Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Jumts gatavs šīferim
Ir vēls svētdienas vakars un tikai pirms nepilnām divām stundām ap 22iem es ar lukturīti pierē piebeidzu vējplēves un jumta latojuma likšanu. Šodien uz būvi devos vien ap 17tiem, jo visu pārējo dienas laiku lija. Lietus reāli izčakarēja darbus – bija paredzēts šodien iesākt likt šīferi, bet nu, kā ir, tā ir.
Vakar lija mazāk, tad arī Didzis ar Arvi tapināja latojumu un vējplēvi otrai jumta plaknei, taču lietus un pienākušā vakara dēļ pašu kori no abām pusēm piebeigt tā arī neizdevās – to tad arī šodien viens pats ņēmos un pievārēju. Ar augstumu visai labi nedraudzējos, taču kātot pa to jumta latojumu man iepatikās, skats visai patīkams, vienīgi ar laiku pēdas nogurst no tā slīpuma un lavierēšanas. Bildes te vēl no nepabeigtā procesa.

Jauns palīgs – Normunds
Piektdienas vakarā saņēmu dikti pozitīvu ziņu – man palīgā uz sestdienu pieteicās viens no mana bloga rūpīgajiem sekotājiem vārdā Normunds. Dikti lādzīgs puisis, ieradās norunātajā laikā sestdienas rītā, un tad nu dažādas lietas, cik nu laika apstākļi ļāva, arī kopā paveicām. Iesākām jumta latojuma likšanu, līdz ieradās rīdzinieki palīgā, un pēc tam Normunds piebeidza otru pusi darba dībeļu likšanas procesā, kārtīgi nostiprinot putuplastu pie pamatu lentas. Paldies viņam par pozitīvo noskaņojumu un palīdzīgo roku pāri! Domāju, ne reizi vien vēl tiksimies!

Ķīpas uz patvērumu no lietus
Tā kā zem karkasa tagad ir no lietus pasargātā zona, tad pa nedēļu jāmeklē kādus palīgus un jānes zem jumta apakšā izdzīvojušās salmu ķīpas, jo, kā jau minēju, gadu nostāvējušais plēves pārsegs ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī. Bet no sirds ceru, ka lietus tālāk par pirmo ķīpu slāni īpaši nebūs ticis.

Šīferlikšanas shēma
Vēl vakardien pa četriem prātiem un Eternita instrukciju rokā rūpīgi izštukojām, kā tieši būtu jāliek šīfera loksnes uz jumta. Respektīvi, funktierējām, ar cik lielu pārlaidumu, kādā secībā, un ar kādu savienojuma vietu izvietojumu to procesu būs jāveic. Uzskatei gājām papētīt arī vecās mājas 30-gadīgo šīfera jumta segumu. Izsecinājām, ka daļai lokšņu, kā instrukcijā norādīts, būs jānozāģē slīpi stūrīši, lai četru lokšņu savienojuma vietas nebūtu pārāk biezas. Šuves jeb salaiduma vietas paredzam simetriski, vienu zem otras, nevis pamīšus izmētātas. Būs glīti!

Zāģis ar maziem apgriezieniem?
Vai kāds zina, kāpēc instrukcijā piekodināts šīfera loksnes nezāģēt ar augstu apgriezienu elektroinstrumentiem? Iesaka ar rokas fuksīti vai pavisam lēno zāģi kaut kādu (200 apgr./min)… Īsti nevarējam saprast, kāpēc viņi neļauj ar fleksi griezt. Ir kādam elementārs izskaidrojums?
Tad nu tagad redzēs, kad sanāks uzsākt šīfera likšanas procesu. Pa nedēļu man pašam galīgi nekā – trešdien jālido uz 4ām dienām prom uz Berlīni, attiecīgi, no manis paša darbos nekā. Bet būs jau labi, pamazām jau tie darbi virzās. Galvenais ar smaidu!

Dabīgās būvniecības semināru ideja
Mans Labo Darbu projekts ar dabīgās būvniecības semināriem guva nekādu atsaucību. Bet, tā kā ir cilvēki, kas principā izrāda interesei par šādu pasākumu, apsveru iespējamību mēģināt organizēt kādu kompakto maksas semināru dienu. Kāpēc maksas – tāpēc, ka ir jāapmaksā lektoru laiks un transportēšanās. Kā ir – vai par saprātīgu/loģisku dalības naudiņu jums būtu interese apmeklēt šādu semināru dienu?

P.S. Progresa bilžu galerija joprojām papildinās.

Atbalsts dabīgās būvniecības semināriem
Atvainojos par mazo spamu, taču tas visu dabīgās būvniecības interesentu vārdā. Beidzot tikām skaidrībā ar Labo darbu nopietnajām balsošanas tehniskajām problēmām, un nu arī es laikam mēģināšu uzsākt pakaļdzīšanos pirmajam trijniekam. Tātad - lūdzu nobalsojiet (ja vien jau neesat to paveikuši), un palūdziet atbalstīt dabīgās būvniecības semināru ideju arī savus radus, draugus, paziņas! Pateicos!

