Ārsienas finišētas – laiks krāsot! / Paspārnes aiznaglošana

20

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Logi un durvis, Situācijas atskaite | Posted on 23-08-2011

Birkas:, , , , , , , , , ,

Salmu mājas sienu krāsas variantsĀrsienu apmešana finišēta. Jāā, pašam par lielu prieku un gandarījumu varu teikt, ka pašreiz ar ārsienām ir tikts līdz krāsošanas stadijai. Respektīvi, gluduma ziņā esam nonākuši līdz manas prasības apmierinošam līmenim. Līdzenāk jau varētu vienmēr, bet tas būtu pamatīgs papildus darbs, liekas problēmas un patiešām bieza apmetuma slāņa uzklāšana.
Lai aizpildītu kādas plaisiņas, robiņus un gropes, kā arī, lai pielīdzinātu apmetuma slāņu salaiduma vietas – izmantoju otu un šķidru apmetuma emulsiju. Ar apmetuma lāpstu sanāk pāāārlieku liels čakars, jo mazas gropes dēļ var negribot sanākt pārstrādāt visai lielu virsmas laukumu. Bet ar otu – uzsmērējam šķidro masu, kas pielīdzina un aizlīdzina negludumus, un gatavs. No otas, protams, paliek švīku faktūra, bet to pēc tam var pielīdzināt. Lai gan principā arī ar krāsu vēlos atstāt horizontālu līniju faktūras.

Ārsienu krāsošana. Esmu nonācis pie lēmuma ārsienas krāsot nevis ar paštaisītu kaļķa krāsu, bet gan ar veikalā pirktu silikāta krāsu – konkrēti, Sakret KS, kas paredzēta minerālu virsmu krāsošanai un kurai ir teicama tvaiku caurlaidība. Man ir būtiski, lai siena tiktu maksimāli droši pasargāta no atmosfēras nokrišņiem, tāpēc īpaši eksperimentēt nav vēlmes. Turklāt, man ir izdevies dabūt ļoti labu cenas piedāvājumus šai Sakret silikāta krāsai. Pirms tam sienas jāgruntē ar grunti (Sakret KS Primer) no šīs pašas ražotāja produktu sērijas. Paredzu un ceru, ka grunts un tonēta krāsa man varētu ierakstīties zem 100 latiem, bet nu tad jau manīs. Ko sakāt par krāsas toni, kas redzams tepat augstāk bildē?

Paspārnes aiznaglošana. Esmu ķēries pie bēniņu gala sienu paspārnes aiznaglošanas. Izmantoju brāļa “gaterī” sazāģētos priedes un egles dēļus, kurus nagloju “trīnītī” – bildēs var redzēt, kā tas izskatās. Man pašam rezultāts šķiet patīkams un atbilstošs manam netradicionālajam projektam. Arī vertikālās gala sienas un vēja kastes plānoju aizklāt šādā veidā.
Pavisam jāaizklāj 77m2 platība. Otrās šķiras vagondēlis varētu man izmaksāt ap 200 Ls + piegāde, savukārt pašgatavotā materiāla izmaksas lēšamas ap 100 latiem.  Kokmateriāli tiek apstrādāti ar Bochemit antiseptiķi un pēc tam plānoju tos vēl arī nodarvot ar Stafor darvas eļļu.

Koksnes aizsargāšana ar izlietotu motoreļļu. Starp citu, viens speciālists man pastāstīja, ka labs koksnes aizsardzības līdzeklis ir izlietotā motoreļļa! Izklausās ausīm šausmīgi, taču materiāls ir visai efektīvs, un tam vismaz tiekot piešķirta otrā dzīve. Ar mašīneļļu apstrādāts baļķa gals ierakts zemē pat 10 gadu laikā neesot iepuvis. Smakas ātri izgarojot un pazūdot. Bet nu – dzīvojamajai mājai laikam tomēr šo variantu neizvēlētos.

Logi ir pasūtīti! Nebija tur diži daudz ko domāt – pēc tāmēšanas visai drīz pieņēmu lēmumu un pasūtīju logus tajā Logi Lukss kantorī. Būs man logi ar trim stikliem (dubulta pakete), selektīvo pārklājumu un ventilācijas šahtu katrā logā. Turklāt pēdējā brīdī nepažēloju pārdesmit latus un vasaras divviru durvis pasūtīju ar biezāko 88mm profilu – līdz ar to arī durvju rāmim U siltumnoturības koeficients būs 0,7 (tāpat kā trīsstiklu paketei). Pēc nedēļas pusotras būs gatavi un varēsim likt iekšā logailēs. Spraugas tomēr paredzu aizpūst ar celtniecības putām. Varētu izmantot pakulas, taču man skaidroja, ka putas pilda arī papildus fiksatora funkcijas. Turklāt, ja šīs spraugas aplīmē ar speciālām līmlentām – putas tur stāvēs ilgi un droši.

Darbu turpinājumam meklēju traktoru. Pašreiz pats turpināšu krāmēties ap paspārnes aiznaglošanu, savukārt palīgs Kaspars šeftējas ap iekšsienu apmešanu. Kā arī steidzami meklēju traktoru, lai varētu izrakt man vajadzīgās tranšejas. Pēkšņi kaut kāds haoss un traktoru trūkums iestājies, bet nu cerams jau šajās brīvdienās izdosies šo lietu paveikt.

Ēveļskaidas ar kaļķi griestu pārseguma siltināšanai. Lūk, man ieteica labu un lētu variantu griestu siltināšanai. Parastās skaidas neesot tik labas, bet ēveļskaidas kā reiz. Kaļķi vajagot tik daudz, lai grauzējiem tur nepatiktu dzīvot – it kā tas esot divas saujas uz maisu ar skaidām. Ko jūs sakāt par šādu siltinājuma līdzekli? Man gan siju biezums ir 20cm, bet nu, ja tās skaidas labi sablīvētu, varbūt ka šādā veidā varētu panākt gana līdzvērtīgu efektu ekovatei?

Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Brīvdienu darba maratons aizvadīts – ārsienas tuvojas apmetumam

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 03-07-2011

Birkas:, , , , , , ,

Brīvdienās sieva ar bērniem prom – varēju nodoties darbiem ar visu sirdi un daudzām darbstundām. Abas dienas man talkā nāca draugs Andrejs. Darbojāmies ar ārsienu “pietuvināšanu” apmetumam.

