Vai vispār likt horizontālo putuplastu? (Nopirku grodus..)

2

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Pamati | Posted on 08-06-2011

Birkas:, , , , ,

Man te viens ātrais jautājums un pārdomas tomēr radās, uz ko gribētu uzklausīt arī citu viedokli. It kā bija doma ķerties klāt pie pamatu atrakšanas, lai guldītu iekšā horizontālo putuplastu, kura funkcija būtu atvirzīt sasaluma līniju no pamatu apakšas. Brālis gan saka, ka tad jau labāk tomēr tos 200-300 Ls labāk ieguldīt labā drenāžā un nebūs nekāda sasaluma atvirzīšana vajadzīga… Jūsu domas?

Sausa zeme – nav kam izcilāties
Pēc loģikas jau doma pareiza – ja zeme ir sausa, tad salam palienot zem mājas jau gluži vienkārši nav ko sasaldēt, nav ūdenim kam izplesties un nav arī kam tos pamatus uz augšu izcilāt. Kas attiecas uz aukstumu kā tādu – tā kā grīdā domāju likt vismaz 15cm putuplasta, tad no šī aspekta arī laikam nebūtu jāsatraucas. Drenāžas truba ir nopirkta, būs jāsāk rakt tranšeju. Jānopērk grants/smalkās šķembas, ko zem/ap šo trubu piebērt. Un tad jau arī jāsauc traktors, kurš varētu man tur grāvīšus sarakt, lai to visu mitrumu dabūtu prom uz meliorētajiem lauksaimniecības laukiem.

Kanalizācijas grodi
Šodien paziņa zvana un piedāvā lietotus lielos grodus pa lēto. Viņš pats sev kanalizācijai ņem, piedāvaja arī man. Uhhh, lauzos, domāju, konsultējos un beigās piekritu. Grodi metra augstumā, pusotra metra diametrā ar biezajām sienām. Paņēmu piecus grodus kanalizācijai un vienu grodu, kurā varētu ierīkot ūdens spices hidroforu, lai to verķi mājās nav jāliek (par ūdens apgādi gan neesmu vēl diži daudz domājis). Kopā visi grodi izmaksāja 120 Ls ar piegādi. Jauns šāds grods maksā 50-70 Ls gabalā, attiecīgi domāju/ceru, ka būšu rīkojies pareizi. Stikla šķiedras septiķis maksātu ap 600 Ls…

Būvniecības sezona strauji tuvojas! Pārdomas par dažādām lietām

22

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Kanalizācija, Sienu konstrukcija | Posted on 27-03-2011

Birkas:, , , , , , , ,

Algošu palīgus
Pamazām paliek arvien siltāks. Sieva jau mudina, ka vajadzētu jau tagad doties brīvdienās kaut ko darboties, bet man tomēr šķiet, ka priekš “rokdarbiem” pagaidām tie laika apstākļi tomēr ir maaazliet par neomulīgu. Ķīpām striķīšus siet nebūtu viegli šādā laikā. Nekas, vismaz varu pamazām morāli un garīgi nobriest darbu atsākšanai.

Tā kā manu algoto darbu apjoms ir pieaudzis un brīvā laika ir tiešām maz, esmu nolēmis ņemt darbā un talkā cilvēkus. Konkrēti, esmu ieplānojis par atlīdzību paņemt kādus divus vietējos lielvārdiešus, lai kā minimums pa darba dienām tur ņem un šeftējas ar tām salmu sienām. Presē ķīpas, liek tās vietā, dzen iekšā mietus un virzās ar šo darbu uz priekšu. Aizritējušo nedēļu nogalēs biju paņēmis pa vienam cilvēkam uz dienu, lai mežmalā sagatavo mietus, kurus dzīt iekšā ķīpās kā armatūru. Divās dienās normāla kaudzīte ir sanākusi, redzēs, vai ar to būs gana.

Jūsu domas – kāda šobrīd ir vidējā dienas samaksa strādniekam, kas dara darbu, kur nav vajadzīgs diži augstas iemaņas? (Galvenais, lai galva strādā un rokās, sirdī spēks).

