Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Atkal paskrējusi viena nedēļas nogale. Šoreiz jau raibāki darbi, nevis tikai sienu apmešana. Sīkāk lasīt zemāk. Esmu atjauninājis arī izmaksu tabulu. Un bilžu galerija kā vienmēr zemāk.
Pirms tam vēl piebildīšu (“klusiņām” pazīmēšos), ka ir sanācis ar savu salmu mājas projektu nokļūt augusta “Dari Pats” žurnāla lapās un pat arī uz vāka..
Vēl kāda savdabīga lieta – ļaudīm esot nācies dzirdēt celtniekus “sūdzamies”, ja Googlē  kaut ko meklē par celtniecību, agri vai vēlu nākas uzdurties Lūša blogam. Nez, kā man to uztvert – kā pagodinājumu vai pārmetumu?

Sienu apmešana uz pauzes. Iekšsienām pilnībā ir uzlikts pirmais slānis un nu tām ir jādod kārtīgi pažāvēties – šis process notiek stipri lēni. Lai neveicinātu papildus mitruma rašanos ķīpās, esmu iepauzējis arī ārpuses izlīdzinošās kārtas likšanu. Nāksies pagaidīt. Bet nekas, darāmā netrūkst.

DIY lietus noteka. Kopā ar Didzi noeksperimentējām un uzveidojām pirmo lietus notekas eksemplāru. Divi collīgie dēļi, apstrādāti ar antiseptiķi, iekšpusē pieskavots labs ruberoīds. Kopumā konstrukcija izskatās labi un lietojami, tikai jāuzveido kārtīgi metāla kronšteini, jo šitais pasākums loģiski nav tik viegls kā skārda gabals. Pirms tam uz spāru galiem man jāuzliek arī no seniem laikiem pārpalikušās ranillas strēmeles – tās kalpos kā lāseņi, lai no notekas atlēkušais ūdens nepūdē spāru galus.

Pamatu lāsenis. Pa nedēļu pasūtīju un jau sadabūju skārda lāseņus (50 m, 62 Ls), ko jāliek virs cokola. Pa fikso pāris arī pieskrūvējām pie vainagsijas un jau uzķellējām virsū apmetuma kārtu. Stūrus pats īsti neprotu uzlocīt, pie tiem neķeros, tur kādu prasmīgāku jāpaaicina.
Manuprāt, izskatās neslikti. Tikai lāsenis uzreiz “prot” parādīt, kur putuplasts lejot pamatus ir uzmetis kādu vēderu.. ) Bet nu – vietumis viļņotas taisnās plaknes manā projektā nav nekas jauns..

Tīrīšana / šķembas / rakšanās. Visu sestdienu pavadījām “tīrīšanas” darbos. Kopā ar puikām likvidējām laukā zem plēvēm stāvošās ķīpu kaudzes. Pārliecinoši lielākā daļa aizceļoja uz mežu. Kādas 10 veselās ieceļoja iekšā mājā un “uzkāpa” bēniņos, kur rezervē šobrīd no visiem maniem 600 salmu klucīšiem pāri palikuši vien kādi 25.
Prieks redzēt, ka mājas iekšpuse kļuvusi tīrāka un tukšāka. Gatavojos iepirkt šķembas un, kamēr gaidu iekšsienu apžūšanu, būs jāsāk vest iekšpusē grīdai kādi 25 kubikmetri ar šķembām (98m2 x 0,25cm slānis). Te būs ko noņemties.
Ārpusē, kur līdz šim bija salmu kaudze zem plēves, tagad varēs beidzot plānot kanalizācijas septiķu ierakšanu. Kopā ar vienu traktora saukšanu, gribu izrakt arī vajadzīgo drenāžas tranšeju un tranšeju lietus notekūdeņu trubai ap māju. Vienīgi man neizdodas šobrīd atrast ne-caurumainu gofrēto cauruli uz 11 cm diametru…

Dēļu zāģēšana
Man brālis ar tāds pamatīgs DIY aktīvists, tāpēc šķiet esam nonākuši līdz “mājas gaterim”. Ar speciālu uzparikti, labu motorzāģi, paštaisītu darbvirsmu un pašu baļķēniem, šķiet, man būs laba izdevība tikt pie pašu zāģētiem dēļiem! Pašreiz doma ir speciāli izmantot dēļus ar neapzāģētu malu un naglot tos “trīnītī” – šādā formātā kā minimums aizklāšu ciet jumta galus, bet varbūt arī pat vējkastes.

Jautājums – kā tautieši skatās uz sekojošu ideju!?! Jums mājās ir kāds baļķēns vai kāds nogāžams koks (vienalga kādas “markas”). Atbrauc džeks, nogāž koku un turpat jūsu acu priekšā to sazāģē jums vēlamā biezuma dēļos vai brusās. Uz gateri savu vienu baļķenu parasti normāli neaizvedīsi, bet šitā dēļos turpat mājā var sazāģēt pat ābeli. Vai tāds “pakalpojums” latvietim praktiskajam varētu būt interesants?

Didzis pielaiko lietus notekai ruberoīdu.

View at Picasa

Kopumā neslikts variants. Tikai kronšteinus vajag gana spēcīgus.

View at Picasa

Gatis piebeidz pirmo apmetuma kārtu uz iekšsienām. Palicis visai nedaudz.

