Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Visu dienu smaidu un gandarījumā pie sevis priecājos! Tā ilgi, bet mazliet bažīgi gaidītā diena pienāca un veiksmīgi arī pagāja. Kā jau liecina virsraksts – šodien veidņos tika iegāzts betons.

Gāžam veidņos
7os lija lietus – domāju, ziepes būs. Nekā, ap 8iem beidza līt, un saglabājās patīkami apmācies laiks. Kopā ar Didzi no rīta ieradāmies būvlaukumā un steidzām pabeigt pēdējos darbiņus, lai godam varētu betonu uzņemt tā jaunajā mājvietā. Ap 10tiem ieradās pirmais auto – sūknis, kurš pats arī veda 3 kubikmetrus ar fibrobetonu. Un pavisam drīz aiz tā arī otra mašīna ar 9 kubikmetriem fibrobetona. Izstellēja gaisā strēli ar sūkņa cauruli un process varēja sākties. Didzis bija lējējs, es stampātājs un līdzinātājs. Kā biju izrunājies ar betonpiegādes vīru, šamējais teica,ak betonam ar metāla fibrām vibrovāli lietot nevajagot – fibras savibrēsies un sasēdīsies apakšā. Tad nu gaisu ārā pavisam viegli dabūju ar koka gabalu, ar kuru to pašu betonu arī pielīdzināju. Darīju to pirmo reizi – nekā sarežģīta un rezultāts gana smuks. Savukārt, Didzi jāuzslavē par superprecīzo māku notrāpīt īsto betona daudzumu. Jāgāž veidnī bij ar kaudzi, bet līdz ko pastampāju, tā betons izlīdzinājās – un lielākoties precīzi līdz ar malu. Priekš pirmās reizes pie sūkņa trubas Didzim ļoti labi sanāca!

Veidņu izturība
Izturēja! Šis arī bija viens no lielākajiem uztraukumiem. Putuplasts stāvēja kā stāvējis, tāpēc, ja tas ir labi pierakts/ieraksts, es uzskatu, ka patiešām labs veidnis no tā sanāk. Saplāksnis gan izmeta nelielus vēderus savienojumu vietās, bet nu nekas traģisks. Tas, kas lika mazliet satrūkties – saplākšņa vairogiem trešo kāju pa vidu biju naglojis ar naglām – divās vietās šito pasākumu atrāva vaļā un apakšējā loksne izliecās pamatīgāk (kā redzams bildē). Bet – nekas traks nenotika, maaazliet lielāks vēders i viss. Betondžeki teica, ka viņu darbā lūztoši veidņi ir ikdiena… Jo īpaši, ja izmanto OSB. Otrs mans uztraukums bija, vai tie smagie betonvedēji pie mana būvgabala varēs izmanevrēt un neiesēdīsies. Viss ok.

Precīzi!!!
Pusotras stundas laikā visi 12 m3 tika iegāzti veidņos, kuri tika piepildīti precīzi jo precīzi – pāri nepalika praktiski nekas un arī ne saujiņas nepietrūka. (Mazgājot trubu un padeves kasti – tur vēl kādus spainīšus varēja dabūt, ja nu galīgi aptrūktos.) Ļoti teicami bija izdevies izrēķināt vajadzīgo apjomu, plus ļoti ērti, ka šitie 12 m3 ietilpa vienā bumbiermašīnā un otrā sūkņmašīnā. Nebija papildus reiss jātaisa. Fibras pēc izskata gana feins izstrādājums, tikai emocionāli nešķita, ka kubikmetrā varētu tiešām būt bijuši 18 kg šo fibru. Bet nu – uz aci jau šito nevar noteikt. Katrā ziņā, betons ielējās labi un konsistence patīkama (cik nu es vispār saprotu). Izmaksāja man šitais betonavešanas pasākums 715 Ls.

Padziļinājumi caurulēm
Tā kā man plānā ir likt siltās grīdas, bet vidējā pamatu lenta atdala abas ēkas puses līdz ar grīdas līmeni, speciāli izveidoju vidējā lentā četrus aptuveni 8cm dziļus padziļinājumus, caur kuriem cerams varēs izvilkt caurules kontūru savienošanai. Labāk šita, nekā pēc tam kaut ko kalt uz zāģēt.

