Vai vispār likt horizontālo putuplastu? (Nopirku grodus..)

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Pamati | Posted on 08-06-2011

Birkas:, , , , ,

Man te viens ātrais jautājums un pārdomas tomēr radās, uz ko gribētu uzklausīt arī citu viedokli. It kā bija doma ķerties klāt pie pamatu atrakšanas, lai guldītu iekšā horizontālo putuplastu, kura funkcija būtu atvirzīt sasaluma līniju no pamatu apakšas. Brālis gan saka, ka tad jau labāk tomēr tos 200-300 Ls labāk ieguldīt labā drenāžā un nebūs nekāda sasaluma atvirzīšana vajadzīga… Jūsu domas?

Sausa zeme – nav kam izcilāties
Pēc loģikas jau doma pareiza – ja zeme ir sausa, tad salam palienot zem mājas jau gluži vienkārši nav ko sasaldēt, nav ūdenim kam izplesties un nav arī kam tos pamatus uz augšu izcilāt. Kas attiecas uz aukstumu kā tādu – tā kā grīdā domāju likt vismaz 15cm putuplasta, tad no šī aspekta arī laikam nebūtu jāsatraucas. Drenāžas truba ir nopirkta, būs jāsāk rakt tranšeju. Jānopērk grants/smalkās šķembas, ko zem/ap šo trubu piebērt. Un tad jau arī jāsauc traktors, kurš varētu man tur grāvīšus sarakt, lai to visu mitrumu dabūtu prom uz meliorētajiem lauksaimniecības laukiem.

Kanalizācijas grodi
Šodien paziņa zvana un piedāvā lietotus lielos grodus pa lēto. Viņš pats sev kanalizācijai ņem, piedāvaja arī man. Uhhh, lauzos, domāju, konsultējos un beigās piekritu. Grodi metra augstumā, pusotra metra diametrā ar biezajām sienām. Paņēmu piecus grodus kanalizācijai un vienu grodu, kurā varētu ierīkot ūdens spices hidroforu, lai to verķi mājās nav jāliek (par ūdens apgādi gan neesmu vēl diži daudz domājis). Kopā visi grodi izmaksāja 120 Ls ar piegādi. Jauns šāds grods maksā 50-70 Ls gabalā, attiecīgi domāju/ceru, ka būšu rīkojies pareizi. Stikla šķiedras septiķis maksātu ap 600 Ls…

Betona pamatu veidņu meistarošana (karrrrrstumāāāāā)

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 11-07-2010

Birkas:, ,

_DSC0076Bāāāāc…. Šitais cepiens. Vakar vakarā nebija iekšā kaut ko klabināt blogā, tad nu vismaz šodien.

Tātad – vakardien kopā ar Didzi un Arvi beidzot sākām meistarot veidņus.
Vispirms ar figūrzāģi apzāģēju putuplastu vajadzīgajā augstumā. Un tad nu sākām no saplākšņa veidot vairogus, tad to stellēt vietā un tad jau arī izborēt caurumus vairogos/putuplastā un ielikt vītņstieņus ar distanceriem. Putuplasta ārpusē vītņstieņus notur 5 cm bieza lata.

_DSC0075Paldies Didzim par sagatavotajiem vītņstieņiem un plastmasas distanceriem!!!

Saplākšņa vairogiem pa vidu vajag noteikti vēl kā minimums trešo “kāju”, vēl pēc tam būs arī jāpierok smiltis pie tiem, lai nestaigā un lai nemet vēderus.
Arī putuplastam no āras vēl piebērs kārtīgi smiltis un uzliksim atgāžņa stutes. Pa vakardienas cepienu sariktējām vienu īso malu. Tagad nu pats mēģināšu šito procesu turpināt.

_DSC0077Šodien ar fleksi sazāģēju vīņstieņus vajadzīgajos garumos. Pēc vakardienas vēlīnās paciemošanās drauga jaunatvērtajā bārā šodien uz kaut ko vairāk tā arī organisms nesaņēmās. Tagad ir mazliet naiva cerība rīt doties uz būvlaukumu agrāk no rīta ap 7iem – lai var kaut ko paspēt paveikt bez nežēlīgā cepiena. Ceru izdosies. Rīt it kā palīgā pieteicās draugs/kolēga Edgars – forši!