Ārsienu pielīdzināšana pabeigta
Pa šīm divām dienām ar mazu kapeiku vēl piektdienas vakarā ir nofleksētas visas ārsienas. Ūūūhhh, putekļains pasākums, bet toties sienas izskatās gludas un foršas. Un skatam arī kārtīgi atklājas “bedres”, iedobes un visādi robiņi, caurumiņi. Ar tiem būs ko pacīkstēties. Daļu jāaizbāž ar salmiem, daļu doma smērēt ciet ar mālusmilšu masu. Vēl jālīdzina arī visas iekšsienas, bet tur varētu būt par kapeiku mazāk darāmā, jo uz iekšpusi ir vērstas ķīpas apcirstās puses, kas ir manāmi līdzenākas un ne tik ļoti spurainas. Toties iekšpusē atkal nekur nav sieta un sienas gan jau gribēsies līdzenākas nekā ārpusē.

“Long straw mix” ar kaļķi
Vienu vakaru nolēmu palietot to kaļķi, ko es tur dikti eksperimentālā un nezinīgā kārtā sataisīju pašķidrā putrā. Ņēmu spaini, iegāzu tajā kaļķi, iegāzu smalko granti un to visu samaisīju kopā ar pagarākiem salmiem. Tad nu ņēmu grāmatā saukto “long straw mix” un bāzu ar to cietu gropes gar karkasa malām un vēl caurumus šur tur. Pliki salmi no gropēm krīt laukā, bet šitie tur labi ielīp, masa pēc tam sacietē un turas visai labi. To pašu biju izveicis iepriekšējos eksperimentos ar šķidru mālu emulsiju – rezultāts gluži līdzīgs.
Tas, kas mani mēreni pārsteidza nākamajā dienā – blīvākās vietās šitais maisījums bija kļuvis dzeltens. Respektīvi, kur kaļķu putra viena pati uz salmiem – tur tā ir sniegbalta, bet kur maisījums kopā ar salmiem – tur tas kļuvis dzeltens. Ceru, ka kaļķis vienkārši “izvilcis” dzelteno krāsu no rudzu stiebriem.

Daudzfunkcionālais pretgrauzēju siets
Depo iepirku cinkotu Rjabicas apmetuma sietu – to arī pa šīm dienām metra augstuma uzlikām visā mājas apakšējā perimetrā. Saucu to par daudzfunkcionālo, jo tas palīdzēs gan atturēt grauzējus no veiklas paciemošanās salmu zonā aiz apmetuma, un, kas šobrīd ir teju pat svarīgāk, palīdz pielīdzināt sienu negludumus un caurumus. Kur vajadzēja, tur aiz sieta aizbāzām salmus. Sietu skrūvējām gan ar skrūvēm, gan kaudzēm 12-14mm skavu. Tās pa šīm dienām izlietojām, šķiet, kādus 4-5 tūkstošus. Kārtīgi tos apskavojām ap lazdām, pieskavojām pie karkasa utt. Šitā sieta likšana bija pats apjomīgākais darbs, ko šajās divās dienās paveicām.

Paldies par ieteikumu Aaaaa – iepirku glītās papes naglas ar platajām galvām un vietumis ar tām panaglojos, kur stikla šķiedras siets uz karkasa viens pats turas tikai ar skavām. Nagliņas baigi feinās, mierīgi dažviet piebliezu ar tām arī metāla sietu.

Tā kā man palika pāri “čainīzeru” stingrais metāla siets, tad to epizodiski vēl uzstādīšu tajās vietās, kur lielākas bedres, lai tās ir vieglāk un drošāk aizlīdzināt ciet.

Apmetuma iesmērēšana sienā un sietā
Es pats sestdienas vakarā “saldajā ēdienā” ar rokām un urbjmikseri uzmaisīju “uz aci” apmetuma masu, kuru sākumā klāju ar jaunnopirktajām apmetuma ķellēm, bet beigās sapratu, ka ar rokām tas process ir gan efektīvāks, gan savā ziņā arī patīkamāks. Tad nu iesmērēju aiz sieta gropēs un iedobēs kā nu mācēju. Šodien tas jau bija daļēji pažuvis un izskatījās visai labi.

Sieva pa nedēļu uz  bezlogu gala sienas arī iemēģināja roku iedobju un bedru aizlīdzināšanā. Viņas masa sanākusi tāda mazliet smilšaināka un laikam tāpēc, ka uzliktais slānis ir pabiezs, tas joprojām cītīgi žūst.

Vēl es pamēģināju mālsmilts masu uzsmērēt uz noapaļotās durvju ailas (pa lietu aizmirsu nobildēt..). Šobrīd pat raupjā virsma izskatās patīkami, un plānais slānis ir diezgan izturīgs un sietā turas labi, nedrūp. Tā kā slānis ir visai paplāns pāris milimetru biezumā, tas ir elastīgs, mazliet lokas, bet neplaisā, nelūzt. Attiecīgi, ja apmetumu uzveido kādu 2-3cm biezumā, domāju tas stāvēs pat ļoti labi un būs pietiekami izturīgs.

Pārdomas
Mani šodien pārņēma pārdomas – ņemot vērā, cik daudz to iedobju un nelīdzenumu, smērēšanās ar māliem var sanākt visai pailga. Varbūt ne tik daudz pats ķellēšanas process, kā tieši apmetuma sagatavošana. Tā kā javas maisītāja man nav, tad ar rokām tas darbiņš nav no tiem ātrākajiem. Attiecīgi – jāapsver iespējamība atteikties no mēģinājuma tās bedres aiztaisīt ciet ar māliem, bet “jāinvestē” naudiņa un jālīdzina tās bedres ciet ar to pašu kaļķa apmetumu un iekārtu. Jā, materiāls varētu būt vajadzīgs padaudz, taču temps, kādā aizklāšana būtu iespējama, būtu nesalīdzināmi ātrāks. Taču, no otras puses – ja bedre ir vairāku centimetru biezumā, tad kaļķis tādā slānī žūs “veselu mūžību”… Pašreiz esmu novērojis, ka māls žūst salīdzinoši ātri.