View at Picasa

 

Nu re, visas salmu ķīpas no iekštelpām izvāktas un sienas ar pirmo apmetuma kārtu ir apmestas. Tagad jāļauj nožūt kārtīgi.

View at Picasa

Skats uz sanitāro mezglu "centru" :D

View at Picasa

Sienas žūst visai lēni, jo te saulīte iespīd visai maz.

View at Picasa

 

Vertikālā neapmestā josla - tur iefrēzēšu kanalizācijas ventilācijas cauruli, kas ies uz bēniņiem un tur ārā pa gala sienu.

View at Picasa

Tā pati lēni žūstošā siena no cita rakursa.

View at Picasa

Vairs nekādu kaudžu ar "vecajām" ķīpām. Nu ir vieta, kur rakt fonā redzamos monstr-grodus kanalizācijas septiķiem.

View at Picasa

 

Didzis samērīja logus. Šitie cipari tiks doti logu kantorim.

View at Picasa

Pamatu cokola lāsenis. Izskatās gana cilvēcīgi. Vēl pašu cokolu kādreiz vajadzēs ar kaut ko "uzfrišināt".

View at Picasa

Lāsenis 2. :)

View at Picasa

 

"Mājas gateris" in action!

View at Picasa

"Mājas gateris" in action - šodien pirmā kārtīgā eksperimentu diena. Darbvirsma tiek pastāvīgi uzlabota, lai iegūtu labāku rezultātu.

View at Picasa

Sešu vai septiņu zirgspēku Husis nikni dara savu darāmo. Super sajūta - atved no meža baļķēnu un jau pēc brīža tas pārtapis lietojamos kokmateriālos.

View at Picasa

 

Dēļa biezumu taisa pēc vajadzības. Pats domāju izmantot kaut ko starp centimetru pusotru diviem. Starp citu - dēļa virsma daudz gludāka nekā materiālam no īstā gatera.

View at Picasa

Aptuveni piemests "trīnītis" no pāris uzveidotajiem dēļiem. Ja grib, var apzāģēt malas, taču es laikam speciāli izmantošu dabīgos, neapzāģētos dēļus.

View at Picasa

:D Izmantojām spoguļus, lai saulīti "iedabūtu" mājā uz iekšsienām to žāvēšanai. Tad nu arī neliels narcis-pašportrets... Netīrais celtnieks. :))

View at Picasa

 

Jā. Es. Uz vāka. :D (Ja nu kāds vēl tomēr, tomēr nav vēl redzējis... :)))

View at Picasa

 

Uz jumta
Skaistas, siltas un saulainas bija šīs aizritējušās trīs dienas, kuras, protams, bez variantiem pavadīju savā būvobjektā. Es viens pats visas dienas nodzīvojos pa jumtu, likdams šīfera loksnes. Izkodu, izpratu shēmu un tad nu tik jāštancē. Vakardien uz dienas otro pusi piebeidzu vienu plakni un ķēros jau pie otrās, un līdz šim vakaram jau pamanījos salikt padsmit loksnes uz otras plaknes. Ir ko noņemties, loksnes ar nav no tām vieglajām, bet nu – pa lielam darīšanas vaina vien ir.
Tā kā 5dien visuvarenais elektrības pavēlnieks bija izdomājis atstāt mani bez špannunga, nonācu pie atklājuma (kas it kā nav nekas pārsteidzošs), ka šīfera loksnes var arī mierīgi ar rokas zāģi zāģēt. Vien aizdomas, ka tas zāģīts visai ātri atkožas.

Palīgi lieliskie
Pozitīvais lādiņš bija 6dien dienas otrajā pusē no Smiltenes! puses atbraukušie palīgi Andris, Gunārs un Beciņa. Mazliet apmācīju puišus un bezkaunīgi kāpu vien atkal uz jumta, kamēr šamējie autonomi un centīgi apguva salmu sienu krāmēšanu. Un sanāca pavisam neslikti, patiesībā labi – kopsummā pa aptuveni vienu darba dienu puiši salika bildē redzamās divas ailes un vēl zem loga. Piezāģēšanai tika izmantots mūsu husītis, kas pēc 20 latu remonta atgriezies ierindā – vajadzēja kārtīgi iztīrīt un filtrus divus nomainīt. Pamazām, bet centīgi ar tām sienām virzamies uz priekšu. Kad jumtu būšu piebeidzis, tad arī ķeršos pats pie šitā pasākuma. Vēlreiz paldies Andrim, Gunāram un feinajai Beciņai par pozitīvajām darba un sarunu pilnajām brīvdienām!

Māla apmetuma eksperiments
Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, sieva pirms 9ām dienām uz vienas salmu ķīpas salika dažādas māla apmetuma pļeckas. Tagad tās ir gandrīz izžuvušas, un es patiesībā esmu pat mazliet pārsteigts, cik tās pļeckas īstenībā ir cietas. Skan kā akmens. Protams, tur, kur vairāk smilšu klāt, tās ar pirkstu urbinot birzst nost, bet kopumā esam paši pārliecinājušies, ka no māliem tiešām var kaut ko uzveidot. Cits jautājums, protams, kā tas apmetuma slānis un klucis uzvedīsies lielā platībā uz sienas, jo tāds mazs kvadrātiņš jau viena lieta. Bet nu tad jau manīs.