Putuplasta veidņi pusē / izveicu namdaru aptauju

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Koka karkass, Pamati | Posted on 28-06-2010

Birkas:, , , , ,

Putuplasta epopeja turpinās
Vakar nebij iekšā rakstīt. Uhh, neiet tās lietas tik ātri kā gribētos, bet nu – labāk tā nekā nekā. Ar putuplasta štellēšanu esmu ticis līdz pusei. Visvairāk laika paņem putuplasta lokšņu nostellēšana līmenī – lai tas puslīdz precīzi vertikāli stāv, un tad jau arī 20cm padziļinājuma tranšejiņas līmeni jāpielāgo, lai horizontālā mala kaut cik līdz ar nostiepto striķīti līmenī būtu. Pavisam precīzi horizontālo nelieku – nav vērts čakarēties, pēc tam ar ūdens līmeņrādi atzīmēs precīzu līmeni (striķītis uz vidu tomēr minimāli ieliecas) un ar zāģīti nozāģēs visu līmenī. Šodien pa biroja darbiem, bet rīt turpināšu ar putuplastu ņemties. Turklāt tagad vai nekad – jāuztrāpa precīzs taisnstūris, jo bedre tika rakta ar minmālu ignore uz pāris cm neprecizitāti.

Namdara meklējumi ar sludinājumu
Kā jau minēju, biju runājis ar Lielvārdes vietējo brigādi par koka karkasa celtniecības darbiem. Teicās trim cilvēkiem ņemšanās uz mēnesi un maksātu tas aptuveni 1600 Ls. Paldies manam pirmajam, cienījamajam talciniekam Didzim – viņš kopā ar savu vispieredzējušāko biedru pie koka karkasiem daudz darbojies – arī viņš man aptuvenu piedāvājumu piemeta, ar līdzīgu laika plānu, bet jau patīkamāku ciparu.
Tomēr teikšu godīgi, es kā indivīds, kas cilvēcīgi meklē iespēju ietaupīt naudiņu, kas jau tā ir ļooti maz – tomēr iemetu sludekli iekš ss.lv. Jāteic interesanti rezultāti. Daži kantori šķiet nav pamanījuši krīzi, un, piemēram, vieni ar visiem pamatiem man piedāvāja 1,5 mēnešu laikā (4 cilvēki) šito pasākumu par 4300 Ls paveikt. Cits noskaldīja – 50 Ls/m2 (kas uz 100m2 = 5000 Ls) … Bet viens gana runīgs kungs gados piezvanīja, izrunājāmies, piemeta manus kvadrātmetrus, īsi un skaidri pateica – 800 Ls un darbs cētrām sejām uz nedēļu. Kad minēju par citu teikto mēnesi – teicās, tie jau Rīgas kundziņi… :D Well, ja godīgi, šāds cipars un laiks, protams, man šķiet ļoti saistošs, taču māc bažas, ka šitie varētu būt fiksie skrūvētāji. Lai gan mierīgi minēja vairākus objektus, kur darbojušies un ilgu pieredzi. Teicās ka skrūvē ar leņķiem. Kaut kā pavisam ideāli mani šis gadījums tomēr nepavelk, bet tad jau redzēs – dienu divas vēl palūkošu, kas vēl par piedāvājumiem iekritīs. Nezinu, cilvēcīgi man pat labāk tad ar Didzi un viņa meistaru gribētos darboties, jo zinu, ka uzticamas sejas un nehaltūrēs. Bet nu tad manīs, ko beigās sadomās.

Pamatu lentas tranšeja izrakta – lieku putuplastu

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 26-06-2010

Birkas:, ,

_DSC0001Tranšeja piebeigta
Šodien bij konkrēts cepiens. Nevajadzēja nekādu pludmali, lai es būtu ieguvis visai interesantu iedegumu… :D Tātad, kā no rīta sāku ar lāpstu darboties, tā tik uz pievakari pabeidzu. Izraku līdz galam tranšeju, pielīdzināju tai maliņas un dziļumu. Šitais sadisms man patiesībā patīk – parasti ne par ko neietu pašā dienvidus saulē rakt zemi, bet uz šitiem darbiņiem mani kaut kā baigi velk. Un tas patiesi priecē.

Putuplasta likšana
_DSC0004Kad tranšeja bija izrakta, beidzot varēju ķerties klāt pie nākamā nozīmīgā posma – putuplasta likšanas. Tātad, uzdevums tagad izveidot no iepirktā ekstrudētā putuplasta ārējo pamatu lentas veidni. Tranšeju no striķīša atzīmes esmu izracis metra dziļumā, putuplasta loksnes augstums ir 1,2m. Attiecīgi, atkal talkā nāk šaurā tranšeju lāpstas un tiek iegūts padziļinājums loksnēm.