Vai kaļķis turēsies pie māla?
Un vēl jautājums, kas galvā maisās – vai kaļķis vispār turēsies pie māla virsmas?! It kā neredzu baigo iemeslu, lai neturētos. Māla virsmu (un arī pašu salmu virsmu) pirms kaļķa likšanas būtu viegli jāsamitrina vai arī pat jānosmērē ar kaļķa pienu, kā to ieteikts darīt ar koka karkasu pirms apmetuma likšanas. Es jau speciāli izmēģināju uz ēkas koka karkasa stūra – apsmērēju ar kaļķa pienu, ļāvu bik nožūt un tad uzvālēju virsū mālu apmetumu – atsevišķi gan uz metāla sieta, gan stikla šķiedras sieta. So far, so good – turās tas mālu slānis pie tā karkasa tiešām labi. Atkal var dauzīt ar dūri un plaukstu, bet nost nebirst, no karkasa it kā neatlīmējas. Plaisu īsti arī nav. Izskatās gana cerīgi.

Apmetuma sargāšana no saules stariem
Izlasīju grāmatā un arī loģiski saprotu iemeslus – kaļķa apmetumu esot ļoti jāsargā no saules stariem. Tas tādēļ, lai ūdens pārlieku ātri no apmetuma neiztvaiko un nerodas rukuma plaisas. Lūk, tad nu es dikti domāju, ar kādu materiālu vispār varētu šīs lielā apjoma sienas piesegt. Respektīvi, tiešai dienas saulei ir pārliecinoši pakļautas divas ēkas sienas (uz vienas viegli uzspīd rīta saule ap 10tiem, uz otras tikai vakara saule ap 19tiem).
Pagaidām vienīgais risinājums, ko pamanīju – K-Rautā tiek pārdota melna, necaurspīdīga, armēta plēve (perforēts agrotīkls?), ko parasti zemeņu audzētāji uz zemes klāj. Cena šķiet bija ap 50-60 santīmiem kvadrātmetrā. Tāda viegli pabieza un šķita visai izturīga. Plēve skaitās perforēta jeb ar caurumiņiem, bet tas man laikam šai reizē nav tik svarīgi pat.
Tas varētu būt risinājums, jo speciālie armētiem “brezenti” kaut kā pārklāšanai maksā padaudz. Varbūt kādam ir vēl kāds ieteikums sienu aizsardzībai no saules?

No otras puses, teorētiski tiek slavēta šo dabīgo apmetumu pozitīvā īpašība – plaisas var ar kaļķa piena palīdzību atkal tā kā aizlīmēt ciet, taču, protams, labāk būtu tādu rašanos nepieļaut. Savukārt, ja cementa bāzes apmetums saplaisā – tad gan laikam praktiski nekā nevar līdzēt.

Tālākie darbi
Jāpieliek ārpusē siets, kur vajadzīgs. Jāizdomā, kā darīties ar tām bedrēm – līdzināt ar māliem vai nē.
Tad jāķeras pie iekšsienu līdzināšanas un sagatavošanas apmetumam.
Jāpasūta, jādabū un jāpieliek lāsenis pirms apmetuma likšanas.
Jādodas nokonsultēties ar Sakret pārstāvi par un ap visu apmetuma likšanas procesu. Starp citu, ar viņu jau sazinājos. Kaļķis palicis dārgāks, taču dabūt joprojām var un būs pieejama arī apmetuma mašīna. Turklāt šamējais ar visu tehnologu teicās atbraukt izpētīt situāciju un ierādīt, kā tas viss apmešanas process darāms. Izklausās daudzsološi. :) Tad nu ar šo tuvāko mājas stadijas sapni prātā arī turpinu rosīties! :)

Svētku darba cēliens ar sietiem un sienu līdzināšanu

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 27-06-2011

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… :) Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda… :D
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Simtais ieraksts ar raibiem notikumiem!

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Pamati | Posted on 06-06-2011

Birkas:, , , ,

Skat, kā esmu centīgi strādājis ne tikai pie mājas, bet arī šajā blogā! :) Šis jau ir simtais ieraksts šai vietnē!! Yuhuuu! Plus interesei piebildīšu, ka komentāru skaits manā blogā jau ir pāri tūkstotim, savukārt apmeklētāju ziņā šeit paciemojas plus mīnus 100 cilvēku dienā. Manuprāt, pavisam neslikts rezultāts! ;)

Cokola apmetums
_DSC0235Stāstāmā man padaudz un arī bilžu tik pat. Sākšu ar to vienkāršāko – sieva vakardien apliecināja, ka dāmu rokām špahtelēšana/apmešana padodas daudz veiklāk.. :D Viņa vairāku stundu laikā apmeta 2,5x lielāku cokola gabalu nekā es pa to pašu laiku. Malacis. Tagad metam rupjo kārtu, lai beidzot putuplasts var no saules paglābties. Viena mala gan vēl palika – to jāmet kaut kad vakara krēslā, jo pa dienu saule nežēlīgi cepina.

Tālākās rīcības plāns ar sienu caurumiem, nelīdzenumiem
Ar draugu Andreju štukojām, ko un kā iesākt ar iepirkto metāla sietu. Visādi domājām, kā rīkoties ar fasādi un ar caurumiem, bedrēm tajā. Visu pārspriedumu procesu neatrakstīšu, taču nonācām pie aptuveni šāda rīcības plāna:
1) Aizbāžu caurumus, spraugas ar salmiem
2) Ņemu motorzāģi vai fleksi ar zāģripu (ja man tādu vispār izdosies kur nopirkt) un pielīdzinu visus negludums
3) Ņemu mālu mālu/smilšu/salmu sajaukumu un cik nu loģikas un efektivitātes robežās var pielīdzinu, aizbāžu, aizlipinu.
4) Kur baigie robi (uz visiem stūriem), lieku virsū metāla sietu, zem tā pastūķējot salmus, kur vajag.