Sienas un presēšana
Šodien autonomā formātā pavadīju dienu savā būvē. Loģiski, ka nodarbojos ar sienu krāmēšanu. Ja nebūtu tik daudz ķīpas jāpārsien, tad tas process virzītos daudz raitāk, bet nu neko darīt. Nedz karkasu esmu bijis pavisam smalki pārdomājis, nedz arī to ķīpu izmēri būtu baisi precīzie – garums staigā par 5-10 cm. Vēl kaut kā pie karkasa būves pats nepiefiksēju, ka nedz palodzes augstums, nedz arī augšējās logu ailas augstums nav iemērīts atbilstoši ķīpas augstumam. Tad nu es visā ķīpas platumā iezāģēju gropi, lai, piemēram, zem palodzes to brīnumu varētu dabūt iekšā.
Diemžēl, arī karkasa augstums precīzi nessakrī ar 7ām ķīpu rindām. Nu neko darīt, jāzāģē pēdejā ķīpā tāda pat grope, kāda zem palodzes. No otras puses, tas pat ir labi, jo samazina augšējās vainagsijas aukstumtilta potenciālu, kā arī, ja ķīpas sasēdīsies, neveidosies uzreiz tiešā veidā sprauga.
Salmu ķīpu pārsiešana prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ātrāk ir to darīt ar savu paštaisīto presi nekā ķimerēties ar tām pārsiešanas adatām. Ar presi sanāk kaut kā ātrāk un pārliecinošāk.
Tā nu es tur ņemos pamazām. Skaidrs, ka pie otrās salmu mājas zināšu jau daudzas nianses, kā šo procesu atvieglot. Bet nu pagaidām jātiek vien galā ar šito!

Sienu līdzenums
Jā, ar to sienu līdzenumu būs kā būs. Neba nu es biju cerējis baigo eiroremonta plakni dabūt, tomēr šitādus kurmju rakumus arī nebiju gaidījis. Gan ķīpas neregulāras, gan ap stabiem tās ir gana sarežģīti smuki ielikt. Beigās būs konkrēti ar lielo koka āmuru jāpašancē, lai kaut cik tās plaknes līdzenākas dabūtu.
Visvairāk mani satrauc tas, ka daudzviet nepietiekami dziļu iezāģējumu dēļ salmu ķīpa neiziet līdz sienas plaknei, un līdz balstu un atgāžņu ārējai plaknei paliek vēl kāds konkrēts gabals. Tas nozīmē – būs jāliek virsū siets, un aiz sieta jāstūķē salmi, lai šīs bedres aiztaisītu cietu. Pretējā gadījumā apmetums būs baaaaisi nelīdzens, un koka balsti/atgāžņi “torčīs” laukā. Domāju, varētu šim nolūkam izmantot to pašu stiklašķiedras armēšanas sietu, un pieskavot to karkasa, pirms tam visur aizbāžot garām salmus, lai plakne būtu puslīdz vienāda. Visu apakšējo perimetru jāapliek ar metāla sietu pret grauzējiem, bet stiklašķiedras sietu likšu tikai tur, kur prasās bedres aiztaisīt ciet, kā arī pie logu un durvju stūriem, lai tos var apaļākus dabūt. Tikai man māc bažas – stiklašķiedras sietam ir 4x4mm acs – vai tas rupjais 4mm graudu apmetums tam ies maz cauri?! Varbūt ir arī rupjāki sieti?
Vienbrīd biju iedomājies par ēkas noformējumu “a ļa holandiešu stilā”, tas ir, atstāt šīs karkasa konstrukcijas redzamas, neapmestas. Bet nu tā laikam nav īsti laba doma. Tad koks speciāli jāapstrādā, plus apmetums veidos plaisu pie savienojuma vietas ar koku.
Sieva vakar paeksperimentēja un no pieejamajiem mālu paraugiem (sarkanīgais – aizņēmāmies, pelēcīgais nekādīgais – mūsu vietējais), uzmaisīja dažādās proporcijās ar smiltīm un slamu armējumu un uzķellēja uz ķīpas. Šodien bija vēl pavisam mīksts tas apmetums. Redzēs, kad būs jau cietāks un kādu cietības pakāpi tāds materiāls iegūs.

Palīgi
Rīt man palīgā pieteikusies Marlēna ar vēl kādu palīgu – viņa nākamgad plāno celt salmu māju. Pamati jau ir, cik noprotu, un ēkas projekts arī – esmu pat aplūkojis to. Ja viņa atļaus, iemetīšu arī te blogā, lai varat palūkot. Un vēl man talkā uz abām dienām pieteicās puisis Andris ar sunenīti no Smiltenes. Cerams, ka ieradīsies, būs interesanti!
Šodien pavisam viens savā jaunbūvē arī nedzīvojos – mani darbos pieskatīt nāca niknā peļu slaktētāja Mika, kas dikti priecājas par šo milzīgo rotaļu laukumu, ir kur izlēkāties, ir alas, kur ielīst, un gan jau arī kaut kur peļu smaka pavīd. Tā nu šamējā man tur ilgu laiku asistēja.

Cokola apmetums plaisā
Jā, nebiju naivās ilūzijas un ar līmjavu apmestais cokols tiešām plaisā -ir plaisas tieši tajās vietās, kur ir putuplasta lokšņu salaiduma vietas. Loģiski – putuplasts staigā, bet šitā cietā līmjava gan nē, tāpēc plaisā. Ir attiecīgi doma, ka arī jākrāmē virsū armējošais siets un tad visu ar līmjavu vēlreiz jānovālē. Ceru, ka tas varētu palīdzēt, bet baigās pārliecības nav.

