Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Bez KPFI. Jā, nekādas celtniecības darbības pagaidām vairs nenorit, attiecīgi nav arī pagaidām nekā diža, ko regulāri ierakstīt blogā. 30.novembris nu ir pagājis un es tā arī neuzrakstīju KPFI pieteikumu. Patiesībā, neuzrakstīju tāpēc, ka līdz galam tā arī nesaskatīju tam 100% jēgu. Līdzfinansējums ir, bet tad viss jādara pa dārgo un oficiālo, turklāt pēc tam atskaites jāsniedz utt. Nolēmu labāk visu darīt uz savu galvu un pēc saviem ieskatiem un iespējām. Būs labi!

Lietus notekas darbojas. Šodien pabiju jaunbūvē, lai aplūkotu, kā māja pārcieš rudenīgās lietavas, kā arī, lai izvāktu no ēkas visus derīgos instrumentus. Šonakt un no rīta bijis pamatīgs slīpais lietus, tāpēc sienas virs cokola skārda lāseņa bija mitras, bet nu nekas slikts šķiet sienām nenotiek. Brālis teicies lietus laikā pavērojis notekas – tās darbojoties tīri labi. Protams, pie kārtīga gāziena un vējgāzēm ūdens tek arī garām zemē novietotajai mucai, bet nu pagaidām arī no tā nekas traģisks nav noticis. Sienas mājas stūros, kur ir ķēžu notekas, neizskatās, ka būtu slapjas.

Instrumenti prom. Mājas iekšpusē salīdzinājumā ar ārpusi šķiet patīkami siltāks, taču pie vainas jau droši vien aizvējš, ne jau kas cits. Vienalga patīkami. Tad nu mājas iekšpusē salasīju ķerrā visus derīgos, vērtīgos instrumentus un aizvedu prom, lai garnadžiem, ja nu tādiem ziemā sanāk ielūkoties pa logiem (domāju, ka nesanāks), nebūtu īsti jēgas tur ložņāt. Vismaz sirds mierīga.

“Lūšu dravas” medus. Pašreiz domāju, ka ir pienākusi pelnītā pauze celtniecības jautājumos, jo ir gan mazliet jāatpūtina prāts no tā visa, kā arī pašreiz esmu ļoti aktīvi ķēries pie medus projekta. Respektīvi, esmu nolēmis mammas medus padarīšanu pacelt augstākā, vizuāli tīkamākā un arī produktu ziņā daudzveidīgākā pasākumā. Pavisam drīz jau ziņošu par sekmēm, kad šis pasākums būs oficiāli publiskojams. Varbūt tā kā reiz būs laba Z-svētku dāvanas ideja kādam bloga lasītājam! Bet nu vēl nedaudz jāpagaida.

View at Picasa

View at Picasa

View at Picasa

 

View at Picasa

View at Picasa

View at Picasa

 

View at Picasa

View at Picasa

View at Picasa

 

View at Picasa

View at Picasa

View at Picasa

 

View at Picasa

View at Picasa

View at Picasa

 

Apmetums pie pamatu lāseņa ir mitrs un mīksts - pavasarī būs jādomā, ar ko šo zonu padarīt mitrum-neuzsūcošu.

View at Picasa

 

Lietus notekas. Kā jau liecina virsraksts, tad abas pēdējās brīvdienas tika pavadītas cīnoties ar šo darbiņu. Atvainojos par štruntīgo bilžu kvalitāti, taču tā kā darbus 7dienas vakarā beidzu ap 20tiem ar lukturīti pierē, tad ne uz ko labāku tai mirklī cerēt nevarēju.

Tātad, no collīgajiem dēļiem tika saskrūvētas garas renes. To iekšpusē ieklāju ruberoīda loksnes, kuras ar kaudzi skavu pieskavoju pie renēm. Biju mēģinājis arī ar celtniecības fēnu tur kaut ko piekausēt, sakausēt, taču ārā jau ir pārlieku vēss un ar parastu fēnu es tur līdz Ziemassvētkiem ņemtos… Atmetu ar roku. Ruberoīdu kārtīgi ieklāju, kārtīgi saskavoju un visas šuvju vietas aizsmērēju ar bituma mastiku.

