Gribu ar blogu “pārvākties” uz jaunu vietni/adresi

21

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Cits ... | Posted on 24-05-2011

Birkas:, ,

“Pārvākšanās”
Nu jau kādu laiku nopietni apsveru iespējamību savu blogu pārcelt uz privāto hostingu, jo esošā Blogs.lv platforma manī nevieš uzticamību, turklāt jaunieviestā komentāru drošības sistēma ir vienkārši katastrofa – es pat pats vairs normāli nevaru komentārus pievienot, kur nu vēl apmeklētāji… Blogs.lv administrācija nereaģē uz problēmziņojumu vēstulēm.
Pameklējos hostingu, it kā atradu kaut ko ne pārāk dārgu. Arī spečukus esmu atradis, kas varētu visu esošo saturu ar visām bildēm un komentāriem noeksportēt uz jaunu vietni.

Jauna adrese blogam
Ir viens gana aktuāls jautājums attiecībā uz bloga adresi. Tā kā man ir aizdomas, ka manā salmu mājā to mālu diži daudz nebūs :D , tad “salmi un māli” nosaukuma koncepts tomēr īsti nebūs korekts. Tad nu gribēju jautāt, kādu adresi blogam jūs ieteiktu, ņemot vērā, ka “salmumaja.lv” jau ir aizņemta?

- Majanosalmiem.lv
- ???
- Ekonomaja.lv = šis man liekas nosacīti piemērotākais, jo šādi pats skaidroju savas mājas būtību. Es nebūvēju eko-māju, es būvēju ekono-māju, tas ir, ekonomisku māju ar maksimāli racionāli pārdomātiem izdevumiem.

Jūsu domas?
Priecāšos, ja kādam no jums, cienījamie bloga lasītāji, izdosies tomēr “izlauzties” caur murgaino komentātu pievienošanas drošības sistēmu un atstāsiet kādu savu ieteikumu un ideju par šo jautājumu. Paaldies! :)

Trīs dienu darbu atskaite – sienas un jumts procesā

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Talka | Posted on 20-09-2010

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Nu lūk, vēla nakts, trīs dienas būvē aizvadītas un aizritējuši arī vēli vakari pie datora strādājot. Pateicoties sērkociņiem acu plakstiņu vaļā noturēšanai, te būs tāda kā neliela atskaite, kas paveikts.

_DSC0076_DSC0067Sienas, sienas, sienas
Piektdien mierīgi viens pats šeftējos un stellēju ķīpas iekš karkasa. Mierīgi, cik nu varēju tik nu kaut kādu gabalu pievārēju. Sestdien jau bija daudz brangāka šeftēšana – pie manis talkā atbrauca 2,5 palīgi! Marlēna un Intars. Viņi arī plāno nākamajā gadā uzsākt salmu mājas celtniecību, tāpēc viņiem pie manis, ceru, bija lieliska iespēja saprast, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Kādreiz ar Marlēnas atļauju iemetīšu viņu projekta skici blogā.
Nu lūk, ar saviem foršajiem palīgiem un Edgara aizdoto zāģi, kurš pārsteidzoši maz ēda benzīnu un darīja darāmo bez ierunām (paldies!), mēs tiešām centigi un bez gumijas stiepšanas likām ķīpu pēc ķīpas. Protams, ka bieži darbojāmies ar ķīpu pārsiešanu un piezāģēšanu, kā arī Intars riktīgi atvicinājās ar pārliecinātājāmuru, dzenot sienā iekšā armējošos mietus. Arvja sataisītais āmuriņš vienā brīdī izjuka reizinātājos.. Nekas – vietā tapa vēl brangāks.
_DSC0070_DSC0098Es pats paralēli turpināju sliet uz augšu vienu sienas bloku, kuru pēc tam pamēģināju ar domkratu piepresēt – efekts nav peļams. Ja vien vēl varētu tai nopresēšanas brīdī iedabūt vietā pēdējo ķīpu, būtu paaavisam skaisti. Domās.
Marlēna un Intars varonīgi cīnījās ar mani līdz spēku izsīkumam, kamēr pusdeviņos vakarā beidzot metām mieru. _DSC0082_DSC0087Tiešāāām lieeels paldies par supercentīgo palīdzību!!! Tad nu lūk – sestdienā paveikto varat aplūkot vēlīnajās un viegli izplūdušajās fotogrāfijās.
Pagaidām vairs nešaustu sevi ar jautājumiem – paspēšu sienas sataisīt normālā laikā, nepaspēšu, dabūšu apmest vai nē. Es vienkārši darīšu, cik būs iespējas – un tad jau manīs.