Pavisam precīzi būtu teikt, ka ir aizvadīta aptuveni pusotra diena, jo pirmajā dienā talkotāji ieradās manāmi uz dienas vidu, taču bez viņiem es viens pats ne tuvu nebūtu paveicis tik, cik ir paveikts. Paldies Andim, Arvim, Uģim, Gabim, Ingmāram un Kasparam par spēka rokām, un, protams, arī pateicība Ivetai, Ilzītei, Vitai un Ilzei par gara uzturēšanu!! Gabim pienākas ūberpateicība par izturību abu dienu garumā!  Visu cieņu Jums, draugi!

It kā lēni

Gabis stūķē salmus spraugās

Andis nikni presē ķīpas

Galvā naivi likās (kā vienmēr), ka process varētu noritēt ātrāk, bet nu, tas ir tik ātrs cik ir. Padarīšanu palēnina stūru un slīpo atgāžņu gropju iezāģēšana ķīpās, kā arī ķīpu pielāgošana pēc garuma. Iezāģēšanu pirmajā dienā veicu ar rokas zāģi… Pēc tam sapratu, ka nav nopietni, paņēmu no brāļa benzīna Husqarnu. Ja pēc katras ķīpas nebūtu pa jaunu jāpievelk ķēde, būtu jau labi.

Jānis ar Uģi ķimerējas ap pārsiešanu

Arvis uz fikso izveidojis "persuader" jeb pārliecināšanas āmuriņu

Pārsienšana ar speciālajām adatām ir lēns process, bet neko darīt. Kaut kā tomēr rēķinot projekta karkasu nebiju gana labi izdomājis tos attālumus starp statņiem. Arī augstumā karkasā nevar ietuncīt pilnas 7as rindas ar ķīpām, bet mēs jau izdomājām, kā šo lietu gana operatīvi risināt, jo arī zem logu palodzēm pilna augstuma ķīpa nelabprāt ielien. Būs ok.

Sienu līdzināšana
Sienu līdzenums beigās būs gan ar āmuru jāpielabo, gan nešaubīgi ar kādu plakano dzīvžoga zāģi jāpielīdzina. Daudzviet karkasa statņi un atgāžņi ir vairāk uz āru nekā ķīpa – tas nozīmē, būs vien jālieto siets, aiz kura jāaizbāž salmi, lai neveidotos baisās bedres apdarē. Gribējās iztikt bez sieta visā plaknē, bet izskatās, ka nebūs variantu.
Sienas vertikālās stabilitātes nodrošināšanai dzinām cauri vertikālus mietus. Sākām to darīt jau no 3ās rindas, nevis 4ās kā biju domājies. Un tā kā pašās augšējās rindās mietu no augšas neiedzīsi, pastāv iespējamība, ka nāksies izveikt sienu stabilitātes nostiprināšanu tā, kā to izveica Jaunsauliešu Aleksandrs (skatīt šeit).

Sienu apmešana – iespējams, mehanizēta

Kaspars pārpresēja pamatīgu kaudzīti ar ķīpām (paldies par otru motorzāģi)

Gabis asina mietus sienas stabilitātei

Ņemot vērā, ka sienu būve notiek gana lēni, manuālai apmešanai ar māliem var gluži vienkārši neatlikt laika, jo, ja naktīs ir zem nulle grādiem, apmetumu likt virsū nevar. Tāpēc apsveru iespējamību izmantot kaut kadu mašīnapmetumu, ar kuru vismaz vienu divas kārtas vajadzētu nopūst, lai ēka var droši pārziemot. Pagaidām gan nav ne jausmas,
cik tas maksā un vai es to maz varu atļauties. Komentāros man mierīgi iesaka, ka apmetumam var izmantot arī kaļķi, kaļķi+cementu, lai nav obligāti ar ūdens nenoturīgajiem māliem jāpļeckājas. Šito kārtīgi jāapsmadzeņo, jo baaaaaigi vajadzētu tomēr tās salmu sienas līdz ziemai kaut vai zem rupjā apmetuma bez finiša apdares dabūt, lai laika apstākļi tām nedara pāri.

Cokola apmešana
Putuplasta cokolu jau arī vajadzētu līdz ziemai apdarināt, lai tas nebūtu pakļauts saules UV starojumam. Pagaidām apsveru ekonimiski izdevīgāko un veiklāko variantu, kas arī vizuālā ziņā varētu mani pilnībā apmierināt. Tātad, doma ir uz tā putuplasta uzklāt šim nolūkam paredzētu līmjavu – tādu, kas līp pie tā putuplasta klāt. Un to līmjavu vienkārši iefakturēt. Un viss. Pagaidām var palikt pelēks, bet var arī nokrāsot. Mani šāds variants pilnībā apmierinātu, vienīgi jāatrod īstā līmjava.

Visa diena darbos
Šodien pavadīju visai garu dienu savā buvvietā no 9iem rīta līdz 21iem vakarā. Padarīju gan visādus sīkumus, gan arī pāris visai nopietnas lietas. Vispirms nogāju ar bitumena mastiku vēlreiz pāri pamatu hidroizolācijai ap vainagsijām, kā arī savam naivajam sirdsmieram noķellēju ar šo bituma šokolādi arī skrūves, ar kurām vainagsijas pie betona piestiprinātas. Doma it kā, lai neveido kondensātu un nerūsē tik ļoti….