Eksperimentējam ar māla apmetumiem
_DSC0226_DSC0238Kā jau augstāk minēju, ir doma ķerties pie māliem, lai pielīdzinātu bedres un caurumus. Domāts darīts, lāpstu rokās un ieraku ķerrā mālu/smilšu maisījumu, kas tika izrakts no akas veidošanas procesa. Uz izjūtu iemaisīju klāt vēl smiltis un dažādās konsistencēs paķellējos pa sienu. Te tad nu beidzot laikam būs kāda bilde ar mani pašu kadrā… :D

Rupji salmi ar mālu emulsiju
_DSC0240_DSC0239Lielākos caurumos bāzu rupjus salmus, kas izmērcēti mālu emulsijā. Visai foršs aizbāžamais, bet žūst gana ilgi. Respektīvi, pa vienu dienu biezākās vietas neizžuva. Palūkos, kāds būs rezultāts ilgākā žūšanas periodā. Pēc tam, kad pirmais slānis būs pažuvis, varētu vālēt otro mālu slāni virsū – un šitā jau pamazām tās lielās bedres aizlīdzinās. Finālā varēs jau ar smuko kaļķīti ņemties.

Tipiskāks māla apmetums – klaudz kā koks
_DSC0253Pamēģināju arī normālāku apmetuma masu ar smalkāku salmu šķiedru armatūru – uzķellēju gan uz nelīdzenās ārsienas, gan arī iekšpusē uz bik līdzenākās, stingrākās sienas. Pēc vienas diennakts tas nelielais pāris milimetru slānītis ir izžuvis un klaudz kā koks, ja pa to paklauvē. Stingrība laba, galvenais nepārcensties ar māliem vien, jo tad tā masa ir trauslāka. Un starp citu - pirms gada uz ķīpas izveidotais testa apmetums stāv joprojām, nav nedz ieplaisājis, nedz kā citādi izmainījies un ir ciets kā akmens! Atliek vien iedomāties, kā ir tad, ja uzkrāmē uz ķīpām tādu kārtīgu 3-5 cm biezu slāni. Ja vien tas pats no sava svara nenoveļas nost :D , tad domāju, ka izturība tam labu labā.

Eksperiments – apmetums uz koka balstiem
_DSC0254_DSC0252Protams, ka galvā tiek risināts arī uzdevums, kā apmest koka karkasa balstus (un arī stabilizācijas lazdu mietus). Pašreiz doma ir pie tiem pieskavot stikla šķiedras sietu un ķellēt virsū apmetumu (pūst virsū kaļķi). Šodien nolēmu izmēģināt, vai māls turas uz šāda prasta sieta. Ar trim skavām pieskavoju pie klucīša sietu, uzmaisīju pa fikso mālu emulsiju ar smiltīm (kuras pagrābu no zemes pie pamatiem :D ), piebēru bik salmu smalkumus un ķellēju virsū. Stunda saulītē un apmetums ir reāli izkaltis un ciets. Dauzīju ar dūri – nedz ieplaisāja, nedz nost krita. Ja plēš aiz sieta – tad, protams, ar nelielu pretestību to pasākumu nost var dabūt. Tātad – secinu, ka plus mīnus tas pasākums turas virsū. Vajadzēs uzsmērēt vēl pāris kārtas, lai redzētu – vai pieskavots siets spēj turēt arī lielāku apmetuma svaru.

Logu ailu apdare
_DSC0246_DSC0242Kamēr mūsu mālu eksperimenti žūst, nolēmām tomēr likt lietā sietu un apdarināt vismaz vienu logu ailu. Sanāca tieši tā kā es biju gribējis un to iedomājies. Manuprāt izskatās pavisam neslikti.
Vienīgās bažas, ka siets nav cinkots, tas nozīmē, ka tas ierūsēs tai apmetumā.. Naivi ceru, ka pēc tam, kad tas būs apmetumā iekšā un apmetums būs izkaltis – rūsēšana notiks ļoti lēnu.

Pamatu perimetra siltināšana – cik platu joslu likt?
_DSC0248Šodien noeksperimentēju – izraku bedri pie pamatu cokola, lai redzētu, vai aiz putuplasta esošie akmeņi izspiedīs putuplasta loksni uz āru. Neizspieda. Šo lietu gribēju noskaidrot, jo man vajag pa visu perimetru ierakt vēl arī horizontālo putuplastu, lai neļautu ziemā sasaluma līnijai palīst apakšā zem pamatiem. Horizontālās loksnes sanāks ierakt aptuveni 60 līdz 90cm dziļumā no augsnes virskārtas (pļava ir ieslīpa).

Tas, ko šobrīd domāju, cik platu šo perimetra joslu veidot. Mana ekstrudētā Technoplex lokšņu izmērs ir 60x120cm. Attiecīgi, vai nu platumā “pieticīgie” 60cm (maz…) vai arī 120cm (bik perebors). Prasītos uz metru. Attiecīgi, tāpēc varbūt jāņem bik lētāku zilo bezporu Estplast putuplastu, kuru ražotājs sakās, ka mierīgi var rakt zemē pa perimetru, un kuram ir metru garas loksnes. Plus vēl domāju – vajag tur ofic 10cm biezas loksnes vai arī 5cm būs gana? Jūsu domas?

“Magic” putuplasts pa lēto – pārāk skaisti, lai būtu patiesībā
Sērfoju pa SS.lv sludinājumiem meklēdams XPS putuplastu – uzdūros uz sludinājumu, kas piedāvā “tipa” putuplastu, taču labāku, izturīgāku un lētāku… 4cm loksne turot -100 grādus, izmantojot uz naftas platformām. Saucoties – PAFS (Google neko par tādu nezina vispār)… Varot rakt zemē, nedegot, esot cietāks par putuplastu. Un trakākais, ka cena vnk 2x zemāka kā XPS. Paši tirgoņi šķiet kaut ko slapstās un skaidru valodu īsti runāt negrib. Esat par ko tādu dzirdējuši kādreiz? Kamēr neaptaustīšu pats, tikmēr neticēšu.