Tikai 3,5 dienas
Vakar vakarā vēl tā padomāju, bet patiesībā uz to visu sienu pasākumu, kas redzams bildēs, ir aizvadītas vien kopumā 3 ar pusi dienas. Man šķiet, ka tad nav nemaz tik švaks rādītājs. Padarbotos kādi trīs cilvēki nonstopā – nedēļā iespējams sienas būtu aizpildītas, bet nu – brīvais laiks man ir tik, cik ir, un arī cilvēkresursi ir tik, cik sanāk – es viens un epizodiski pa kādiem foršiem palīgiem. Paldies viņiem visiem vēlreiz!

_DSC0084Logi
Skatos dzīvē un domāju par saviem logiem – vai man tik lieli logi baigi neiesitīs pa kabatu… (iesitīs…). Viens logs, kuram paredzēs sēdēt uz palodzes (var redzēt bildē), izmērs ir aptuveni 1,8 x 2 metri. Pārējie lielie laikam ir kādi 1,4 x 2 metri. Varbūt, ka tomēr par šerpu, lai gan arhitekts it kā neaizrādīja par neracionālu izmēru, un pašreizējā mājā logi ar nav no tiem mazākajiem.

Svētdienā uz jumta
Šodien (pareizāk jau gan teikt, vakar) visu dienu pavadījām darbojoties ar jumta segumu. _DSC0094_DSC0092Ar brāli Ēriku tomēr izdomājām, ka šobrīd laikam tomēr par prioritāti izvirzīt šīfera uzlikšanu, jo vējplēvei tomēr nav jādara to, ko mēs tai pašreiz liekam darīt. Izštukojām, kā tas šīfera process jāveic un aiziet darbos. Uzveidojām uzkabināmās trepes. Patiesībā, ja loksnes ir ar apzāģētiem stūriem dabūtas uz jumta (augšā celšana visilgākais, smagākais darbs), _DSC0096_DSC0103tad pieskrūvēt tās vietā ir baigi fiksais process. Vienu rindu, man šķiet, var uzskrūvēt kādās 15-20 minūtēs. Cik paveicām, var redzēt bildēs. Protams, ka gribējās visu plakni piebeigt, bet lietus ik pa brīdim uzlika piespiedu atpūtu. Lai vai kā, man tas process nu ir skaids, un tālāk jau pats to jumtu arī piebeigšu.
_DSC0100_DSC0102Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa. Griež lieliski un kvalitatīvi.
Un vispār – sakiet, ko gribat, bet, jo vairāk es tās loksnes redzu uz jumta uzliktas, jo vairāk man tas materiāls patīk. :P Plastmasas skrūvju micītes amizanti glītas. :)

Atbildes uz komentāriem
Tā kā cilveki lielākoties izlasa jaunāko ierakstu un iepriekšējam vairs komentārus nepalūko, tad iemetīšu atbildes uz komentāriem arī te.

Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.

Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka no malas pieaicinātie veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš. Un – ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts kā nākas – dari pats. To esmu sapratis.

Nu jā, tagad jau visi gudri. Vajadzēja tā un šitā. Es arī jau “gudrs”. :D Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
_DSC0099Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs. :) Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā! :)

Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.

Apspriežam pēdējās pamatu skices (+atbildes uz komentāriem)

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 29-04-2010

Birkas:, , , , ,

Izziņu, kas apliecina mana zemes nomas līgumu nostiprinājumu Zemes grāmatā dabūju – succceessss! Šodien varētu izņemt arī tehniskos noteikumus.

Tālāk, nolēmu labāk uzreiz izveidot jaunu ierakstu un iemest te arī mana drauga Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu. Bet vispirms lasu komentārus uz iepriekšējo ierakstu un secīgi atbildu.