DomkratsDomkrats
Vēl joprojām pa galvu maļas domas – ar ko stiprināt to ķīpu krāvumu?! Ar stropēm, ar vertikāliem mietiem vai tomēr fibrolīts. Pagaidām esmu nobāzējies pie domas – ir jāsakrauj kaut vienu pilnu sienas bloku ar ķīpām līdz pat augšai. Un tad jau redzētu, cik stabils vai nestabils tas pasākums izskatās. Tad arī saprastu, cik spēcīgu to stabilizēšanas konstrukciju vajag.
Pašreiz vēl neviens kvadrants līdz augšai nav aizpildīts – lai to izdarītu, liekot pēdējo ķīpu rindu nāksies to presēt uz leju. Lai to izdarītu – plānoju iegādāties divus, piemēram, šādus hidrauliskos domkratus par padsmit latiem gabalā. Ir tādus vērts pirkt? Neizjuks pēc trešā piespiediena? Ir doma uzlikt kādu stieni uz ķīpu krāvuma (tā, lai to pēc tam var izdabūt laukā), ielikt starp to un augšējo vainagsiju domkratus un paplašināt spraugu, kurā tiek iestīvēta pēdējā ķīpa.

“Nopietnā” apkure ar bezelektrības granulu sistēmu
Bija izdevība aprunāties klātienē ar pāris speciālistiem par apkures tematu, kā arī bija iespēja aplūkot darbībā vienu ļoti interesantu, NEdārgu granulu degļa sistēmu (nav masveida produkts), kuru var uzkrāmēt uz praktiski jebkura normāla formāta malkas katla un kuras granulu padeve darbojas bez elektrības izmantošanas. Tad nu mans biedrs šobrīd mēģina sakalkulēt pilnu tāmi “normālai” standarta apkurei, kurā būtu siltās grīdas, siltuma akumulators, kombinētais boileris, visa apsaite, granulu deglis un vienkāršs malkas katls.
Izdevīga nianse slēpjas tajā, ka mums šobrīd pagrabā stāv absolūti neizmantots dīzeļdegvielas katls – cik izpētīts, arī pie tā varētu piemontēt to granulu degli. Tādejādi, katls man sanāktu “par brīvu”.

Kāpēc granulu deglis? Tāpēc, ka tā sistēma ir tiešām vienkārša, nečakarīga tīrīšanas jomā, tās granulu padeves sistēmai nevajag elektrību un, pats galvenais, šāda sistēma var arī kaut vai diennakti vai vairāk kurties absolūti autonomā režīmā. (Piebildīšu gan, ka nelielam ventilatoriņam, kas labi padod gaisu efektīvākai degšanai, elektrība gan tomēr būs vajadzīga). Un vēl interesanta nianse – ja šis deglis tiek izmantots uz klasiska malkas katla, to degli jebkurā brīdī var viegli nostumt nost un katlu var mierīgi kurināt klasiskajā formātā ar malku. Laba, universāla, vienkārša, nedārga sistēma visādiem variantiem.
Redzēs, kādi cipari sanāks tāmē un tad jau domās, kāds būs gala izvēles variants.

Udens_konteinersImprovizētā kanalizācijas septiķu sistēma no ūdens konteineriem
Šodien parunājos ar vienu būvniecībā pieredzējušu meistaru. Padzirdējis, ka plānoju izmantot septiķu sistēmu ar infiltrācijas lauku, ieteica variantu, kuru paši jau ir vismaz vienā eksemplārā jau ir izveidojuši. Viņs ieteica kā septiķus izmantot kubikmetrīgos ūdens konteinerus, kuriem ir metāla režģis apkārt (skat bildē). Trīs tādus saliek ķēdītē vienu aiz otra, savieno tos kopā ar caurulēm kaskādes veidā un gatavs. Lai šamējie nepeldētu uz augšu no gruntsūdeņiem – tos iebetonē ar aptuveni 10cm garozu no sāniem un no augšas.

Jēga izmantot šādus bunduļus ir tāpēc, ka tie ir lēti – caurmērā 25-35 Ls par vienu gabalu. Attiecīgi, kādi 200 Ls par bunduļiem kopā ar visām trubām varbūt arī varētu sanākt. Tad nu vēl rakšanās un betonēšana (kas jebkurā gadījumā neizbēgama). Kā jau iepriekš biju te minējis – gatavais kaskādes septiķis maksa vismaz 600 Ls. Ietaupījums varētu sanākt nopietns.