Precizitātes un līmeņu panākšana
Domāju un štukoju pamatīgi, kā lai visu to pasākumu dabon līmenī un leņķī. _DSC0003Tad izdomāju, ka rūpīgi jāizveido un jānofiksē viens stūris – un tad jau to tālāk var ņemt kā atskaites punktu. Tā arī izdarīju. Blīvumu starp loksnēm centos panākt kā vien mācēju, pat no stieples drēbju pakaramajiem izveidoju skavas, ar ko nepaklausīgākās plāksnes kopā saturēt. Augstumu necentos panākt precīzu – piezāģēšu pēc tam to līmenī, kad viss būs salikts. Visatbildīgākais uzdevums ir liekot putuplastu panākt, lai perimetrs būtu kaut cik precīzs tainstūris. Rombs vai trapece nebūtu tas vēlamākais rezultāts… Būs padomāt, kā visprecīzāk to paveikt.

_DSC0005Šuvju precizitāte
Jāteic, neesmu protams citus putuplastus nekad licis, bet šitam krievu ražojumam reizēm malu taisnums pieklibo. Vienviet bija kūkums, negāja šuves cieši kopā. Gribēju izlabot, bet izgriezu par lielu robu. Domāju, būs pēc tam, kad viss perimetrs sakrāmēts, jāpāriet pāri stūriem un vaļīgajām šuvēm ar kaut kādu “a ļa” hemētiķi, nez, iespējams, kaut kādām mazbriestošām celtniecības putām. Man jau šķiet, ka šuves jācenšas dabūt pēc iespējas blīvāk kopā, lai netiek mitrums un sals cauri.

_DSC0002Pa tām 2-3 stundām, gana daudz laika patērējot uz primārā stūra nofiksēšanu, iestellēju vietā divas pakas ar loksnēm. Vēl 17 palikušas. :D Bet nu – puslīdz amats ir rokā, tad jau manīs, kā veiksies. Daudz “jautrāk” varētu būt ar iekšējo veidņu sastellēšanu no saplākšņiem. Bet nu, tad jau manīs.

Kanalizācija – pabeigta / Roku tranšeju / “Pielaikoju” putuplastu

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 26-06-2010

Birkas:, , , ,

Ehh, vakar vakarā bij iestājies kaut kāds mērens sagurums, tāpēc neuzspēju ieklabināt pa dienu paveikto. Nē, bez divdomībām, svētki tika pavadīti ārkārtīgi mierīgi bez jebkādām neveselīgām izdarībām. Zinot to, ka īstie saulgrieži bija 21.jūnijā, godīgi sakot, pat nebija nemaz īsti noskaņojuma uz kaut kādu baiso līgošanu/jāņošanu. Galva arī lielākoties pārņemta ar būvdomām. Tad nu šovakar atskaitīšos par abās dienās paveikto.

res_DSC0016Kanalizācijas sistēma – aprakta (bildes ir klikšķināmas)
Vakar sev “pasniedzu” lielisku dāvanu savā vārda dienā – saliku kopā visu oranžo kanalizācijas cauruļu desu, ieguldīju to šim nolūkam izraktajā tranšejiņā (kuru pirms tam biju vairākkārt četrrāpus pārgājis pāri ar īpašo līmeņrādi un dārza lāpstiņu, lai iegūtu vēlamo slīpumu), tad “iedēstīju” cauruļu sistēmā vertikālos izvadus, kurus biju piezāģējis pēc augstuma tā, lai tie tikai mazliet līstu laukā no gatavās grīdas”, un tad nu beidzot to visu padarīšanu varēju bērt ciet, pieblietēt mazliet un smuki nolīdzināt. res_DSC0017Pirms tam galējā kanalizācijas ventilācijai paredzētajā ievadā iegāzu ūdeni no spainīša – otrā galā tas viss glīti iznāca laukā, no kā secinu, ka vismaz kaut kāds slīpums ir. :) Tagad visus ievadus esmu notinis un aizlīmējis ar plēvi, lai visāda draza nesabirst iekšā. Ar laiku būs jādomā, kādu septiķi un kādā attālumā jāpieslēdz pie šīs izveidotās cauruļu sistēmas. Pašreiz mazliet glupi sanāk, ka gandrīz vietā, kur paredzēts septiķis, praktiski atrodas lielais ķīpu krāvums.
Es izdarīju tā, ka melno ūdens cauruli ieraku daļēji tai pašā kanalizācijas tranšejā,res_DSC0021 tikai dziļāk un ar smilšu slānīti starpā. Loģiski domājot neko sliktu šādā idejā nesaskatīju. Tagad ūdens caurules rullis guļ pie pamatu ārpuses un gaida savu kārtu. Vispirms jāuzmeklē spices vieta un tad visticamāk būs jāsauc traktoriņš ar tranšejzāģi (vai šauro tranšeju kausu), jo ar ar rokām izrakt to 1-1,2m dziļo tranšeju pārdesmit metru garumā kaut kā galīgi nealkstu.