Vienstāvs saka, ja gribu kurināt ar siltajām grīdām, tad tā nedrīkst būt bieza un tai jābūt nesavienotai ar pamatiem, lai tā varētu brīvi staigāt izplešoties un saraujoties. Piekrītu šim sacītajam – attiecīgi, ja domātu par monolītu plāksni, tad pamatu grīdas pīrāgs būtu – smilts / betona plāksne / putuplasts / ielietā betona grīda.  Tas, ka monolītajai plāksnei vajag labu armējumu viscaur – tas ir fakts.

Edgara_pamatu_skiceIemetu rekur Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Tas, ko uzreiz redzu – ķīpām jābūt no zemes vismaz 30-40cm augstumā – attiecīgi bez virspamata nevar iztikt. Otra lieta, ko arī Vienstāvs minēja – ārējais perimetrs jeb vainags ir jāveido padziļināts  – gan izturībai, gan arī, lai būtu pie kā siltinājumu pielikt. Tas izskatītos šitā.

Uzbērums ļoti laba lieta – bet vai tur apakšā ofic vajag tik milzīgu šķembu spilvenu? Ar smiltm nevarētu izlīdzēties lielājakā tilpuma daļā? Plus – jādomā, kā tādu uzbērumu labi pieblietēt – ar rokām laikam visai nereāli, skalot arī švaki – attiecīgi varētu būt jānomā mehāniskā bliete.

Kas attiecas uz lielu aukstumu un kailsalu – Edgar, ar ko Tevis uzzīmētā shēma atšķiras no manis uzzīmētās seklās shēmas, attiecībā uz kailsalu?! Ja apakšā būs ūdens un liels sals – tad zemes svārstības arī Tavas shēmas grīdu var ielauzt – tāpat kā manā variantā. Tad jau drošāk tiešām sanāk plāksne.

Atbilde uz komentāru – par kanalizāciju un darbu uzsākšanu (+ P.S. par digi TV)

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 02-04-2010

Birkas:, , ,

Vienstāvs pie iepriekšējā raksta man iekomentēja:
Domāju, ka vari gatavoties arī uz konkretizējumiem par notekūdeņiem, prognozēju, ka būs tikai izvešana vai bioloģiskās.

SeptiķiNū, man jau tagad iekš PAU ir rakstīts, ka kanalizācija pieļaujama izsmeļamā vai bioloģiskā. Nez, vai šādu arī var nosaukt par bioloģisko? Rakstīts – ka bioloģiskā – darbojas it kā ar baktērijām, ko pieber, gaisa padeve ar dabīgo vilkmi un galā šitam bundulim infiltrācijas lauks. Cenas un risinājuma ziņā man šis šķiet ļoti sakarīgs variants. Citu domas?

Vēl Vienstāvs raksta:
Ja tavu bedri no šosejas nevar redzēt, domāju, tu varētu rakt neraustoties. Es arī savulaik gaidīju būvatļauju, tagad domāju – kā mudaks. Tiesa, es tomēr ieteiktu pagaidīt 5 nedēļas. Pats rakstīji, ka bedre pilna ar ūdeni. Savukārt pamatus ieteicams gan rakt, gan pēdu liet vecā mēness fāzē. Šobrīd ir pilns, tātad aiznākamais vecais būs maija sākumā.

No šosejas tiešām nevar redzēt, bet nu vēl padomās. Lai gan tieši tagad vēl nav par ko īpaši domāt – šodienas lietavas noteikti darbu uzsākšanu pavirzīja uz priekšu par pāris dienām, jo ūdens daudzums nu pamatīgs nokritis no gaisa. Neesmu gan bijis pats savu pļavu aplūkot, varbūt rīt beidzot aizbraukšu ievērtēt dubļu valdījumus. :)
Kas attiecas uz rakšanu vecā mēnesī – nez, es, protams, par šadām lietām neesmu interesējies. Ir kāds skaidrojums, kāpēc tieši vecā? Līdz maijam, man domāt, es laikam tiešām negaidīšu, bet kas zina – visu jau noteiks tas, cik ātri zemīte izžūs.