Vitņstieņi
Tad nu ķērāmies veikli pie vītņstieņu iegremdēšanas betonā, kas paredzētas vainagsiju stiprināšanai. Tos kārtējo reizi labais Didzis bija uzmeistarojis. Man bija jāsagatavo dēlīši, kas ļautu šiem stieņiem noturēties taisni, noturēties vajadzīgajā atstatumā (jo ir divas paralēlās vainagsijas) un, protams, nenogrimt betonā. Kad šitās mantas bij saliktas, vēl steidzām pielīdzināt virspusi, lai būtu gludi. Es jau kā estēts dikti centos… Tā kā betons bija vēl tāds pašķidrs, Didzis teicās, ka jāatstāj un vakarā jāpielīdzina, kad tas būs bik štengrāks. Kas tev deva….

Cietnis
Vakarā atbraucu paveikt augstāk minēto lietu un hops – betons jau bija sacietējis tā, ka pa to pat staigāt var (acīmredzot, atbilstoša ķīmija pielikta). Nekādas pieslīpēšanas un pielīdzināšanas vairs nebūs. Nūūū nekas – pa dienu jau ar neslikti bijām pielīdzinājuši, plus, pa virsu tāpat ruberoīds nāks un neviens to manu estētiski pielīdzināto betonu tāpat neredzētu.. Nekas. Sagāzu ar spaiņiem virsū ūdeni, lai “padzeras”. Izskatījās, ka uzsūc gana labi vēl to ūdeni. Salēju vēl un tad nu kā mācēju un varēju – sasedzu ar plēvēm. Rīt laistīšu atkal.

Karkass tuvojas
Parunājām ar Didzi un it kā saštukojām, ka karkasa būvniecības darbus varētu uzsākt šajā pat ceturtdienā, bet nu – ņemot vērā, cik labi cietē betons, tad varbūt pat dienu ātrāk. Bet nu tad jau redzēs – nav ko dzīt zirgus. Ziņošu par turpmākajām gaitām!

Šajā albumā var aplūkot visas šodien uzbildētās bildes, ja nu kādam interesē.

Un nešaubīgi kā vienmēr, lielais paldiesss Didzim par tik vērtīgo padomu un palīdzīgo roku!

Sveicieni karstajās jūlija dienās!

Atvainojos pamatīgi, ka pāris dienas esmu klusējis, bet kaut kā līdz ar šito cepienu vakaros nu galīgi nav iekšā kaut ko ieklabināt blogā. Bet nu tad beidzot saņēmos. Pagājušajā svētdienā iesākām, un tad nu pa šo nedēļu vienu dienu piepalīdzot Edgaram, otru dienu piepalīdzot vienam citam puisim, esmu pabeidzis betona veidņu stellēšanu. Noņēmos pa šito saulīti ne pa jokam. Mugura reāli uz šokolādi velk, bet ir patīkami un ir gandarījums par paveikto. Kopumā tas pasākums izskatās visai stingrs. Rīt (tas ir – sestdien) ar Didzi vēl palūkosim stiprību, šo to piefiksēsim vēl, pierakšu smiltiņu klāt un tad jau varēs gāzt to betonšļuru iekšā. Urrrā!

12 m3 ar betonu
Betona mašīna jau ir sarunāta uz 1dienu vai 2dienu. Lai arī Ikšķiles HC Betons ir tuvāk, es tomēr sarunāju ar vienu citu kantori, kas man to mantu kā privātpersonai notirgos ar “atlaidi”. Lai arī piegāde no Rīgas dārgāka, kopsummā sanāks tomēr lētāk. Ņemšu ar metāla fibrām to betonu. Izrēķināju, ka tā ir ātrāk un gandrīz tik pat naudīgi kā ņemties ar armatūras stieņiem. Izmaksās man šitais pasākums ap 700 Ls. Kā vedējs teica, nekādu palīgu armiju man tur nevajagot – visu smuki ar sūknīti iepumpēs mierīgi kur un kā vajag. Un nevajagot arī vibrovāli – to vajagot lietot kolonnām, stabiem, pārsedzēm utt., turklāt, ja ir fibras, tad tā vibrovāle tās metāla skaidiņas tieši sagremdēšot uz leju.