Roku tranšeju pamatu lentai
Mans pirmais talcinieks Didzis iesāka un es turpinu rakt tranšejas pamatu lentai. res_SNC00099Nu neizrakta palikusi vien viena mala no četrām. Sanāk ierakties aptuveni 50-60cm dziļumā no noblietēto smilšu virsmas un roku 55 cm platumā (45 cm lenta + 10 cm putuplasts). Edgars vislaik činkstēja, ka man tā smiltīs ieraktā tranšeja iebruks – es saku, ka turās vienkārši lieliski! Rīt piebeigšu ceturto malu un tad jau varēšu ķerties pie veidņu epopejas, kas man noteeeeikti prasīs ne mazums nervu un pūļu.

Negaidīti – ir atbraukuši kokmateriāli
Pavisam negaidīti piezvanīja Aivars un piedāvājās jau šodien piegādāt res_SNC00100kokmateriālus. Patielējos, bet sapratu, ka nav ko stiept gumiju – lai ved. Uz fikso izpļāvu zālīti un gatavoju improvizētu izkraušanas vietu ar šķērsām noguldītiem baļķēniem, kurus kaut cik izlīmeņoju. Kā jau minēju – ideāli – Aivars kā jau racionāli domājošs profiņš visus materiālus bija sapakojis pa atsevišķām frakcijām un izlika man tā, lai bez pārkraušanas tieku klāt visām vienībām. Turklāt, starp materiāliem jau uzreiz ir līstītes, lai vēdinās. Neko daudz jau es no kvalitātes nesaprotu, bet nu – ir egle, daļa pasausa, daļa vēl mitra no impregnējuma. Koks kā jau koks – ir arī viegli izliekušās brusas, res_SNC00101bet, cik saprotu, ideāli taisns koks tik vienkārši nemēdz būt. Rīt uzmeistarošu kādu pārsegumu, lai lieti neskādē. Švaki, ka materiālu gali vietumis ar zemi/zāli saskaras, bet es zinu, ka būs ok. :) Ak jā – te aizgāja otra samaksas puse par materiāliem. 600 Ls. Kopā 1300 Ls par 13 m3. Piegāde un izkraušana “pa draugam”.

Pielaikoju putuplastu
Nosmējos – būs man rozā pamati mājai… :D Tas Technopleks putuplasts ir blāvi rozīgs. Tā kā tranšeju roku 1m dziļumā no virspamata augšas, bet res_DSC0024putuplasts ir 1,2m augsts, tad priekš šitās štelles ar šauro tranšejlāpstiņu ierakšu nelielu padziļunājumu. Tad nu tagad domāšu un risināšu, kā to putuplastu iedabūt tur vietā, lai tas būtu līmenī ar vēlamo atzīmi un lai tas arī būtu vertikāli precīzs. Turklāt, jāstellē putuplastu divās kartās, jo man ir 5cm loksnes. Labums – savienojumu vietas varu likt ar nobīdi. Nobīdi domāju veidot kādu 5cm attālumā – domāju, būs ok. Forši, ka putuplastam ir pusspunde – tomēr labāk nekā taisnas malas. Tad nu rīt ceru ķerties klāt pie šī ūberpiņķerīgā pasākuma – iestellēt plāksnes vietā, nofiksēt tās, lai res_DSC0025neļurkājas, tad no iekšpuses piebērt šķembas, no ārpuses smiltis. Pa vidam šķembās vēl drenāžas cauruli jāierīko, un, protams, pamatu iekšmalā jāveido veidņi no saplākšņa.

Tātad, darīt ir ko! :) Uhh, un tad jau kaut kad betona mašīna… Un tad jau koka karkasa meistarošana (joprojām meklēju meistarus).