P.S. Jēziņ, šodien visu dienu noņēmos, kamēr atradu īsto antenu, ar kuru uztvert Lattelecom virszemes digitālo televīziju, kamēr to piedabūju pie mājas un visbeidzot pieslēdzu to pie trim dažādos stāvos esošiem televizoriem, paralēli izveicot antenas regulāciju, lai nav trokšņu. Uhh… Manā salmu mājā šitais pasākums būs daudz vieglāks, jo tai būs viens stāvs un ticams viens televizors… :D

Atbildes uz komentāriem par pamatiem – 2. piegājiens

16

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 23-02-2010

Birkas:, , , , ,

Uhh, nu pat man te iebirusi virkne ar komentāriem par pamatiem, tāpēc, lai citiem nebūtu jācenšas pie komentāriem sekot līdzi un lasīt – mēģināšu atkal atbildes uz komentāriem ierakstīt šādā bloga ierakstā. Vispirms uzreiz iemetīšu man svarīgāko pretjautājumu. (Uzreiz Ansim – LIELS paldies par man veltīto laiku un uzmanību!)

Salmmajas_pamati_AnsisPar Anša piedāvāto skici lētpamatiem —–>
Ok, izskatās gana vienkārši. BET – jautājums! Kā šādus pamatus pēc tam nosiltināt un no-hidroizolēt???? Tā jau protams to tranšeju ir tiešām viegli izrakt un tik iegāzt betonu. Vai arī es esmu palaidis garām to, ka – ja pamati ir ZEM sasaluma līnijas – tos vairs nevajag siltināt ?!??! Ja tā – tad nosacīti varētu arī teikt, ka tas ir apsverams variants. Ja putuplastu vajag vienalga – tad baigo starpību neredzu. Plus jautājums – tranšejas dibenu neblietētu atstāj? Un vel manā mitrajā smiltī/zampā pie pusotra metra (ko var redzēt vienā no iepr.bloga ierakstiem) – šitās 40 tonnas varētu aizbraukt lejā rūkdamas… :D (Attiecīgi lasīt tālāk manas pretpļāpas pret dziļo lentu… :) )

Ansis Liepa jautā – vai ir racionāli ņemties ar to drausmīgi lielo bedres rakšanu, blietēšanu utt?!
Tad nu atbildu, un iekļaujot argumentus – kāpēc izvēlos seklos nevis 1,2m dziļos standarta lentas pamatus.
- Man nebūs jārok drausmīgi liela bedre – man jānorok 20cm augsnes slānis 11 x 14 metru lielā laukumā. No kubatūras viedokļa 31 m3 ar melnzemi. Varbūt esmu naivs – bet man nešķiet neiespējami to norakt kaut vai pat ar lāpstu diviem trim cilvēkiem darbojoties, turklāt ir motobloks ar piekabi. Sapratīs, ka ir baigais čakars – ook, izsauks traktoru.
- Melnzemi būtu jārok nost jebkurā gadījumā, jo zemgrīdā taču vienalga parasti tādu neatstāj, pareizi? Tikai šancējot pēc īstajiem standartiem lentas tranšeja būtu jārok oi oi oi dziļāka… Es izvēlos absolūto minimumu.
- Kāpēc tikai 20cm? Tāpēc, ka apakšā jau ir smilts. To pat baisi blietēt nevajadzēs, jo gadu desmitos tā tur stabili jau sablietējusies. Jā – ap 80m3 smilšu piebēršanai būs jāpieved. A standarta pamatu būvbedrei taču arī jāved klāt kaudze pieberamo materiālu? Kur starpība? (Varētu jau uztaisīt mazo karjeriņu turpat blakus smilšu ieguvei, bet viens paliels dīķis jau ir… :D )
- Bliete – mehāniskā. To būs jāīrē. Dienā ap 15 Ls – vismaz divas – trīs dienas toč vajadzēs.
- Bituma mastika – izrēķināta! Ar latiem 50 uz vertikālo plakni vajadzētu noteikti pietikt. Pat ja vālē divos slāņos. Un vēl virspamata ruberoīda piķošanai. Standrta pamatiem arī vajag hidroizolāciju, turklāt – ja lenta ir 1,2m dziļa – tad to piķi vajag vēl daudz vairāk.
- Par parasto putuplastu un tā piesūkšanos ar mitrumu – nevaru nepiekrist. Domās. Taču arī standarta pamatus IR jāsiltina. Bez putuplasta īsti nav variantu. Vai arī tomēr ir? :)

