Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Sienas un presēšana
Šodien autonomā formātā pavadīju dienu savā būvē. Loģiski, ka nodarbojos ar sienu krāmēšanu. Ja nebūtu tik daudz ķīpas jāpārsien, tad tas process virzītos daudz raitāk, bet nu neko darīt. Nedz karkasu esmu bijis pavisam smalki pārdomājis, nedz arī to ķīpu izmēri būtu baisi precīzie – garums staigā par 5-10 cm. Vēl kaut kā pie karkasa būves pats nepiefiksēju, ka nedz palodzes augstums, nedz arī augšējās logu ailas augstums nav iemērīts atbilstoši ķīpas augstumam. Tad nu es visā ķīpas platumā iezāģēju gropi, lai, piemēram, zem palodzes to brīnumu varētu dabūt iekšā.
Diemžēl, arī karkasa augstums precīzi nessakrī ar 7ām ķīpu rindām. Nu neko darīt, jāzāģē pēdejā ķīpā tāda pat grope, kāda zem palodzes. No otras puses, tas pat ir labi, jo samazina augšējās vainagsijas aukstumtilta potenciālu, kā arī, ja ķīpas sasēdīsies, neveidosies uzreiz tiešā veidā sprauga.
Salmu ķīpu pārsiešana prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ātrāk ir to darīt ar savu paštaisīto presi nekā ķimerēties ar tām pārsiešanas adatām. Ar presi sanāk kaut kā ātrāk un pārliecinošāk.
Tā nu es tur ņemos pamazām. Skaidrs, ka pie otrās salmu mājas zināšu jau daudzas nianses, kā šo procesu atvieglot. Bet nu pagaidām jātiek vien galā ar šito!

Sienu līdzenums
Jā, ar to sienu līdzenumu būs kā būs. Neba nu es biju cerējis baigo eiroremonta plakni dabūt, tomēr šitādus kurmju rakumus arī nebiju gaidījis. Gan ķīpas neregulāras, gan ap stabiem tās ir gana sarežģīti smuki ielikt. Beigās būs konkrēti ar lielo koka āmuru jāpašancē, lai kaut cik tās plaknes līdzenākas dabūtu.
Visvairāk mani satrauc tas, ka daudzviet nepietiekami dziļu iezāģējumu dēļ salmu ķīpa neiziet līdz sienas plaknei, un līdz balstu un atgāžņu ārējai plaknei paliek vēl kāds konkrēts gabals. Tas nozīmē – būs jāliek virsū siets, un aiz sieta jāstūķē salmi, lai šīs bedres aiztaisītu cietu. Pretējā gadījumā apmetums būs baaaaisi nelīdzens, un koka balsti/atgāžņi “torčīs” laukā. Domāju, varētu šim nolūkam izmantot to pašu stiklašķiedras armēšanas sietu, un pieskavot to karkasa, pirms tam visur aizbāžot garām salmus, lai plakne būtu puslīdz vienāda. Visu apakšējo perimetru jāapliek ar metāla sietu pret grauzējiem, bet stiklašķiedras sietu likšu tikai tur, kur prasās bedres aiztaisīt ciet, kā arī pie logu un durvju stūriem, lai tos var apaļākus dabūt. Tikai man māc bažas – stiklašķiedras sietam ir 4x4mm acs – vai tas rupjais 4mm graudu apmetums tam ies maz cauri?! Varbūt ir arī rupjāki sieti?
Vienbrīd biju iedomājies par ēkas noformējumu “a ļa holandiešu stilā”, tas ir, atstāt šīs karkasa konstrukcijas redzamas, neapmestas. Bet nu tā laikam nav īsti laba doma. Tad koks speciāli jāapstrādā, plus apmetums veidos plaisu pie savienojuma vietas ar koku.
Sieva vakar paeksperimentēja un no pieejamajiem mālu paraugiem (sarkanīgais – aizņēmāmies, pelēcīgais nekādīgais – mūsu vietējais), uzmaisīja dažādās proporcijās ar smiltīm un slamu armējumu un uzķellēja uz ķīpas. Šodien bija vēl pavisam mīksts tas apmetums. Redzēs, kad būs jau cietāks un kādu cietības pakāpi tāds materiāls iegūs.

Palīgi
Rīt man palīgā pieteikusies Marlēna ar vēl kādu palīgu – viņa nākamgad plāno celt salmu māju. Pamati jau ir, cik noprotu, un ēkas projekts arī – esmu pat aplūkojis to. Ja viņa atļaus, iemetīšu arī te blogā, lai varat palūkot. Un vēl man talkā uz abām dienām pieteicās puisis Andris ar sunenīti no Smiltenes. Cerams, ka ieradīsies, būs interesanti!
Šodien pavisam viens savā jaunbūvē arī nedzīvojos – mani darbos pieskatīt nāca niknā peļu slaktētāja Mika, kas dikti priecājas par šo milzīgo rotaļu laukumu, ir kur izlēkāties, ir alas, kur ielīst, un gan jau arī kaut kur peļu smaka pavīd. Tā nu šamējā man tur ilgu laiku asistēja.