Rīt dodos uzbrukumā būvmateriālu veikaliem. Jāiepērk skavas, paplākšņi, skrūves, stikla šķiedras siets, fleksim zāģripa, metāla siets utt. Otrdien solās divi palīgi pa būvi uzdarboties. Skatīsimies, kas no tā visa sanāks! :)

Sienas gāāāndrīz pabeigtas

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 15-05-2011

Birkas:, , , , ,

_DSC0669_DSC0670Gribu vairāk laika…
Uhh, ja vien es varētu kādas nedēļas no vietas tā ņemt un pastrādāt pie šī sava projekta… Fiziski drošvien būtu visai pabeigts, bet progress gan būtu varenlabs. :D Tagad nu pa brīvdienām kopā ar savu biedru Andreju gāāāndrīz piebeidzām likt sienas, respektīvi, palikušas vēl aptuveni 5as augšējās ķīpas, kuras iestellēt vietā. Esam visai labi piešāvuši roku šai procesā un šodien pietrūka vien kādas divas stundiņas, lai to pasākumu piebeigtu.

Logu ailu pielīdzināšana
Pa vidam atklāju gana vienkāršu, bet efektīvu metodi, kā logu ailas padarīt līdzīgās logu ailām. :D Līdz šim tur bija zigzagoti ķīpu gali, kas totāli līda iekšā loga rāmja platībā. Ķīpu garums pirms likšanas vietā nav bijis notrāpīts pareizā garumā. Sapratu, ka patiesībā tos salmu ķīpu galus var gana vienkārši papluinīt un izvilkt laukā liekos salmus. Striķi paliek vaļīgāki, bet tos pēc tam pievilku ar kociņiem. Nu vismaz var normālas logu ailas saveidot. Sapluinīto salmu kalni gan mājas iekšpusē paliek aizvien iespaidīgāki, bet tie vēlāk noderēs šķirbu un bedrīšu aizbāšanai sienu krāvumā.

_DSC0677_DSC0673Sienu līdzenums
Diezgan svētīgi ar Andreju “pačortojāmies” par aprīlī pieaicināto div-palīgu sakrautajām sienām. Jā, vien aptuveni četrās dienās viņi tiešām sakrāva teju visu atlikušo (izņemot augšējo rindu), taču mums toties gana daudz laika aiziet tagad to visu visai nelīdzeno krāmējumu izlīdzināt. Viena ķīpa par daudz uz iekšu, otra par daudz uz āru utt. Kopumā vispār lielākoties visas ķīpas ir jādauza no iekšas vairāk uz āru, lai karkasa ārējo plakni kaut nedaudz sasniedz. Būs vēl ko noņemties ar līdzināšanas pasākumu, kad sienas būs nostiprinātas ar vertikālajiem, abpusējiem mietiem. Tos gan vispirms vēl jāsarūpē gana pieklājīgā apjomā.

Metāla siets
Tagad jau labu laiku pētu krāvuma virsmu un karkasa īpatnības un galvā modelēju, kā un kur es stiprināšu apmetuma sietu. Esmu nonācis pie sapratnes, ka ar sietu, ticamākais, nāksies pārstiept visu sienu platību, lai nosegtu bedres, koka statņus, mietus utt. utjp.
_DSC0680_DSC0671Mazliet naivi esmu iedomājies, ka sietu varētu pieskavot pie karkasa, stiept horizontāli uz priekšu, aiz tā stūķēt garām salmus, lai aizpildītu gropes un bedres, un tā turpināt pa rindai visas sienas garumā. Tā kā iekšpusē skavot nav pie kā, domāju no stieples uzveidot garas skavas, ar ko pagaidu variantā pie ķīpām “pienaglot” to sietu. Pēc tam visu šo iekšējo un ārējo sietu izklājumu vienkārši cauršūt ar špagata striķi un sastiprināt kopā vienu pie otra. Varēs uz nebēdu manas pārsienamās adatas izmantot – tās ir noderīgas mantas.
Un vēl loģiski saprotu, ka apmetums pie plika koka (karkasa un stabilizācijas mieta) neturēsies, tāpēc arī šeit domāju zem metāla sieta uz koka virsū iespiest salmu šķiedras, lai apmetumam ir pie kā turēties. Varētu gan jau arī izmantot kaut kādu audumu, ko pie karkasa piekniedēt, bet nu pamēģinās ar salmiem zem sieta.
Tagad uzdevums sameklēt, kāds siets būtu piemērotākais un cik tas pasākums man izmaksās.

Un vēl – ja nu kādam ir gribēšana šajā visā procesā kādā dienā kopā ar mani padarboties, saņemot finansiālu atlīdzību, ziņo tik šurp!

Situācijas atskaite – sienu stabilitāte un sienu likšana

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 05-05-2011

Birkas:, , , ,

IMAG0151IMAG0145Pāris dienas pa šo laiku ir sanācis padarboties pie procesa. Vienu dienu veltīju putuplasta cokola apmešanai ar līmjavu un armējošo sietu. Taču visvairāk laiks pavadīts pie pēdējās salmu sienu rindas krāmēšanas. Pamazām process virzās uz priekšu. Kā jau iepriekšreiz aprakstīju, nopresēju sienu uz leju un tad mēģinu tai spraugā iestūķēt pēdējo ķīpu. Vietām sanāk vienkārši, vietām visai piņķerīgi.

IMAG0137IMAG0142Divas dienas man palīgos ieradās draugs Andrejs, ar kuru kopā izmēģinājām vertikālo koku pielikšanu sienas stabilitātes panākšanai. Koki novietoti abās sienas pusēs viens pretī otram. Ārpusē koka augšpuse balstās pret augšējo vainagsiju, līdz ar to siena nespēj “gāzties” uz iekšpusi.  Kopā lazdu kokus savilku un nospriegoju ar nelielām kravas stiprināšanas stropēm. Tad ar adatām cauršuvu špagata striķi un vismaz četrās vietās tos kokus savstarpēji sasēju. Kad siešana pabeigta, stropes laižu vaļā un velku laukā. Rezultātā ir iegūta patiešām ievērojama sienas stabilitāte – tas ļoti priecē! Būs jāiet atkal ekspedīcijā pa savu mežu un jāmeklē taisnās, garās lazdas. Vajadzēs vēl gana lielu apjomu, bet gan jau sakasīsim. Ja ne manā mežā, tad būs jābrauc “ciemos” pie Edgara uz Birzgales mežiem.