Par monolīto, dziļo, pamatīgo betona lentu pret manu seklo lentu + blokiem.
Ansi – a kur Tu ņēmi, ka manu pamatu variants ir 1300 Ls, bet Tavējā piedāvā monstrozā, smagā lenta – 700 Ls? (Man sanāca 17m3 uz pilno lentu, kas ir 17x37Ls + sūknis + vešana = 629 + kādi 50 Ls + vēl kādi stabili 50 Ls)
Ja paskatīsies manu aprēķināto pamatu tāmi, tad pamanīsi, ka tur dārgākais ir putuplasts un smiltis. Vismaz man par plikiem pamatiem bez siltinājuma sanāca 600 Ls. Turklāt jau par parējām dārgākajām lietām – smiltīm un putuplastu – smiltis biju rēķinājis uz 130m3, tomēr pietiks arī ar 80m3, savukārt ar putuplastu – viss atkarīgs, kādu cenu sarunā un kur, kādu piedāvajumu atrod. Bez šīm nupat minētajām lietām nevar iztikt nedz mana seklā lenta, nedz dziļā, monolītā lenta!
Otrajai par sliktu milzīgs svars (nenoliegsi, ka tas var veicināt ātrāku sēšanos) un vajadzība tomēr pēc gana nopietnām veidnēm. Nez, nu netīk man īsti šie monstru pamati. Neredzu nekur baiso ieguvumu par labu dziļajai lentai – ja vien nosacīti varbūt ietaupītas dažas dienas darba (kas, protams, nav mazsvarīgi). A jārok tāpat kārtīga bedre un vēl dziļāka, jātaisa gruntīgāki veidņi (manā variantā varu tikt galā ar putiku un ķīpām kā formām – pārbaudīts!), jāsauc mašīna un beigās iegūts monstrozs svars zem mājas… Bet nu – kas zina, varbūt vēl pārdomāšu.

Kur ņēmu ideju par seklajiem pamatiem?
Pats jau neizdomāju šos seklos pamatus – pazīstams būvinženieris ieteica veidot lentu pilnībā no keramzīta, tomēr pats izdomāju, ka jākombinē – tā būs pat labāks efekts, jo, piemēram, keramzīta blokiem ir labāka siltumnoturība par parastu betonu.
Ja es uz kaut ko iecirties, tad mani nebūs tik viegli uz sitiena pārliecināt. Taču vienmēr jau pēc tam klusi stūrīti apdomāju visus par un pret, un reizēm arī pārkāpju savai principialitātei un ietiepībai un savas domas mainu. Tā kā -  vēl jau manīs, kas beigās sanāks. :)

Par pamatu nopiķošanu no abiem sāniem
Ansis
domā, ka nopiķojot abas vertikālās plaknes – pamats tieši būs mitrāks, jo nevarēs žūt
Zini, arī fakts, nebiju no tāda aspekta padomājis. Tātat – jāpiķo tikai no āras.

Par lēzenu jumtu
Es jau neesmu teicis, ka baigi plānoju ietaupīt uz jumta konstrukciju. Tur, kā būvinženieris ar arhitektu kopā sarēķinās – pie tā arī pieturēšos. Pagaidām, cik sapratu no projekta – slīpums ir uz 23°. Daudz vai maz?

Par koka karkasu
Ansi, hei, kurā brīdī Tu esi uzķēris, ka es gribu būvēt loadbearing tipa salmu māju??? Nēēēē, tik maniakāls un profesionāls es vēl neesmu. Nekādā gadījumā. Man 100% būs koka karkass, kas nesīs jumta svaru. Loadbearing jeb slodzi nesošā salmu māja nav tā, ar kuru vajadzētu kā pirmo eksperimentēt… ;)

-

Atbildes uz komentāriem – par bloku pamatiem

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 08-02-2010

Birkas:, , , , , ,

Tāks, sapratu, ka efektīvāk laikam būs savu pagaro atbildi uz komentāriem par iepriekšējo ierakstu ievietot kā atsevišķu rakstu. Tad nu lūk.