Ķīpu prese ar efektu
Uzmeistaroju ķīpu presi, ar kuras palīdzību ķīpas sablīvēt ciešāk – jūtos makten gandarīts par šito kociņkonstrukciju, kas, tfu, tfu, tfu, vismaz pagaidām pēc pāris ķīpu sapresēšanas joprojām turās kopā. Presēšana notiek ar paša svaru un sviru. Darbojas pietiekami labi, jo ķīpas var saspiest ciešāk pat par 5-10cm, kas nav maz. Uhh, baigā ņemšanās ar pārsiešanu vienīgi, bet nu – ciešas ķīpas tomēr ir tā vērtas, lai ar šitādu aparātu padarbotos. Rīt, šķiet, jānopērk normālāks špagata striķis tepat vietējā bodē, jo vakar K-Rautā nopirktais niknākais PP striķelis izrādās tievāks un švakāks par oriģinālo ķīpu zilo PP auklu.

Uzbrukā sienu likšanas procesam
Kad prese bija gatava un bitumena mastika apžuvusi, ar prieku devos uzbrukumā sienas veidošanas procesam. Uuun prieks pamazām plaka, jo tas NAV tik vienkārši kā gribētos. Sāku no stūra. Sapratu, ka slīpie karkasa atgāžņi ir vienkārši “pain in the ass”, jo nav iespējams vienlaicīgi ieslidināt gropē slīpu atgāzni un tai pat laikā spiest ķīpu uz leju virsū uz durkļiem. Kā durkļus izmantoju līdz ar kokmateriāliem atvestos starpliku kociņus. Tie ir pietiekami stingri. Asināju ar jauno Fiskara cirvi – ūber štruments. Pa starpām durkļu starplikām, kā redzams bildē, sabēru keramzītu. Izskatās smuki.
Noņemoties ar pārpresēšanu, striķu novilkšanu uz vienu sānu, lai var gropes zāģēt, un pašu gropju zāģēšana – tas viss prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ir jāmeklē arī mehanizēts gropju izzāģēšanas risinājums, jo ar roku to var paveikt, bet manāmi pietrūkst tempa. Rīt mēģināšu pameklēt bodē zāģveidīgu flekša ripu, bet iemēģināšu gropēšanas procesam arī mūsu veterānu Husqarna motorzāģi. Sorry, salikto divu ķīpu bilžu nav – pēc 20tiem vakarā ar telefonu kaut ko nobildēt nu jau ir nereāli, pārāk tumšs.
Un vēl, tā kā rīt man būs vairāki palīgi, centīsimies kaut kā to procesu optimizēt, lai nebūtu ķīpu likšanas ātrums ar vienu ķīpu stundā… Cīnos!

Talka ar palīgiem būs!
Šajās brīvdienās salmu sienu likšanas talka būs. Uz manis izsūtīto ziņojumu, kas aizgāja pie visiem cilvēkiem, kas ir izrādījuši interesi par šo procesu, noreaģēja viens, kas pacentīsies būt. Pārējie trīs būs mani darba kolēģi ar savām ģimenēm! Savā ziņā varētu teikt – pārsteidzoši, ka pēkšņi nevienam nav interese, jo visu vasaru ļaudis teicās “ooo, Tu tik ziņo, kad liksi sienas – gribu piedalīties!”. Bet nu, es jau saprotu, kartupeļu un sēņu laiks, tā kā viss ir tā kā tam jābūt. Un būs pa skaisto! Ja kādam vēl izbrīvējas laiks – droši ziņojiet. Varat arī tāpat atbraukt ciemā, vai kaut uz pāris stundām.
Ķīpas, kā redzams bildēs un kā jau stāstīju, ir pašķirotas un pavisam sausākās iegūlušas drošākā vietā zem jumta. Pārējās puslietojamās slēpjas zem plēves laukā, bet pavisam iepuvušās – gaida savu ceļu uz mežu. Bet izdomāju, ka uz tām vēl varētu arī apmešanu bik patrennēties, respektīvi, pamēģināt kāda māla apmetuma konsistence vislabāk uz ķīpām turas.
Vēl tepat bildītē var redzēt divus uzduramos mietus, kādus plānoju gatavot, lai būtu pirmo ķīpu rindu uz kā uzsēdināt. Nu aptuveni šitā tas varētu arī izskatīties. Atlikušajā brīvajā spraugā starp vainagsijām sabēršu keramzītu – šodien iepirku 200 litrus K-Rautā ar 4-10mm frakciju.
Rīt sākšu pašapmācības procesu sienu stellēšanā, lai 6dien un 7dien tie darbi ar palīgiem jau mazliet raitāk ritētu. Tagad vēl papētīšu apmetuma gatavošanas literatūru.

Beidzot šīfers guļas uz jumta
Lai arī kā gribēju piedalīties, tomēr tiešie darba pienākumi neļāva man šodien piedalīties pie šīfera likšanas. Šodien Didzis ar Arvi izštukoja shēmu un principus, nomērīja jumta plakņu diagonāles un sāka likt virsū loksnes. Process it kā nav sarežģīts, bet nu, ja nekad tāda lieta nav darīta, tad diži ātri tas arī nenotiek. Gala loksnes pēc platuma tika piezāģētas un salaiduma vietu stūri apzāģēti ar parastu figūrzāģi, kuram gan būs jāpiepērk klāt stingrāks zāģītis. Šitie parastie atņirdzās.
Bildes uzņemtas pavisam vēlā vakarā, tāpēc tik štruntīgas.

