Kombinētie bloku/betona pamati – skice + aptuveni aprēķini

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010

Birkas:, , , , , , , , ,

Tātad, kā jau minēju, ievācot visvisādus ieteikumus un idejas, esmu uzskicējis divus potenciālos ēkas kombinēt pamatu variantus, no kuriem vienā tiek izmantoti betons + keramzīta bloki, savukārt otrā – betons + gāzbetona bloki.
Gāzbetona bloki sanāk lētāki un to platums (38 cm nevis 30 cm kā keramzīta blokiem) ir pat labāk piemērots uz tiem balstāmajai konstrukcijai, tomēr nedrīkst aizmirst nopietno gāzbetona “nedraudzēšanos” ar mitrumu.

Lūk, skices un arī īsi, blokiem gana precīzi, bet palīgmateriāliem un izdevumiem ļoti aptuveni aprēķini.

Betona lenta + keramzīta bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (5 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 100 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Keramzīta bloki (30cm x 194 gab. / 20cm (iekšsienai) x 50 gab.) = 7 m3 x 45 Ls = 315 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 50 Ls
Pamati kombinēti ar KERAMZĪTA blokiem- Mūrjava = 50 Ls
- Bitumena mastika = 40 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 890 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 2040 Ls (redz kā tomēr kopā savācās lielāks cipars, nekā būtu domājis)


Betona lenta + gāzbetona bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (6 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 120 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Gāzbetona bloki (200x380x600) = 9 m3 x 22 Ls = 200 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 40 Ls
- Mūrjava = 70 Ls
Pamati kombinēti ar GĀZBETONA blokiem- Bitumena mastika = 50 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 880 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 1955 Ls

* Putuplasta kopējās izmaksas ir “stiepjams” jēdziens – jo ar šādu apjomu var arī atlaides dabūt utt. Esmu arī uzgājis arī “aizdomīgi” lētus piedāvājumus, kas man ļautu iegūt pat labāku putuplastu par vismaz 2x zemāku cenu, tā kā šīs lietas izmaksas vēl ļoti novariēs.

Ko es no augstākminētajiem cipariem secinu???
Bij domājis – starpība sanāks lielāka. Tagad – loooģiski to, ka NAV vērts nepilnu 100 Ls ieguvuma dēļ riskēt ar gāzbetona blokiem! Redz, pirms tam es rēķināju trīs rindas ar blokiem – un tad tā starpība bija tiešām manāmi jūtamāka, jo gāzbetons ir 2x lētāks par keramzīta blokiem, taču tagad pats priekš sevis sarakstot šos ciparus saprotu – lai arī kā man patiktu labāk 38 cm plati pamati un it kā lētāks būvmateriāls, keramzīta bloki tomēr būs uzticamāki!

P.S. Ikviens labojums par kādu nekorektu ciparu/cenu un ieteikums, kā kaut ko var vēl optimizēt, ir ļoti laipni gaidīts!!!

Mājas pamati – kompromisa variants (cerams)

14

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 11-02-2010

Birkas:, , , , ,

Tāks, visvisādas piezīmes un argumenti uzklausīti, tagad it kā radusies puslīdz kaut kāda skaidrība, kā tomēr varētu mēģināt rast kompromisu starp dažādiem risinājumiem.

Teiksim tā – biju jau aizdomājies arī par gāzbetonu keramzīta bloku vietā, bet tie makten nemīl mitrumu, toties ir nenormāli lēti – 20 Ls par m3 (ne-Fibo keramzīta bloki ap 50 Ls/m3, savukārt transportbetons – ap 42 Ls/m3). Par spiediennoturību NAV jāsatraucas, jo ēkas kopējais svars ar 15-17 tonnām uz to lielo pamatu perimetru sanāk vien ap 770 kg uz m2. Cik zināms – labs zilais putuplasts divreiz lielāku svaru spēj noturēt… :) Par gāzbetona bloku pielietojumu pamatos paspriedelējām šeit iekš building.lv foruma.

Tātad, gan ar šejienes, gan citiem cilvēkiem, gan arī pašam ar sevi apspriežoties izdomāju, manuprāt, lētu pamatu kompromisu dažādām gaumēm.
Varētu teikt, neatkarīgi no fibo vai gāzbetona – 20-30 cm augstu un 30 cm platu pēdu es varētu tomēr pats uzliet no betona ar stiegrojumu. Šim nolūkam vajadzētu 4-5 m3 ar betonu, ko var uzmaisīt arī pats. Pilnu lentu (ap 17-20 m3) “vlom” pašam ar bunduli maisīt, aber ar mašīnu šito apjomu vest uzreiz baigais cipars…

Tālāk tad jau pa virsu uzslietu jau tikai divas nevis trīs rindas ar blokiem (vai nu fibo vai gāzbetona). Būtu gana sakarīga ekonomija, tomēr ar prātīgu nodrošinājumu pret plaisām zemes svārstību dēļ. Gan nelielās betona lentas, gan bloku ārmalu, protams, piķotu ar bituma mastiku. Zem lentas apakšā jāieklāj plēve, lai kapilārais mitrums tai betonā netiek.

Plus – varēšu iegūt par to pat naudu (600-800 Ls) bik augstākus pamatus – tas man dos iespēju droši uzcelt cokolu vismaz 30 cm virs zemes virskārtas, kā arī mierīgi paliks arī gana augsta zona (30-40cm) ko zemē ierakt, pie kā putiku piestiprināt, lai sasalums zem mājas nevarētu palīst. Atcerās, ka doma ir likt vēl arī slīpo putiku pa perimetru, lai sasaluma līniju novirzītu.

