Ārsienas finišētas – laiks krāsot! / Paspārnes aiznaglošana

20

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Logi un durvis, Situācijas atskaite | Posted on 23-08-2011

Birkas:, , , , , , , , , ,

Salmu mājas sienu krāsas variantsĀrsienu apmešana finišēta. Jāā, pašam par lielu prieku un gandarījumu varu teikt, ka pašreiz ar ārsienām ir tikts līdz krāsošanas stadijai. Respektīvi, gluduma ziņā esam nonākuši līdz manas prasības apmierinošam līmenim. Līdzenāk jau varētu vienmēr, bet tas būtu pamatīgs papildus darbs, liekas problēmas un patiešām bieza apmetuma slāņa uzklāšana.
Lai aizpildītu kādas plaisiņas, robiņus un gropes, kā arī, lai pielīdzinātu apmetuma slāņu salaiduma vietas – izmantoju otu un šķidru apmetuma emulsiju. Ar apmetuma lāpstu sanāk pāāārlieku liels čakars, jo mazas gropes dēļ var negribot sanākt pārstrādāt visai lielu virsmas laukumu. Bet ar otu – uzsmērējam šķidro masu, kas pielīdzina un aizlīdzina negludumus, un gatavs. No otas, protams, paliek švīku faktūra, bet to pēc tam var pielīdzināt. Lai gan principā arī ar krāsu vēlos atstāt horizontālu līniju faktūras.

Ārsienu krāsošana. Esmu nonācis pie lēmuma ārsienas krāsot nevis ar paštaisītu kaļķa krāsu, bet gan ar veikalā pirktu silikāta krāsu – konkrēti, Sakret KS, kas paredzēta minerālu virsmu krāsošanai un kurai ir teicama tvaiku caurlaidība. Man ir būtiski, lai siena tiktu maksimāli droši pasargāta no atmosfēras nokrišņiem, tāpēc īpaši eksperimentēt nav vēlmes. Turklāt, man ir izdevies dabūt ļoti labu cenas piedāvājumus šai Sakret silikāta krāsai. Pirms tam sienas jāgruntē ar grunti (Sakret KS Primer) no šīs pašas ražotāja produktu sērijas. Paredzu un ceru, ka grunts un tonēta krāsa man varētu ierakstīties zem 100 latiem, bet nu tad jau manīs. Ko sakāt par krāsas toni, kas redzams tepat augstāk bildē?

Paspārnes aiznaglošana. Esmu ķēries pie bēniņu gala sienu paspārnes aiznaglošanas. Izmantoju brāļa “gaterī” sazāģētos priedes un egles dēļus, kurus nagloju “trīnītī” – bildēs var redzēt, kā tas izskatās. Man pašam rezultāts šķiet patīkams un atbilstošs manam netradicionālajam projektam. Arī vertikālās gala sienas un vēja kastes plānoju aizklāt šādā veidā.
Pavisam jāaizklāj 77m2 platība. Otrās šķiras vagondēlis varētu man izmaksāt ap 200 Ls + piegāde, savukārt pašgatavotā materiāla izmaksas lēšamas ap 100 latiem.  Kokmateriāli tiek apstrādāti ar Bochemit antiseptiķi un pēc tam plānoju tos vēl arī nodarvot ar Stafor darvas eļļu.

Koksnes aizsargāšana ar izlietotu motoreļļu. Starp citu, viens speciālists man pastāstīja, ka labs koksnes aizsardzības līdzeklis ir izlietotā motoreļļa! Izklausās ausīm šausmīgi, taču materiāls ir visai efektīvs, un tam vismaz tiekot piešķirta otrā dzīve. Ar mašīneļļu apstrādāts baļķa gals ierakts zemē pat 10 gadu laikā neesot iepuvis. Smakas ātri izgarojot un pazūdot. Bet nu – dzīvojamajai mājai laikam tomēr šo variantu neizvēlētos.

Logi ir pasūtīti! Nebija tur diži daudz ko domāt – pēc tāmēšanas visai drīz pieņēmu lēmumu un pasūtīju logus tajā Logi Lukss kantorī. Būs man logi ar trim stikliem (dubulta pakete), selektīvo pārklājumu un ventilācijas šahtu katrā logā. Turklāt pēdējā brīdī nepažēloju pārdesmit latus un vasaras divviru durvis pasūtīju ar biezāko 88mm profilu – līdz ar to arī durvju rāmim U siltumnoturības koeficients būs 0,7 (tāpat kā trīsstiklu paketei). Pēc nedēļas pusotras būs gatavi un varēsim likt iekšā logailēs. Spraugas tomēr paredzu aizpūst ar celtniecības putām. Varētu izmantot pakulas, taču man skaidroja, ka putas pilda arī papildus fiksatora funkcijas. Turklāt, ja šīs spraugas aplīmē ar speciālām līmlentām – putas tur stāvēs ilgi un droši.

Darbu turpinājumam meklēju traktoru. Pašreiz pats turpināšu krāmēties ap paspārnes aiznaglošanu, savukārt palīgs Kaspars šeftējas ap iekšsienu apmešanu. Kā arī steidzami meklēju traktoru, lai varētu izrakt man vajadzīgās tranšejas. Pēkšņi kaut kāds haoss un traktoru trūkums iestājies, bet nu cerams jau šajās brīvdienās izdosies šo lietu paveikt.

Ēveļskaidas ar kaļķi griestu pārseguma siltināšanai. Lūk, man ieteica labu un lētu variantu griestu siltināšanai. Parastās skaidas neesot tik labas, bet ēveļskaidas kā reiz. Kaļķi vajagot tik daudz, lai grauzējiem tur nepatiktu dzīvot – it kā tas esot divas saujas uz maisu ar skaidām. Ko jūs sakāt par šādu siltinājuma līdzekli? Man gan siju biezums ir 20cm, bet nu, ja tās skaidas labi sablīvētu, varbūt ka šādā veidā varētu panākt gana līdzvērtīgu efektu ekovatei?

Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Apmetam salmu sienas ar pēdējo kārtu / un citi darbi

12

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Grīda, Kanalizācija, Logi un durvis, Paštaisīta sienu krāsa, Situācijas atskaite | Posted on 14-08-2011

Birkas:, , , , , , , , , , , , , , ,

Sveicieni lasītājiem! Jāatvainojas, ka kopš pēdējā ieraksta ir pagājis mazliet neierasti ilgāks laikposms – visādu darāmo tik daudz, laika un miega tik maz, ka nekādi nespēju ko jaunu ierakstīt. Beidzot labojos. Tad nu ziņoju par situāciju ar mājas celtniecību! Bilžu galerija kā vienmēr ieraksta beigās. Uzreiz piebildīšu, ka daļa bilžu uzņemta ar telefonu, tāpēc kvalitāte “iztikas minimuma” līmenī. :)

Pēdējā apmetuma kārta. Andrejs pagājušajā nedēļā aizsāka pēdējās apmetuma kārtas likšanu ārpusē. Tālāk jau pa virsu nāks krāsa. Andrejam šis process padodas pavisam labi, ņemot vērā, ka viņš nav profesionāls apmetējs. Es no viņa aizguvu apmešanas tehniku un pamazām arī pats jau esmu piešāvies gana līdzenu sienu iegūšanā. Eiroremonta superlīdzenās plaknes man nesanāk – bet uz tādām es vispār netēmēju. Esmu apmierināts ar pašreizējo rezultātu. Šodien kopā ar Didzi apmešanu turpinājām. Mazliet vairāk kā puse mājas ir apmesta.

