Ārsienu apmetuma pēdējie metri / Dabīgās krāsas / Kanalizācijas pārdomas

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Kanalizācija, Logi un durvis, Paštaisīta sienu krāsa | Posted on 17-08-2011

Birkas:, , , , , , , ,

Salmu māja un māla apmetums

Sienas gandrīz pievārētas. Izskatās, ka diena divas un mājas ārpuse ar gludo (gandrīz gludo.. :D ) apmetumu būs apdarināta! Yuhuuuu!!! Būs vēl jāpaietās pa perimetru un jāpietūnē kādas salaidumu vietas, bet pa lielam tagad sienai jāļauj izžūt, lai var krāsot! Rīt dodos arī pie logu/durvju ražotājiem un slēdzu vienošanos par pasūtījumu. Ceru, pēc nedēļām divām trim mana māja jau varētu būt ap-logota. :)

Konsultācija pie dabīgo krāsu pazinējiem. Brīvdienās pateicoties Didža kontaktiem pabiju pie vieniem dikti foršiem cilvēkiem, kas mani pakonsultēja dabīgo krāsu jautājumos. Pie reizes piebildīšu, ka – ja kādam vajag patiešām profesionālu podiņu krāsns un izcilu kamīnu veidotāju – man ir kontakti, prasiet! Lūk, pie viņiem dabūju sabildēt arī bukletu par dabīgām krāsām un to receptēm.

Eksperimentam – kaļķa krāsa (it kā). Šodien sporta pēc uzmaisīju primitīvu kaļķa krāsu. Ņēmu dzēstā kaļķa pastu, atjaucu ar ūdeni (1:6), pigmentam un pildvielai piegāzu klāt mālu pulveri un lai “krāsa” būtu mazliet biezāka, pielēju uz aci arī lineļļu. Standarta kaļķa krāsā neko citu kā kaļķi, ūdeni un pigmentu nemaz klāt neliek. Uzsmērēju patreknā slānī uz sienas un intereses pēc arī uz dažādiem kokmateriāliem. Palūkos, kā tā padarīšana izskatīsies rīt. Protams, pirms kaļķa krāsas sienu būtu bijis jānogruntē ar kaļķa pienu.

Līmes krāsa. Manuprāt, noturīgāks pasākums varētu būt līmes krāsas, taču pašreiz man nav ne jausmas, kur es līmvielai varētu dabūt kazeīna pulveri vai galdniecības brūno, granulēto līmi (ko mēdz dēvēt arī par kaulu līmi). Tāpēc pašreiz noeksperimentēju vien ar kaļķa krāsu.
Ir man arī dabīgo krāsu meistaru kontakti, kuri profesionālā līmenī izgatavo visas šīs kaļķa, līmes, lineļļas utt. dabīgās līmes. Bet es pagaidām vēl neesmu uzzvanījis, lai noskaidrotu, cik tas pasākums maksā. Man nelaba aizdoma, ka padzirdot ciparu, es kļūšu stipri šaubīgs… Un ne jau tāpēc, ka nenovērtēju viņu know-how un profesionalitāti.

Silikāta krāsa. Tāpēc nebrīnīšos, ka beigās vien nonākšu pie varianta par veikalā iegādājamu silikāta krāsu, kas kā reiz ir paredzēta šādām dabīgām minerālvirsmu sienām (piemēram, vēsturiskam kaļķa apmetumam). Rūpnieciski ražota silikāta krāsa ir ar labām tvaika difūzijas īpašībām, taču atmosfēras nokrišņus tā atgrūž. Šīs krāsas ir iespējas tonēt. Patēriņš it kā 5-7 m2 ar vienu litru – manā gadījumā līdz ar to ļoti rupji rēķinot divos slāņos varētu būt vajadzīgi kādi 45 litri. Naudas izteiksmē tas varētu būt aptuveni 80 lati, plus vēl jāpierēķina tonēšanu. Kapeikas nav, bet, manuprāt, par uzticami drošu fasādes krāsojumu tas nebūtu baigi daudz prasīts. Bet nu palūkos, kas ar eksperimentiem un dabīgo krāsu ražotāju info sanāks.

Kanalizācija. Kā jau iepriekšējā bloga ierakstā minēju, kanalizācijas grodu ierakšanu it kā šogad esmu atlicis. Meklēju traktoru ar ko ierakt lietus ūdeņu un drenāžas caurules, kā arī izrakt grāvi. Pagaidām neesmu īpaši sekmīgs. Tos savus monstr-grodus it kā tirgoju nost.