IMAG0148IMAG0149Šodien viens pats padarbojos pie “plauktiņu” izveides no collīgajiem dēļiem ķīpu balstīšanai vietās virs logiem un durvīm. Manuprāt, sanāca pavisam neslikti. Jau pamanījos iestūķēt virs loga ķīpu pārīti, un mazliet paturpināju arī pārējo sienu. Ehhh, būtu vairāk to brīvo, pieejamo dienu… Uznākusi mazā darbošanās iedvesma, jo redzu, ka process tiešām virzās uz priekšu. Lēnām, bet notiek. :)

Saulainās darba dienas pie jumta un sienām

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Jumts, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Talka | Posted on 26-09-2010

Birkas:, , , , , , ,

Uz jumta
_DSC0034_DSC0003Skaistas, siltas un saulainas bija šīs aizritējušās trīs dienas, kuras, protams, bez variantiem pavadīju savā būvobjektā. Es viens pats visas dienas nodzīvojos pa jumtu, likdams šīfera loksnes. Izkodu, izpratu shēmu un tad nu tik jāštancē. Vakardien uz dienas otro pusi piebeidzu vienu plakni un ķēros jau pie otrās, un līdz šim vakaram jau pamanījos salikt padsmit loksnes uz otras plaknes. _DSC0001Ir ko noņemties, loksnes ar nav no tām vieglajām, bet nu – pa lielam darīšanas vaina vien ir. :)
Tā kā 5dien visuvarenais elektrības pavēlnieks bija izdomājis atstāt mani bez špannunga, nonācu pie atklājuma (kas it kā nav nekas pārsteidzošs), ka šīfera loksnes var arī mierīgi ar rokas zāģi zāģēt. Vien aizdomas, ka tas zāģīts visai ātri atkožas.

Palīgi lieliskie
_DSC0009_DSC0010Pozitīvais lādiņš bija 6dien dienas otrajā pusē no Smiltenes! puses atbraukušie palīgi Andris, Gunārs un Beciņa. Mazliet apmācīju puišus un bezkaunīgi kāpu vien atkal uz jumta, kamēr šamējie autonomi un centīgi apguva salmu sienu krāmēšanu. Un sanāca pavisam neslikti, patiesībā labi – kopsummā pa aptuveni vienu darba dienu puiši salika bildē redzamās divas ailes un vēl zem loga. _DSC0032_DSC0011Piezāģēšanai tika izmantots mūsu husītis, kas pēc 20 latu remonta atgriezies ierindā – vajadzēja kārtīgi iztīrīt un filtrus divus nomainīt. Pamazām, bet centīgi ar tām sienām virzamies uz priekšu. Kad jumtu būšu piebeidzis, tad arī ķeršos pats pie šitā pasākuma. Vēlreiz paldies Andrim, Gunāram un feinajai Beciņai par pozitīvajām darba un sarunu pilnajām brīvdienām! :)

Māla apmetuma eksperiments
_DSC0023_DSC0012Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, sieva pirms 9ām dienām uz vienas salmu ķīpas salika dažādas māla apmetuma pļeckas. Tagad tās ir gandrīz izžuvušas, un es patiesībā esmu pat mazliet pārsteigts, cik tās pļeckas īstenībā ir cietas. Skan kā akmens. Protams, tur, kur vairāk smilšu klāt, tās ar pirkstu urbinot birzst nost, bet kopumā esam paši pārliecinājušies, ka no māliem tiešām var kaut ko uzveidot. :) Cits jautājums, protams, kā tas apmetuma slānis un klucis uzvedīsies lielā platībā uz sienas, jo tāds mazs kvadrātiņš jau viena lieta. Bet nu tad jau manīs.

Trīs dienu darbu atskaite – sienas un jumts procesā

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Talka | Posted on 20-09-2010

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Nu lūk, vēla nakts, trīs dienas būvē aizvadītas un aizritējuši arī vēli vakari pie datora strādājot. Pateicoties sērkociņiem acu plakstiņu vaļā noturēšanai, te būs tāda kā neliela atskaite, kas paveikts.

_DSC0076_DSC0067Sienas, sienas, sienas
Piektdien mierīgi viens pats šeftējos un stellēju ķīpas iekš karkasa. Mierīgi, cik nu varēju tik nu kaut kādu gabalu pievārēju. Sestdien jau bija daudz brangāka šeftēšana – pie manis talkā atbrauca 2,5 palīgi! Marlēna un Intars. Viņi arī plāno nākamajā gadā uzsākt salmu mājas celtniecību, tāpēc viņiem pie manis, ceru, bija lieliska iespēja saprast, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Kādreiz ar Marlēnas atļauju iemetīšu viņu projekta skici blogā.
Nu lūk, ar saviem foršajiem palīgiem un Edgara aizdoto zāģi, kurš pārsteidzoši maz ēda benzīnu un darīja darāmo bez ierunām (paldies!), mēs tiešām centigi un bez gumijas stiepšanas likām ķīpu pēc ķīpas. Protams, ka bieži darbojāmies ar ķīpu pārsiešanu un piezāģēšanu, kā arī Intars riktīgi atvicinājās ar pārliecinātājāmuru, dzenot sienā iekšā armējošos mietus. Arvja sataisītais āmuriņš vienā brīdī izjuka reizinātājos.. Nekas – vietā tapa vēl brangāks.
_DSC0070_DSC0098Es pats paralēli turpināju sliet uz augšu vienu sienas bloku, kuru pēc tam pamēģināju ar domkratu piepresēt – efekts nav peļams. Ja vien vēl varētu tai nopresēšanas brīdī iedabūt vietā pēdējo ķīpu, būtu paaavisam skaisti. Domās.
Marlēna un Intars varonīgi cīnījās ar mani līdz spēku izsīkumam, kamēr pusdeviņos vakarā beidzot metām mieru. _DSC0082_DSC0087Tiešāāām lieeels paldies par supercentīgo palīdzību!!! Tad nu lūk – sestdienā paveikto varat aplūkot vēlīnajās un viegli izplūdušajās fotogrāfijās.
Pagaidām vairs nešaustu sevi ar jautājumiem – paspēšu sienas sataisīt normālā laikā, nepaspēšu, dabūšu apmest vai nē. Es vienkārši darīšu, cik būs iespējas – un tad jau manīs.