Ir tikai viens būtisks jautājums – vai kā minimums četru cilvēku ģimenei ar tādu 3 kubikmetru septiķu sistēmu būs gana?!? Es biju domājis, ka minimums varetu būt 5 m3, bet būvniecības izstādē teica, ka biloģiskās septiķsistēmas gadījumā mierīgi pietiekot ar trim kubiem.

Kanalizācija – pabeigta / Roku tranšeju / “Pielaikoju” putuplastu

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 26-06-2010

Birkas:, , , ,

Ehh, vakar vakarā bij iestājies kaut kāds mērens sagurums, tāpēc neuzspēju ieklabināt pa dienu paveikto. Nē, bez divdomībām, svētki tika pavadīti ārkārtīgi mierīgi bez jebkādām neveselīgām izdarībām. Zinot to, ka īstie saulgrieži bija 21.jūnijā, godīgi sakot, pat nebija nemaz īsti noskaņojuma uz kaut kādu baiso līgošanu/jāņošanu. Galva arī lielākoties pārņemta ar būvdomām. Tad nu šovakar atskaitīšos par abās dienās paveikto.

res_DSC0016Kanalizācijas sistēma – aprakta (bildes ir klikšķināmas)
Vakar sev “pasniedzu” lielisku dāvanu savā vārda dienā – saliku kopā visu oranžo kanalizācijas cauruļu desu, ieguldīju to šim nolūkam izraktajā tranšejiņā (kuru pirms tam biju vairākkārt četrrāpus pārgājis pāri ar īpašo līmeņrādi un dārza lāpstiņu, lai iegūtu vēlamo slīpumu), tad “iedēstīju” cauruļu sistēmā vertikālos izvadus, kurus biju piezāģējis pēc augstuma tā, lai tie tikai mazliet līstu laukā no gatavās grīdas”, un tad nu beidzot to visu padarīšanu varēju bērt ciet, pieblietēt mazliet un smuki nolīdzināt. res_DSC0017Pirms tam galējā kanalizācijas ventilācijai paredzētajā ievadā iegāzu ūdeni no spainīša – otrā galā tas viss glīti iznāca laukā, no kā secinu, ka vismaz kaut kāds slīpums ir. :) Tagad visus ievadus esmu notinis un aizlīmējis ar plēvi, lai visāda draza nesabirst iekšā. Ar laiku būs jādomā, kādu septiķi un kādā attālumā jāpieslēdz pie šīs izveidotās cauruļu sistēmas. Pašreiz mazliet glupi sanāk, ka gandrīz vietā, kur paredzēts septiķis, praktiski atrodas lielais ķīpu krāvums.
Es izdarīju tā, ka melno ūdens cauruli ieraku daļēji tai pašā kanalizācijas tranšejā,res_DSC0021 tikai dziļāk un ar smilšu slānīti starpā. Loģiski domājot neko sliktu šādā idejā nesaskatīju. Tagad ūdens caurules rullis guļ pie pamatu ārpuses un gaida savu kārtu. Vispirms jāuzmeklē spices vieta un tad visticamāk būs jāsauc traktoriņš ar tranšejzāģi (vai šauro tranšeju kausu), jo ar ar rokām izrakt to 1-1,2m dziļo tranšeju pārdesmit metru garumā kaut kā galīgi nealkstu.

Roku tranšeju pamatu lentai
Mans pirmais talcinieks Didzis iesāka un es turpinu rakt tranšejas pamatu lentai. res_SNC00099Nu neizrakta palikusi vien viena mala no četrām. Sanāk ierakties aptuveni 50-60cm dziļumā no noblietēto smilšu virsmas un roku 55 cm platumā (45 cm lenta + 10 cm putuplasts). Edgars vislaik činkstēja, ka man tā smiltīs ieraktā tranšeja iebruks – es saku, ka turās vienkārši lieliski! Rīt piebeigšu ceturto malu un tad jau varēšu ķerties pie veidņu epopejas, kas man noteeeeikti prasīs ne mazums nervu un pūļu.