Iepirkšanās
Šodien braucu meklēt iepriekšminēto keramzītu. Braucu vien K-Rautā, kas pa ceļam. Bez tiem četriem keramzīta maisiem vien iepirku arī divus rokas zāģus, lai būtu ar ko gropes iezāģēt. Vēl paķēru kaudzi ar darba cimdiem un nopirku rulli ar PP auklu ķīpu pārsiešanai. Beidzot iegādāju arī Fiskara universālo cirvi – jau sen gribēju, šobrīd atlaide par 23 Ls. Kā reiz būs ar ko kārklu mietus cirst un asināt. Fiskara grābekļi un lāpsta jau sevi teicami apliecinājuši.
Un pavisam neplānots, spontāns pirkums – AEG skrūvmašīnas komplekts. Apnika no skriet uz brāļa pirti pēc Makitas un tad vēl meklēt kur tāds vai šitāds uzgalītis, urbītis… Bez savas neiztikt. Patika – gana viegla, ar gumijas elementu apdari, 24 slodzes režīmi, trīs darba režīmi (skrūve / urbis / perforators (it kā..)), divi akumulatori (1,4Ah, 12V), kompakta, ērta kaste, kurā bez mērlentas un žiletnaža ir arī kaudze ar uzgaļiem, urbjiem utt. utjp. Ir ok, esmu apmierināts.

Javas maisītājs, fibrocementa loksnes un gatavais māla apmetums
Esmu izvietojis gan Building.lv, gan arī ss.lv sludinājumu, ka interesē iegādāties javas maisītāju. Viens atsaucās – piedāvāja pilnīgi jaunu PSRS laiku aparātu, pirktu par 350 rubļiem, man par 220 Ls – laba betona bumbiermaisītāja cena – atdošot. Sagaidīšu bildes, gribu redzēt, vai tiešām ir tik skaisti… Vēlāk piezvanīja cits – mazlietots aparāts ļoti labā stāvoklī, ar riepām un reversu – 120 Ls iekš Rīgas. Jaau saprotamāks cipars.
Šodien parunājos ar vienu paziņu, pie kura it kā ir doma iegādāt fibrocementa loksnes, ar kurām varētu apdarināt putuplasta pamatu cokolu. Ērtāk un ātrāk nekā apmest. Brālis šādu materiālu tādam pat nolūkam izmantojis – ļoti izturīgi un glīti. Loksnes izmērs 2,6 x 0,6 m un cena 4,8 Ls/m2. Attiecīgi man vajadzīgais apjoms izmaksātu ap 140 Ls. Sāku domāt – vai parastais apmetums ar sietu un apmetuma javu nesanāk lētāk? Ir kādam aprēķini no pieredzes?
Šis pats paziņa tā starp citu izmeta, ka tirgo arī !!māla apmetumu un māla grīdas. Neko vairāk nepastāstīja, jābrauc klātienē apskatīt un aprunāt. Jāpalūko intereses pēc, lai gan, ticamākais, priekš manis tas būs manāmi par dārgu. Vēl viņam esot birojā koka sienas moduļa paraugs, kas kārtīgi piepresēts ar salmiem – esot baigi kruts. To arī aplūkošu.

Ķīpas sašķirotas
Nu tā, šķiet, esam saņēmušies laikam tam pirmajam eksotiskākajam procesam šīs mājas celšanas procesā! Ir doma šajās brīvdienās sākt likt salmu ķīpas iekš karkasa. Ķīpas ir sašķirotas, vairāk kā puse ar pavisam normālajām sanests apakšā zem mājas jumta, otra puse ar daļēji mitrajām atstāta ārpusē vēl zem plēves, ar domu, ka no tās ņemsim pusītes un tamlīdzīgi. Vēl viena gana ievērojama daļa ar ķīpām tika aizvesta uz mežu, tā teikt, uz neatgriešanos… Ar to biju rēķinājies.
Ak jā – rīt ir doma uzsākt beidzot to šīfera jumta likšanu. Labi vismaz, ka vējplēve stāv un sarkā no lietus apakšā esošās salmu ķīpas. Protams, ziņošu, kā mums ar to jumtu veicas.

Sagatavošanās pirms sienu celšanas
Tas, kas man līdz brīvdienām vēl jāizdara, jānopērk keramzīts, ko iebērt spraugā starp pamata vainagsijām, kā arī jāsagādā pamatīgs rullis ar tā saucamo špagatu jeb to polipropilēna auklu, ar kuru pārsiet ķīpas. Par pārsiešanu sauc procesu, kad ķīpa tiek uztaisīta īsāka nekā tā ir standartā. Šāda darbība būs jāizveic visai bieži, tāpēc palūdzu tēvam, lai izgatavo pārsiešanas adatas – tās varat aplūkot tepat blakus esošajās bildēs.
Lai ķīpas vispār varētu likt, starp vainagsijām jāsagatavo ieliekami klucīši, kuros ir izurbti caurumi, kuros savukārt tiek vertikāli iestellēts uzasināts miets. Šādi vertikāli mieti pamata vainagā tiek iestrādāti ik pa pusmetram – rupji izsakoties, uz katru normālu metrīgo ķīpu būtu jābūt diviem šādiem mietiem. Tas nepieciešams, lai apakšējā ķīpu rinda nevar nekur no pamata “aizbraukt”. Savukārt augstāk krāmētās ķīpas jau tiek vertikāli caurdurtas ar pusotrmetrīgiem mietiem, kas veido armatūtu un saturu sienu kopā pret izgāšanos.