Par iekšējā vertikālā siltinājuma jēgu
1) Iekšējais vertikālais siltinājums vajadzīgs gadījumam, ja nu, kā Didzis saka, sals tomēr paņemtu priekšā tos pamatus uz caursalšanu. Ok, 10cm vietā varētu arī 5 cm ielikt.

Par putuplasta biezumu utt.
2) Jo biezāks putuplasts no āras – jo labāka aizsardzība pret caursalšanu. Zem grīdas noteikti vajag biezu siltinājumu, lai silto grīdu betona masa var pēc iespējas labāk un ilgāk siltumu noturēt. Ok – grīdā ar var 15cm ielikt nevis 20, bet tur noteikti vajag biezu slāni, lai neiet prom siltums gruntī.

Par mastiku
3) Ok, mastiku var likt pa virsu putuplastam, lai mitrums netiek klāt pamatu blokiem. Tāda tā doma. Bet labs arguments, ka mastika var to putuplastu saēst… To jāpārbauda!

Par keramzīta graudiem iekš betona
4) Ar lejamu betonu un veidnēm ņemties nu galīgi nav iekāriena. Turklāt keramzīta graudi man toč sanāktu dārgi, ja es tos pats jauktu betonā. Arī lejamais keramzītbetons nav nekāds lētais… Var jau vēl ar putuplasta veidnēm ņemties no Tenaxa vai Ripo, bet tiem problēma – pārāk šauri pamati sanāk. 30 cm kopējais pīrāgs man toč ir par maz. Tagad man sanāk 50 cm kopējais pīrāgs.

Par apmetuma aizsardzību pret ūdeni
5) Āra apmetumā māls/smilts/salmu šķiedras. Var to visu arī ar kaļķa apmetumu, ja gribās baltu māju. Bet pavisam piebeidz ar paštaisītu kazeīna krāsu vai klīsteri, kas neļauj ūdenim tikt iekšā apmetumā. Pārbaudītas metodes. Bet par šo nedomāju – ir man paziņa Aleksandrs, kas apmācības izgājis un pats to visu uz savas mājas izmēģinājis – viņš uzrīkos pie manis vasarā apmācību un darba talku. Tad arī to visu redzēs un apgūs!

Par pamatu caursalšanu
Caursalt pamati var dažādu iemeslu dēļ. Putuplasts par plānu, grunts par mitru, siena par plānu, nesilta telpa pretī, putuplasts štruntīgi uzlikts, sienai par švaku siltumnoturība… Keramzītam ir labāka siltumnoturība par betonu, turklāt, ja nu tomēr sals to sienu “paņems priekšā”, tieši tāpēc man no iekšpuses vēl tie 5-10 cm ar putuplastu. Pie mega liela sala maz kas līdz, taču tas nenozīmē, ka nevajag vispār siltināt ar putuplastu. Turklāt es vēl “naivi domāju”, ka mājai pa perimetru esošā smilts nebūs tik mitra kā melnzeme.

Ko iegūšu no šādiem seklajiem pamatiem?
Mazākus izdevumus un vieglākus pamatus, bet nezaudējot funkcionalitāti un siltumnoturību. Iespējams, panākot, pat labāku siltumnoturību, pateicoties “kaudzei” putuplasta. A ko Tu iesaki – labāk rakt tranšejas un uz nenoblietētas zemes vālēt 40 tonnas smagu betona lentu, kas man visu to konstrukciju palēnām uz leju gruntī vilks (jo pati mājiņa pēc tam labi ja padsmit tonnas svērs)? Turklāt lielajiem pamatiem vajag daudz (ap 18m3 ) betona, kas maksā visai palielu naudu. Smiltis man jau tur ir, bet tas, ka kāda krietna čupiņa vēl būs jāpieved – tas ir fakts. Bet tas būtu jādara tā jebkurā gadījumā, jo zem grīdas jau tu melnzemi arī neatstāj!! Un vēlreiz atkārtoju – šos pamatus es pats neizdomāju! Pazīstams būvinženieris ieteica, viņš uz tādiem vairākas dzīvojamās mājas lielākas ir uzcēlis.