Tad nu rīt izveiksim visādus “finetuning” darbiņus, lai tie veidņi būtu pavisam labi un skaisti, kā arī izdomāsim, kā iestiprināt vītņstieņus, pie kuriem vainagsijas stiprināt, kā arī precīzi jāizštuko kā ievietot caurulītes, kurās spraustos lazdu mieti, uz kuriem stiprinātos pirmās ķīpu rindas. Ir visādas lietiņas, ko pārdomāt un apdomāt.

Bāāāāc…. Šitais cepiens. Vakar vakarā nebija iekšā kaut ko klabināt blogā, tad nu vismaz šodien.

Tātad – vakardien kopā ar Didzi un Arvi beidzot sākām meistarot veidņus.
Vispirms ar figūrzāģi apzāģēju putuplastu vajadzīgajā augstumā. Un tad nu sākām no saplākšņa veidot vairogus, tad to stellēt vietā un tad jau arī izborēt caurumus vairogos/putuplastā un ielikt vītņstieņus ar distanceriem. Putuplasta ārpusē vītņstieņus notur 5 cm bieza lata.

Paldies Didzim par sagatavotajiem vītņstieņiem un plastmasas distanceriem!!!

Saplākšņa vairogiem pa vidu vajag noteikti vēl kā minimums trešo “kāju”, vēl pēc tam būs arī jāpierok smiltis pie tiem, lai nestaigā un lai nemet vēderus.
Arī putuplastam no āras vēl piebērs kārtīgi smiltis un uzliksim atgāžņa stutes. Pa vakardienas cepienu sariktējām vienu īso malu. Tagad nu pats mēģināšu šito procesu turpināt.

Šodien ar fleksi sazāģēju vīņstieņus vajadzīgajos garumos. Pēc vakardienas vēlīnās paciemošanās drauga jaunatvērtajā bārā šodien uz kaut ko vairāk tā arī organisms nesaņēmās. Tagad ir mazliet naiva cerība rīt doties uz būvlaukumu agrāk no rīta ap 7iem – lai var kaut ko paspēt paveikt bez nežēlīgā cepiena. Ceru izdosies. Rīt it kā palīgā pieteicās draugs/kolēga Edgars – forši!

Būšu lakonisks. Ēmm, sagurums tīri neko, jo cepiens bija pamatīgs. Šodien kolektīvā darba rezultātā sabērām gandrīz visas šķembas iekš tranšejām. Man daži metri vēl palika autonomam izpildījumam, lai dzīve nešķistu pārāk vienkārša. Šķembas (12 m3), izskatās, varētu sanākt līdz ar nagiem.

Paldies talciniekiem!
Šodien varu lepoties ar savu talcinieku skaitu – pieci papildus roku pāri! Jēkabs ar Viesturu (līdz pusdienām) un Didzis ar draugiem Ivaru un Arvi (visu dienu). Pamatīgi pašancējām, jo šķembas bija jānes ar spaiņiem! Ar ķerru būvbedrē iebraukt nav īpaši ērti, turklāt šķembas ar lāpstu nemaz normāli paņemt nevarēja – esmu izvēlējies pārāk rupju frakciju (40-70 mm), attiecīgi viss iegrābšanas un nešanas process noritēja ar rokām. Kaudze saruka visai ātri. Paldies vīrīem par izturību! Malači!

Veidņi – vēl bik pagaidīs
Jā, veidņus šodien nesanāca sākt veidot, bet nu – nevar jau arī visu gribēt. Lieliski, ka vismaz šķembas būs vietā. Veidņu pasākumam Didzis ir uzmeistarojis kārtīgus vītņstieņus un sakasījis arī maisu ar distanceriem (dažādu diametru caurulītēm). Plus, es pats šodien šķīros no aptuveni 20 latiem un iepirku vēl 2metrīgos vītņstieņus (10mm) un uzgriežņus ar paplākšņiem. Kaut kad pa nedēļu domājams pieķersimies veidņu pasākumam.

Drenāžas caurule – tomēr ārpusē
Vēl izdomājām kopīgiem spēkiem nečakarēties un to drenāžas cauruli labāk nelikt iekš pamata. Augstākajā vietā tā varētu sanākt pārāk sekla, dažviet tā varētu aizgānīties ar betonu un visai čakarīgi to slīpumu panākt iekš tranšejas. Tad nu labāk ierakšu to ārpusē netālu no pamatu perimetra.