Krāsa. Šodien sieva uz savu galvu uzjauca noslēguma krāsu, kurā iejaukts ūdens, māls pigmentam, smilts pildvielai, kviešu miltu klīsteris, vājpiena biezpiens kazeīnam un arī mazliet lineļļas. Rezultātā sanāca pēc biezpiena plācenīšiem smaržojoša krāsa. Uz siltās, sausās sienas krāsa žuva ļoti ātri. Uzsmērēju divās/trīs kārtās. Ļaušu diennakti nožūt un tad būs jāpatestē pret mitrumnoturību.

Logi. Beidzot aizbraucu pie Didža “sarūpētā” paziņas, kas nodarbojas ar logu ražošanu (Logi Lukss). Uzveidojām tāmi pēc izmēriem un atbilstoši vēlmēm. Nonācu pie secinājuma, ka tomēr plānoju ielikt dubultās paketes, selektīvo stiklu, labāko Roto furnitūru, plus, vēl katrā loga rāmī tiks iestrādāta laba ventilācijas šahta (Regel-air). Labums šai sistēmai – pirms gaiss no āra nonāk telpā – tas vispirms ceļojot caur loga rāmi sasilst. Tā kā man nebūs piespiedu ventilācijas (vismaz pagaidām neplānoju), šī ekstra, kas nebūt nav dārga!, būs vairāk kā noderīga. Izmaksās man šitais pasākums mazliet virs 1,5k Ls – kas ir ļoooti laba cena par šādiem logiem un durvīm. PVC logu/durvju rāmji baltā krāsā – rāmja laminēšana no abām pusēm logus sadārdzina par aptuveni 40%… Balts logrāmju tonis kā reiz iederēsies patīkamam kompozicionālajam kontrastam. Man šķiet būs labi.
Ja kādam arī aktuāla logu/durvju izgatavošana, nešaubīgi varu rekomendēt aizdoties uz Logi Lukss, kur mani priecēja patiešām pozitīvā attieksme un profesionāli skaidrojošas atbildes pat uz maniem visdīvainākajiem jautājumiem (pagaidām neesmu īpaši zinošs PVC logu jomā). :)

Ārdurvis. Jā, pagaidām ir doma arī ārdurvis sūtīt kopā ar logiem. Argumenti par – labas koka durvis varētu maksāt stabili virs 200 Ls. Toties te es par ne īpaši augstāku cenu iegūsti labi nosiltinātas durvis ar to pašu dubultpaketes stiklojumu, kā arī zirnekļa atslēgu. Ja kāds domā, ka kļūdos, komentējiet – ir vēl laiks man “pārdomāt”. :)

Grīdas pamatne. Abas divas atvestās dolomīta šķembu kaudzes ir savestas mājas iekšpusē un izlīdzinātas. Mazliet pietrūka, tāpēc izlīdzējāmies vietām arī ar dolomītaini putrainajiem oļiem. Ir sarūpēta bliete, tagad gana cītīgi ar to jānovālē pa visu šito klājumu. Smiltis šķietami pa virsu nebēršu – nu vismaz ne tādēļ, lai pasargātu putuplastu no traumām, jo šķembas ar blieti nolīdzināsies gludas.

Kanalizācijas ventilācija. Iekštelpā virtuves sienā iestrādāju 50mm kanalizācijas ventilācijas cauruli, tagad tik jāapmet un jānoslēpj. Augšā bēniņos vēlāk, protams, jātaisa caurulei pagarinājums un jāizvada to gala sienā, lai sistēma vēdinās.

Drenāžas rakšana un padarīšanas. Makten biju sasparojies uz lielajiem rakšanas darbiem, bet traktor-neesamības dēļ pasākums atlikās. Ja kādam ir labs traktora piedāvājums uz Lielvārdi – ziņojiet! :)
Lietus un drenāžas ūdeņu aizvades caurules vietu pretējā pļavā esmu nomarķējis. Izmērīju arī kritumu – uz 70 metriem man ir pieejams 1,6m kritums – būs pavisam normāli. Ar rīkstēm (un brāļa piepalīdzēšanu) pavisam precīzi un veiksmīgi atradu arī elektrības kabeli, kas šķērso pļavu. Tas ierakts ~80-90 cm dziļumā – haltūristi…
Iepirku sarkano 110mm elektrības gofru 50 metrus – to izmantošu lietus ūdeņu savākšanai un prom aizvadīšanai. Iepirku arī 65 metrus ar 110mm drenāžas cauruli, kas tiks guldīta pretējā pļavā un vedīs prom iepriekšminētos ūdeņus uz vēl izrokamo grāvi. Vēl sagādāju arī 7m3 ar skalotajiem oļiem, ko likt zem/virs drenāžas caurules. Tagad atliek vien sagādāt traktoru ar šauro un plato kausu. Sistēmas skataku esmu nolēmis izgatavot pats – no 200 litru plastikāta mucas, kurā griezīšu caurumus cauruļu pievienošanai.

Kanalizācijas grodi. Aizdomājoties par augstu gruntsūdeņu situāciju, sapratu, ka normāli izrakt 2m dziļu bedri, kurā ieguldīt manus mega-grodus un pēc tam tiem veiksmīgi aizbetonēt dibenu (kamēr iekšā jau sūcas gruntsūdens), nav diez ko reāli… Pakonsultējos – šādās situācijas liek tikai vai nu labus, ūdensnecaurlaidīgos betona grodus uzreiz ar dibenu vai arī plastikāta tvertnes. Sapratu, ka mani grodi laikam īsti nederēs – tāpēc esmu spiests tos pārdot. Kādam interesē? Šogad kanalizācijas septiķus laikam nerakšu.

Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Noslēguma krāsas eksperiments un ķeramies pie iekšsienām!

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Logi un durvis | Posted on 27-07-2011

Birkas:, , , , , , , , , , , , , ,

Pa brīvdienām tā nošeftējāmies, ka svētdienas naktī vairs necēlās roka kaut ko uzrakstīt. Šodien gan arī jau vēls un ir iestājies mērens sagurums, taču pienākums pret bloga lasītāju ir svarīgs! :) Lūk, situācijas atskaite. (Šķirstāma bilžu galerija ar attēlu komentāriem šī ieraksta beigās!)