Par laukakmeņu pamatiem
A pa cik Tu man no tiem laukakmeņiem uzbūvēsi tos pamatus, cik ilgā laikā?! Es nemāku no mega neregulāras formas akmeņiem uztaisīt pamatus, kuru augšējā 40cm plakne būtu ideāli plakana un lai pie šiem pamatiem kaut ko varētu arī pieskrūvēt (piemēram, pamatu vainagu no brusām). Un kāda garantija, ka tie pamati kaut kur nelūzīs, neplaisās, pamatīgi nesēdīsies palielā svara dēļ? Un cik viegli, efektīvi būs nosiltināt šo neregulāro pamatu vertikālo plakni? Vai arī siltinājums nebūs vajadzīgs?

Didzis sacīja: “Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt :)
Bet nu Didzi, vispār – šo māju ceļu es, Jānis…

Iesūtītie komentāri un atbildes – apkopojums

19

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem | Posted on 15-01-2010

Birkas:, , , , , ,

Nu re – sarunu vietnei vien divas dienas, a komentāri jau vairākos desmitos mērami. Tā kā šai blogā tā komentāru sistēma nav tā pārskatamākā – priekš sevis un citiem apkopošu iesūtītos vērtīgākos komentārus un manas sniegtās atbildes sakarīgā formātā.

Kāpēc neveido lielāku māju ar lielāku platību / un otro stāvu?
Iesākumā es aprobežošos ar šādu formātu, ko varu pacelt, nevis uzreiz sasapņošos par 150m2 māju, ko nekad tā arī neuzcelšu vai nepabeigšu. Nekas man neliedz pēc kāda laika izveidot piebūvi – tas ir elementāri, pateicoties izmantotajiem materiāliem.
Otro stāvu negribu izbūvēt, jo tas būs visai sarežģīti – masīvs starpstāvu pārsegums un jumta siltināšana kā arī caurums ar trepēm uz otro stāvu – tās ir lietas, ko man toč negribās darīt, turklāt tas gana nopietni sadārdzinātu pasākumu. (Jumtu vienreiz esmu siltinājis … Man pietiek… :D ) Bet nu kas zina – varbūt, ka dzīve piespiedīs un man nebūs variantu… Bet lai vai kā – es te tiešām nepretendēju uz superplašu moderno ideālmāju! Es būvēju māju, kuru varu pats uzcelt un kas būtu kā minimums derīga normālai dzīvošanai, pārspējot dzīvokļu saspiestību.
Bet paldies par daudzajiem ieteikumiem apdomāt – kur likšu saimniecības piederumus, instrumentus utt. Mierinājumam – man šai zemes gabalā jau ir vairākas saimniecības ēkas, kur šīs lietas glabāt, ja nu kas.  Vējtveri gan laikam tiešām vajadzēs nopietni apdomāt un veidot uzreiz negaidot citus laikus.

Ēkas sienaVirtuve kopā ar dzīvojamo telpu – vai tā esot labi?
Didzis: Uzskatu, ka pilnīgi garām. Moderni jau ir tagad taisīt vienu lielu istabu ar virtuvi tajā, bet reālajā dzīvē nezinu nevienu, kurš pēc vairākiem gadiem ar to būtu  apmierināts. [...]

Man nav NEkādu iebildumu pret virtuvi kopā dzīvojamo istabu – viss atkarīgs no uzskatu principiem, pieraduma un virsplīts nosūcēja jaudas. :) Vēl jo vairāk – tā kā esam veģetārieši, tad mums NEdraud ostīt kotlešu smaržas. Vēl jo vairāk – virtuve mums ir vieta, kur valda tikai patīkami aromēti nevis piedegušu reņģu smārds… :P