Kokmateriāli gaterī
Gatavojos šo svētdien paredzētajiem darbiem pie iekšpuses veidņu salikšanas no saplākšņa. Nešaubīgi šim procesam būs vajadzīgi kokmateriāli, lai veidņus kopā sastiprinātu un izveidotu balstus. No rīta aizbraucu uz vietējo gateri apjautāties par kādiem lētiem, brāķētiem materiāliem. Biju domājis paņemt kaut kādus nomaļus vienu paku, bet, heh, izrādās uz tiem rindā esot jāgaida – cilvēki izpērkot priekš malkas. Ok, parādīja man lētāko pieejamo materiālu – 25×100 par 80 Ls kubikmetrā. Šitāda bildītē redzamā kaudzīte man izmaksātu kādus latus 50 + vēl transports…

Nomaļu kaudze
Nospļāvos un braucu vien uz savu gabalu izķidāt brāļa atstāto nomaļu kaudzi, kas palika pāri no viņa pirts celtniecības. Uhh, kādas 6-7as stundas noārdījos, visu kaudzi izķidāju. Nūū, nekādus diži garos materiālus nesadabūju, taču kaudzīte ar izmantojamajiem kokiem sanāca. Reku, bildēs var redzēt. Kreisajā malā īsāki dēlīši, tad nāk plati “dēļi” (baļķa malas stingras), tad nāk druknākas 50mm, gana pagaras latas (ja tā tās sauc), tad nāk plānākas latas un visbeidzot kaudzīte ar latiņām un visādiem stingriem kociņiem priekš atsaitēm. Es tiešām ceru, ka ar šito kaudzīti pietiks, jo galīgi necēlās roka priekš veidņu kokiem vien kādus 60 latus izdot. Sliktākajā gadījumā izmantos salmu ķīpas un apaļkoka baļķēnus.

Svētdien talkosim
Kā jau rakstīju, šajā svētdienā ir paredzēts kolektīvs darbiņš pie pamatu piebeigšanas un sagatavošanas betonēšanai. No Rīgas kopā ar manu pirmo talcinieku Didzi būs vēl divi palīgi, plus esmu ierunājis vēl trīs savus draugus. Viens no viņiem visticamāk varētu būt, par atlikušajiem šaubīgi – bet nu cerēšu! Tad nu bērsim tranšejā šķembas un veidosim veidņus. Tad jau manīs, cik daudz uzspēsim. Ceru, svētdien agri no rīta paspēt tomēr uz pusi smiltīs iegremdēt savu drenāžas cauruli, jo, ja to likšu tikai iekš šķembu lentas, tad slīpuma dēļ augstākajā pusē tā varētu sanākt pārāk tuvu betonam.
Jebkurā gadījumā es ļoti priecājos par to, ka man būs palīgi, kas turklāt zina un saprot vairāk par mani no veidņu uzmeistarošanas.

Vītņstieņi iekš veidņiem
Didzis ieteica un pat būs pacenties sagatavot vītņstieņus ar distanceriem, lai sastiprinātu kopā abus veidņu bortus. Šitais pasākums būs ļoti atbildīgs. Redzēs, kā mums svētdien ar šito pasākumu ies. Izlasīju, ka vītņstieņus jāliek pa metram. Tad nu lūkos ko tamlīdzīgu norealizēt. Vienīgais man jautājums, vai tie caurumi, kas paliek pamatos (jo vītņstieņi ir ievietoti plastmasas caurulītē, lai tos pēc tam var izņemt) pēc tam neveido kaut kādu aukstuma / siltuma cirkulāciju? Protams, caurumi ir jāaizblīvē pēc tam ciet. Es domāju, ka šim nolūkam būs jāizmanto pašmaisīts betons, lai ir kā nākas stingri un droši. Kaut kā tā.

Svētdien talka
Uhh, cik forši, ka mana projekta interesentu un piekritēju lokā ir uzradies tāds Didzis – tas pats, kas pie manis bija kā pirmais talcinieks. Šajā svētdienā viņš ar diviem palīgiem ieradīsies pie manis (ta ir plānots), vedīsim, bērsim šķembas un tad un meistarosim veidņus. Viņam ir saprašana, kā to lietu darīt un ir arī vītņstieņi. Ja nu gadienā kāds vēl grib pieteikties palīgā, kas man tiešām, tiešām noderētu, tad droši ziņojiet! Par visu parūpēšos – varu pat vilcienu apmaksāt un par pusdienām noteikti nebūs jāsatraucas. Tā kā ziņojiet – ļoti priecāšos!

