ka tik ir vispār normāli redzams.. Aizdomas, ka varētu būt ziepes un projektu nevarēs bez šitā visa iesniegt, Dammit…

Pamati_sekliePamati, pamati, pamati… Atkal šis temats. Blogs tiešām lieti noder kā piezīmju grāmatiņa. Pārlasīju savus rakstus ar visiem komentāriem un ņēmos vēlreiz to visu sagremot. Uzzīmēju variantus, izrunāju ar pāris cilvēkiem un naivi, avantūristiski, drosmīgi nonācu pie šitāda skribelējuma – skatīt tepat blakus bildīti (sorry, zīmēts ar piezīmjblokā, bildēts ar telefonu).
Ideja - iešvīkātais klucis ir 45×50 betona monolītā lenta. Platums 45 cm tādēļ, lai stabili uziet virsū ķīpa un lai arī abu pušu apmetuma svars kaut neaudz dabon uz betona turēties nevis uz putuplasta vien. Zem lentas – 20 cm šķembu pabēruma pēda. Tumšais vertikālais – 10cm XPS putuplasts. Tumšais horizontālais – vismaz 15cm grīdas putuplasts. Aplītis kreisajā malā – ar laiku ierakta drenāžas caurule aptuveni 40-50cm dziļumā. No iekšējā vertikālā putuplasta tomēr esmu atteicies. Un it kā arī no ārējā slīpā atteicos – nez, cik tas prātīgi… Kopējais nepieciešamais betona daudzums ar vidū esošās nesošās sienas pamatlentu = 13 m3.
Pamatu dziļums - lenta iedziļinās vien 20cm no fināla zemes virskārtas līmeņa. Putuplasts iedziļinās 60-70cm no 0 līmeņa. Izklausīsies nenopietni, bet izskaidroju. Meteo statistika liecina, ka LV tāds kārtīgs sals, ka iziet cauri zemei metra vairāk dziļumā, ir ļooti reti. Un ja arī tas izies pa apakšu maniem pamatiem – atmetīsies biezajā grīdas putuplastā.
Kā ar izcilāšanu? Lai sasalusi zeme celtu uz augšu – tai jābūt slapjai. Teorētiski, janvārī, februārī, kad tiešām mēdz būt baisais sals – gruntsūdeņi man tur ir stabili zem metra. Vēl būtiski – manos pamatos nebūs melnzemes, jo man tādas tur vienkārši nav – visur ir/būs smilts. Attiecīgi smilts uz sasalšanu, izplešanos ne tuvu nav tik naska kā melnzeme vai kur nu vēl māls. Šo info arī no zinošākiem cilvēkiem ieguvu. Plus, ceru ieviest arī nodrenēšanu 40-50cm dziļumā, lai kaut nedaudz parūpētos par sausāku grunti pamatu apkārtnē.

Zinu, ka ideja avantūristiska, bet kaut kā salasot kopā visādu argumentu un faktu kopumu, plus, mazliet naivi cerīgi paļaujoties uz savu feino smilšu grunti, ir doma, ka varētu arī šitāds variants darboties. Uhh, bet esmu gatavs arī ļoti kritiskiem, bet vēlams konstruktīviem komentāriem! Paldies!!

Testa bedre = pilna ar ūdeni / Salmi = pārziemojuši

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 05-04-2010

Birkas:, , , ,

Bedre_UdensŠodien laukā tik fantastiski silts laiks – tā vien būtu varējis ņemt rokā lāpstu un rakt pamatu bedri… :)

Beidzot aizbraucu uz savu lauku zemīti palūkoties, ko tad pavasara ūdeņi darās manā būvgabalā. Brālis teicās – labākos skatus nokavēju – tik vien sanāca, kā konstatēt, ka mana ziemā raktā “ģeoloģiskās izpētes” bedre ir jau par sprīdi no augšas tukšāka ar ūdeni. :D Pirms nepilnas nedēļas ūdens līmenis pļaviņā bijis tāds, ka bedri neredz. Pabakstīju to ar koku – pusotrmetrīgā bedre par 70% aizplūdusi ciet ar smilšu putru, kurā to mietu varēju iedurt līdz pat apakšai. Nez, laikam jau tiešām plūstošās smiltis sanāk tur apakšā, jo bedres malas nebija iebrukušas. Bet, lai vai kā – pamatu tranšeju vienalga dziļāk par kādiem 40 cm nerakšu un plānoju veikt uzbērumu – tā kā būs labi. Vēl aprunājām ar brāli domu ieviest turpat gar pļavu kārtīgu drenāžas noteku, jo blakus tur ik pavasari un rudeni ir dikti slapjš.