P.S. Papildināju projekta izmaksu uzskaites lapu – tagad jau kopējie izdevumi par projektu sasnieguši gandrīz 3,5tk Ls. Nav maz, bet nu – neko neapdomīgu pagaidām savā rīcībā nemanu. :)

Pirmais būvmateriālu iepirkums – paveikts!

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 17-06-2010

Birkas:, , , ,

Uhhhh, lūk, teju visa šodiena aizvadīta vagojot Rīgas ielas ar iznomātu mikroautobusu (Renault Master – 25Ls), beidzot reāli iepērkot būvmateriālus. Esmu iepircis:
- Tehnonikol Tehnopleks 35-250 ekstrudēto putuplastu 50 mm biezumā (19 pakas, 104 m2, 3,35 Ls/m2) = 348,50 Ls
- Saplāksnis (15mm biezs / 2,03m garš / 0,25m plats), mitrumdrošs, laminēts (66 gab.) = 103 Ls
- Kanalizācijas caurules DN100 un līkumus (dažādas, bet dažas vēl vajag, jo veikalā beidzās) = 39 Ls
- Melnā 32mm PE ūdens caurule (50 m) = 17 Ls
- Metāla leņķīši, naglas, skrūves = 12 Ls
- Līmeņrādis, stūra leņķi, spailes = 10 Ls
- Ruberoīds, 3 ruļļi (45 m2) = 13 Ls
Kopā iztērēti = 596 Ls

Noskrējiens bija ne pa jokam, lai šito visu 4,5 stundu laikā dažādās Rīgas vietās savāktu, bet nu – ir paveikts! Tas, ko diemžēl nedabūju un ko pavisam veikli jārisina – jādabon 50 metrus ar ģeotekstilētu drenāžas cauruli. Dienas beigas vairs nebij laika un arī būsā vietas nepietiktu, lai 50 m cauruli tur ielocītu. Ceru, ka varēšu uz vieglās jumta vai tās bagāžniekā to kluci iedabūt. Rīt vēl arī šķembas obligāti jāpasūta. Un pāris iztrūkstošās kanalizācijas detaļas jādabon.

Un tad jau rīt kārtīgs darba 10-diennieks ar pāris talciniekiem brīvdienās un Līgo svētkiem pa vidu var sākties! Pamatu tranšeja un veidņi – turās, es jau nāku! :)

Būvmateriālu meklējumi turpinās

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 15-06-2010

Birkas:, , , ,

Pēdējais weekends aizvadīts ārpus LV, tāpēc nekas ievērības cienīgs procesā uz priekšu nav pavirzījies. Bet nu tūliņ, tūliņ būs klāt vairāku dienu non-stop darbojiens. Uz izsludināto talku pieteicās divi sveši puiši/jaunieši. Arī pozitīvi!

Kokmateriāli pasūtīti, puse naudiņas apmaksāta
Tad nu beidzot ar kokmateriālu izgatavotāju Aivaru no Ķekavas (placis) / Madonas (ražotne) novienojos līdz galam par to 13 m3 kokmateriālu sagatavošanu. Būs gatavi jūnija pēdējās dienās. Maksās man tas pasākums 1300 Ls. Par piegādi kaut kādu pavisam nelielu naudiņu domājams paņems. Pusi šodien jau samaksāju. Pozitīvi, ka materiāli tiek piegadāti uzreiz jau ar starplikām – tas nozīmē, nevajadzēs tos obligāti pārkrāmēt pēc atvešanas. Jāizdomā kaut kāds ne-plēves pārsegs tai kokmateriālu kaudzei.

Lūkojoties pēc ķīpu krāvuma armatūras
Mēģināju pie Aivara koku placī apzināt kaut kādu piemērotu kokmateriālu/līstes, ko varētu izmantot kā vertikālo armatūru ķīpu krāvumā – bet neko īsti piemērotu neatradu. Vajadzētu vismaz 1,6m garas līstes, ko izdzen cauri četrām ķīpu rindām kā armatūru. Metālu izmantot negribu/nav ieteicams. Iespējams, jāmeklē lazdu audze un jāgatavo no tiem. Britos izmanto tieši lazdas. Kāpēc? Lūk, ja varētu alkšņus izmantot – tad gan man nebūtu trūkuma pēc šīm armatūras “špigām”…
Vēl jāsaštuko, kādu jumta segumu precīzi domāju likt un tad jāsarēķina latojums – to ari vajadzētu laicīgi pasūtīt. Aivars teica, ka uz rudeni kokmateriāli būs vēl dārgāki.