Tikai 3,5 dienas
Vakar vakarā vēl tā padomāju, bet patiesībā uz to visu sienu pasākumu, kas redzams bildēs, ir aizvadītas vien kopumā 3 ar pusi dienas. Man šķiet, ka tad nav nemaz tik švaks rādītājs. Padarbotos kādi trīs cilvēki nonstopā – nedēļā iespējams sienas būtu aizpildītas, bet nu – brīvais laiks man ir tik, cik ir, un arī cilvēkresursi ir tik, cik sanāk – es viens un epizodiski pa kādiem foršiem palīgiem. Paldies viņiem visiem vēlreiz!

_DSC0084Logi
Skatos dzīvē un domāju par saviem logiem – vai man tik lieli logi baigi neiesitīs pa kabatu… (iesitīs…). Viens logs, kuram paredzēs sēdēt uz palodzes (var redzēt bildē), izmērs ir aptuveni 1,8 x 2 metri. Pārējie lielie laikam ir kādi 1,4 x 2 metri. Varbūt, ka tomēr par šerpu, lai gan arhitekts it kā neaizrādīja par neracionālu izmēru, un pašreizējā mājā logi ar nav no tiem mazākajiem.

Svētdienā uz jumta
Šodien (pareizāk jau gan teikt, vakar) visu dienu pavadījām darbojoties ar jumta segumu. _DSC0094_DSC0092Ar brāli Ēriku tomēr izdomājām, ka šobrīd laikam tomēr par prioritāti izvirzīt šīfera uzlikšanu, jo vējplēvei tomēr nav jādara to, ko mēs tai pašreiz liekam darīt. Izštukojām, kā tas šīfera process jāveic un aiziet darbos. Uzveidojām uzkabināmās trepes. Patiesībā, ja loksnes ir ar apzāģētiem stūriem dabūtas uz jumta (augšā celšana visilgākais, smagākais darbs), _DSC0096_DSC0103tad pieskrūvēt tās vietā ir baigi fiksais process. Vienu rindu, man šķiet, var uzskrūvēt kādās 15-20 minūtēs. Cik paveicām, var redzēt bildēs. Protams, ka gribējās visu plakni piebeigt, bet lietus ik pa brīdim uzlika piespiedu atpūtu. Lai vai kā, man tas process nu ir skaids, un tālāk jau pats to jumtu arī piebeigšu.
_DSC0100_DSC0102Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa. Griež lieliski un kvalitatīvi.
Un vispār – sakiet, ko gribat, bet, jo vairāk es tās loksnes redzu uz jumta uzliktas, jo vairāk man tas materiāls patīk. :P Plastmasas skrūvju micītes amizanti glītas. :)

Atbildes uz komentāriem
Tā kā cilveki lielākoties izlasa jaunāko ierakstu un iepriekšējam vairs komentārus nepalūko, tad iemetīšu atbildes uz komentāriem arī te.

Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.

Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka no malas pieaicinātie veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš. Un – ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts kā nākas – dari pats. To esmu sapratis.

Nu jā, tagad jau visi gudri. Vajadzēja tā un šitā. Es arī jau “gudrs”. :D Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
_DSC0099Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs. :) Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā! :)

Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.

Salmu sienas slejas pamazām

15

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Koka karkass, Talka | Posted on 17-09-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Sienas un presēšana
_DSC0049Šodien autonomā formātā pavadīju dienu savā būvē. Loģiski, ka nodarbojos ar sienu krāmēšanu. Ja nebūtu tik daudz ķīpas jāpārsien, tad tas process virzītos daudz raitāk, bet nu neko darīt. Nedz karkasu esmu bijis pavisam smalki pārdomājis, nedz arī to ķīpu izmēri būtu baisi precīzie – garums staigā par 5-10 cm. Vēl kaut kā pie karkasa būves pats nepiefiksēju, ka nedz palodzes augstums, nedz arī augšējās logu ailas augstums nav iemērīts atbilstoši ķīpas augstumam. Tad nu es visā ķīpas platumā iezāģēju gropi, lai, piemēram, zem palodzes to brīnumu varētu dabūt iekšā.
Diemžēl, arī karkasa augstums precīzi nessakrī ar 7ām ķīpu rindām. Nu neko darīt, jāzāģē pēdejā ķīpā tāda pat grope, kāda zem palodzes. No otras puses, tas pat ir labi, jo samazina augšējās vainagsijas aukstumtilta potenciālu, kā arī, ja ķīpas sasēdīsies, neveidosies uzreiz tiešā veidā sprauga.
Salmu ķīpu pārsiešana prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ātrāk ir to darīt ar savu paštaisīto presi nekā ķimerēties ar tām pārsiešanas adatām. Ar presi sanāk kaut kā ātrāk un pārliecinošāk.
Tā nu es tur ņemos pamazām. Skaidrs, ka pie otrās salmu mājas zināšu jau daudzas nianses, kā šo procesu atvieglot. :D Bet nu pagaidām jātiek vien galā ar šito!

Sienu līdzenums
_DSC0047Jā, ar to sienu līdzenumu būs kā būs. Neba nu es biju cerējis baigo eiroremonta plakni dabūt, tomēr šitādus kurmju rakumus arī nebiju gaidījis. Gan ķīpas neregulāras, gan ap stabiem tās ir gana sarežģīti smuki ielikt. Beigās būs konkrēti ar lielo koka āmuru jāpašancē, lai kaut cik tās plaknes līdzenākas dabūtu.
Visvairāk mani satrauc tas, ka daudzviet nepietiekami dziļu iezāģējumu dēļ salmu ķīpa neiziet līdz sienas plaknei, un līdz balstu un atgāžņu ārējai plaknei paliek vēl kāds konkrēts gabals. Tas nozīmē – būs jāliek virsū siets, un aiz sieta jāstūķē salmi, lai šīs bedres aiztaisītu cietu. Pretējā gadījumā apmetums būs baaaaisi nelīdzens, un koka balsti/atgāžņi “torčīs” laukā. Domāju, varētu šim nolūkam izmantot to pašu stiklašķiedras armēšanas sietu, un pieskavot to karkasa, pirms tam visur aizbāžot garām salmus, lai plakne būtu puslīdz vienāda. Visu apakšējo perimetru jāapliek ar metāla sietu pret grauzējiem, bet stiklašķiedras sietu likšu tikai tur, kur prasās bedres aiztaisīt ciet, kā arī pie logu un durvju stūriem, lai tos var apaļākus dabūt. Tikai man māc bažas – stiklašķiedras sietam ir 4x4mm acs – vai tas rupjais 4mm graudu apmetums tam ies maz cauri?! Varbūt ir arī rupjāki sieti?
Vienbrīd biju iedomājies par ēkas noformējumu “a ļa holandiešu stilā”, tas ir, atstāt šīs karkasa konstrukcijas redzamas, neapmestas. Bet nu tā laikam nav_DSC0062 īsti laba doma. Tad koks speciāli jāapstrādā, plus apmetums veidos plaisu pie savienojuma vietas ar koku.
Sieva vakar paeksperimentēja un no pieejamajiem mālu paraugiem (sarkanīgais – aizņēmāmies, pelēcīgais nekādīgais – mūsu vietējais), uzmaisīja dažādās proporcijās ar smiltīm un slamu armējumu un uzķellēja uz ķīpas. Šodien bija vēl pavisam mīksts tas apmetums. Redzēs, kad būs jau cietāks un kādu cietības pakāpi tāds materiāls iegūs.