Negaidīti – ir atbraukuši kokmateriāli
Pavisam negaidīti piezvanīja Aivars un piedāvājās jau šodien piegādāt res_SNC00100kokmateriālus. Patielējos, bet sapratu, ka nav ko stiept gumiju – lai ved. Uz fikso izpļāvu zālīti un gatavoju improvizētu izkraušanas vietu ar šķērsām noguldītiem baļķēniem, kurus kaut cik izlīmeņoju. Kā jau minēju – ideāli – Aivars kā jau racionāli domājošs profiņš visus materiālus bija sapakojis pa atsevišķām frakcijām un izlika man tā, lai bez pārkraušanas tieku klāt visām vienībām. Turklāt, starp materiāliem jau uzreiz ir līstītes, lai vēdinās. Neko daudz jau es no kvalitātes nesaprotu, bet nu – ir egle, daļa pasausa, daļa vēl mitra no impregnējuma. Koks kā jau koks – ir arī viegli izliekušās brusas, res_SNC00101bet, cik saprotu, ideāli taisns koks tik vienkārši nemēdz būt. Rīt uzmeistarošu kādu pārsegumu, lai lieti neskādē. Švaki, ka materiālu gali vietumis ar zemi/zāli saskaras, bet es zinu, ka būs ok. :) Ak jā – te aizgāja otra samaksas puse par materiāliem. 600 Ls. Kopā 1300 Ls par 13 m3. Piegāde un izkraušana “pa draugam”.

Pielaikoju putuplastu
Nosmējos – būs man rozā pamati mājai… :D Tas Technopleks putuplasts ir blāvi rozīgs. Tā kā tranšeju roku 1m dziļumā no virspamata augšas, bet res_DSC0024putuplasts ir 1,2m augsts, tad priekš šitās štelles ar šauro tranšejlāpstiņu ierakšu nelielu padziļunājumu. Tad nu tagad domāšu un risināšu, kā to putuplastu iedabūt tur vietā, lai tas būtu līmenī ar vēlamo atzīmi un lai tas arī būtu vertikāli precīzs. Turklāt, jāstellē putuplastu divās kartās, jo man ir 5cm loksnes. Labums – savienojumu vietas varu likt ar nobīdi. Nobīdi domāju veidot kādu 5cm attālumā – domāju, būs ok. Forši, ka putuplastam ir pusspunde – tomēr labāk nekā taisnas malas. Tad nu rīt ceru ķerties klāt pie šī ūberpiņķerīgā pasākuma – iestellēt plāksnes vietā, nofiksēt tās, lai res_DSC0025neļurkājas, tad no iekšpuses piebērt šķembas, no ārpuses smiltis. Pa vidam šķembās vēl drenāžas cauruli jāierīko, un, protams, pamatu iekšmalā jāveido veidņi no saplākšņa.

Tātad, darīt ir ko! :) Uhh, un tad jau kaut kad betona mašīna… Un tad jau koka karkasa meistarošana (joprojām meklēju meistarus).

P.S. Papildināju projekta izmaksu uzskaites lapu – tagad jau kopējie izdevumi par projektu sasnieguši gandrīz 3,5tk Ls. Nav maz, bet nu – neko neapdomīgu pagaidām savā rīcībā nemanu. :)

Uzliku būvvietai spēka līnijas / vienoju kopā kanalizācijas caurules

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Āderes | Posted on 22-06-2010

Birkas:, ,

Šodien principā spītēju štruntīgajam laikapstākļu pavēlniekam, kurš pastāvīgi rasināja un ik pa brīdim arī mazliet spēcīgāk uzlīņāja. Darbojos ap divām sekojošām lietām.

Spēka līnijas (akmens āderu) teritorijai/ēkai
Virsraksts izklausās pēc pilnīgākā kosmosa, bet kamēr pats nepārliecinājos, tikmēr neticēju. Respektīvi. Nesen jau rakstīju, ka biju uz tikšanos ar zinošu āderu “taustītāju” Santi pie vienas konkrētas mājas, kur es mācījos atpazīt to, ko manas rokas ar rīkstēm man rāda. Uzzināju arī to, ka cilvēks ir spējīgs arī paša rokām uzlikt teritorijai/mājai spēka līnijas aizsardzībai – apgūstot prasmes vidē es tādu uztaustīju, bet nemācēju izskaidrot, kas tas ir, ko man rāda. Tad nu Santis man paskaidroja, ka tas ir viņa paša uzlikts akmens āderu (ja nemaldos) pozitīvais lauks, kas gluži kā aizsargsiena palīdz pasargāt teritoriju no nelāgas enerģijas un citām likstām. Pabrīnījos. Santis teica, gan jau arī pats iemācīsies tādu uzlikt…