Salmu_kravums_pavasarisApskatīju salmu krāvumu – patīkamā kārtā pat apakšējās ķīpas, kas nav pilnībā nosegtas, izskatās visai labi un sausi. Arī zem plēves vējiņš vēdinās pietiekami labi, tā kā kopumā domāju mans galvenais būvmateriāls būs gana labi pāziemojis šo ārkārtīgi sniegoto ziemu un slapjo pavasari. Jādomā, kur nobeidzināt un kā izmantot atvestās 70 riepas, kuras biju paredzējis pamatiem izmantot, un jāpārkrāmē bluķīšu un baļķīšu krāvums, kas kā reiz atrodas uz mājvietas pleķīša.

Tad nu bik pagaidīšu, kad ūdens līmenis bedrē nokritīsies, zemīte paliks sausāka – un tad jau varētu arī mēģināt štukot par kaut kādu rakšanu. A par dokumentiem – par tiem jau pastāstīju, tagad būs gaidīšanas režīms.



Atbildes uz komentāriem par pamatiem – 2. piegājiens

16

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 23-02-2010

Birkas:, , , , ,

Uhh, nu pat man te iebirusi virkne ar komentāriem par pamatiem, tāpēc, lai citiem nebūtu jācenšas pie komentāriem sekot līdzi un lasīt – mēģināšu atkal atbildes uz komentāriem ierakstīt šādā bloga ierakstā. Vispirms uzreiz iemetīšu man svarīgāko pretjautājumu. (Uzreiz Ansim – LIELS paldies par man veltīto laiku un uzmanību!)

Salmmajas_pamati_AnsisPar Anša piedāvāto skici lētpamatiem —–>
Ok, izskatās gana vienkārši. BET – jautājums! Kā šādus pamatus pēc tam nosiltināt un no-hidroizolēt???? Tā jau protams to tranšeju ir tiešām viegli izrakt un tik iegāzt betonu. Vai arī es esmu palaidis garām to, ka – ja pamati ir ZEM sasaluma līnijas – tos vairs nevajag siltināt ?!??! Ja tā – tad nosacīti varētu arī teikt, ka tas ir apsverams variants. Ja putuplastu vajag vienalga – tad baigo starpību neredzu. Plus jautājums – tranšejas dibenu neblietētu atstāj? Un vel manā mitrajā smiltī/zampā pie pusotra metra (ko var redzēt vienā no iepr.bloga ierakstiem) – šitās 40 tonnas varētu aizbraukt lejā rūkdamas… :D (Attiecīgi lasīt tālāk manas pretpļāpas pret dziļo lentu… :) )

Ansis Liepa jautā – vai ir racionāli ņemties ar to drausmīgi lielo bedres rakšanu, blietēšanu utt?!
Tad nu atbildu, un iekļaujot argumentus – kāpēc izvēlos seklos nevis 1,2m dziļos standarta lentas pamatus.
- Man nebūs jārok drausmīgi liela bedre – man jānorok 20cm augsnes slānis 11 x 14 metru lielā laukumā. No kubatūras viedokļa 31 m3 ar melnzemi. Varbūt esmu naivs – bet man nešķiet neiespējami to norakt kaut vai pat ar lāpstu diviem trim cilvēkiem darbojoties, turklāt ir motobloks ar piekabi. Sapratīs, ka ir baigais čakars – ook, izsauks traktoru.
- Melnzemi būtu jārok nost jebkurā gadījumā, jo zemgrīdā taču vienalga parasti tādu neatstāj, pareizi? Tikai šancējot pēc īstajiem standartiem lentas tranšeja būtu jārok oi oi oi dziļāka… Es izvēlos absolūto minimumu.
- Kāpēc tikai 20cm? Tāpēc, ka apakšā jau ir smilts. To pat baisi blietēt nevajadzēs, jo gadu desmitos tā tur stabili jau sablietējusies. Jā – ap 80m3 smilšu piebēršanai būs jāpieved. A standarta pamatu būvbedrei taču arī jāved klāt kaudze pieberamo materiālu? Kur starpība? (Varētu jau uztaisīt mazo karjeriņu turpat blakus smilšu ieguvei, bet viens paliels dīķis jau ir… :D )
- Bliete – mehāniskā. To būs jāīrē. Dienā ap 15 Ls – vismaz divas – trīs dienas toč vajadzēs.
- Bituma mastika – izrēķināta! Ar latiem 50 uz vertikālo plakni vajadzētu noteikti pietikt. Pat ja vālē divos slāņos. Un vēl virspamata ruberoīda piķošanai. Standrta pamatiem arī vajag hidroizolāciju, turklāt – ja lenta ir 1,2m dziļa – tad to piķi vajag vēl daudz vairāk.
- Par parasto putuplastu un tā piesūkšanos ar mitrumu – nevaru nepiekrist. Domās. Taču arī standarta pamatus IR jāsiltina. Bez putuplasta īsti nav variantu. Vai arī tomēr ir? :)