Ārsienas – apmestas ar vismaz diviem slāņiem
Visas ārsienas esam kā minimums divās kārtās apmetuši, dažviet arī trīs vai pat četri slāņi jau ir (kur dziļākas bedres). Domājot par iespējām sienu dabūt pēc iespējas līdzenāku, esam kopēji nonākuši pie secinājuma un domas – tā kā dabūt pilnīgi līdzenas sienas ir pārlieku sarežģīti (jo dažviet tad vajadzēs pat 4-5cm slāni uzlikt), tad tās paliks tādas viļņotas, kādas ir. Pie vainas galvenokārt izvirzītās lazdas, kas tika uzliktas salmu sienu stabilitātes iegūšanai. Tagad, protams, jau esmu galvā izdomājis veidu, kā būtu varējis tās lazdas iegremdēt sienā, nezaudējot vajadzīgo funkcionalitāti, bet nu – pēc kara jau visi gudri… :D Priekš pirmās mājas būs labas arī tādas viļņotas sienas – uz nākamo jau būšu gudrāks.
Tagad kaut kad ir doma ķerties pie noslēdzošā, līdzenā apmetuma slāņa uzlikšanas, kur jāpiestrādā gana rūpīgi. Domāju likt to virsū kā parasti ar ķelli, un kad virsma kādu brīdi jau apžuvusi, kļuvusi mazliet stingrāka, tad plānoju nelīdzenumus un ķelles pēdas izrīvēt ar putuplasta rīvdēli. Virsmu atstāšu matētu nevis pavisam gludu, kā to atstāj metāla ķelle.

Eksperimenti ar krāsu
Jautājums, kas jau labu laiku nodarbina manu galvu – ar ko krāsot/noklāt pabeigto, apmesto sienu, lai apmetumu pasargātu no ūdens uzsūkšanās, taču ļautu tam vienlaicīgi arī elpot. Tā kā gribu saglabāt mālu toni, kaļķa piens vairākās kārtās vai kaļķis ar kazeīnu īsti neinteresē. Lasīju, ka tīra lineļļa arī neesot īsti laba, jo tā tomēr veidojot neelpojošu plēvi (vai tā varētu būt?).

Tad nu nolēmu paeksperimentēt ar pašjauktu krāsu. Visvairāk ņēmu smiltis. Kā pigmentu jaucu klāt oranžo mālu (dabūju no drauga). Kā līmvielu izmantojām svaigi uzvārītu kviešu miltu klīsteri. Un elastīgumam, izturībai piešāvām klāt drusciņ arī lineļļu. Jaucām, ķellējām uz sienas paraugu, tad kāpinājām klīstera īpatsvaru, kas labāk saturēja kopā smilšu graudiņus. Izžūstot krāsa bija tiešām stingra, no klīsterīgākā parauga (bildē labajā malā) smiltis nobirdināt nevarēja.

Izskatās jau neslikti, taču – paņemot ūdens smidzinātāju, uzpūšot virsū un berzējot ar pirkstu, visa krāsas masa nāca nost. Un ūdens bija caur šo krāsu arī daļēji izsūcies cauri līdz apmetumam. Nokasot krāsu ar lāpstiņu, ūdens bija tai ticis cauri līdz māliem. Ok, diennakts varbūt ir par īsu, lai krāsa kārtīgi sacietētu, un arī viens krāsas slānis nav tas prātīgākais variants. Plus, ir sajūta, ka vajadzētu vēl piešaut klāt vairāk to lineļļu. Būs vēl jāpaeksperimentē.

Būs vēl jāparokas un jāpakonsultējas, kā tad uzveidot to labāko krāsas variantu. Būtībā jau varētu iet uz veikalu un pirkt silikāta krāsas vēlamajā tonī un krāsot virsū (šī krāsa elpo (laiž cauri tvaikus)), tomēr kaut kā gribas tomēr pašam mēģināt atrast risinājumu. Vēl brālis domā, ka tik pat labi uz sienas varētu vālēt virsū arī kādus koksnes līdzekļus, kas uz lineļļas bāzes veidoti.

Šodien iesākta iekšsienu apmešana
Man šodien trīs puiši šeftējas pa jaunbūvi. Rezultātā ar vienu slāni ir jau apmesta kāda trešā daļa no iekšsienām. Dabūju šovakar steidzamā kārtā fleksēt nenolīdzinātas sienas, lai uz tām varētu likt virsū mālus. Aparāts dabūja kārtīgi pasvīst, pašam ar rokas jau līkas no procesa, bet nu palikusi nenolīdzināta vien kāda trešdaļa iekšsienu.
Ik pa brīdim pa galvu maļās tramīga doma – ko darīt ar vannas istabas sienām?!?! Ar ko tās apmest/krāsot, lai tās nedabūtu tik daudz ūdens. Ja kādam ir idejas – speriet laukā! It kā ģipša apmetums varētu derēt.

Lāsenis, vējmala, logi..
Vakar beidzot pasūtīju pamatu cokola skārda lāseni, šodien jau gatavs. Rīt savākšu un tad jau būs jāliek virsū. Beidzot arī uz jumta vienā pusē pamanījos uzlikt skārda vējmalu.
Vēl ir doma, ka būtu tā kā laiks pasūtīt logus un durvis, lai varētu apmetumu glīti pielaist pie tiem klāt. Tas būtu tikai prātīgi. Bik jau raustās izdot visu laiku lielāko summu (vismaz 1,5tk Ls), kas maksāta par kaut ko šim mājas procesam – bet nu, agri vai vēlu logus, durvis tāpat vajadzēs un lētāki domāju tie diezin vai ar laiku paliks. Domāju ņemt plastikāta logus ar kāda toņa vai koka faktūras aplīmējumu. Koka logi manās acīs nerullē – vienalga totālā līme, turklāt ik pa pāris gadiem tos jāpārlako utt… Parastos, klasiskos koka logus pētījis neesmu.

Brīvdienās pie manis pieteicās viens interesents, kas kopā ar draudzeni gribētu iemēģināt roku mālu jaukšanā un smērēšanā. Būs viņiem tāda iespēja. Ja vēl kāds grib pievienoties – vienmēr laipni! :)

Aktuālās bildes aplūkojamas interaktīvas galerijas formātā. Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Ideja – improvizētas lietus notekas

21

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Lietus notekas | Posted on 21-07-2011

Birkas:, , , , , ,

Uhh, šitādā karstumā vispār kustēties negribās. No otras puses – biezākie sienu slāņi šitādā karstumā pastiprināti žūst un tas ir labi. Vismaz pagaidām ievērības cienīgas plaisas neredzu, bet, ja tās arī būtu – pirmajā un otrajā slānī tās nav īsti traucējošas. Vakar vēl dienas otrajā pusē ar fleksi sāku līdzināt iekšsienas – lielāko pusi no bezlogu sienas izdevās pievārēt. Instrumentu pa vidam nācās divreiz dzesēt.

