Kombinētie bloku/betona pamati – skice + aptuveni aprēķini

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010

Birkas:, , , , , , , , ,

Tātad, kā jau minēju, ievācot visvisādus ieteikumus un idejas, esmu uzskicējis divus potenciālos ēkas kombinēt pamatu variantus, no kuriem vienā tiek izmantoti betons + keramzīta bloki, savukārt otrā – betons + gāzbetona bloki.
Gāzbetona bloki sanāk lētāki un to platums (38 cm nevis 30 cm kā keramzīta blokiem) ir pat labāk piemērots uz tiem balstāmajai konstrukcijai, tomēr nedrīkst aizmirst nopietno gāzbetona “nedraudzēšanos” ar mitrumu.

Lūk, skices un arī īsi, blokiem gana precīzi, bet palīgmateriāliem un izdevumiem ļoti aptuveni aprēķini.

Betona lenta + keramzīta bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (5 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 100 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Keramzīta bloki (30cm x 194 gab. / 20cm (iekšsienai) x 50 gab.) = 7 m3 x 45 Ls = 315 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 50 Ls
Pamati kombinēti ar KERAMZĪTA blokiem- Mūrjava = 50 Ls
- Bitumena mastika = 40 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 890 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 2040 Ls (redz kā tomēr kopā savācās lielāks cipars, nekā būtu domājis)


Betona lenta + gāzbetona bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (6 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 120 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Gāzbetona bloki (200x380x600) = 9 m3 x 22 Ls = 200 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 40 Ls
- Mūrjava = 70 Ls
Pamati kombinēti ar GĀZBETONA blokiem- Bitumena mastika = 50 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 880 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 1955 Ls

* Putuplasta kopējās izmaksas ir “stiepjams” jēdziens – jo ar šādu apjomu var arī atlaides dabūt utt. Esmu arī uzgājis arī “aizdomīgi” lētus piedāvājumus, kas man ļautu iegūt pat labāku putuplastu par vismaz 2x zemāku cenu, tā kā šīs lietas izmaksas vēl ļoti novariēs.

Ko es no augstākminētajiem cipariem secinu???
Bij domājis – starpība sanāks lielāka. Tagad – loooģiski to, ka NAV vērts nepilnu 100 Ls ieguvuma dēļ riskēt ar gāzbetona blokiem! Redz, pirms tam es rēķināju trīs rindas ar blokiem – un tad tā starpība bija tiešām manāmi jūtamāka, jo gāzbetons ir 2x lētāks par keramzīta blokiem, taču tagad pats priekš sevis sarakstot šos ciparus saprotu – lai arī kā man patiktu labāk 38 cm plati pamati un it kā lētāks būvmateriāls, keramzīta bloki tomēr būs uzticamāki!

P.S. Ikviens labojums par kādu nekorektu ciparu/cenu un ieteikums, kā kaut ko var vēl optimizēt, ir ļoti laipni gaidīts!!!

Atbildes uz komentāriem – par bloku pamatiem

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 08-02-2010

Birkas:, , , , , ,

Tāks, sapratu, ka efektīvāk laikam būs savu pagaro atbildi uz komentāriem par iepriekšējo ierakstu ievietot kā atsevišķu rakstu. Tad nu lūk.

Par iekšējā vertikālā siltinājuma jēgu
1) Iekšējais vertikālais siltinājums vajadzīgs gadījumam, ja nu, kā Didzis saka, sals tomēr paņemtu priekšā tos pamatus uz caursalšanu. Ok, 10cm vietā varētu arī 5 cm ielikt.

Par putuplasta biezumu utt.
2) Jo biezāks putuplasts no āras – jo labāka aizsardzība pret caursalšanu. Zem grīdas noteikti vajag biezu siltinājumu, lai silto grīdu betona masa var pēc iespējas labāk un ilgāk siltumu noturēt. Ok – grīdā ar var 15cm ielikt nevis 20, bet tur noteikti vajag biezu slāni, lai neiet prom siltums gruntī.