Par monolīto, dziļo, pamatīgo betona lentu pret manu seklo lentu + blokiem.
Ansi – a kur Tu ņēmi, ka manu pamatu variants ir 1300 Ls, bet Tavējā piedāvā monstrozā, smagā lenta – 700 Ls? (Man sanāca 17m3 uz pilno lentu, kas ir 17x37Ls + sūknis + vešana = 629 + kādi 50 Ls + vēl kādi stabili 50 Ls)
Ja paskatīsies manu aprēķināto pamatu tāmi, tad pamanīsi, ka tur dārgākais ir putuplasts un smiltis. Vismaz man par plikiem pamatiem bez siltinājuma sanāca 600 Ls. Turklāt jau par parējām dārgākajām lietām – smiltīm un putuplastu – smiltis biju rēķinājis uz 130m3, tomēr pietiks arī ar 80m3, savukārt ar putuplastu – viss atkarīgs, kādu cenu sarunā un kur, kādu piedāvajumu atrod. Bez šīm nupat minētajām lietām nevar iztikt nedz mana seklā lenta, nedz dziļā, monolītā lenta!
Otrajai par sliktu milzīgs svars (nenoliegsi, ka tas var veicināt ātrāku sēšanos) un vajadzība tomēr pēc gana nopietnām veidnēm. Nez, nu netīk man īsti šie monstru pamati. Neredzu nekur baiso ieguvumu par labu dziļajai lentai – ja vien nosacīti varbūt ietaupītas dažas dienas darba (kas, protams, nav mazsvarīgi). A jārok tāpat kārtīga bedre un vēl dziļāka, jātaisa gruntīgāki veidņi (manā variantā varu tikt galā ar putiku un ķīpām kā formām – pārbaudīts!), jāsauc mašīna un beigās iegūts monstrozs svars zem mājas… Bet nu – kas zina, varbūt vēl pārdomāšu.

Kur ņēmu ideju par seklajiem pamatiem?
Pats jau neizdomāju šos seklos pamatus – pazīstams būvinženieris ieteica veidot lentu pilnībā no keramzīta, tomēr pats izdomāju, ka jākombinē – tā būs pat labāks efekts, jo, piemēram, keramzīta blokiem ir labāka siltumnoturība par parastu betonu.
Ja es uz kaut ko iecirties, tad mani nebūs tik viegli uz sitiena pārliecināt. Taču vienmēr jau pēc tam klusi stūrīti apdomāju visus par un pret, un reizēm arī pārkāpju savai principialitātei un ietiepībai un savas domas mainu. Tā kā -  vēl jau manīs, kas beigās sanāks. :)

Par pamatu nopiķošanu no abiem sāniem
Ansis
domā, ka nopiķojot abas vertikālās plaknes – pamats tieši būs mitrāks, jo nevarēs žūt
Zini, arī fakts, nebiju no tāda aspekta padomājis. Tātat – jāpiķo tikai no āras.

Par lēzenu jumtu
Es jau neesmu teicis, ka baigi plānoju ietaupīt uz jumta konstrukciju. Tur, kā būvinženieris ar arhitektu kopā sarēķinās – pie tā arī pieturēšos. Pagaidām, cik sapratu no projekta – slīpums ir uz 23°. Daudz vai maz?

Par koka karkasu
Ansi, hei, kurā brīdī Tu esi uzķēris, ka es gribu būvēt loadbearing tipa salmu māju??? Nēēēē, tik maniakāls un profesionāls es vēl neesmu. Nekādā gadījumā. Man 100% būs koka karkass, kas nesīs jumta svaru. Loadbearing jeb slodzi nesošā salmu māja nav tā, ar kuru vajadzētu kā pirmo eksperimentēt… ;)

-

Kombinētie bloku/betona pamati – skice + aptuveni aprēķini

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010

Birkas:, , , , , , , , ,

Tātad, kā jau minēju, ievācot visvisādus ieteikumus un idejas, esmu uzskicējis divus potenciālos ēkas kombinēt pamatu variantus, no kuriem vienā tiek izmantoti betons + keramzīta bloki, savukārt otrā – betons + gāzbetona bloki.
Gāzbetona bloki sanāk lētāki un to platums (38 cm nevis 30 cm kā keramzīta blokiem) ir pat labāk piemērots uz tiem balstāmajai konstrukcijai, tomēr nedrīkst aizmirst nopietno gāzbetona “nedraudzēšanos” ar mitrumu.

Lūk, skices un arī īsi, blokiem gana precīzi, bet palīgmateriāliem un izdevumiem ļoti aptuveni aprēķini.