Improvizēta, paštaisīta lietus noteka
Pie manis bija ciemā rūdīti celtnieki, apskatīja manu projektu, izteica atzinību. Padzirdot, ka gribu likt skārda notekas, šamējie teicās, ka manam projektam jau daudz labāk iederētos paštaisītas notekas!
No dēļiem. Ņemam divus collīgos dēļus, saskrūvējam tos perpendikulāri, izveidojot reni; iekšpusi izsmērējam ar kādu bituma mastiku; ārpusi krāsojam vai apstrādājam ar kādu Pinotexu vai ko tamlīdzīgu. Stiprinām šo reni ar kronšteiniem pie spārēm. Galos, kur vertikālās notekas – liekam metāla ķēdes, kas ūdeni novada uz apakšā novietotu tvertni ar akmeņiem, kurai apakša ir pievienota jau pie promvedošas caurules.
Starp citu, tieši ķēžu notekas man pat ir oriģinālajā projektā iezīmētas, jo, manuprāt, tā kā man jumta pārkare visai gara, tad metāla notekai jātaisa liels slīpais leņķis uz fasādes stūri, kur stiprinās klasiskā noteka – varen nesmuki tas varētu izskatīties..
Brālis gan saka, tie dēļi turēs pāris gadus, bet man subjektīvi šķiet, ka nebūs tik traki. Collīgie dēļi man ir, ķēde it kā arī – varētu ietaupīt kādus 150 latus. Ko tautieši saka par šādu pašveidotu lietus noteku? Ir vērts eksperimentēt?

Meklēju materiālu variantus apmetuma “noslēgšanai”
Vēl pāris vakarus internetā un grāmatās pētīju info, ar kāda veida materiālu noslēgt māla apmetumu, lai tas nebūtu pastiprināti pakļauts atmosfēras nokrišņu uzsūkšanai. Krāsai/smalkajam apmetumam beigās ir jābūt tādam, lai tas būtu elpojošs un laistu cauri mitruma tvaikus – tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veselīgam salmu sienas mūžam.
Aliz. Tā kā gribu saglabāt sarkano mālu toni, tad kaļķa piena finiša kārta nederēs. Pagaidām lūkojos uz sijātu mālu putriņu ar kviešu miltu klīsteri, drusciņ smiltīm, kādu procentu lineļļas stiprībai un varbūt arī mazliet borskābes pulvera pretsēnīšu iedarbībai. Šitādu emulsiju amerikāņi/briti sauc par “Aliz”. Bet nu es vēl pamatīgi papētīšu pieejamo info.
Ģipša apmetums. Izlasīju, ka iekšpusē uz sienām var arī likt virsū arī ģipša apmetumu – atšķirībā no kaļķa tas daudz ātrāk žūst, un joprojām laiž cauri mitruma tvaikus. Tas tajā gadījumā, ja kaut kur gribēšu baltas sienas. Varbūt, piemēram, vannasistabā, kur mitrumu uzsūcošais māla apmetums varētu būt arī ne tas piemērotākais variants.
Silikāta krāsa. Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.

Brīvdienu darba maratons aizvadīts – ārsienas tuvojas apmetumam

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 03-07-2011

Birkas:, , , , , , ,

Brīvdienās sieva ar bērniem prom – varēju nodoties darbiem ar visu sirdi un daudzām darbstundām. Abas dienas man talkā nāca draugs Andrejs. Darbojāmies ar ārsienu “pietuvināšanu” apmetumam.

Ārsienu pielīdzināšana pabeigta
Pa šīm divām dienām ar mazu kapeiku vēl piektdienas vakarā ir nofleksētas visas ārsienas. Ūūūhhh, putekļains pasākums, bet toties sienas izskatās gludas un foršas. Un skatam arī kārtīgi atklājas “bedres”, iedobes un visādi robiņi, caurumiņi. Ar tiem būs ko pacīkstēties. Daļu jāaizbāž ar salmiem, daļu doma smērēt ciet ar mālusmilšu masu. Vēl jālīdzina arī visas iekšsienas, bet tur varētu būt par kapeiku mazāk darāmā, jo uz iekšpusi ir vērstas ķīpas apcirstās puses, kas ir manāmi līdzenākas un ne tik ļoti spurainas. Toties iekšpusē atkal nekur nav sieta un sienas gan jau gribēsies līdzenākas nekā ārpusē.

“Long straw mix” ar kaļķi
Vienu vakaru nolēmu palietot to kaļķi, ko es tur dikti eksperimentālā un nezinīgā kārtā sataisīju pašķidrā putrā. Ņēmu spaini, iegāzu tajā kaļķi, iegāzu smalko granti un to visu samaisīju kopā ar pagarākiem salmiem. Tad nu ņēmu grāmatā saukto “long straw mix” un bāzu ar to cietu gropes gar karkasa malām un vēl caurumus šur tur. Pliki salmi no gropēm krīt laukā, bet šitie tur labi ielīp, masa pēc tam sacietē un turas visai labi. To pašu biju izveicis iepriekšējos eksperimentos ar šķidru mālu emulsiju – rezultāts gluži līdzīgs.
Tas, kas mani mēreni pārsteidza nākamajā dienā – blīvākās vietās šitais maisījums bija kļuvis dzeltens. Respektīvi, kur kaļķu putra viena pati uz salmiem – tur tā ir sniegbalta, bet kur maisījums kopā ar salmiem – tur tas kļuvis dzeltens. Ceru, ka kaļķis vienkārši “izvilcis” dzelteno krāsu no rudzu stiebriem.

Daudzfunkcionālais pretgrauzēju siets
Depo iepirku cinkotu Rjabicas apmetuma sietu – to arī pa šīm dienām metra augstuma uzlikām visā mājas apakšējā perimetrā. Saucu to par daudzfunkcionālo, jo tas palīdzēs gan atturēt grauzējus no veiklas paciemošanās salmu zonā aiz apmetuma, un, kas šobrīd ir teju pat svarīgāk, palīdz pielīdzināt sienu negludumus un caurumus. Kur vajadzēja, tur aiz sieta aizbāzām salmus. Sietu skrūvējām gan ar skrūvēm, gan kaudzēm 12-14mm skavu. Tās pa šīm dienām izlietojām, šķiet, kādus 4-5 tūkstošus. Kārtīgi tos apskavojām ap lazdām, pieskavojām pie karkasa utt. Šitā sieta likšana bija pats apjomīgākais darbs, ko šajās divās dienās paveicām.

Paldies par ieteikumu Aaaaa – iepirku glītās papes naglas ar platajām galvām un vietumis ar tām panaglojos, kur stikla šķiedras siets uz karkasa viens pats turas tikai ar skavām. Nagliņas baigi feinās, mierīgi dažviet piebliezu ar tām arī metāla sietu.

Tā kā man palika pāri “čainīzeru” stingrais metāla siets, tad to epizodiski vēl uzstādīšu tajās vietās, kur lielākas bedres, lai tās ir vieglāk un drošāk aizlīdzināt ciet.