Mans sekmīgais eksperiments
Biju sapratis, ka man to plāno, tievo kapara stieplīšu vietā, ko izmantoju kā rīkstis, vajadzētu tomēr kaut ko gruntīgāku. Tad nu tēvs atrada 8mm diametra alumīnija stiepli. No tā šodien izgatavoju jaunas, lielākas rīkstis un nolēmu iemēģināt. Jā, darbojas pamatīgi, tikai netīk, ka alumīnijs nooksidējas un rokas pelēkas paliek. Tad nu atcerējos par to rīkstnieka spēka līniju uzlikšanu. Pārbaudīju, vai brāļa jaunceltā pirts ar tādu gadienā nav apveltīta, jo pie tās ar bija viens cits spečuks ciemojies. Nē, neko bez tipiskajām uguns un ūdens āderēm neatradu. Tad nu nolēmu intereses pēc ar savu izpratni, intuīciju un sajūtām paša spēkiem uzlikt to aizsarglauku. Procesu neaprakstīšu, bet ziniet – man izdevās.
Pēc tam apstaigājot ēku atklāju, ka rīkstis kustās tāpat kā tad, kad kopā ar Santi pētīju un apguvu šī enerģijas lauka teritoriju: viena rīksts rāda lauka robežu, otra norāda, vai lauks ir pozitīvi vai negatīvi lādēts. Visvisādos veidos pārbaudīju un tiešām pēkšņi tieši tur, kur biju vēlējies šo spēka līniju “uzstadīt”, tur tā tagad arī atrodas. Neizslēdzu iespējamību, ka tās ir manas iedomas un pašsuģestija, taču tādā pat veidā pēc tam “apstrādāju” savu būvlaukumu – un, ticiet vai nē, rezultāts tāds pats. Tagad “redzu” (spēju uztaustī) pa perimetru esošu pozitīvi lādēta lauka robežu. Redzēs, kaut kad pie manis paciemosies zinošāki āderu cilvēki – lai palūko, vai šamējie tur kaut ko netipisku redz vai nē. :)

Āderes = iedomas vai realitāte?
Es zinu, ka tas viss var izklausīties visai šizīgi, bet man nav šaubu par to, ka ar zemes enerģētisko starojumu ir jārēķinās, un es nedomāju, ka virkne cilvēku ir nojūgušies un spēj ar drāts gabaliņiem parādīt vienas un tās pašas svārstības. Pārāk liela sakritība, lai tā būtu pašizdomāta parādība. Turklāt, ne velti arī mūsu tēvu tēvi ar šīm lietām rēķinājās un prata tās izmantot savā labā (atrodot īsto vietu akai, krāsnij/skurstenim, gulēšanai, uzlādējošai atpūtai utt.). Un nu, iespējams, arī mani varēsiet saukt par traku, jo es ar tiem drāts gabaliem varu arī zem zemes ieraktu elektrības kabeli uziet, zālē pazaudētu telts mietiņu atrast un pat noslēpušos kaķi sameklēt… :D
Es nešaubīgi ticu, ka cilvēka domām mājas celtniecībā un savas vides iekārtošanā ir ārkārtīgi liels spēks, ar kuru viņš var daudz panākt! Es par to jau esmu pārliecinājies un zinu, ka ne reizi vien vēl tas pierādīsies. ;) Labai domai ir milzīgs spēks!

