Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Tāks, svētdienu pa lielam nobumbulēju neko īsti nedarot – tik vien kā saštukoju komunikācijas aptuveni, sarēķināju cauruļu garumus, sarēķināju putuplastu un citas lietiņas – to visu saliku excelī un iedevu paziņam, lai šis palūko caur saviem kanāliem dabūt man to visu ar atlaidēm. Redzēs, kas sanāks. Pagaidām viss process gaida uz putuplasta ieprikumu, lai var tranšejas rakt.

Kokmateriālu epopeja
Meklējot kokmateriālus, pagājušo nedēļ apzvanīju no vietējās avīzītes sludinājums. Pirmajam, kam piezvanīju, tas man arī likās nešaubīgi vissakarīgākais. Īpašnieks Aivars, atsaucīgs, laipns, saprotošs. Placītis pirms Daugmales, smukajā kalnā, no kura Rīgas HES redzams, savukārt ražo to visu aptuveni Madonā. Pirms nedēļas bija 95 Ls par m3 ar visu impregnēšanu – izmēri, kādus gribu. Šodien zvanīju – jau 100 Ls par m3.  Citur cena aptuveni tāda pati, tik bez impregnēšanas un vēl par piegādi vērā ņemams cipars – a tā kā viņš no Madonas ved uz savu placi, tad pa ceļam līdz manim praktiski bez maksas atvedīs. Aizvedu viņam savu karkasa konstrukcijas rasējumu, izpētīs un konkrēti sarēķinās, cik man tas prieks maksās. Izskatās, ka kādi 1200 – 1300 Ls sanāks. Uhhh – nav tie 700-800 latiņi, kā biju sapņojies, bet tāda nu realitāte. Vajadzēja martā pirkt materiālus.

Karkasa meistara meklēšanas epopeja
Jau vienā no iepriekšējiem ierakstiem noziņoju, ka jāsāk meklēt koka karkasa meistaru. Gan Jēkabs, gan Vienstāvs man ieteica Tāli no Lēdmanes. Iespējams, jāaizbrauc pie viņa ciemos. Žēl, ka šim dators nobeidzies – varētu vismaz projektu nosūtīt iepazīties jau. Vēl man viens draugs no Ogres vienu meistaru mēģinās aprunāt.
Bet – izrīkojāmies arī paši jau. Šodien sieva sazvanīja no tas pašas vietējās avīzītes vietējo Lielvārdes namdari – šovakar šamējais atbrauca aprunāties. Baigi sakarīgs izklausījās, lūk atziņas no sarunas:
- Laiks. Biju naivi domājis, ka viens meistars ar manu palīdzību varētu to karkasu uzstutēt kādu divu nedēļu laikā… Nekā – trīs cilvēku brigāde šancētu vismaz 3 līdz 4 nedēļas. Brāļa pirts karkasu (skat.zīmējumu) uzveidoja aptuveni nedēļā.
- Skrūves un leņķi. Biju domājis, ka karkasu vienkārši ar leņķiem un skrūvēm saskrūvēs – tāpat kā brālis savu koka karkasa pirti ar meistaru saskrūvēja. Nekā – skrūves kokam staigājot ar laiku toč lūst! Noteikti jāizmanto naglas un noteikti jāveic iezāģējumi, brusu uzsēdināšana uz izvirzījumiem utt. – respektīvi, ne tuvu nevar vienkārši uzlikt mūrlatu uz taisnām stabu plaknēm un ar leņķīšiem pieskrūvēt…
- Darba izmaksas. Lielākas, kā biju atkal sadomājies… Bet nu tā jau ir, ka priekšstats bij vien aptuvens. Šito ciparu viņš toč zināja – jumta krēsla izveide ar visu seguma uzklāšanu – 6 Ls/m3  (2,5 nedēļas). Par siju laikam likšanu – 1 Ls/m2 . Un sienas karkass viņam šķita uz 2,5 Ls/m2 . Man kopā sanāca aptuveni 1600 Ls. Grūti teikt, daudz vai maz. Jāuzzina citu meistaru domas un izcenojumi.

Sarunas par āderēm
Un vēl man šodien bija ļoti interesanta saruna ar cilvēku, kuru sākumā uzskatīju par indivīdu, kuram vienkārši interesē, kā es pats tās savas āderes noteicu. Pats pieteicās ciemos un atbrauca parunāties. Taču izrādās, viņš pats ir rīkstnieks. Oiii, daudz un visu ko izrunājām par šo tematu, un mierīgi būtu varējuši vēl labu laiku pļāpāt. Uzzināju jaunus paņēmienus, būs jāpamēģina un jāizkopj. Akas meklēšanai noteikti noderēs, un ne tam vien. Vēl arī norunājām nākamnedēļ tikties pie vienas zemas enerģijas mājas, palūkoties gan uz pašu ēku, gan arī palūkot, ko un kā es tur spētu ieraudzīt no āderu lietām. Kopumā vienojāmies, ka ēku celtniecībai vienmēr jāiet roku rokā ar vietas enerģētiku, un ka katram pašam ar savu prātu, sirdi, enerģijām un sajūtām ir japiedalās savas ēkas celtniecībā – tad tā lieta iet no rokas. Varen pozitīvi!