Salmiunmali.blogs.lv statistika
Tikai starp citu iedomājos, ka varbūt kādu arī interesē, kāda tad ir uzkrājusies mana bloga statistika pa šiem mēnešiem. Vispirms palepošos, ka no 4600 blogiem, kas ir reģistrēti iekš blogs.lv platformas, mans blogs uz šodien atrodas augstajā 12.vietā starp visu šo pūli. Tas man liek domāt, ka cilvēkiem šis temats tomēr interesē.
Blogs gaisā jau ir kopš 2010.gada 12.janvāra un sākās ar šo ierakstu, taču Google Analytics statistikas rīku pamanījos pieslēgt vien 14.martā. Tad nu lūk arī statistika no marta.

- Kopš uzskaites sākuma to apmeklējuši 1944 apmeklētāji
- 28.jūnijā apmeklētāju skaits dienā pārleca simtiņu (105)
- Vidējais pavadītais laiks lapā nepilnas 4 minūtes
- 40% nāk no meklētājserveriem, 42% no citām vietnēm, 18% nāk pa tiešo
- Visvairāk nāk no googles, tad no Building.lv foruma, tad no draugiem.lv
- Populārākie atslēgvārdi: laukakmens pamati, māja no salmiem, salmi māli, putuplasts, rekuperators, kamīnkrāsns.

Nu tā, pamazām pārvēršos par nēģeri – tas priecē, sen nav bijis tāds sakarīgs iedegums.

Putuplasts salikts
Šodien piebeidzu ņemšanos ap putuplastu. Četras loksnes izrādās tomēr pietrūka. Nopirkšu paku ar 8ām un liekās izmantošu kanalizācijas caurules nosiltināšanai līdz septiķim. Kad putuplastu piebeidzu, sapratu, ka nupat vien tas “jautrākais” posms priekšā – šķembas ir visai palielas un ar lāpstu tās paņemt ir visai štruntīgi… Izskatās, ka būs interesants un pasmags process. Jāmeklē kādus palīgus/strādniekus pret atlīdzību. Viens galā normālā termiņā ar šito netikšu.

Saplākšņa veidņi
Palīgus jāmeklē arī, lai saprastu, kā pareizi uzveidot veidņus iekšmalām no saplākšņa. Kurš var ieteikt, kā izvietot man pieejamos nomaļu dēļus, lai tas saplāksnis (tur ir 2 x 25 cm loksnes 15 mm biezumā) nemestu līkumus, kūkumus, kad tranšejā iegāzīs betonu? Stiprināt zemē domēju piestiprinot kā bildē redzams mietus un tad ielikt tranšejā un piebērt ar šķembām 50 cm augstumā. Plus pēc tam atsaites uzlikt. Un pašās beigās (cerams, koki pietiks…) – domāju uzlikt koka šķēršus, kas sasietu abus bortus kopā.

Tagad jāizvēlas namdari
Uz manu izvietoto sludinājumu atsaucās gana daudz meistaru. Šodien vēl daži uzradās. Viens īsi noskaldīja – 2 nedēļas un 700 Ls. Cits piezvanīja pa telefonu un pastāstīja par sevi, apprasījās par projektu utt. -  2 meistari no Dobeles ar 14 gadu pieredzi. 3-4 nedēļas un 900 Ls. Strādā kombinēti ar iezāģējumiem un leņķiem. Ļoti sakarīgs izklausījās. Velkot tadu kā vidējo aritmētisko lielākoties meistari sakās, ka šis pasākums ir uz 3-4 nedēļām un izmaksas zem/ap 1000 Ls un mazliet vairāk grozās, protams, neņemot vērā fiksos nedēļas džekus un kosmisko cenu piedāvātājus.