Brīvdienās – WALL RISING jebšu salmu sienu celšanas talka!!!
Teiksim tā, nojaušu, ka par šo procesu mana bloga sekotājiem varētu būt pagaidām vislielākā interese. Tāpēc izsaku aicinājumu – IR iespēja pieteikties un braukt šajā procesā piedalīties, pielikt palīdzīgu roku un mācīties būvēt salmu sienas kopā! Pats to lietu vēl neesmu darījis, tāpēc tā tiešām būs savā veidā kopīga mācīšanās.  Ja ir kādam interese un gribat pieteikties talkā – ziņojiet laicīgi uz janislusis@inbox.lv . Laicīgi tāpēc, ka man ir aizdomas – interese varētu būt visai liela un baigo baru ar ļaudīm tur uzņemt pagaidām neplānoju, tā kā tas vēl tāds izziņas process. Kā arī, jāzina jau, cik talcinieku vēderus vajadzēs pildīt ar labā un izpalīdzīgā darbā nopelnītām pusdienām! Ziņojiet!

Māli apmetumam un javas maisītājs
Vēl iepļurkstēšu, ka vakar no sava drauga būvvietas paķēru pusmaišeli ar māliem – būs jāsak kaut kad pētīt un eksperimentēt, kā to apmetumu taisa.
- Jālasa literatūru, jāskatās video un jākonsultējas, kādās proporcijās jājauc māli / smilti / salmu šķiedras, un vai šajā strukturālajā apmetumā (ne-noslēdzošajā kārtā) ir vajadzīgi kaļķi.
- Jāizdomā, ar kādu konkrēti metodi sasmalcināt salmus sķiedrās priekš apmetuma armatūras.
- Jāizdomā, kur izraut sietveida materiālu, ar kuru sijāt akmeņus laukā no māliem.
- Tāpat, jādomā, kur par mazām naudiņām iegādāt kādu gana smalku sietu, teju vai putnu žogu, ko varētu pa perimetru apakšpusē zem apmetuma ielikt, lai grauzēji nevarētu salmu ķīpās iekļūt.
- Un viens no pašiem sarežģītākajiem jautājumiem, jādomā, kur izraut aptuveni tādu javas maisītāju, kā bildē redzams, lai varētu to mālu/smilšu padarīšanu maisīt. Ar cementa maisītāju šito lietu sajaukt nevar, bet ar rokas mikseri tas draud izvērsties nošāvienā. Tā lūk. Ir ko funktierēt.

Pa pāris dienām kopš pēdējā ieraksta blogā kopīgiem spēkiem, taču visvairāk darbojoties tieši abiem meistariem Didžiem, mana māja ir tikusi jau līdz griestu pārsegumiem. Tiesa, visi vēl nav salikti, bet darbi norit patīkami raiti. Aizvien jūtos pozitīvi pārsteigts, cik tā māja ir liela. Un kad vēl jumts uz augšu sliesies, uuuuhhhh, būs pavisam kosmoss…

Vainagsijas
Kad visi statņi vertikālie tika salikti, un uz tiem sastellējām virsū mūrlatas jeb manā gadījumā pareizāk būtu teikt augšējās vainagsijas (kronis), tad, paturot prātā meteorologu izziņotos vētras un “tornado” draudus, meistari steidza salikt karkasā slīpos atgāžņus, lai tas pasākums turētos jau daudz pārliecinošāk. Uz savienojumu vietām, kur vajadzīgs, tika pieskrūvēti arī montāžas lentu gabali un vietām arī leņķi. Vainagsijas pie statņiem, kur iespējams, tika pienaglotas arī ar kārtīgām 20cm naglām. Tā teikt, meistari ir izmantojuši labu sajaukumu no visādām karkasa fiksācijas metodēm, lai man tā māja turētos labi un droši.

Griestu pārseguma sijas
Tā kā augšējā vainagsija vietā, tad šodien jau nodarbojāmies ar masīvo griestu pārsegumu siju vietā likšanu. Ar prātu un trim roku pāriem tie 150×220 brusu monstri savu vietu atrada visai ātri. Tad nu līdz vakaram ar atpūtas pārtraukumiem pa vidu uzspējām salikt pusi no šīm pārseguma sijām. Pie abām ārējām vainagsijām brusas stiprinās ar brusu kurpēm, kuras tiek gan pieskrūvētas, gan arī piefiksētas ar vītņstieņiem. Pa vidu uz nesošās iekšsienas brusas gulstas virsū un atrodas blakus viena otrai. Tur tās tiek pienaglotas un kopā saskrūvētas ar vītņstieņiem. Izskatās pavisam labi. Rīt pie šī procesa darbu turpināsim. Piebildīšu, ka daļu no pārseguma brusām mēs kombinējam no 150×150 un 50×150 materiāla, jo kokmateriālu piegādātājs kaut ko mēreni saimsējies aprēķinos un vienu materiālu atvedis par daudz, otru par maz… Klāt vienalga pasūtīju, jo pietrūkās, bet nu daļu kombinējam, lai nestāv process uz vietas.