Renēm galos ar kroņurbi izzāģēju caurumus, kurus kārtīgi izsmērēju ar bituma mastiku un renes salaiduma vietā ieskrūvēju skrūvi, uz kuras uzkabināt ķēdi. Tad renes no ārpuses tika nokrāsotas ar zviedru krāsu. Un tad jau laiks tām gulties savā vietā. Šis process bija piņķerīgs, bet divatā ar Kasparu mums tas izdevās. Ruberoīda garais atloks teicami ielocījās līdz šifera loksnes apakšai, tādējādi jebkādas šļakatas no straujas ūdens ietecēšanas renē paliek uz ruberoīda un pie jumta latojuma/spārēm klāt netiek.

Notiek ruberoīda ieklāšana koka notekrenē. Šuves tiek aizsmērētas ar bituma mastiku.

View at Picasa

Šī ir bilde vēl no vasaras eksperimentiem. Ieliku, lai parādītu, kāds ir notekrenes šķērsgriezums.

View at Picasa

Ruberoīds ieklāts, renēm gali aiznagloti, caurumi izurbti. Atlika vien nokrāsot un tad jau var štellēt augšā.

View at Picasa

Puse no metāla mucas. Iedzinām zemē mazliet, lai stabili stāv. Dibenā ieklāts 10cm mālu slānis. Uz caurules sietiņš, lai nekrīt akmeņi iekšā.

View at Picasa

Un tad jau atlika vien sabērt akmeņus un nostiprināt ķēdes apakšgalu, lai ķēde stāv stabili un vējā nešūpotos.

View at Picasa

Pagaidām ķēde renes caurumā ir vienkārši iekabināta uz skrūves. Nekādi ūdens strūklas centrētāji un papildus brīnumi pašreiz vēl nav uzlikti. Jāskatās lietus laikā, vai ir vajadzīgi kādi uzlabojumi.

View at Picasa

Lūk arī paštaisītā lietus noteksistēma "pilnā godībā". Bildes kvalitāte drausmīga, bet nu ideju saprast var. :)

View at Picasa

 

Lietus ūdeņu tvertnes. Kaspars palīdzēja sagatavot tvertnes, kurās tam ūdenim piezemēties. Ņēmām divas 200 litru metāla mucas, pārzāģējām tas ar fleksi uz pusēm, iegūstot jau četras tvertnes. Tvertnes salikām mājas stūros virs zemē ieraktajām lietusūdeņu aizvadcaurulēm. Tvertnes dibenā tika ieklāts un sablīvēts māls, kura uzdevums būtu nelaist cauru ūdeni. Uz zemē ieraktās caurules uzlikām metāla sietu, lai caurulē nevar iebirt akmeņi un lapas. Tad muca tika piepildīta ar pārpalikušaijem oļiem. Lietus ūdens tvertne gatava. Augšā uz iepriekšminētās skrūves iekš renes iekarināju ķēdi, apakšā ar fleksi nozāģēju to līdz vajadzīgajam garumam un ar tvertnes akmeņos ieraktu metāla stieni nostiprināju, lai ķēde nevar šūpoties kā ienāk prātā.

Eksperimentam uzgāzu uz jumta spainīti ar ūdeni – pagaidām izskatās, ka ķēde savu novadīšanas funkciju pilda pavisam pieklājīgi. Jālūko reālā lietū, kas un kā notiek.

Pagaidām nezinu, vai šīs lietus tvertnes ir uz palikšanu vai tikai pagaidu variantā – vizuālais izskats nav no tiem glītākajiem, taču pašreiz man būtiskākais, lai uz ziemu šī noteksistēma būtu funkcionējoša. Par vizuālo noformējumu jau varēs domāt nākamgad.

Drenāžas sistēma strādā. Starp citu, ielūkojos savā zilajā drenāžas sistēmas kontrolakā. Lai arī lietavas īsti nav bijušas, ūdens mucas dibenā tomēr ir beidzot pacēlies līdz promaizplūšanas līmenim. Tātad – drenāža savu darbiņu dara – tas priecē. Un tagad tai būs vēl vairāk ko darīt, jo nu arī lietus ūdeņi beidzot nonāks tur, kur tiem jānonāk – jaunizraktajā grāvī.