Cokola apmetums plaisā
Jā, nebiju naivās ilūzijas un ar līmjavu apmestais cokols tiešām plaisā -ir plaisas tieši tajās vietās, kur ir putuplasta lokšņu salaiduma vietas. Loģiski – putuplasts staigā, bet šitā cietā līmjava gan nē, tāpēc plaisā. Ir attiecīgi doma, ka arī jākrāmē virsū armējošais siets un tad visu ar līmjavu vēlreiz jānovālē. Ceru, ka tas varētu palīdzēt, bet baigās pārliecības nav.

Līmjavas apmetums uz pamatu cokola
Šodien pamanījos kādu laiku pavadīt būvvietā, līdz ar to noeksperimentēju ar pamatu cokola apmešanu. Man būtiski ir pasargāt putuplastu no saules UV staru iedarbības, tāpēc meklēju variantus, kā šo pamatu siltinājumu apmest. Tā kā nez ar kādu klasisko dekoratīvo “biezpiena” klāšanu nodarboties neplānoju, ņēmu gluži vienkāršu līmjavu, kuru standartā paredzēts ķellēt virsū uz putuplasta un uz kuras pēc tam parasti līmē apmetuma sietu (ProContact). Ņēmām ar sievu divatā un vienu 25 kg maisu izķellējām gandrīz pa vienu pamatu cokola plakni. Sākumā gribējām smalki, gludi, bez rievām, bet tad sapratām, ka nav tik vienkārši. Prakse, prakse vajadzīga. Ķellējām kā mācējām, rieviņas pēc tam pieslīpēs ar smilšpapīru. Ļausim sacietēt un tad pabakstīšu ar pirkstu, lai saprastu, cik tas slānis ir izturīgs. Iespējams, būs vēl jāuzklāj kādu grunti vai krāsu, lai tā java neuzsūc mitrumu. Ja tas viss izdosies – būs sanācis lēti, vienkārši un, galvenais, funkcionāli.

Lāsenis
Vēl manu prātu ik pa brīdim nodarbina lāsenis – tā detaļa, ko liek starp pamatu cokolu un apmetuma apakšdaļu. Teiksim tā, apzinos, ka to lāseni, ticams, vajadzēja uzstellēt pirms salmu ķīpu uzkrāmēšanas, bet nu – situācija ir tāda, kāda tā ir, attiecīgi cenšos izdomāt, kāds varētu būt lāseņa profils tagadējā situācijā. Draugs Kaspars man uzzīmēja aptuveni šādu variantu, kādu varat aplūkot tepat bildē. It kā liekas neslikts variants, var piestiprināt arī pēc salmu ķīpu uzlikšanas un funkcionāli it kā arī pilda savus uzdevumus. Vai kāds var sniegt kādu viedokli vai labāku ieteikumu?
Plus, būs jāaptramda visus zināmos skārda detaļu kantorus ar cenu aptauju. Viens cipars man jau ir zināms par šitādu detaļu izgatavošanu no 2mm skārda (ap 170 Ls un plānāks skārds tur nav), bet gribētos cerēt, ka kāds skārdkantoris varētu arī ko zemāku piedāvāt.

Sienu apmetuma diskusija
Man ar lasītājiem jau tepat komentāros aizsākās diskusija par salmu sienu apmetuma tematu. Vilnis jautāja, kāpēc vispār izvēlos tik nepārliecinošo un cimperlīgo mālu, ja kaļķim ir daudz vairāk labo īpašību. Nevaru nepiekrist, tāpēc iekš bulding.lv foruma izveidoju veselu sarunu tematu, kur tad nu ir iebiruši dažādi komentāri un viedokļi. Arī pats vēl palasījos savas salmu būvniecības grāmatas. Izsecināju, ka mālu parasti izmanto tāpēc, ka tas ir lēts un viegli pieejams, bet čakars un rūpes ar to ir nešaubīgi lielāks. Tā kā man šogad ar laika resursiem līdz ziemai sāk palikt aizvien bēdīgāk, ļoti nopietni apsveru iespējamību ārpusi apmest ar mašīnapmetumu – turklāt kaļķa. Respektīvi, izmantot profesionālu iekārtu, lai to sienu ātri dienas divu laikā apmestu un varētu pēc tam mierīgu sirdi nesatraukties, vai rudens lietavas / ziemas sniegi nedara pāri manām neapmestajām sienām. Palasiet, lūdzu, arī jūs building.lv forumā redzamo diskusiju un izsakiet savu viedokli.

Piebilde – tiem, kas satraucas, ka mana projekta nosaukumā tacu ir minēti māli, saku – satraukumam nav pamata, jo kā minimums iekšsienas gan man gribētos no māliem veidot, un ir doma arī apsildāmo klonu no šī patīkamās krāsas materiāla uzveidot.