Kāpēc riepu pamati ir apsverams variants?
Riepas ir pieejamas biezā slāni un praktiski bez maksas. Un tā ir iespēja šim izlietotajam materiālam, kas parasti pūtu mežmalā vai izgāztuvē (ja vien to nesamaļ un nepārkausē, radot tonnām kaitīgu gāzu) dot otreizēju lietderīgu pielietojumu. Ja godīgi – ja būtu kantainas riepas, tas būtu daaaudz ērtāk, jo tagad jādomā, kā tās starpas aizpildīt normāli, lai veidotos līdzenas vertikālās sānu plaknes pamatu konstrukcijai. :)

Kā riepas ēkas pamatos var noturēt tās slodzi?
Gabis: Man tikai nav skaidra viena lieta. Kā tu plāno panākt to, ka tās riepas VISAS tiek vienādi pieblīvētas ar keramzītu vai nu ar ko tur. Jo tieši tas blīvējums būs tas, kas iedos tam krāvumam stabilitāti. Riepa pati par sevi taču deformējas.

Nē, riepas tiek nu tā ļoti pamatīgi pieblīvētas ar mālu/zemes masu, kas pēc tam sacietē. Betonu ar var liet, bet tad tam zūd jēga, ja jau cenšos bez betona iztikt (lai ietaupītu līdzekļus).
Riepa deformējas? Ja godīgi, riepās tak ir metāla kordi un tie nodrošina izturību ne pa jokam. Ja četrām piepūstām riepām neērtākajā pozīcijā (vertikāli) ir jānotur automašīnas pusotra divas tonnas, tad šeit pamatos ieliekot 120 riepas turklāt guļus un pieblīvētas ar cietu masu (nevis gaisu) – tās easy noturēs to mājas padsmit tonnu svaru. Tur jau tas vājprāta paradokss – ka ceļot standartiem atbilstošus lentveida pamatus no betona šādai mājai, tie spētu noturēt 240 tonnu svaru, kas ir vairāki vilciena vagoni – a man mājiņa labi ja padsmit tonnas… Pazīstams būvinženieris šausminās par šito vājprātīgo standarta prasību un izpratni, kas liek būvēt dzīvojamai mājai tādus pamatus, uz kuras varētu piecstāveni uzvālēt.

Un kāpēc es tomēr šaubos par riepu pamatiem?
Par riepu pamatiem pagaidām sajūta tomēr ir, ka tas varētu arī neizdoties – tieši projekta dēļ, jo neviens sertificētais būvinženieris jau nemācēs izrēķināt tādas konstrukcijas nestspēju un uzlikt parakstu uz projekta papīra – un to noteikti būvvaldē man prasīs. Bet šķūni es toč uz tādiem pamatiem uzvālēšu!

Un kāpēc gan neveidot laukakmeņu pamatus?
Didzis: Kur nu kur Lielvardes apkārtnē jau nu laukakmeņus var dabūt pilnīgo par velti. Ja nu vienīgi ar rokām būs jākrauj un traktoristam jāsamaksā. Pamatus no akmeņie samūrēt nu nav nekāda dižā māksla. Nu jā, ar māliem gan nesaķepināsi akmeņus :) .

Laukakmeņu man tur tiešām pašam netrūkst – taču es uzskatu, ka no laukakmeņiem IR jāmāk pareizi nolīmeņotus pamatus uzbūvēt. Un tos akmeņus, kas man tur – ar rokām nepakrāmēsi… ;) Plus, man vajag pamatu konstrukcijā vertikālus armatūras stieņus iedabūt, uz kā ķīpas sēdināt virsū. Laukakmeņu varianta tas nebūs visai forši izdarāms.

Ģeoloģiskā izpēte – veikt vai neveikt?
Šodien noskaidrojām, ka šāda izpēte maksā ap 160 latiem. Liek padomāt. Laikam izvēlēšos stundu divas ar lāpstu kārtīgi pastrādāt un pavasarī ierakšos pāris metrus vairākās vietās, lai palūrētu – ko nu atradīšu. Mana prognoze – superīgs smilšu slānis pāris metru dziļumā. Galvenais vien, lai tās nebūtu sasodītās plūstošās smiltis. Ja būs – tas liks bez ierunām taisīt plātņveida pamatus. Ja nebūs – varēs vairāk par finansiāli izdevīgākiem eksperimentālajiem pamatiem paštukot. :)