Betona lenta + keramzīta bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (5 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 100 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Keramzīta bloki (30cm x 194 gab. / 20cm (iekšsienai) x 50 gab.) = 7 m3 x 45 Ls = 315 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 50 Ls
Pamati kombinēti ar KERAMZĪTA blokiem- Mūrjava = 50 Ls
- Bitumena mastika = 40 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 890 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 2040 Ls (redz kā tomēr kopā savācās lielāks cipars, nekā būtu domājis)


Betona lenta + gāzbetona bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (6 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 120 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Gāzbetona bloki (200x380x600) = 9 m3 x 22 Ls = 200 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 40 Ls
- Mūrjava = 70 Ls
Pamati kombinēti ar GĀZBETONA blokiem- Bitumena mastika = 50 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 880 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 1955 Ls

* Putuplasta kopējās izmaksas ir “stiepjams” jēdziens – jo ar šādu apjomu var arī atlaides dabūt utt. Esmu arī uzgājis arī “aizdomīgi” lētus piedāvājumus, kas man ļautu iegūt pat labāku putuplastu par vismaz 2x zemāku cenu, tā kā šīs lietas izmaksas vēl ļoti novariēs.

Ko es no augstākminētajiem cipariem secinu???
Bij domājis – starpība sanāks lielāka. Tagad – loooģiski to, ka NAV vērts nepilnu 100 Ls ieguvuma dēļ riskēt ar gāzbetona blokiem! Redz, pirms tam es rēķināju trīs rindas ar blokiem – un tad tā starpība bija tiešām manāmi jūtamāka, jo gāzbetons ir 2x lētāks par keramzīta blokiem, taču tagad pats priekš sevis sarakstot šos ciparus saprotu – lai arī kā man patiktu labāk 38 cm plati pamati un it kā lētāks būvmateriāls, keramzīta bloki tomēr būs uzticamāki!

P.S. Ikviens labojums par kādu nekorektu ciparu/cenu un ieteikums, kā kaut ko var vēl optimizēt, ir ļoti laipni gaidīts!!!

Mājas pamati – kompromisa variants (cerams)

14

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 11-02-2010

Birkas:, , , , ,

Tāks, visvisādas piezīmes un argumenti uzklausīti, tagad it kā radusies puslīdz kaut kāda skaidrība, kā tomēr varētu mēģināt rast kompromisu starp dažādiem risinājumiem.

Teiksim tā – biju jau aizdomājies arī par gāzbetonu keramzīta bloku vietā, bet tie makten nemīl mitrumu, toties ir nenormāli lēti – 20 Ls par m3 (ne-Fibo keramzīta bloki ap 50 Ls/m3, savukārt transportbetons – ap 42 Ls/m3). Par spiediennoturību NAV jāsatraucas, jo ēkas kopējais svars ar 15-17 tonnām uz to lielo pamatu perimetru sanāk vien ap 770 kg uz m2. Cik zināms – labs zilais putuplasts divreiz lielāku svaru spēj noturēt… :) Par gāzbetona bloku pielietojumu pamatos paspriedelējām šeit iekš building.lv foruma.

Tātad, gan ar šejienes, gan citiem cilvēkiem, gan arī pašam ar sevi apspriežoties izdomāju, manuprāt, lētu pamatu kompromisu dažādām gaumēm.
Varētu teikt, neatkarīgi no fibo vai gāzbetona – 20-30 cm augstu un 30 cm platu pēdu es varētu tomēr pats uzliet no betona ar stiegrojumu. Šim nolūkam vajadzētu 4-5 m3 ar betonu, ko var uzmaisīt arī pats. Pilnu lentu (ap 17-20 m3) “vlom” pašam ar bunduli maisīt, aber ar mašīnu šito apjomu vest uzreiz baigais cipars…

Tālāk tad jau pa virsu uzslietu jau tikai divas nevis trīs rindas ar blokiem (vai nu fibo vai gāzbetona). Būtu gana sakarīga ekonomija, tomēr ar prātīgu nodrošinājumu pret plaisām zemes svārstību dēļ. Gan nelielās betona lentas, gan bloku ārmalu, protams, piķotu ar bituma mastiku. Zem lentas apakšā jāieklāj plēve, lai kapilārais mitrums tai betonā netiek.

Plus – varēšu iegūt par to pat naudu (600-800 Ls) bik augstākus pamatus – tas man dos iespēju droši uzcelt cokolu vismaz 30 cm virs zemes virskārtas, kā arī mierīgi paliks arī gana augsta zona (30-40cm) ko zemē ierakt, pie kā putiku piestiprināt, lai sasalums zem mājas nevarētu palīst. Atcerās, ka doma ir likt vēl arī slīpo putiku pa perimetru, lai sasaluma līniju novirzītu.

Ticams, neko diži jaunu neesmu atklājis… Bet nu centos gudrāks tapt. Paldies un komentāri, protams, welcome! :)

P.S. Cik vidēji dienās tādus 4-5 m3 ar betonu var uzmaisit? ;)