Vainags korē
Visai veikli – šovakar tika jau nosvinēti spāru svētki! No tiem gaterī ne pārāk precīzi izzāģētajiem spāru materiāliem meistariem izdevies panākt ļoti labu un līdzenu spāru izkārtojumu – pašiem gandarījums un man, protams, arī! Malači, visai operatīvi ar šito lietu tikuši galā. Ja vien nebūtu mazliet iebremzējiens ar pretvēja plēves sadabūšanu, varētu rīt arī jumta latojumu likt virsū, bet nekas – šī lieta pagaidīs. Ir vēl virkne citu darbiņu pirms jumta.

Tomēr uzlikšu pretvēja plēvi
Jā, šīfera tirgonis man teicās, ka tas plēves cipars nav tik liels – sirdsmieram lai uzliekot. Viņš man ietirgošot 3 difūzijas membrānas ruļļus (kopā 225 m2) par nepilniem 50 Ls, turklāt teicās, lai to skavo klāt pa tiešo uz spārēm, un tad latas virsū. Ja šo lietu var paveikt tā (bez papildlīstēm), tad esmu ar mieru tos nepilnos 50 Ls tomēr investēt un dzīvot pavisam mierīgu prātu par savu jumtu. Piebildīšu vien, ka parastā pretvēja plēve bodēs maksā ap 40-50 Ls viens rullis (75 m2)…
Šitais plēves likšanas pasākums varētu noritēt nākamnedēļas otrajā pusē, neilgi pirms jumta klāšanas.

Manas attiecības ar šīferi
Neuzskatu, ka esmu ietiepīgs, tomēr nevienam mani neizdosies atrunāt no šīfera pasākuma. Man nav šaubu, ka dakstiņš, protams, izskatās lepnāk un “dabīgāk”, taču tas man ir par dārgu un šai jumta konstrukcijai par nepiemērotu – i viss.
Es pie šīfera esmu pieradis – lūk, mūsu dzimtas vecumvecā māja (tai ir ap 80-90 gadu), kura pēc Ķeguma HES izveides tika uzbūvēta kā pagaidu mājele. Un tā šī pagaidu ēka stāv joprojām, tajā izauguši daudzi mani tuvinieki, un arī es daudzas jo daudzas vasaras esmu tajā pavadījis. Un nu jau vairāk kā 30 gadus šīs mājeles jumtu rotā šīferis. Esmu pie tā pieradis, man pret to nav estētisku iebildumu, kur nu vēl racionālu.
Attiecīgi, pilns šīfera jumta komplekts ar skrūvēm un visām skārda detaļām (kori, vējdēļiem utt., izņemot skursteņa apdari) man izmaksās nepilnus 800 Ls. Plus klāt piegāde un augstākminētā vējplēve.

Lievenis
Pie koka karkasa pieder arī lievenis, attiecīgi, lai meistari rīt to varētu uzveidot, man bija steidzami jāiebetonē stabiņi trim lieveņa balstiem. Izraku bedres, tajās iemetu betona sētas stabus, iestellēju tajā armatūras stieni, uzveidoju aptuveni pusotru metru augstus veidņus no tā paša pamatu veidņu saplākšņa, un tad nu līdz vēlai jo vēlai naktij ar lukturīti pierē steidzu ar rokām uzmaisīt betonu, ko sagāzu veidņos iekšā. Veidņus nost ņemšu tad, kad būs skaidrs, ar ko piebērt zemes līmeni zem lieveņa.

Skurstenis
Jā, skurstenis jau ir ieradies manā mājelē. Iegādājos Čehijā ražotu keramzītbloku skursteni ar keramisko čaulu. Pilns komplekts, pat ar visu skursteņa cepurīti no nerūsējošā tērauda, diametrs 20 cm (tā man teicās, ka kamīnam vajag), 6 metrus augsts, turklāt ar ventilācijas šahtu (a ļa Schiedel Rondo Plus) – izmaksāja ar visu piegādi 380 Ls. Rīt ir doma sākt to mūrēt augšā, vien tagad štukojam, kādā augstumā atstāt pieslēguma caurumu, jo pagaidām es nemaz precīzi vēl nezinu, kāda modeļa kamīnkrāsni likšu. Laikam būs jāatstāj ar rezervi pusotra divu metru augstumā no grīdas tas caurums, un pieslēgs to pie krāsns vertikālās izejas.

Lazdas vs. Kārkli
Sāku pamazām domāt, ka ir pēdējais laiks sākt gādāt koka mietus, uz kuriem uzdurt ķīpu pamatvainagu, kā arī, kurus sist cauri vairakām ķīpu rindām kā armatūru. Briti šim nolūkam izmanto lazdu, bet nez man jautājums – vai arī kārkls varētu derēt? Vai arī kārkls principā ir citādāks pēc savas uzvedības un varētu ar laiku taisīt šmuces tais salmos? Es īsti nezinu, bet britos tiešām šim nolūkam izmanto tieši lazdu. Varbūt tas tāpēc, ka viņiem to lazdu tur bez jēgas?

Ēkas ātrās tapšanas galerija atkal papildināta!