Putuplasta meklēšana
Tagad ņemos ar putuplasta sagādi, meklēju, kur to par vissakarīgāko ciparu iegādāt. Visādus tirgoņus esmu apzinājis. Gandrīz jau paņēmu Igaunijā ražoto ESTplast EPS150 100mm plāksnes (~3 Ls/m2), taču Vienstāvs man ārkārtīgi trāpīgi atgādināja, ka man taču noteikti vēlams lietot ekstrudēto nevis parasto “bumbiņputuplastu”. Liels paldies viņam!!! Tad nu tagad meklēju, kur šito štelli par normāli ciparu dabūt (vismaz ~6 Ls/m2). Domāju, vai arī horizontālo putiku, kas zemē slīpi ierakts, vai to arī vajag ekstrudēto?

Saplāksnis iekšmalas veidņiem
Paldies Edgara švāģerim Mārtiņam, kurš ieteica netērēt naudu uz štruntīgo OSB priekš veidņiem, bet gan aizbraukt uz Krūzes ielu un paņemt tur mitrumdrošo, laminēto saplāksni, precīzāk izsakoties – atgriezumus. Sanāks daudz labāk un lētāk. Manuprāt, lielisks risinājums. Ielūrēju tās Krūzes ielas tirgoņu lapā – jāā, atgriezumu tur tiešām netrūkst. Cenas aptuvenās noskatīju Latvijas Finiera lapā – man domāt būs tīri labi, turklāt pēc tam to saplāksni var izmantot arī citām vajadzībām.

Caurules visādīgās
Vēl meklēju arī izdevīgākos variantus, kā iepirkt caurules. Vajag:
- Drenāžas cauruli (50m) ar vismaz 100mm diametru un ģeotekstila filtru
- Kanalizācijas caurules ar vismaz 100mm diametru (24m kopā) – oranžās ārdarbiem
- Ūdens apgādes cauruli, melno PE ar vismaz 32mm diametru (50m kopā)
- Elektrības gofru balto ar vismaz 30mm diametru (35m kopā) ar buksieri/drāti
- Sarkano elektrības gofru aptuveni 100mm diametrā – brāļa ieteikums lētākais jumta notekūdeņu aizvadīšanai (jo “īstās” jumta notekūdeņu caurules maksā neforši daudz).

Par drenāžas novietojumu
Vēl it kā mazliet aizdomājos, vai gadījumā, ja lieku metru garu ārējo slīpo putuplastu, vai man ir efektīvi to pamatu drenāžas cauruli novietot tieši šķembu lentā zem betona, kā to Rubble trench gadījumā dara, vai arī tomēr likt ārpusē aptuveni pie abu putuplasta plakņu sadures vietas? (Šito pēdējo variantu daudzkur zīmē pie slīpi siltinātajiem pamatiem).

Šķembas tranšejai
Tad nu vēl ir jāpasūta šķembas – tīrais tilpums, ko jāaizber ir 11,5 m3, bet ņemot vērā, ka šur tur tranšeju var nejauši sanākt ierakt dziļāk, un vēl jau tās šķembas mazliet sablietēsies – tad laikam tomēr vajadzētu vairāk. Savā ziņā muļķīgi – pieejamā transporta dēļ vai nu jāņem 12 vai 2×12 m3. Laikam jau otrais variants. Grīdai šķembas pēc tam tāpat noderēs.

Un tomēr – seklā lenta …

13

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 08-05-2010

Birkas:, , , , ,

Pamati_Sekla_lenta_keramzitsUhhh, piedodiet, atvainojiet – uzskatiet mani par traku, bet es tomēr labāk uz papīra mainu savas domas nekā pēc tam dzīvē. Palasījos, padomājos, paanalizēju, parēķināju un tomēr nonācu pie šādas lietas. Daudz nekomentēju – ideju izskaidro bildīte. Dažādu apsvērumu dēļ tomēr gribētu palikt pie šāda varianta. Protams, ar loģiskām korekcijām, ja tādas vajag.

Sakalkulētās izmaksas:
Betons (11,5 m3) – 600 Ls       (36 Ls par m3 + kaut kāds darbs/vešana)
Armatūra – 180 Ls     (330 m ar 12 AIII – it kā pamatu perimetrs x 6 + 10% dublēšanās + stieplītes/vešana)
Šķembas (16 m3) – 112Ls      (7Ls par m3)
Smilts (~120 m3) – 240 Ls          (2Ls par m3)
Putuplasts vertik. (50m2) – 150 Ls     (EPS 200 M30 + vešana)
Keramzīts (4 m3) – 140 Ls
Kopā =1422 Ls

+++
rakšana – 100 Ls
hidroizolācija – ??
drenāža – ??
blietes noma – ??