Darbs ap kanalizācijas tranšeju un caurulēm
Otra lieta, kas šodien paņēma nešaubīgi visvairāk laika un spēka, bija darbošanās ap kanalizācijas ierīkošanas procesu. Respektīvi, ņemot vērā to, ka šī ir mana pirmā pieredze ar šāda veida komunikāciju ierīkošanu, tad centos lietas darīt pārdomāti. Pielāgoju līmeņrādi ar papildaprīkojumu, lai varētu iegūt 1-2% kritumu caurulēm. Tad nu četrāpus vairākkārt pārlīdu visu izrakto tranšeju, vairākkārt to ar mazo lāpstiņu līdzinot un padziļinot, lai iegūtu līdzenu un pareizā slīpumā esošu kritumu. Pašreiz sanāk, ka melnzemē uz septiķi caurule ieiet zemē aptuvenu 50cm dziļumā – plānoju veikt nelielu uzbērumu plus zem tā ieklāt 5-10cm biezu putuplasta slāni, lai kanalizācijas caurule nu nekādi nevarētu aizsalt. Zinu, ka tur it kā nav kam aizsalt, tomēr IR gana bieži gadījumi, kad šī nevēlamā situācija tomēr iestājas.
Kad tranšeju biju sagatavojis, beidzot varēju ķerties pie trubu garumu un mezglu izplānošanas dabā. Uz papīra ir viena lieta, bet izlikt tās detaļas dabā, pavisam kas cits. Sāku no viena gala trubas vienot kopā. Garumu piezāģēju ar rokas metāla zāģi, kantes apvīlēju ar vīli un pielaboju ar nazi. Savienojuma slīdamībai izmantoju nopirkto ziepjaino smēri, kas kā izrādās ir kairinoša roku ādai – vajagot obligāti gumijas cimdus izmantot. Ne reizi vien iegrābos ar pliku roku, bet izskatās – so far so good.
Caurules kopā liekas visai negribīgi un padaudz spēka jāpielieto. Glupākais, ka nav tām īsti kur iegrābties, lai tās kopā sastumtu, turklāt pasākums kļūst ar vien sarežģītāks, līdz ko kopā tiek salikti jau vairāki metri. Bez palīga šķiet neiztikšu, lai to visu garo 10 metru kanalizācijas brīnumu varētu kopā sadabūt. Ceru rīt piebeigt, lai var ar prieku doties Līgosvinībās. Bet Jāņudienā nekādas laiskošanās – uzdāvināšu sev kādus padsmit metrus ar izraktu pamatu lentas tranšeju! :D Priekā! ;)

Ūdens caurule ierakta / roku pamatu tranšeju

0

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 20-06-2010

Birkas:, , ,

Res_DSC0106Šodien vismaz lielāko dienas daļu bija normāls laiks, līdz ar to ir noticis arī kaut kāds progress. Vispirms jau gan būtiski piebilst, ka “pateicoties” vakardienas nejaukajam laikam – trīs palīgi pie manis ciemos neieradās. Neko darīt. Toties šodien gan, kā jau pieteicies, atbrauca ciemā ekobūvniecības interesents un kokdarbu amatpratējs Didzis. Tad nu devu šamējam rokā savu labo Fiskar lāpstu un kopā ķērāmies pie darba. :)

Ūdens vada caurule ierakta
Pa šodienu izrakām centrālās nesošās sienas pamata tranšeju. Tajā izveidoju padziļinājumu un, kā redzams bildēs, ieguldīju tajā melno, cieto ūdens cauruli, kuruRes_DSC0110 aizlocīju talāk jau pa padziļināto kanalizācijas tranšeju uz mājas dienvidrietumu stūri – un turpat arī atstāju visu pārējo rulli. Tā teikt, līdz brīdim, kamēr atradīšu akas/spices vietu un sākšu rakt uz to tranšeju caurules ieguldīšanai. Vismaz iesākumā paredzu pieturēties pie metra dziļuma caurules ieguldīšanai – lai neaizsalst. Otru galu aptuveni 80 cm garumā atstāju rēgojamies ēkas viducī, kur būs utility jeb saimniecības telpa.

Res_DSC0107Austrumu sienas tranšeja izrakta
Didzis noraka līdz vairāk kā pusei, es savukārt spītējot vakara lietum piebeidzu austrumu sienas pamata tranšeju – 55 cm plata un 100 cm dziļa, kurā no ārpuses gulsies 2x50mm ekstrudētā putuplasta plāksnes (kā veidņi un siltumizolācija), pa vidu 45 cm platumā un 50 cm augstumā šķembas, savukārt iekšpusē uztaps veidņi no laminētā saplākšņa. Tranšejas sieniņas stingras un izturīgas, taču, protams, ja pieiet pa tuvu pie malas ar pēdu, var tomēr iebrukt. Bet nu – so far so good.