Apmetuma iesmērēšana sienā un sietā
Es pats sestdienas vakarā “saldajā ēdienā” ar rokām un urbjmikseri uzmaisīju “uz aci” apmetuma masu, kuru sākumā klāju ar jaunnopirktajām apmetuma ķellēm, bet beigās sapratu, ka ar rokām tas process ir gan efektīvāks, gan savā ziņā arī patīkamāks. Tad nu iesmērēju aiz sieta gropēs un iedobēs kā nu mācēju. Šodien tas jau bija daļēji pažuvis un izskatījās visai labi.

Sieva pa nedēļu uz  bezlogu gala sienas arī iemēģināja roku iedobju un bedru aizlīdzināšanā. Viņas masa sanākusi tāda mazliet smilšaināka un laikam tāpēc, ka uzliktais slānis ir pabiezs, tas joprojām cītīgi žūst.

Vēl es pamēģināju mālsmilts masu uzsmērēt uz noapaļotās durvju ailas (pa lietu aizmirsu nobildēt..). Šobrīd pat raupjā virsma izskatās patīkami, un plānais slānis ir diezgan izturīgs un sietā turas labi, nedrūp. Tā kā slānis ir visai paplāns pāris milimetru biezumā, tas ir elastīgs, mazliet lokas, bet neplaisā, nelūzt. Attiecīgi, ja apmetumu uzveido kādu 2-3cm biezumā, domāju tas stāvēs pat ļoti labi un būs pietiekami izturīgs.

Pārdomas
Mani šodien pārņēma pārdomas – ņemot vērā, cik daudz to iedobju un nelīdzenumu, smērēšanās ar māliem var sanākt visai pailga. Varbūt ne tik daudz pats ķellēšanas process, kā tieši apmetuma sagatavošana. Tā kā javas maisītāja man nav, tad ar rokām tas darbiņš nav no tiem ātrākajiem. Attiecīgi – jāapsver iespējamība atteikties no mēģinājuma tās bedres aiztaisīt ciet ar māliem, bet “jāinvestē” naudiņa un jālīdzina tās bedres ciet ar to pašu kaļķa apmetumu un iekārtu. Jā, materiāls varētu būt vajadzīgs padaudz, taču temps, kādā aizklāšana būtu iespējama, būtu nesalīdzināmi ātrāks. Taču, no otras puses – ja bedre ir vairāku centimetru biezumā, tad kaļķis tādā slānī žūs “veselu mūžību”… Pašreiz esmu novērojis, ka māls žūst salīdzinoši ātri.

Vai kaļķis turēsies pie māla?
Un vēl jautājums, kas galvā maisās – vai kaļķis vispār turēsies pie māla virsmas?! It kā neredzu baigo iemeslu, lai neturētos. Māla virsmu (un arī pašu salmu virsmu) pirms kaļķa likšanas būtu viegli jāsamitrina vai arī pat jānosmērē ar kaļķa pienu, kā to ieteikts darīt ar koka karkasu pirms apmetuma likšanas. Es jau speciāli izmēģināju uz ēkas koka karkasa stūra – apsmērēju ar kaļķa pienu, ļāvu bik nožūt un tad uzvālēju virsū mālu apmetumu – atsevišķi gan uz metāla sieta, gan stikla šķiedras sieta. So far, so good – turās tas mālu slānis pie tā karkasa tiešām labi. Atkal var dauzīt ar dūri un plaukstu, bet nost nebirst, no karkasa it kā neatlīmējas. Plaisu īsti arī nav. Izskatās gana cerīgi.

Apmetuma sargāšana no saules stariem
Izlasīju grāmatā un arī loģiski saprotu iemeslus – kaļķa apmetumu esot ļoti jāsargā no saules stariem. Tas tādēļ, lai ūdens pārlieku ātri no apmetuma neiztvaiko un nerodas rukuma plaisas. Lūk, tad nu es dikti domāju, ar kādu materiālu vispār varētu šīs lielā apjoma sienas piesegt. Respektīvi, tiešai dienas saulei ir pārliecinoši pakļautas divas ēkas sienas (uz vienas viegli uzspīd rīta saule ap 10tiem, uz otras tikai vakara saule ap 19tiem).
Pagaidām vienīgais risinājums, ko pamanīju – K-Rautā tiek pārdota melna, necaurspīdīga, armēta plēve (perforēts agrotīkls?), ko parasti zemeņu audzētāji uz zemes klāj. Cena šķiet bija ap 50-60 santīmiem kvadrātmetrā. Tāda viegli pabieza un šķita visai izturīga. Plēve skaitās perforēta jeb ar caurumiņiem, bet tas man laikam šai reizē nav tik svarīgi pat.
Tas varētu būt risinājums, jo speciālie armētiem “brezenti” kaut kā pārklāšanai maksā padaudz. Varbūt kādam ir vēl kāds ieteikums sienu aizsardzībai no saules?

No otras puses, teorētiski tiek slavēta šo dabīgo apmetumu pozitīvā īpašība – plaisas var ar kaļķa piena palīdzību atkal tā kā aizlīmēt ciet, taču, protams, labāk būtu tādu rašanos nepieļaut. Savukārt, ja cementa bāzes apmetums saplaisā – tad gan laikam praktiski nekā nevar līdzēt.

Tālākie darbi
Jāpieliek ārpusē siets, kur vajadzīgs. Jāizdomā, kā darīties ar tām bedrēm – līdzināt ar māliem vai nē.
Tad jāķeras pie iekšsienu līdzināšanas un sagatavošanas apmetumam.
Jāpasūta, jādabū un jāpieliek lāsenis pirms apmetuma likšanas.
Jādodas nokonsultēties ar Sakret pārstāvi par un ap visu apmetuma likšanas procesu. Starp citu, ar viņu jau sazinājos. Kaļķis palicis dārgāks, taču dabūt joprojām var un būs pieejama arī apmetuma mašīna. Turklāt šamējais ar visu tehnologu teicās atbraukt izpētīt situāciju un ierādīt, kā tas viss apmešanas process darāms. Izklausās daudzsološi. :) Tad nu ar šo tuvāko mājas stadijas sapni prātā arī turpinu rosīties! :)

Svētku darba cēliens ar sietiem un sienu līdzināšanu

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 27-06-2011

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… :) Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda… :D
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Simtais ieraksts ar raibiem notikumiem!

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Pamati | Posted on 06-06-2011

Birkas:, , , ,

Skat, kā esmu centīgi strādājis ne tikai pie mājas, bet arī šajā blogā! :) Šis jau ir simtais ieraksts šai vietnē!! Yuhuuu! Plus interesei piebildīšu, ka komentāru skaits manā blogā jau ir pāri tūkstotim, savukārt apmeklētāju ziņā šeit paciemojas plus mīnus 100 cilvēku dienā. Manuprāt, pavisam neslikts rezultāts! ;)

Cokola apmetums
_DSC0235Stāstāmā man padaudz un arī bilžu tik pat. Sākšu ar to vienkāršāko – sieva vakardien apliecināja, ka dāmu rokām špahtelēšana/apmešana padodas daudz veiklāk.. :D Viņa vairāku stundu laikā apmeta 2,5x lielāku cokola gabalu nekā es pa to pašu laiku. Malacis. Tagad metam rupjo kārtu, lai beidzot putuplasts var no saules paglābties. Viena mala gan vēl palika – to jāmet kaut kad vakara krēslā, jo pa dienu saule nežēlīgi cepina.