Monolītā pēda manā izpratnē

3

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 30-04-2010

Birkas:,

Pamati_MONO_PEDARe, lai tomēr it kā varētu būt pavisam, pavisam mierīgi sirds attiecībā uz pamatu izcilāšanu – uzzīmēju un apdomāju reāli arī tomēr monolītās pēdas pamatu variantu. Lūk – uzzīmēju to savā izpratnē. Betons šitādam pasākumam uz 18 kubikmetriem vajadzīgs – tas ir par 6iem vairāk nekā manas nepārliecinošās lentes skices gadījumā. Plus – gan jau varbūt te var kādu dimensiju tiem pamatiem pat vēl samazināt. Nokomentējiet – kā ir ar aukstumtiltiem? Varbūt tomēr iekšējais vertikālais ir vajadzīgs to 25cm augstumā pie grīdas (kompensācijas lentas vietā). Priecāšos par komentāriem! Paldies!

Atbildes uz komentāriem par pamatiem – 2. piegājiens

16

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 23-02-2010

Birkas:, , , , ,

Uhh, nu pat man te iebirusi virkne ar komentāriem par pamatiem, tāpēc, lai citiem nebūtu jācenšas pie komentāriem sekot līdzi un lasīt – mēģināšu atkal atbildes uz komentāriem ierakstīt šādā bloga ierakstā. Vispirms uzreiz iemetīšu man svarīgāko pretjautājumu. (Uzreiz Ansim – LIELS paldies par man veltīto laiku un uzmanību!)

Salmmajas_pamati_AnsisPar Anša piedāvāto skici lētpamatiem —–>
Ok, izskatās gana vienkārši. BET – jautājums! Kā šādus pamatus pēc tam nosiltināt un no-hidroizolēt???? Tā jau protams to tranšeju ir tiešām viegli izrakt un tik iegāzt betonu. Vai arī es esmu palaidis garām to, ka – ja pamati ir ZEM sasaluma līnijas – tos vairs nevajag siltināt ?!??! Ja tā – tad nosacīti varētu arī teikt, ka tas ir apsverams variants. Ja putuplastu vajag vienalga – tad baigo starpību neredzu. Plus jautājums – tranšejas dibenu neblietētu atstāj? Un vel manā mitrajā smiltī/zampā pie pusotra metra (ko var redzēt vienā no iepr.bloga ierakstiem) – šitās 40 tonnas varētu aizbraukt lejā rūkdamas… :D (Attiecīgi lasīt tālāk manas pretpļāpas pret dziļo lentu… :) )

Ansis Liepa jautā – vai ir racionāli ņemties ar to drausmīgi lielo bedres rakšanu, blietēšanu utt?!
Tad nu atbildu, un iekļaujot argumentus – kāpēc izvēlos seklos nevis 1,2m dziļos standarta lentas pamatus.
- Man nebūs jārok drausmīgi liela bedre – man jānorok 20cm augsnes slānis 11 x 14 metru lielā laukumā. No kubatūras viedokļa 31 m3 ar melnzemi. Varbūt esmu naivs – bet man nešķiet neiespējami to norakt kaut vai pat ar lāpstu diviem trim cilvēkiem darbojoties, turklāt ir motobloks ar piekabi. Sapratīs, ka ir baigais čakars – ook, izsauks traktoru.
- Melnzemi būtu jārok nost jebkurā gadījumā, jo zemgrīdā taču vienalga parasti tādu neatstāj, pareizi? Tikai šancējot pēc īstajiem standartiem lentas tranšeja būtu jārok oi oi oi dziļāka… Es izvēlos absolūto minimumu.
- Kāpēc tikai 20cm? Tāpēc, ka apakšā jau ir smilts. To pat baisi blietēt nevajadzēs, jo gadu desmitos tā tur stabili jau sablietējusies. Jā – ap 80m3 smilšu piebēršanai būs jāpieved. A standarta pamatu būvbedrei taču arī jāved klāt kaudze pieberamo materiālu? Kur starpība? (Varētu jau uztaisīt mazo karjeriņu turpat blakus smilšu ieguvei, bet viens paliels dīķis jau ir… :D )
- Bliete – mehāniskā. To būs jāīrē. Dienā ap 15 Ls – vismaz divas – trīs dienas toč vajadzēs.
- Bituma mastika – izrēķināta! Ar latiem 50 uz vertikālo plakni vajadzētu noteikti pietikt. Pat ja vālē divos slāņos. Un vēl virspamata ruberoīda piķošanai. Standrta pamatiem arī vajag hidroizolāciju, turklāt – ja lenta ir 1,2m dziļa – tad to piķi vajag vēl daudz vairāk.
- Par parasto putuplastu un tā piesūkšanos ar mitrumu – nevaru nepiekrist. Domās. Taču arī standarta pamatus IR jāsiltina. Bez putuplasta īsti nav variantu. Vai arī tomēr ir? :)