Ticams, neko diži jaunu neesmu atklājis… Bet nu centos gudrāks tapt. Paldies un komentāri, protams, welcome! :)

P.S. Cik vidēji dienās tādus 4-5 m3 ar betonu var uzmaisit? ;)

Atbildes uz komentāriem – par bloku pamatiem

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 08-02-2010

Birkas:, , , , , ,

Tāks, sapratu, ka efektīvāk laikam būs savu pagaro atbildi uz komentāriem par iepriekšējo ierakstu ievietot kā atsevišķu rakstu. Tad nu lūk.

Par iekšējā vertikālā siltinājuma jēgu
1) Iekšējais vertikālais siltinājums vajadzīgs gadījumam, ja nu, kā Didzis saka, sals tomēr paņemtu priekšā tos pamatus uz caursalšanu. Ok, 10cm vietā varētu arī 5 cm ielikt.

Par putuplasta biezumu utt.
2) Jo biezāks putuplasts no āras – jo labāka aizsardzība pret caursalšanu. Zem grīdas noteikti vajag biezu siltinājumu, lai silto grīdu betona masa var pēc iespējas labāk un ilgāk siltumu noturēt. Ok – grīdā ar var 15cm ielikt nevis 20, bet tur noteikti vajag biezu slāni, lai neiet prom siltums gruntī.

Par mastiku
3) Ok, mastiku var likt pa virsu putuplastam, lai mitrums netiek klāt pamatu blokiem. Tāda tā doma. Bet labs arguments, ka mastika var to putuplastu saēst… To jāpārbauda!

Par keramzīta graudiem iekš betona
4) Ar lejamu betonu un veidnēm ņemties nu galīgi nav iekāriena. Turklāt keramzīta graudi man toč sanāktu dārgi, ja es tos pats jauktu betonā. Arī lejamais keramzītbetons nav nekāds lētais… Var jau vēl ar putuplasta veidnēm ņemties no Tenaxa vai Ripo, bet tiem problēma – pārāk šauri pamati sanāk. 30 cm kopējais pīrāgs man toč ir par maz. Tagad man sanāk 50 cm kopējais pīrāgs.

Par apmetuma aizsardzību pret ūdeni
5) Āra apmetumā māls/smilts/salmu šķiedras. Var to visu arī ar kaļķa apmetumu, ja gribās baltu māju. Bet pavisam piebeidz ar paštaisītu kazeīna krāsu vai klīsteri, kas neļauj ūdenim tikt iekšā apmetumā. Pārbaudītas metodes. Bet par šo nedomāju – ir man paziņa Aleksandrs, kas apmācības izgājis un pats to visu uz savas mājas izmēģinājis – viņš uzrīkos pie manis vasarā apmācību un darba talku. Tad arī to visu redzēs un apgūs!

Par pamatu caursalšanu
Caursalt pamati var dažādu iemeslu dēļ. Putuplasts par plānu, grunts par mitru, siena par plānu, nesilta telpa pretī, putuplasts štruntīgi uzlikts, sienai par švaku siltumnoturība… Keramzītam ir labāka siltumnoturība par betonu, turklāt, ja nu tomēr sals to sienu “paņems priekšā”, tieši tāpēc man no iekšpuses vēl tie 5-10 cm ar putuplastu. Pie mega liela sala maz kas līdz, taču tas nenozīmē, ka nevajag vispār siltināt ar putuplastu. Turklāt es vēl “naivi domāju”, ka mājai pa perimetru esošā smilts nebūs tik mitra kā melnzeme.

Ko iegūšu no šādiem seklajiem pamatiem?
Mazākus izdevumus un vieglākus pamatus, bet nezaudējot funkcionalitāti un siltumnoturību. Iespējams, panākot, pat labāku siltumnoturību, pateicoties “kaudzei” putuplasta. A ko Tu iesaki – labāk rakt tranšejas un uz nenoblietētas zemes vālēt 40 tonnas smagu betona lentu, kas man visu to konstrukciju palēnām uz leju gruntī vilks (jo pati mājiņa pēc tam labi ja padsmit tonnas svērs)? Turklāt lielajiem pamatiem vajag daudz (ap 18m3 ) betona, kas maksā visai palielu naudu. Smiltis man jau tur ir, bet tas, ka kāda krietna čupiņa vēl būs jāpieved – tas ir fakts. Bet tas būtu jādara tā jebkurā gadījumā, jo zem grīdas jau tu melnzemi arī neatstāj!! Un vēlreiz atkārtoju – šos pamatus es pats neizdomāju! Pazīstams būvinženieris ieteica, viņš uz tādiem vairākas dzīvojamās mājas lielākas ir uzcēlis.

Par laukakmeņu pamatiem
A pa cik Tu man no tiem laukakmeņiem uzbūvēsi tos pamatus, cik ilgā laikā?! Es nemāku no mega neregulāras formas akmeņiem uztaisīt pamatus, kuru augšējā 40cm plakne būtu ideāli plakana un lai pie šiem pamatiem kaut ko varētu arī pieskrūvēt (piemēram, pamatu vainagu no brusām). Un kāda garantija, ka tie pamati kaut kur nelūzīs, neplaisās, pamatīgi nesēdīsies palielā svara dēļ? Un cik viegli, efektīvi būs nosiltināt šo neregulāro pamatu vertikālo plakni? Vai arī siltinājums nebūs vajadzīgs?

Didzis sacīja: “Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt :)
Bet nu Didzi, vispār – šo māju ceļu es, Jānis…