Tālākās rīcības plāns ar sienu caurumiem, nelīdzenumiem
Ar draugu Andreju štukojām, ko un kā iesākt ar iepirkto metāla sietu. Visādi domājām, kā rīkoties ar fasādi un ar caurumiem, bedrēm tajā. Visu pārspriedumu procesu neatrakstīšu, taču nonācām pie aptuveni šāda rīcības plāna:
1) Aizbāžu caurumus, spraugas ar salmiem
2) Ņemu motorzāģi vai fleksi ar zāģripu (ja man tādu vispār izdosies kur nopirkt) un pielīdzinu visus negludums
3) Ņemu mālu mālu/smilšu/salmu sajaukumu un cik nu loģikas un efektivitātes robežās var pielīdzinu, aizbāžu, aizlipinu.
4) Kur baigie robi (uz visiem stūriem), lieku virsū metāla sietu, zem tā pastūķējot salmus, kur vajag.

Eksperimentējam ar māla apmetumiem
_DSC0226_DSC0238Kā jau augstāk minēju, ir doma ķerties pie māliem, lai pielīdzinātu bedres un caurumus. Domāts darīts, lāpstu rokās un ieraku ķerrā mālu/smilšu maisījumu, kas tika izrakts no akas veidošanas procesa. Uz izjūtu iemaisīju klāt vēl smiltis un dažādās konsistencēs paķellējos pa sienu. Te tad nu beidzot laikam būs kāda bilde ar mani pašu kadrā… :D

Rupji salmi ar mālu emulsiju
_DSC0240_DSC0239Lielākos caurumos bāzu rupjus salmus, kas izmērcēti mālu emulsijā. Visai foršs aizbāžamais, bet žūst gana ilgi. Respektīvi, pa vienu dienu biezākās vietas neizžuva. Palūkos, kāds būs rezultāts ilgākā žūšanas periodā. Pēc tam, kad pirmais slānis būs pažuvis, varētu vālēt otro mālu slāni virsū – un šitā jau pamazām tās lielās bedres aizlīdzinās. Finālā varēs jau ar smuko kaļķīti ņemties.

Tipiskāks māla apmetums – klaudz kā koks
_DSC0253Pamēģināju arī normālāku apmetuma masu ar smalkāku salmu šķiedru armatūru – uzķellēju gan uz nelīdzenās ārsienas, gan arī iekšpusē uz bik līdzenākās, stingrākās sienas. Pēc vienas diennakts tas nelielais pāris milimetru slānītis ir izžuvis un klaudz kā koks, ja pa to paklauvē. Stingrība laba, galvenais nepārcensties ar māliem vien, jo tad tā masa ir trauslāka. Un starp citu - pirms gada uz ķīpas izveidotais testa apmetums stāv joprojām, nav nedz ieplaisājis, nedz kā citādi izmainījies un ir ciets kā akmens! Atliek vien iedomāties, kā ir tad, ja uzkrāmē uz ķīpām tādu kārtīgu 3-5 cm biezu slāni. Ja vien tas pats no sava svara nenoveļas nost :D , tad domāju, ka izturība tam labu labā.

Eksperiments – apmetums uz koka balstiem
_DSC0254_DSC0252Protams, ka galvā tiek risināts arī uzdevums, kā apmest koka karkasa balstus (un arī stabilizācijas lazdu mietus). Pašreiz doma ir pie tiem pieskavot stikla šķiedras sietu un ķellēt virsū apmetumu (pūst virsū kaļķi). Šodien nolēmu izmēģināt, vai māls turas uz šāda prasta sieta. Ar trim skavām pieskavoju pie klucīša sietu, uzmaisīju pa fikso mālu emulsiju ar smiltīm (kuras pagrābu no zemes pie pamatiem :D ), piebēru bik salmu smalkumus un ķellēju virsū. Stunda saulītē un apmetums ir reāli izkaltis un ciets. Dauzīju ar dūri – nedz ieplaisāja, nedz nost krita. Ja plēš aiz sieta – tad, protams, ar nelielu pretestību to pasākumu nost var dabūt. Tātad – secinu, ka plus mīnus tas pasākums turas virsū. Vajadzēs uzsmērēt vēl pāris kārtas, lai redzētu – vai pieskavots siets spēj turēt arī lielāku apmetuma svaru.

Logu ailu apdare
_DSC0246_DSC0242Kamēr mūsu mālu eksperimenti žūst, nolēmām tomēr likt lietā sietu un apdarināt vismaz vienu logu ailu. Sanāca tieši tā kā es biju gribējis un to iedomājies. Manuprāt izskatās pavisam neslikti.
Vienīgās bažas, ka siets nav cinkots, tas nozīmē, ka tas ierūsēs tai apmetumā.. Naivi ceru, ka pēc tam, kad tas būs apmetumā iekšā un apmetums būs izkaltis – rūsēšana notiks ļoti lēnu.

Pamatu perimetra siltināšana – cik platu joslu likt?
_DSC0248Šodien noeksperimentēju – izraku bedri pie pamatu cokola, lai redzētu, vai aiz putuplasta esošie akmeņi izspiedīs putuplasta loksni uz āru. Neizspieda. Šo lietu gribēju noskaidrot, jo man vajag pa visu perimetru ierakt vēl arī horizontālo putuplastu, lai neļautu ziemā sasaluma līnijai palīst apakšā zem pamatiem. Horizontālās loksnes sanāks ierakt aptuveni 60 līdz 90cm dziļumā no augsnes virskārtas (pļava ir ieslīpa).

Tas, ko šobrīd domāju, cik platu šo perimetra joslu veidot. Mana ekstrudētā Technoplex lokšņu izmērs ir 60x120cm. Attiecīgi, vai nu platumā “pieticīgie” 60cm (maz…) vai arī 120cm (bik perebors). Prasītos uz metru. Attiecīgi, tāpēc varbūt jāņem bik lētāku zilo bezporu Estplast putuplastu, kuru ražotājs sakās, ka mierīgi var rakt zemē pa perimetru, un kuram ir metru garas loksnes. Plus vēl domāju – vajag tur ofic 10cm biezas loksnes vai arī 5cm būs gana? Jūsu domas?

“Magic” putuplasts pa lēto – pārāk skaisti, lai būtu patiesībā
Sērfoju pa SS.lv sludinājumiem meklēdams XPS putuplastu – uzdūros uz sludinājumu, kas piedāvā “tipa” putuplastu, taču labāku, izturīgāku un lētāku… 4cm loksne turot -100 grādus, izmantojot uz naftas platformām. Saucoties – PAFS (Google neko par tādu nezina vispār)… Varot rakt zemē, nedegot, esot cietāks par putuplastu. Un trakākais, ka cena vnk 2x zemāka kā XPS. Paši tirgoņi šķiet kaut ko slapstās un skaidru valodu īsti runāt negrib. Esat par ko tādu dzirdējuši kādreiz? Kamēr neaptaustīšu pats, tikmēr neticēšu.