Par mastiku
3) Ok, mastiku var likt pa virsu putuplastam, lai mitrums netiek klāt pamatu blokiem. Tāda tā doma. Bet labs arguments, ka mastika var to putuplastu saēst… To jāpārbauda!

Par keramzīta graudiem iekš betona
4) Ar lejamu betonu un veidnēm ņemties nu galīgi nav iekāriena. Turklāt keramzīta graudi man toč sanāktu dārgi, ja es tos pats jauktu betonā. Arī lejamais keramzītbetons nav nekāds lētais… Var jau vēl ar putuplasta veidnēm ņemties no Tenaxa vai Ripo, bet tiem problēma – pārāk šauri pamati sanāk. 30 cm kopējais pīrāgs man toč ir par maz. Tagad man sanāk 50 cm kopējais pīrāgs.

Par apmetuma aizsardzību pret ūdeni
5) Āra apmetumā māls/smilts/salmu šķiedras. Var to visu arī ar kaļķa apmetumu, ja gribās baltu māju. Bet pavisam piebeidz ar paštaisītu kazeīna krāsu vai klīsteri, kas neļauj ūdenim tikt iekšā apmetumā. Pārbaudītas metodes. Bet par šo nedomāju – ir man paziņa Aleksandrs, kas apmācības izgājis un pats to visu uz savas mājas izmēģinājis – viņš uzrīkos pie manis vasarā apmācību un darba talku. Tad arī to visu redzēs un apgūs!

Par pamatu caursalšanu
Caursalt pamati var dažādu iemeslu dēļ. Putuplasts par plānu, grunts par mitru, siena par plānu, nesilta telpa pretī, putuplasts štruntīgi uzlikts, sienai par švaku siltumnoturība… Keramzītam ir labāka siltumnoturība par betonu, turklāt, ja nu tomēr sals to sienu “paņems priekšā”, tieši tāpēc man no iekšpuses vēl tie 5-10 cm ar putuplastu. Pie mega liela sala maz kas līdz, taču tas nenozīmē, ka nevajag vispār siltināt ar putuplastu. Turklāt es vēl “naivi domāju”, ka mājai pa perimetru esošā smilts nebūs tik mitra kā melnzeme.

Ko iegūšu no šādiem seklajiem pamatiem?
Mazākus izdevumus un vieglākus pamatus, bet nezaudējot funkcionalitāti un siltumnoturību. Iespējams, panākot, pat labāku siltumnoturību, pateicoties “kaudzei” putuplasta. A ko Tu iesaki – labāk rakt tranšejas un uz nenoblietētas zemes vālēt 40 tonnas smagu betona lentu, kas man visu to konstrukciju palēnām uz leju gruntī vilks (jo pati mājiņa pēc tam labi ja padsmit tonnas svērs)? Turklāt lielajiem pamatiem vajag daudz (ap 18m3 ) betona, kas maksā visai palielu naudu. Smiltis man jau tur ir, bet tas, ka kāda krietna čupiņa vēl būs jāpieved – tas ir fakts. Bet tas būtu jādara tā jebkurā gadījumā, jo zem grīdas jau tu melnzemi arī neatstāj!! Un vēlreiz atkārtoju – šos pamatus es pats neizdomāju! Pazīstams būvinženieris ieteica, viņš uz tādiem vairākas dzīvojamās mājas lielākas ir uzcēlis.

Par laukakmeņu pamatiem
A pa cik Tu man no tiem laukakmeņiem uzbūvēsi tos pamatus, cik ilgā laikā?! Es nemāku no mega neregulāras formas akmeņiem uztaisīt pamatus, kuru augšējā 40cm plakne būtu ideāli plakana un lai pie šiem pamatiem kaut ko varētu arī pieskrūvēt (piemēram, pamatu vainagu no brusām). Un kāda garantija, ka tie pamati kaut kur nelūzīs, neplaisās, pamatīgi nesēdīsies palielā svara dēļ? Un cik viegli, efektīvi būs nosiltināt šo neregulāro pamatu vertikālo plakni? Vai arī siltinājums nebūs vajadzīgs?

Didzis sacīja: “Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt :)
Bet nu Didzi, vispār – šo māju ceļu es, Jānis…