Pavisam precīzi būtu teikt, ka ir aizvadīta aptuveni pusotra diena, jo pirmajā dienā talkotāji ieradās manāmi uz dienas vidu, taču bez viņiem es viens pats ne tuvu nebūtu paveicis tik, cik ir paveikts. Paldies Andim, Arvim, Uģim, Gabim, Ingmāram un Kasparam par spēka rokām, un, protams, arī pateicība Ivetai, Ilzītei, Vitai un Ilzei par gara uzturēšanu!! Gabim pienākas ūberpateicība par izturību abu dienu garumā!  Visu cieņu Jums, draugi!

It kā lēni

Gabis stūķē salmus spraugās

Andis nikni presē ķīpas

Galvā naivi likās (kā vienmēr), ka process varētu noritēt ātrāk, bet nu, tas ir tik ātrs cik ir. Padarīšanu palēnina stūru un slīpo atgāžņu gropju iezāģēšana ķīpās, kā arī ķīpu pielāgošana pēc garuma. Iezāģēšanu pirmajā dienā veicu ar rokas zāģi… Pēc tam sapratu, ka nav nopietni, paņēmu no brāļa benzīna Husqarnu. Ja pēc katras ķīpas nebūtu pa jaunu jāpievelk ķēde, būtu jau labi.

Jānis ar Uģi ķimerējas ap pārsiešanu

Arvis uz fikso izveidojis "persuader" jeb pārliecināšanas āmuriņu

Pārsienšana ar speciālajām adatām ir lēns process, bet neko darīt. Kaut kā tomēr rēķinot projekta karkasu nebiju gana labi izdomājis tos attālumus starp statņiem. Arī augstumā karkasā nevar ietuncīt pilnas 7as rindas ar ķīpām, bet mēs jau izdomājām, kā šo lietu gana operatīvi risināt, jo arī zem logu palodzēm pilna augstuma ķīpa nelabprāt ielien. Būs ok.

Sienu līdzināšana
Sienu līdzenums beigās būs gan ar āmuru jāpielabo, gan nešaubīgi ar kādu plakano dzīvžoga zāģi jāpielīdzina. Daudzviet karkasa statņi un atgāžņi ir vairāk uz āru nekā ķīpa – tas nozīmē, būs vien jālieto siets, aiz kura jāaizbāž salmi, lai neveidotos baisās bedres apdarē. Gribējās iztikt bez sieta visā plaknē, bet izskatās, ka nebūs variantu.
Sienas vertikālās stabilitātes nodrošināšanai dzinām cauri vertikālus mietus. Sākām to darīt jau no 3ās rindas, nevis 4ās kā biju domājies. Un tā kā pašās augšējās rindās mietu no augšas neiedzīsi, pastāv iespējamība, ka nāksies izveikt sienu stabilitātes nostiprināšanu tā, kā to izveica Jaunsauliešu Aleksandrs (skatīt šeit).

Sienu apmešana – iespējams, mehanizēta

Kaspars pārpresēja pamatīgu kaudzīti ar ķīpām (paldies par otru motorzāģi)

Gabis asina mietus sienas stabilitātei

Ņemot vērā, ka sienu būve notiek gana lēni, manuālai apmešanai ar māliem var gluži vienkārši neatlikt laika, jo, ja naktīs ir zem nulle grādiem, apmetumu likt virsū nevar. Tāpēc apsveru iespējamību izmantot kaut kadu mašīnapmetumu, ar kuru vismaz vienu divas kārtas vajadzētu nopūst, lai ēka var droši pārziemot. Pagaidām gan nav ne jausmas,
cik tas maksā un vai es to maz varu atļauties. Komentāros man mierīgi iesaka, ka apmetumam var izmantot arī kaļķi, kaļķi+cementu, lai nav obligāti ar ūdens nenoturīgajiem māliem jāpļeckājas. Šito kārtīgi jāapsmadzeņo, jo baaaaaigi vajadzētu tomēr tās salmu sienas līdz ziemai kaut vai zem rupjā apmetuma bez finiša apdares dabūt, lai laika apstākļi tām nedara pāri.

Cokola apmešana
Putuplasta cokolu jau arī vajadzētu līdz ziemai apdarināt, lai tas nebūtu pakļauts saules UV starojumam. Pagaidām apsveru ekonimiski izdevīgāko un veiklāko variantu, kas arī vizuālā ziņā varētu mani pilnībā apmierināt. Tātad, doma ir uz tā putuplasta uzklāt šim nolūkam paredzētu līmjavu – tādu, kas līp pie tā putuplasta klāt. Un to līmjavu vienkārši iefakturēt. Un viss. Pagaidām var palikt pelēks, bet var arī nokrāsot. Mani šāds variants pilnībā apmierinātu, vienīgi jāatrod īstā līmjava.