Ventilācija un skurstenis
Cītīgi štukoju un domāju, kā prātīgāk ar ventilācijas lietām tikt galā. No tā atkarīgs, vai pērku skursteni ar ventilācijas šahtu vai bez. Kopumā esmu noskatījis lētaku Čehijā ražotu Schiedel analogu – keramisko čaulu, kas ietērpta keramzītblokos. Skurstenis (6m garš) man zem 400 Ls izmaksās.
Tad nu izdomāju, ka virtuves nosūcēju, kā arī vannasistabas ventilāciju jālaiž pa taisno caur sienu, caurulē ieliekot gan aizvērtni (varbūt par divus), lai ventilatoram nedarbojoties nenāk telpā aukstais gaiss, gan arī, protams, tajā jāievieto ventilatoru. Tas man likās prātīgās variants, nekā vilkt no virtuves un vannas istabas vismaz 6 metrus garas caurules līdz ēkas viducim, līdz ventilācijas skurstenim. Tualetei – tai gan uz bēniņiem uz augšu ventilāciju jāizveido, kaut kur pie vēja kastes. Savukārt, gaisa pieplūde domājams noritēs caur pakešu logu ziemas ventilācijas spraugām. Plus, nu nebūs jau man tā māja arī ūber perfekti nohermetizēta kā celofāna maisiņš. Mehāniskas gaisa pievades un rekuperatorus vispār neapsveru. Rekur, iekš building.lv foruma biju uzdevis jautājumu – varat palasīties, ko citi saka.

Gaisa pievade krāsnij
Ak jā – vēl izdomājām, ka jānorealizē projektā iezīmētā štelle, kad krāsnij tiek pievadīts gaiss pa grīdā ievietotu cauruli.Tas ir labi gan krāsns vilkmei, gan arī krāsns “neizēdīs” skābekli no dzīvojamās telpas – jo man taču paredzēta kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu. Tā kā man pamatos kā reizi no veidņu distanceriem palicis 50mm caurums – tad to arī domāju lietderīgi izmantot šim gaisa pievades pasākumam. Vien jautājums – vai pa 50mm diametra cauruli, kas ir aptuveni 6-7m gara, varētu noritēt kaut kāda vērā ņemama gaisa pieplūde krāsnij?

Pamatu stabiņi lievenim
Kamēr norit karkasa celšana uz augšu, man jāsarūpē pamatu stabiņi lievenim/nojumītei pie galvenajām ieejas durvīm. Domāju veidot stabveida pamatus. Diemžēl, vietējā būvmateriālu veikalā nebija 20cm diametra pelēkās kanalizācijas caurules – gribēju tādas izmantot kā veidņus. Nospļāvos, dārgās oranžās nepirkšu. Ņemšu un uzveidošu vien stabiņu veidnīšus no sava pamatveidņu saplākšņa. Pēdai zem šiem stabiņiem sadabūju trīs nevienam nevajadzīgus gruntīgus betona sētas stabus. Izrakšu tranšeju, ieguldīšu tos, likšu virsū saplākšņa veidņus, aizrakšu ciet, uzmaisīšu ar rokām betonu, gāzīšu to iekšā. Ielikšu armatūras stieņus un pa virsu būvkaluma staba balstu. Gatavs. Tuvākajās dienās šito jāizdara.

Jumts un šīferis…
Uhh, šitais man tāds āķīgākais jautājums pēdējā laikā. Naudiņas ļoti ierobežotas, tāpēc izlēmām par lētāko variantu – bezazbesta šīferi. Man patiesībā šis materiāls patīk, jo tas ir ilgmūžīgs, izturīgs, smags un lētāks par ikvienu citu tipisko variantu. Populārākās ir Lietuvā ražotās Eternit viļņotās loksnes. Modelis Klasika ir lielas 2 kvadrātmetru loksnes, kuru cena zem 3 Ls/m2, taču vienīgais mīnuss, ka šim modelim nav komplektējošo kores utt. detaļu – tās no skārda atsevišķi jāpasūta, jāizgatavo. Dārgākiem šitā šīfera modeļiem jau ir oriģinālās detaļas… Bet, laikam nav ko ņemties, būs vien jāņem tās lielās šīfera loksnes un skārdu jāpiesūta klāt jau gatavu detaļu izskatā. Šīferi naudas ekonomijas nolūkos doma ņemt bezkrāsainu.

Noskaņas bildes
Šodien vienam projektam, par kuru pavisam drīz uzzināsiet un kura atbalstam aicināšu ikvienu no jums palīgā, uztaisījām fiksās noskaņu bildītes ar salmu ķīpām iekš karkasa. Vienkārši bez iezāģējumiem saliku salmu ķīpas un beidzot arī pats pazīmējos kameras priekšā…
Cilājot ķīpas sapratu, ka nešaubīgi daļa būs jāpārsien, daļa būs baigi jāapzāģē, lai nav robainas, un daļa būs jāizmet meslainē vai jāpaķidā, lai likvidētu pelējuma pēdas, kas radušās mitruma ietekmē (neviena plēve nav mūžīga). Bet būs labi. Sajūtas ir labas tas ķīpas cilājot. Pamēģināju iezāģēt gropi – to var izdarīt ar visparastāko zāģi. Neslikti sanāk.

Visbeidzot, kā jau pāris pēdējos bloga ierakstos esmu ziņojis, ēkas ātrā progresa galerija joprojām aplūkojama.