Putuplasta epopeja turpinās
Vakar nebij iekšā rakstīt. Uhh, neiet tās lietas tik ātri kā gribētos, bet nu – labāk tā nekā nekā. Ar putuplasta štellēšanu esmu ticis līdz pusei. Visvairāk laika paņem putuplasta lokšņu nostellēšana līmenī – lai tas puslīdz precīzi vertikāli stāv, un tad jau arī 20cm padziļinājuma tranšejiņas līmeni jāpielāgo, lai horizontālā mala kaut cik līdz ar nostiepto striķīti līmenī būtu. Pavisam precīzi horizontālo nelieku – nav vērts čakarēties, pēc tam ar ūdens līmeņrādi atzīmēs precīzu līmeni (striķītis uz vidu tomēr minimāli ieliecas) un ar zāģīti nozāģēs visu līmenī. Šodien pa biroja darbiem, bet rīt turpināšu ar putuplastu ņemties. Turklāt tagad vai nekad – jāuztrāpa precīzs taisnstūris, jo bedre tika rakta ar minmālu ignore uz pāris cm neprecizitāti.

Namdara meklējumi ar sludinājumu
Kā jau minēju, biju runājis ar Lielvārdes vietējo brigādi par koka karkasa celtniecības darbiem. Teicās trim cilvēkiem ņemšanās uz mēnesi un maksātu tas aptuveni 1600 Ls. Paldies manam pirmajam, cienījamajam talciniekam Didzim – viņš kopā ar savu vispieredzējušāko biedru pie koka karkasiem daudz darbojies – arī viņš man aptuvenu piedāvājumu piemeta, ar līdzīgu laika plānu, bet jau patīkamāku ciparu.
Tomēr teikšu godīgi, es kā indivīds, kas cilvēcīgi meklē iespēju ietaupīt naudiņu, kas jau tā ir ļooti maz – tomēr iemetu sludekli iekš ss.lv. Jāteic interesanti rezultāti. Daži kantori šķiet nav pamanījuši krīzi, un, piemēram, vieni ar visiem pamatiem man piedāvāja 1,5 mēnešu laikā (4 cilvēki) šito pasākumu par 4300 Ls paveikt. Cits noskaldīja – 50 Ls/m2 (kas uz 100m2 = 5000 Ls) … Bet viens gana runīgs kungs gados piezvanīja, izrunājāmies, piemeta manus kvadrātmetrus, īsi un skaidri pateica – 800 Ls un darbs cētrām sejām uz nedēļu. Kad minēju par citu teikto mēnesi – teicās, tie jau Rīgas kundziņi… Well, ja godīgi, šāds cipars un laiks, protams, man šķiet ļoti saistošs, taču māc bažas, ka šitie varētu būt fiksie skrūvētāji. Lai gan mierīgi minēja vairākus objektus, kur darbojušies un ilgu pieredzi. Teicās ka skrūvē ar leņķiem. Kaut kā pavisam ideāli mani šis gadījums tomēr nepavelk, bet tad jau redzēs – dienu divas vēl palūkošu, kas vēl par piedāvājumiem iekritīs. Nezinu, cilvēcīgi man pat labāk tad ar Didzi un viņa meistaru gribētos darboties, jo zinu, ka uzticamas sejas un nehaltūrēs. Bet nu tad manīs, ko beigās sadomās.

Tranšeja piebeigta
Šodien bij konkrēts cepiens. Nevajadzēja nekādu pludmali, lai es būtu ieguvis visai interesantu iedegumu… Tātad, kā no rīta sāku ar lāpstu darboties, tā tik uz pievakari pabeidzu. Izraku līdz galam tranšeju, pielīdzināju tai maliņas un dziļumu. Šitais sadisms man patiesībā patīk – parasti ne par ko neietu pašā dienvidus saulē rakt zemi, bet uz šitiem darbiņiem mani kaut kā baigi velk. Un tas patiesi priecē.

Putuplasta likšana
Kad tranšeja bija izrakta, beidzot varēju ķerties klāt pie nākamā nozīmīgā posma – putuplasta likšanas. Tātad, uzdevums tagad izveidot no iepirktā ekstrudētā putuplasta ārējo pamatu lentas veidni. Tranšeju no striķīša atzīmes esmu izracis metra dziļumā, putuplasta loksnes augstums ir 1,2m. Attiecīgi, atkal talkā nāk šaurā tranšeju lāpstas un tiek iegūts padziļinājums loksnēm.