Palīgi
Rīt man palīgā pieteikusies Marlēna ar vēl kādu _DSC0046palīgu – viņa nākamgad plāno celt salmu māju. Pamati jau ir, cik noprotu, un ēkas projekts arī – esmu pat aplūkojis to. Ja viņa atļaus, iemetīšu arī te blogā, lai varat palūkot. Un vēl man talkā uz abām dienām pieteicās puisis Andris ar sunenīti no Smiltenes. Cerams, ka ieradīsies, būs interesanti!
Šodien pavisam viens savā jaunbūvē arī nedzīvojos – mani darbos pieskatīt nāca niknā peļu slaktētāja Mika, kas dikti priecājas par šo milzīgo rotaļu laukumu, ir kur izlēkāties, ir alas, kur ielīst, un gan jau arī kaut kur peļu smaka pavīd. Tā nu šamējā man tur ilgu laiku asistēja.

Cokola apmetums plaisā
Jā, nebiju naivās ilūzijas un ar līmjavu apmestais cokols tiešām plaisā -ir plaisas tieši tajās vietās, kur ir putuplasta lokšņu salaiduma vietas. Loģiski – putuplasts staigā, bet šitā cietā līmjava gan nē, tāpēc plaisā. Ir attiecīgi doma, ka arī jākrāmē virsū armējošais siets un tad visu ar līmjavu vēlreiz jānovālē. Ceru, ka tas varētu palīdzēt, bet baigās pārliecības nav.

Nedēļas nogalē – atkal BŪVĒJAM SIENAS! + mazliet par apmetumu

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Talka | Posted on 15-09-2010

Birkas:, , , , ,

_DSC0019Nedēļas nogale (un man pašam arī 5dienu ieskaitot) atkal aizritēs salmu sienu mūrēšanas procesā, tā kā, ja kādam ir vēlme apgūt šo nodarbi, tad var droši pieteikties ciemā un, cik nu laiks un gribēšana atļauj, piepalīdzēt un pamācīties! Pusdienas un tamlīdzīgas lietas no manas puses pašsaprotami garantētas, kā arī nopietniem palīdzēt gribētājiem risinu arī transportēšanās jautājumu. :)
Šodien nodevu veterānu Husqarnu servisā, redzēs, kādas kaites atradīs tai negribīgajai pielekšanai. Ja līdz brīvdienām nebūs gatava, ceru uz kolēgas Edgara aizdoto zāģ-aparātusu!

Vēl mazliet par apmetumu – Sakret HM
HM_10Vakar izveicu nelielu meklēšanu un atradu, ka Sakret ražo speciālu HM (Historical Mortar) apmetumu, kas pamatversijā nesatur cementu, un tad ir HM10 un HM12 markas ar attiecīgi 4% un 8% cementa piejaukumu. Paredzēts tieši vēsturisko ēku apmešanai – man nav vēsturiska, bet nu ideja tā pati. Raksta, ka esot nu dikti labi mitruma tvaikus caurlaidoši – to man arī vajag, jo klasiskais cementa + kaļķa apmetums īsti neelpo, turklāt, cements ar koku nedraudzējas. Piebildīšu vēl, ka kaļķis ir antiseptisks un kavē sēnīšu augšanu, kas manā gadījumā būtu pat ļoti apsveicami.
Nū, ja pašam rokas īsas un neveiklas un kaļķi ar smiltīm maisīt nav iekāriena, tad šitais gatavais maisījuma variants it kā pavisam neslikts! Man ir nelaba aizdoma, ka pērkot atsevišķi kaļķi un smiltis + piegādes izdevumi man varētu izmaksāt tikai mazliet mazāk par šādu gatavo HM paku produktu. Plus, tad vēl jāatrod, kur var dabūt riktīgo ne-dolomīta kaļķi, jādomā, kā to sagatavot pareizi (jāmērcē, jānotur utt.) un uzglabāt. Un tad vēl beigās to visu pašam pareizās proporcijās jāuzmaisa…
Es, protams, gribu būt mazliet naivs un gribu ticēt, ja jau šāds ražotājs tādu produktu piedāvā un tam ir kaut kāda sertifikācija, tad jau totāls fufelis nebūs tomēr. Sazinājos ar ražotāju – tīro HM veikalos netirgo, jāpasūta un pēc nedēļas būšot. Ved tikai tonnas iepakojumā, bet cik maksā, vēl neinformēja. Kā ražotājs apgalvo – var iestrādāt arī ar iekārtām, bet nu tagad pašam jānoskaidro, vai apmetummašīnu nomātāji / darbinātāji būtu ar mietu šādu materiālu pūst uz sienas.
Uz vienu kvadrātmetru ar centimetru biezu slāni patērējas 14,5 kg gatavā apmetuma, attiecīgi uz manu 102 m2 fasādi vienā slānī aizietu aptuveni pusotra tonna šīs masas, kas pa veikala pakām rēķinot man izmaksātu aptuveni 140 Ls (tikai materiāls). Štukošu, cik tas ir/nav izdevīgi.