Tālākie darbi – atkal naglošana. Tagad beidzot varu mierīgu sirdi ķerties pie otra atlikušā jumta gala aiznaglošanas, jo nu pēc būtības rudens lietavas mani nebiedē – grunti tās ap māju tik vienkārši vairs nepieslapinās, lai ziemā varētu sasalstot nodarīt kādu skādi mājas pamatiem. Iepirku no Stafor arī vēl vienu 20 litru zviedru krāsas spaini – jānokrāso garās paspārnes un vēl neuznaglotais jumta gals. Vēl jāizfunktierē, kā šajā jumta galā ierīkot normālas durvis uz bēniņiem.

Beidzot atradu laiku/iespēju ieklabināt blogā par aizvadītās brīvdienas paveiktajiem darbiem. Vizuālo materiālu foto galerijas formātā kā ierasts lūgums skatīt ieraksta apakšā, bet tekstuālais skaidrojums jau tepat un tūlīt. Piebildīšu, ka esmu atjauninājis arī Progresa fotogaleriju, taču līdz Projekta izmaksu uzskaites lapas atjaunināšanai gan nekādi netieku pagaidam. Bet agri vai vēlu būs.

Jumta apdare sarkanā krāsā. Esmu ļoti priecīgs par savu izvēlēto zviedru krāsu. Nokrāsoto dēļu sarkanais tonis, manuprāt, pavisam labi iet kopā ar sienu krāsu. Feins, kolorīts komplektiņš sanācis! Vienīgais, kas mani tomēr nepriecē – šīs Stafor zviedru krāsas patēriņš. It kā biju rēķinājis, ka ar vienu 20 litru spaini vajadzētu būt gana uz krāsojamajām fasādes daļām, tomēr spainis jau tukšs, bet gana daudz vēl krāsojamā palicis. Nekas, ja mājas sienām krāsa aizgāja neticami maz, tad ar zviedru krāsu šķiet vismaz iestājas kaut kāds loģiskais līdzsvars.

Mocu augšā lietus noteku pasākumu. Gribējām ar Andreju pieķerties arī pie otra jumta gala karkasa un vertikālās sienas apdares, taču nekā. Abas dienas nocīnījāmies ar visu ko, bet līdz tam pasākumam nu nekādi. Es jau biju sacerējies pa divām dienām salikt lietus notekas un palaist tās darbībā. Bet šai jomā sanāca vien saskrūvēt līdz galam noteku kronšteinus, kā arī pielikām vējdēļus. Jumts ir ieguvis vēl par kapeiciņu pabeigtāku izskatu. Vēl sāku veidot arī pašas lietus notekas – saskrūvēju divus collīgos dēļus, izurbu iztekas caurumu un sāku “tapsēt” reni ar ruberoīdu, kura šuves sakausēju kopā ar fēnu. Ceru, ka šonedēļ šajā jomā pavirzīšos uz priekšu jau daudz ievērojamāk. Ak jā, par 20 latiem nopirku iekš Depo arī 17 metrus ar cinkoto 6mm ķēdi priekš vertikālajām notekām.

Kārtējā bilde Progresa galerijai. Kopskats labs, man patīk.

View at Picasa

Vēl jumta galos zem skārda vējmalas jāpiestiprina dēļi spāres aizsardzībai.

View at Picasa

Otrā pusē, kamēr ir balkons, nokrāsojām paspārnes dēļus. Līdz vertikālās sienas karkasam tā arī neesam tikuši.

View at Picasa

Re, cik glīti sazaļojis mans drenāžas grāvis! Prieks skatīties!

View at Picasa

Top lietus noteka. Ruberoīda iestiprināšana neiet tik ātri, kā bija cerēts. Šuves ar karstumfēnu sakausēju kopā.

View at Picasa

Te var redzēt jaunuzliktos vējdēļus, kas pēcāk jau paslēpsies aiz notekām.