Precizitātes un līmeņu panākšana
Domāju un štukoju pamatīgi, kā lai visu to pasākumu dabon līmenī un leņķī. Tad izdomāju, ka rūpīgi jāizveido un jānofiksē viens stūris – un tad jau to tālāk var ņemt kā atskaites punktu. Tā arī izdarīju. Blīvumu starp loksnēm centos panākt kā vien mācēju, pat no stieples drēbju pakaramajiem izveidoju skavas, ar ko nepaklausīgākās plāksnes kopā saturēt. Augstumu necentos panākt precīzu – piezāģēšu pēc tam to līmenī, kad viss būs salikts. Visatbildīgākais uzdevums ir liekot putuplastu panākt, lai perimetrs būtu kaut cik precīzs tainstūris. Rombs vai trapece nebūtu tas vēlamākais rezultāts… Būs padomāt, kā visprecīzāk to paveikt.

Šuvju precizitāte
Jāteic, neesmu protams citus putuplastus nekad licis, bet šitam krievu ražojumam reizēm malu taisnums pieklibo. Vienviet bija kūkums, negāja šuves cieši kopā. Gribēju izlabot, bet izgriezu par lielu robu. Domāju, būs pēc tam, kad viss perimetrs sakrāmēts, jāpāriet pāri stūriem un vaļīgajām šuvēm ar kaut kādu “a ļa” hemētiķi, nez, iespējams, kaut kādām mazbriestošām celtniecības putām. Man jau šķiet, ka šuves jācenšas dabūt pēc iespējas blīvāk kopā, lai netiek mitrums un sals cauri.

Pa tām 2-3 stundām, gana daudz laika patērējot uz primārā stūra nofiksēšanu, iestellēju vietā divas pakas ar loksnēm. Vēl 17 palikušas. Bet nu – puslīdz amats ir rokā, tad jau manīs, kā veiksies. Daudz “jautrāk” varētu būt ar iekšējo veidņu sastellēšanu no saplākšņiem. Bet nu, tad jau manīs.

Ehh, vakar vakarā bij iestājies kaut kāds mērens sagurums, tāpēc neuzspēju ieklabināt pa dienu paveikto. Nē, bez divdomībām, svētki tika pavadīti ārkārtīgi mierīgi bez jebkādām neveselīgām izdarībām. Zinot to, ka īstie saulgrieži bija 21.jūnijā, godīgi sakot, pat nebija nemaz īsti noskaņojuma uz kaut kādu baiso līgošanu/jāņošanu. Galva arī lielākoties pārņemta ar būvdomām. Tad nu šovakar atskaitīšos par abās dienās paveikto.

Kanalizācijas sistēma – aprakta (bildes ir klikšķināmas)
Vakar sev “pasniedzu” lielisku dāvanu savā vārda dienā – saliku kopā visu oranžo kanalizācijas cauruļu desu, ieguldīju to šim nolūkam izraktajā tranšejiņā (kuru pirms tam biju vairākkārt četrrāpus pārgājis pāri ar īpašo līmeņrādi un dārza lāpstiņu, lai iegūtu vēlamo slīpumu), tad “iedēstīju” cauruļu sistēmā vertikālos izvadus, kurus biju piezāģējis pēc augstuma tā, lai tie tikai mazliet līstu laukā no gatavās grīdas”, un tad nu beidzot to visu padarīšanu varēju bērt ciet, pieblietēt mazliet un smuki nolīdzināt. Pirms tam galējā kanalizācijas ventilācijai paredzētajā ievadā iegāzu ūdeni no spainīša – otrā galā tas viss glīti iznāca laukā, no kā secinu, ka vismaz kaut kāds slīpums ir. Tagad visus ievadus esmu notinis un aizlīmējis ar plēvi, lai visāda draza nesabirst iekšā. Ar laiku būs jādomā, kādu septiķi un kādā attālumā jāpieslēdz pie šīs izveidotās cauruļu sistēmas. Pašreiz mazliet glupi sanāk, ka gandrīz vietā, kur paredzēts septiķis, praktiski atrodas lielais ķīpu krāvums.
Es izdarīju tā, ka melno ūdens cauruli ieraku daļēji tai pašā kanalizācijas tranšejā, tikai dziļāk un ar smilšu slānīti starpā. Loģiski domājot neko sliktu šādā idejā nesaskatīju. Tagad ūdens caurules rullis guļ pie pamatu ārpuses un gaida savu kārtu. Vispirms jāuzmeklē spices vieta un tad visticamāk būs jāsauc traktoriņš ar tranšejzāģi (vai šauro tranšeju kausu), jo ar ar rokām izrakt to 1-1,2m dziļo tranšeju pārdesmit metru garumā kaut kā galīgi nealkstu.