Par monolīto, dziļo, pamatīgo betona lentu pret manu seklo lentu + blokiem.
Ansi – a kur Tu ņēmi, ka manu pamatu variants ir 1300 Ls, bet Tavējā piedāvā monstrozā, smagā lenta – 700 Ls? (Man sanāca 17m3 uz pilno lentu, kas ir 17x37Ls + sūknis + vešana = 629 + kādi 50 Ls + vēl kādi stabili 50 Ls)
Ja paskatīsies manu aprēķināto pamatu tāmi, tad pamanīsi, ka tur dārgākais ir putuplasts un smiltis. Vismaz man par plikiem pamatiem bez siltinājuma sanāca 600 Ls. Turklāt jau par parējām dārgākajām lietām – smiltīm un putuplastu – smiltis biju rēķinājis uz 130m3, tomēr pietiks arī ar 80m3, savukārt ar putuplastu – viss atkarīgs, kādu cenu sarunā un kur, kādu piedāvajumu atrod. Bez šīm nupat minētajām lietām nevar iztikt nedz mana seklā lenta, nedz dziļā, monolītā lenta!
Otrajai par sliktu milzīgs svars (nenoliegsi, ka tas var veicināt ātrāku sēšanos) un vajadzība tomēr pēc gana nopietnām veidnēm. Nez, nu netīk man īsti šie monstru pamati. Neredzu nekur baiso ieguvumu par labu dziļajai lentai – ja vien nosacīti varbūt ietaupītas dažas dienas darba (kas, protams, nav mazsvarīgi). A jārok tāpat kārtīga bedre un vēl dziļāka, jātaisa gruntīgāki veidņi (manā variantā varu tikt galā ar putiku un ķīpām kā formām – pārbaudīts!), jāsauc mašīna un beigās iegūts monstrozs svars zem mājas… Bet nu – kas zina, varbūt vēl pārdomāšu.

Kur ņēmu ideju par seklajiem pamatiem?
Pats jau neizdomāju šos seklos pamatus – pazīstams būvinženieris ieteica veidot lentu pilnībā no keramzīta, tomēr pats izdomāju, ka jākombinē – tā būs pat labāks efekts, jo, piemēram, keramzīta blokiem ir labāka siltumnoturība par parastu betonu.
Ja es uz kaut ko iecirties, tad mani nebūs tik viegli uz sitiena pārliecināt. Taču vienmēr jau pēc tam klusi stūrīti apdomāju visus par un pret, un reizēm arī pārkāpju savai principialitātei un ietiepībai un savas domas mainu. Tā kā -  vēl jau manīs, kas beigās sanāks. :)

Par pamatu nopiķošanu no abiem sāniem
Ansis
domā, ka nopiķojot abas vertikālās plaknes – pamats tieši būs mitrāks, jo nevarēs žūt
Zini, arī fakts, nebiju no tāda aspekta padomājis. Tātat – jāpiķo tikai no āras.

Par lēzenu jumtu
Es jau neesmu teicis, ka baigi plānoju ietaupīt uz jumta konstrukciju. Tur, kā būvinženieris ar arhitektu kopā sarēķinās – pie tā arī pieturēšos. Pagaidām, cik sapratu no projekta – slīpums ir uz 23°. Daudz vai maz?

Par koka karkasu
Ansi, hei, kurā brīdī Tu esi uzķēris, ka es gribu būvēt loadbearing tipa salmu māju??? Nēēēē, tik maniakāls un profesionāls es vēl neesmu. Nekādā gadījumā. Man 100% būs koka karkass, kas nesīs jumta svaru. Loadbearing jeb slodzi nesošā salmu māja nav tā, ar kuru vajadzētu kā pirmo eksperimentēt… ;)

-