View at Picasa

Visi lietus noteku kronšteini jau ir vietās - vajadzētu vien sarūpēt pašas notekas.

View at Picasa

 

Jumta krēsla nesošo siju galus apdarinājām ar skārdu, lai pasargātu no nelaikiem.

View at Picasa

Un šis ir mans jaunatklātais, gana lētais automātiskais durvju aizvēršanas mehānisms! Nepilni 7 lati un durvis uz auksto koridoru pašam vairs nav jāvirina.

View at Picasa

 

Uhh, šitādā karstumā vispār kustēties negribās. No otras puses – biezākie sienu slāņi šitādā karstumā pastiprināti žūst un tas ir labi. Vismaz pagaidām ievērības cienīgas plaisas neredzu, bet, ja tās arī būtu – pirmajā un otrajā slānī tās nav īsti traucējošas. Vakar vēl dienas otrajā pusē ar fleksi sāku līdzināt iekšsienas – lielāko pusi no bezlogu sienas izdevās pievārēt. Instrumentu pa vidam nācās divreiz dzesēt.

Improvizēta, paštaisīta lietus noteka
Pie manis bija ciemā rūdīti celtnieki, apskatīja manu projektu, izteica atzinību. Padzirdot, ka gribu likt skārda notekas, šamējie teicās, ka manam projektam jau daudz labāk iederētos paštaisītas notekas!
No dēļiem. Ņemam divus collīgos dēļus, saskrūvējam tos perpendikulāri, izveidojot reni; iekšpusi izsmērējam ar kādu bituma mastiku; ārpusi krāsojam vai apstrādājam ar kādu Pinotexu vai ko tamlīdzīgu. Stiprinām šo reni ar kronšteiniem pie spārēm. Galos, kur vertikālās notekas – liekam metāla ķēdes, kas ūdeni novada uz apakšā novietotu tvertni ar akmeņiem, kurai apakša ir pievienota jau pie promvedošas caurules.
Starp citu, tieši ķēžu notekas man pat ir oriģinālajā projektā iezīmētas, jo, manuprāt, tā kā man jumta pārkare visai gara, tad metāla notekai jātaisa liels slīpais leņķis uz fasādes stūri, kur stiprinās klasiskā noteka – varen nesmuki tas varētu izskatīties..
Brālis gan saka, tie dēļi turēs pāris gadus, bet man subjektīvi šķiet, ka nebūs tik traki. Collīgie dēļi man ir, ķēde it kā arī – varētu ietaupīt kādus 150 latus. Ko tautieši saka par šādu pašveidotu lietus noteku? Ir vērts eksperimentēt?

Meklēju materiālu variantus apmetuma “noslēgšanai”
Vēl pāris vakarus internetā un grāmatās pētīju info, ar kāda veida materiālu noslēgt māla apmetumu, lai tas nebūtu pastiprināti pakļauts atmosfēras nokrišņu uzsūkšanai. Krāsai/smalkajam apmetumam beigās ir jābūt tādam, lai tas būtu elpojošs un laistu cauri mitruma tvaikus – tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veselīgam salmu sienas mūžam.
Aliz. Tā kā gribu saglabāt sarkano mālu toni, tad kaļķa piena finiša kārta nederēs. Pagaidām lūkojos uz sijātu mālu putriņu ar kviešu miltu klīsteri, drusciņ smiltīm, kādu procentu lineļļas stiprībai un varbūt arī mazliet borskābes pulvera pretsēnīšu iedarbībai. Šitādu emulsiju amerikāņi/briti sauc par “Aliz”. Bet nu es vēl pamatīgi papētīšu pieejamo info.
Ģipša apmetums. Izlasīju, ka iekšpusē uz sienām var arī likt virsū arī ģipša apmetumu – atšķirībā no kaļķa tas daudz ātrāk žūst, un joprojām laiž cauri mitruma tvaikus. Tas tajā gadījumā, ja kaut kur gribēšu baltas sienas. Varbūt, piemēram, vannasistabā, kur mitrumu uzsūcošais māla apmetums varētu būt arī ne tas piemērotākais variants.
Silikāta krāsa. Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda…
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.