Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Koka fasādes apdare | Posted on 22-09-2011
Birkas:akumulācijas tvertne, Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā, Atmos, gāzģenerācijas katls, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkurss, kombinētais boileris, KPFI, malkas katls, siltuma akumulātors, Stafor, zviedru krāsa
Sveicieni un atvainošanās par to, ka kādu laiku atkal nav bijuši ieraksti. Mērena aizņemtība, plus, vēl arī brīvdienās, šķiet, tomēr būšu saaukstējies. Tad nu gribēju noziņot, ka abas brīvās dienas krāmējos ap bēniņu gala sienu aiznaglošanu un tagad arī esmu sadomājies startēt uz KPFI projektu konkursu apkures izveides līdzfinansēšanai.
Naglošana un zviedru krāsa
Darboties beidzu pustumsā, kā rezultātā nobildēt neko normāli nevarēju. Bēniņu vertikālo gala sienu aiznaglošana norit samērā lēni, jo šie dēlīši ir šaurāki nekā tie, kurus izmantoju horizontāli paspārnēs, turklāt katram dēlim ir jāpiezāģē garums un slīpums. Darbiņš neātrs un bik piņķerīgs, bet, manuprāt, finālā izskatīsies patīkami. Ir aizdoma, ka pats normālā laika nogrieznī ar šito naglošanu netikšu galā, tāpēc ir doma meklēt kādu amatnieku/namdari, kas to naglošanu varētu pa darba dienām piebeigt.
Aktīvi funktierēju, kā rīkoties ar šo dēļu krāsošanu. Līdz šim biju nobāzējies uz brāļa ieteikto Stafor darvas eļļu tumšbrūnā tonī. Tomēr man kaut kā tas brūnais tonis nešķita labi saderošs ar mājas sārtajām sienām un baltajiem logiem. Parakājos un nonācu pie visai labas idejas – izmantošu tā paša Stafor kantora piedāvāto dabīgo zviedru krāsu sarkanā tonī, kas kā reiz paredzēta neēvelētiem dēļiem. Manuprāt, gana labi (labāk nekā brūns) ies kopā ar sienām, un arī pati krāsa ir pat lētāka nekā tā darvas eļļa. Šodien jau pasūtīju, uz vietas nebija, otrdien varēšu dabūt. Ar kādiem 20 litriem uz to manu platību varētu pietikt.
KPFI projektu konkurss
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkurss “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā II kārta”. Lakoniski izsakoties, valsts dod līdz pat 50% naudiņas par to, ka cilvēki izveido modernas apkures sistēmas, kas samazina CO2 izmešus un ļauj izmantot atjaunojamos energoresursus. Rekur KPFI mājas lapā varat izpētīt vairāk paši.
Interesējoties par malkas katliem sanāca pakonsultēties ar vienu kantori, kas manī radīja pārliecību, ka ir vērts nostartēt. Labāk ir par tīri no manas kabatas tērētiem 1000 latiem (darbs nav iekļauts ciparā) uzlikt, piemēram, Atmos gāzģenerācijas katlu (30kW) + Dražice 200 litru kombinēto siltā ūdens boileri + Dražice 1000 litru siltumakumulatoru, nekā pa to pašu naudu dabūt šos abus bunduļus, bet kaut kādu, piemēram, mazākefektīvu malkas katlu (Viadrus?)… Turklāt arī uzstādīšanas izmaksas šis fonds līdzfinansē – un tas arī vēl ir nopietns papildus ietaupījums. Iespēja tiešam laba, bet dokumentu formalitātes, ko man tagad jānokārto ar Valsts Zemes dienestu (inventarizācijas lieta paātrinātā kārtā, kadastra izziņa uc.), Zemes grāmatu (jaunbūves īpašuma reģistrācija uc.) un būvvaldi (jaunbūves raksturojums), kopumā prasīs kādus pārsimt latus un arī laiku un nervus. Bet jāmēģina ir. Jūtu, ka varētu izdoties! 
Te Building.lv forumā var mazliet palasīties, ko citi tautieši par šo KPFI pasākumu sakās. Vieni par, otri skeptiski. Katram tad nu pašam jāpieņem savs lēmums.
Komentāri ar gāzģenerācijas katliem?
Ja kādam ir komentāri, vai ir vērts ņemt Atmos gāzģenerācijas katlu (1100 Ls) un tos bunduļus, droši uzziņojiet. Gāzģenerācijas katls skaitoties efektīvāks par parastiem malkas katliem un ilgāk degot. Man jau gribētos retāku pagaļu piemešanu. Vienīgi mazliet bažas rada, kādu un cik daudz elektrību tāda katla vadībai vajag un vai nav baigi cimperlīgs uz malku un apkopšanu. Viadrus malkas katls par nepilniem 600 Ls jau arī noteikti nav slikts, tomēr, ja pateicoties fondu naudām var dabūt ko tehniski efektīvāku, man ir vērts padomāt. Paldies, ja ir kāds vērtīgs ieteikums vai norāde!