Rīt dodos uzbrukumā būvmateriālu veikaliem. Jāiepērk skavas, paplākšņi, skrūves, stikla šķiedras siets, fleksim zāģripa, metāla siets utt. Otrdien solās divi palīgi pa būvi uzdarboties. Skatīsimies, kas no tā visa sanāks! :)

Saulainās darba dienas pie jumta un sienām

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Jumts, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Talka | Posted on 26-09-2010

Birkas:, , , , , , ,

Uz jumta
_DSC0034_DSC0003Skaistas, siltas un saulainas bija šīs aizritējušās trīs dienas, kuras, protams, bez variantiem pavadīju savā būvobjektā. Es viens pats visas dienas nodzīvojos pa jumtu, likdams šīfera loksnes. Izkodu, izpratu shēmu un tad nu tik jāštancē. Vakardien uz dienas otro pusi piebeidzu vienu plakni un ķēros jau pie otrās, un līdz šim vakaram jau pamanījos salikt padsmit loksnes uz otras plaknes. _DSC0001Ir ko noņemties, loksnes ar nav no tām vieglajām, bet nu – pa lielam darīšanas vaina vien ir. :)
Tā kā 5dien visuvarenais elektrības pavēlnieks bija izdomājis atstāt mani bez špannunga, nonācu pie atklājuma (kas it kā nav nekas pārsteidzošs), ka šīfera loksnes var arī mierīgi ar rokas zāģi zāģēt. Vien aizdomas, ka tas zāģīts visai ātri atkožas.

Palīgi lieliskie
_DSC0009_DSC0010Pozitīvais lādiņš bija 6dien dienas otrajā pusē no Smiltenes! puses atbraukušie palīgi Andris, Gunārs un Beciņa. Mazliet apmācīju puišus un bezkaunīgi kāpu vien atkal uz jumta, kamēr šamējie autonomi un centīgi apguva salmu sienu krāmēšanu. Un sanāca pavisam neslikti, patiesībā labi – kopsummā pa aptuveni vienu darba dienu puiši salika bildē redzamās divas ailes un vēl zem loga. _DSC0032_DSC0011Piezāģēšanai tika izmantots mūsu husītis, kas pēc 20 latu remonta atgriezies ierindā – vajadzēja kārtīgi iztīrīt un filtrus divus nomainīt. Pamazām, bet centīgi ar tām sienām virzamies uz priekšu. Kad jumtu būšu piebeidzis, tad arī ķeršos pats pie šitā pasākuma. Vēlreiz paldies Andrim, Gunāram un feinajai Beciņai par pozitīvajām darba un sarunu pilnajām brīvdienām! :)

Māla apmetuma eksperiments
_DSC0023_DSC0012Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, sieva pirms 9ām dienām uz vienas salmu ķīpas salika dažādas māla apmetuma pļeckas. Tagad tās ir gandrīz izžuvušas, un es patiesībā esmu pat mazliet pārsteigts, cik tās pļeckas īstenībā ir cietas. Skan kā akmens. Protams, tur, kur vairāk smilšu klāt, tās ar pirkstu urbinot birzst nost, bet kopumā esam paši pārliecinājušies, ka no māliem tiešām var kaut ko uzveidot. :) Cits jautājums, protams, kā tas apmetuma slānis un klucis uzvedīsies lielā platībā uz sienas, jo tāds mazs kvadrātiņš jau viena lieta. Bet nu tad jau manīs.

Salmu sienas slejas pamazām

15

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Koka karkass, Talka | Posted on 17-09-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Sienas un presēšana
_DSC0049Šodien autonomā formātā pavadīju dienu savā būvē. Loģiski, ka nodarbojos ar sienu krāmēšanu. Ja nebūtu tik daudz ķīpas jāpārsien, tad tas process virzītos daudz raitāk, bet nu neko darīt. Nedz karkasu esmu bijis pavisam smalki pārdomājis, nedz arī to ķīpu izmēri būtu baisi precīzie – garums staigā par 5-10 cm. Vēl kaut kā pie karkasa būves pats nepiefiksēju, ka nedz palodzes augstums, nedz arī augšējās logu ailas augstums nav iemērīts atbilstoši ķīpas augstumam. Tad nu es visā ķīpas platumā iezāģēju gropi, lai, piemēram, zem palodzes to brīnumu varētu dabūt iekšā.
Diemžēl, arī karkasa augstums precīzi nessakrī ar 7ām ķīpu rindām. Nu neko darīt, jāzāģē pēdejā ķīpā tāda pat grope, kāda zem palodzes. No otras puses, tas pat ir labi, jo samazina augšējās vainagsijas aukstumtilta potenciālu, kā arī, ja ķīpas sasēdīsies, neveidosies uzreiz tiešā veidā sprauga.
Salmu ķīpu pārsiešana prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ātrāk ir to darīt ar savu paštaisīto presi nekā ķimerēties ar tām pārsiešanas adatām. Ar presi sanāk kaut kā ātrāk un pārliecinošāk.
Tā nu es tur ņemos pamazām. Skaidrs, ka pie otrās salmu mājas zināšu jau daudzas nianses, kā šo procesu atvieglot. :D Bet nu pagaidām jātiek vien galā ar šito!

Sienu līdzenums
_DSC0047Jā, ar to sienu līdzenumu būs kā būs. Neba nu es biju cerējis baigo eiroremonta plakni dabūt, tomēr šitādus kurmju rakumus arī nebiju gaidījis. Gan ķīpas neregulāras, gan ap stabiem tās ir gana sarežģīti smuki ielikt. Beigās būs konkrēti ar lielo koka āmuru jāpašancē, lai kaut cik tās plaknes līdzenākas dabūtu.
Visvairāk mani satrauc tas, ka daudzviet nepietiekami dziļu iezāģējumu dēļ salmu ķīpa neiziet līdz sienas plaknei, un līdz balstu un atgāžņu ārējai plaknei paliek vēl kāds konkrēts gabals. Tas nozīmē – būs jāliek virsū siets, un aiz sieta jāstūķē salmi, lai šīs bedres aiztaisītu cietu. Pretējā gadījumā apmetums būs baaaaisi nelīdzens, un koka balsti/atgāžņi “torčīs” laukā. Domāju, varētu šim nolūkam izmantot to pašu stiklašķiedras armēšanas sietu, un pieskavot to karkasa, pirms tam visur aizbāžot garām salmus, lai plakne būtu puslīdz vienāda. Visu apakšējo perimetru jāapliek ar metāla sietu pret grauzējiem, bet stiklašķiedras sietu likšu tikai tur, kur prasās bedres aiztaisīt ciet, kā arī pie logu un durvju stūriem, lai tos var apaļākus dabūt. Tikai man māc bažas – stiklašķiedras sietam ir 4x4mm acs – vai tas rupjais 4mm graudu apmetums tam ies maz cauri?! Varbūt ir arī rupjāki sieti?
Vienbrīd biju iedomājies par ēkas noformējumu “a ļa holandiešu stilā”, tas ir, atstāt šīs karkasa konstrukcijas redzamas, neapmestas. Bet nu tā laikam nav_DSC0062 īsti laba doma. Tad koks speciāli jāapstrādā, plus apmetums veidos plaisu pie savienojuma vietas ar koku.
Sieva vakar paeksperimentēja un no pieejamajiem mālu paraugiem (sarkanīgais – aizņēmāmies, pelēcīgais nekādīgais – mūsu vietējais), uzmaisīja dažādās proporcijās ar smiltīm un slamu armējumu un uzķellēja uz ķīpas. Šodien bija vēl pavisam mīksts tas apmetums. Redzēs, kad būs jau cietāks un kādu cietības pakāpi tāds materiāls iegūs.