Roku tranšeju pamatu lentai
Mans pirmais talcinieks Didzis iesāka un es turpinu rakt tranšejas pamatu lentai. Nu neizrakta palikusi vien viena mala no četrām. Sanāk ierakties aptuveni 50-60cm dziļumā no noblietēto smilšu virsmas un roku 55 cm platumā (45 cm lenta + 10 cm putuplasts). Edgars vislaik činkstēja, ka man tā smiltīs ieraktā tranšeja iebruks – es saku, ka turās vienkārši lieliski! Rīt piebeigšu ceturto malu un tad jau varēšu ķerties pie veidņu epopejas, kas man noteeeeikti prasīs ne mazums nervu un pūļu.

Negaidīti – ir atbraukuši kokmateriāli
Pavisam negaidīti piezvanīja Aivars un piedāvājās jau šodien piegādāt kokmateriālus. Patielējos, bet sapratu, ka nav ko stiept gumiju – lai ved. Uz fikso izpļāvu zālīti un gatavoju improvizētu izkraušanas vietu ar šķērsām noguldītiem baļķēniem, kurus kaut cik izlīmeņoju. Kā jau minēju – ideāli – Aivars kā jau racionāli domājošs profiņš visus materiālus bija sapakojis pa atsevišķām frakcijām un izlika man tā, lai bez pārkraušanas tieku klāt visām vienībām. Turklāt, starp materiāliem jau uzreiz ir līstītes, lai vēdinās. Neko daudz jau es no kvalitātes nesaprotu, bet nu – ir egle, daļa pasausa, daļa vēl mitra no impregnējuma. Koks kā jau koks – ir arī viegli izliekušās brusas, bet, cik saprotu, ideāli taisns koks tik vienkārši nemēdz būt. Rīt uzmeistarošu kādu pārsegumu, lai lieti neskādē. Švaki, ka materiālu gali vietumis ar zemi/zāli saskaras, bet es zinu, ka būs ok. Ak jā – te aizgāja otra samaksas puse par materiāliem. 600 Ls. Kopā 1300 Ls par 13 m3. Piegāde un izkraušana “pa draugam”.

Pielaikoju putuplastu
Nosmējos – būs man rozā pamati mājai… Tas Technopleks putuplasts ir blāvi rozīgs. Tā kā tranšeju roku 1m dziļumā no virspamata augšas, bet putuplasts ir 1,2m augsts, tad priekš šitās štelles ar šauro tranšejlāpstiņu ierakšu nelielu padziļunājumu. Tad nu tagad domāšu un risināšu, kā to putuplastu iedabūt tur vietā, lai tas būtu līmenī ar vēlamo atzīmi un lai tas arī būtu vertikāli precīzs. Turklāt, jāstellē putuplastu divās kartās, jo man ir 5cm loksnes. Labums – savienojumu vietas varu likt ar nobīdi. Nobīdi domāju veidot kādu 5cm attālumā – domāju, būs ok. Forši, ka putuplastam ir pusspunde – tomēr labāk nekā taisnas malas. Tad nu rīt ceru ķerties klāt pie šī ūberpiņķerīgā pasākuma – iestellēt plāksnes vietā, nofiksēt tās, lai neļurkājas, tad no iekšpuses piebērt šķembas, no ārpuses smiltis. Pa vidam šķembās vēl drenāžas cauruli jāierīko, un, protams, pamatu iekšmalā jāveido veidņi no saplākšņa.

Tātad, darīt ir ko! Uhh, un tad jau kaut kad betona mašīna… Un tad jau koka karkasa meistarošana (joprojām meklēju meistarus).

P.S. Papildināju projekta izmaksu uzskaites lapu – tagad jau kopējie izdevumi par projektu sasnieguši gandrīz 3,5tk Ls. Nav maz, bet nu – neko neapdomīgu pagaidām savā rīcībā nemanu.