Bet, lūk, aaaaa man komentāros ieteica rakt nevis divus grodus vertikāli, bet ierakt tikai vienu – un savienot šādi ķēdīti no trim grodiem. Jā, sistēmas kopējais tilpums būtu uz mazāks (~4,5 m3 ) nekā biju pirms tam sadomājies ar 5 grodiem (7,5 m3). Bet varbūt, ka 4 cilvēku (no tiem 2 bērni) ģimenei, kas ieradusi ūdeni lietot ļoti taupīgi, varētu arī šitāda sistēma darboties? Pie metra dziļuma pagaidām nekādi gruntsūdeņi man tur nesūcas – attiecīgi būtu cerība maksimāli centīgi aizbetonēt to grodu dibenus.

Vienīgi vēl mazliet reāli padomājot, ka savienojumu caurules jau nebūs pie pašas grodu augšas, tad patiesībā kopējais trīsgrodu sistēmas tilpums būs vēl manāmi mazāks (kādi 3 ar kapeikām m3). Nebūs stipri par šaubīgu? Finansiāli tas, protams, būtu pa lēto, jo enkurojams plastikāta bundulis uz 5m3 maksā vismaz ap 600 Ls… Tad nu slīgstu pārdomās šobrīd.

Ideja – improvizētas lietus notekas

21

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Lietus notekas | Posted on 21-07-2011

Birkas:, , , , , ,

Uhh, šitādā karstumā vispār kustēties negribās. No otras puses – biezākie sienu slāņi šitādā karstumā pastiprināti žūst un tas ir labi. Vismaz pagaidām ievērības cienīgas plaisas neredzu, bet, ja tās arī būtu – pirmajā un otrajā slānī tās nav īsti traucējošas. Vakar vēl dienas otrajā pusē ar fleksi sāku līdzināt iekšsienas – lielāko pusi no bezlogu sienas izdevās pievārēt. Instrumentu pa vidam nācās divreiz dzesēt.

Improvizēta, paštaisīta lietus noteka
Pie manis bija ciemā rūdīti celtnieki, apskatīja manu projektu, izteica atzinību. Padzirdot, ka gribu likt skārda notekas, šamējie teicās, ka manam projektam jau daudz labāk iederētos paštaisītas notekas!
No dēļiem. Ņemam divus collīgos dēļus, saskrūvējam tos perpendikulāri, izveidojot reni; iekšpusi izsmērējam ar kādu bituma mastiku; ārpusi krāsojam vai apstrādājam ar kādu Pinotexu vai ko tamlīdzīgu. Stiprinām šo reni ar kronšteiniem pie spārēm. Galos, kur vertikālās notekas – liekam metāla ķēdes, kas ūdeni novada uz apakšā novietotu tvertni ar akmeņiem, kurai apakša ir pievienota jau pie promvedošas caurules.
Starp citu, tieši ķēžu notekas man pat ir oriģinālajā projektā iezīmētas, jo, manuprāt, tā kā man jumta pārkare visai gara, tad metāla notekai jātaisa liels slīpais leņķis uz fasādes stūri, kur stiprinās klasiskā noteka – varen nesmuki tas varētu izskatīties..
Brālis gan saka, tie dēļi turēs pāris gadus, bet man subjektīvi šķiet, ka nebūs tik traki. Collīgie dēļi man ir, ķēde it kā arī – varētu ietaupīt kādus 150 latus. Ko tautieši saka par šādu pašveidotu lietus noteku? Ir vērts eksperimentēt?

Meklēju materiālu variantus apmetuma “noslēgšanai”
Vēl pāris vakarus internetā un grāmatās pētīju info, ar kāda veida materiālu noslēgt māla apmetumu, lai tas nebūtu pastiprināti pakļauts atmosfēras nokrišņu uzsūkšanai. Krāsai/smalkajam apmetumam beigās ir jābūt tādam, lai tas būtu elpojošs un laistu cauri mitruma tvaikus – tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veselīgam salmu sienas mūžam.
Aliz. Tā kā gribu saglabāt sarkano mālu toni, tad kaļķa piena finiša kārta nederēs. Pagaidām lūkojos uz sijātu mālu putriņu ar kviešu miltu klīsteri, drusciņ smiltīm, kādu procentu lineļļas stiprībai un varbūt arī mazliet borskābes pulvera pretsēnīšu iedarbībai. Šitādu emulsiju amerikāņi/briti sauc par “Aliz”. Bet nu es vēl pamatīgi papētīšu pieejamo info.
Ģipša apmetums. Izlasīju, ka iekšpusē uz sienām var arī likt virsū arī ģipša apmetumu – atšķirībā no kaļķa tas daudz ātrāk žūst, un joprojām laiž cauri mitruma tvaikus. Tas tajā gadījumā, ja kaut kur gribēšu baltas sienas. Varbūt, piemēram, vannasistabā, kur mitrumu uzsūcošais māla apmetums varētu būt arī ne tas piemērotākais variants.
Silikāta krāsa. Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.