Palīgi
Rīt man palīgā pieteikusies Marlēna ar vēl kādu _DSC0046palīgu – viņa nākamgad plāno celt salmu māju. Pamati jau ir, cik noprotu, un ēkas projekts arī – esmu pat aplūkojis to. Ja viņa atļaus, iemetīšu arī te blogā, lai varat palūkot. Un vēl man talkā uz abām dienām pieteicās puisis Andris ar sunenīti no Smiltenes. Cerams, ka ieradīsies, būs interesanti!
Šodien pavisam viens savā jaunbūvē arī nedzīvojos – mani darbos pieskatīt nāca niknā peļu slaktētāja Mika, kas dikti priecājas par šo milzīgo rotaļu laukumu, ir kur izlēkāties, ir alas, kur ielīst, un gan jau arī kaut kur peļu smaka pavīd. Tā nu šamējā man tur ilgu laiku asistēja.

Cokola apmetums plaisā
Jā, nebiju naivās ilūzijas un ar līmjavu apmestais cokols tiešām plaisā -ir plaisas tieši tajās vietās, kur ir putuplasta lokšņu salaiduma vietas. Loģiski – putuplasts staigā, bet šitā cietā līmjava gan nē, tāpēc plaisā. Ir attiecīgi doma, ka arī jākrāmē virsū armējošais siets un tad visu ar līmjavu vēlreiz jānovālē. Ceru, ka tas varētu palīdzēt, bet baigās pārliecības nav.

Pamatu cokola apmetums / lāsenis / diskusijas par sienu apmetumu

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 14-09-2010

Birkas:, , , , ,

Līmjavas apmetums uz pamatu cokola
SAM_0054SAM_0053Šodien pamanījos kādu laiku pavadīt būvvietā, līdz ar to noeksperimentēju ar pamatu cokola apmešanu. Man būtiski ir pasargāt putuplastu no saules UV staru iedarbības, tāpēc meklēju variantus, kā šo pamatu siltinājumu apmest. Tā kā nez ar kādu klasisko dekoratīvo “biezpiena” klāšanu nodarboties neplānoju, ņēmu gluži vienkāršu līmjavu, kuru standartā paredzēts ķellēt virsū uz putuplasta un uz kuras pēc tam parasti līmē apmetuma sietu (ProContact). Ņēmām ar sievu divatā un vienu 25 kg maisu izķellējām gandrīz pa vienu pamatu cokola plakni. Sākumā gribējām smalki, gludi, bez rievām, bet tad sapratām, ka nav tik vienkārši. Prakse, prakse vajadzīga. Ķellējām kā mācējām, rieviņas pēc tam pieslīpēs ar smilšpapīru. Ļausim sacietēt un tad pabakstīšu ar pirkstu, lai saprastu, cik tas slānis ir izturīgs. Iespējams, būs vēl jāuzklāj kādu grunti vai krāsu, lai tā java neuzsūc mitrumu. Ja tas viss izdosies – būs sanācis lēti, vienkārši un, galvenais, funkcionāli.

Lāsenis
SAM_0050Lasenis_2Vēl manu prātu ik pa brīdim nodarbina lāsenis – tā detaļa, ko liek starp pamatu cokolu un apmetuma apakšdaļu. Teiksim tā, apzinos, ka to lāseni, ticams, vajadzēja uzstellēt pirms salmu ķīpu uzkrāmēšanas, bet nu – situācija ir tāda, kāda tā ir, attiecīgi cenšos izdomāt, kāds varētu būt lāseņa profils tagadējā situācijā. Draugs Kaspars man uzzīmēja aptuveni šādu variantu, kādu varat aplūkot tepat bildē. It kā liekas neslikts variants, var piestiprināt arī pēc salmu ķīpu uzlikšanas un funkcionāli it kā arī pilda savus uzdevumus. Vai kāds var sniegt kādu viedokli vai labāku ieteikumu?
Plus, būs jāaptramda visus zināmos skārda detaļu kantorus ar cenu aptauju. Viens cipars man jau ir zināms par šitādu detaļu izgatavošanu no 2mm skārda (ap 170 Ls un plānāks skārds tur nav), bet gribētos cerēt, ka kāds skārdkantoris varētu arī ko zemāku piedāvāt.

Sienu apmetuma diskusija
rammed_2Man ar lasītājiem jau tepat komentāros aizsākās diskusija par salmu sienu apmetuma tematu. Vilnis jautāja, kāpēc vispār izvēlos tik nepārliecinošo un cimperlīgo mālu, ja kaļķim ir daudz vairāk labo īpašību. Nevaru nepiekrist, tāpēc iekš bulding.lv foruma izveidoju veselu sarunu tematu, kur tad nu ir iebiruši dažādi komentāri un viedokļi. Arī pats vēl palasījos savas salmu būvniecības grāmatas. Izsecināju, ka mālu parasti izmanto tāpēc, ka tas ir lēts un viegli pieejams, bet čakars un rūpes ar to ir nešaubīgi lielāks. Tā kā man šogad ar laika resursiem līdz ziemai sāk palikt aizvien bēdīgāk, ļoti nopietni apsveru iespējamību ārpusi apmest ar mašīnapmetumu – turklāt kaļķa. Respektīvi, izmantot profesionālu iekārtu, lai to sienu ātri dienas divu laikā apmestu un varētu pēc tam mierīgu sirdi nesatraukties, vai rudens lietavas / ziemas sniegi nedara pāri manām neapmestajām sienām. Palasiet, lūdzu, arī jūs building.lv forumā redzamo diskusiju un izsakiet savu viedokli.

Piebilde – tiem, kas satraucas, ka mana projekta nosaukumā tacu ir minēti māli, saku – satraukumam nav pamata, jo kā minimums iekšsienas gan man gribētos no māliem veidot, un ir doma arī apsildāmo klonu no šī patīkamās krāsas materiāla uzveidot. :D