Rītdienas plāni
Lai nebūtu jābesījās ar paša un instrumentu slēpšanu no lietus, Res_DSC0103uzcēlu turpat nojumīti. Arī pret sauli palīdz, ja grib atpūsties. Rīt centīšos savienot kopā caurules un ieguldīt to kanalizāciju, kā arī pēc tam turpināšu rakt pamatu lentas tranšejas un noteikti gan jau pamēģināšu iestellēt vietā kādu putuplasta plāksni.

Paldies, Didzi, par interesantajām sarunām, padomiem un palīdzību! :)

Roku tranšeju kanalizācijas caurulēm

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija | Posted on 19-06-2010

Birkas:

Tranšejas lāpsta
Res_SNC00095Šodien par spīti manāmi draņķīgajam, lietainajam laikam tomēr ņēmu rokās lāpstu un raku kanalizācijas trubām tranšeju. No rīta kārtīgi sarēķināju projektā attālumus un tad nu pēc tam ar šauro tranšejas lāpstu (kas ir baigi labā lieta šim nolūkam) raku. Cītīgi domāju, kā pareizi nodrošināt vajadzīgo cauruļu dziļumu un slīpumu.

Caurļu dziļums
Izdomāju, ka ārpus pamatu perimetra rakšu tās 80cm dziļumā un pa virsu uzlikšu pēc tam 50mm putuplasta plāksnes, lai pasargātu caurules no aizsalšanas. Parasti jau sakot, ka kanalizācija neaizsalst, jo tajā nav ūdens, tomēr ir dzirdēts arī pretējais. Savukārt pamatu perimetra iekšienē pagaidām vizuāli varētu šķist, ka manis izvēlētie 40-50cm ir par seklu, bet nedrīkst aizmirst, ka uz šīm smiltīm man vēl virsū nāk nepilni 40cm ar grīdas pīrāgu.

Cauruļu garuma piezāģēšana
Res_SNC00093Vēl sapratu, ka nāksies piezāģēt vertikālo cauruļu garumus, lai visiem pieslēgumiem (vanna, izlietne, pods utt.) no zemes grīdā iznākošā caurule būtu vienādā līmenī (te ar ūdens līmeņrādi būs ko ņemties). Tā kā horizontālā caurļu līnija ir ar dažādu slīpumu, tad, nepiezāģējot garumus, nebūs vienāds vertikālo cauruļu gala līmenis. Zāģēšanai laikam visprātīgāk būs ņemt fleksi. Pēc tam būs jāapgūst cauruļu kopā stellēšana, izmantojot to speciālo smēru, kas pēc pārdevēja skaidrojuma gluži vienkārši kalpojot kā ziepe, lai caurules vieglāk savienotos.

Tranšeja ūdens caurulei – pamatīga rakšana
Lūk, ūdens cauruli gan būs jārok kā nākas 1,2m dziļumā – tas draud ar gana pamatigu fizisko slodzīti, jo ar to šauro lāpstu, protams, nav jāizceļ tik daudz zemes, tomēr dikti viegli ar to rakt arī nav. Kas zin, varbūt sadomāšu tranšejracēj traktoriņu ņemt, bet – tas ar laiku, pagaidām nesteidzos. Ārpus pamatu perimetra darbiņi var arī vēlāk tikt veikti (bio-septiķa ierakšana tai skaitā).

Pirmais būvmateriālu iepirkums – paveikts!

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Situācijas atskaite, būvmateriāli | Posted on 17-06-2010

Birkas:, , , ,

Uhhhh, lūk, teju visa šodiena aizvadīta vagojot Rīgas ielas ar iznomātu mikroautobusu (Renault Master – 25Ls), beidzot reāli iepērkot būvmateriālus. Esmu iepircis:
- Tehnonikol Tehnopleks 35-250 ekstrudēto putuplastu 50 mm biezumā (19 pakas, 104 m2, 3,35 Ls/m2) = 348,50 Ls
- Saplāksnis (15mm biezs / 2,03m garš / 0,25m plats), mitrumdrošs, laminēts (66 gab.) = 103 Ls
- Kanalizācijas caurules DN100 un līkumus (dažādas, bet dažas vēl vajag, jo veikalā beidzās) = 39 Ls
- Melnā 32mm PE ūdens caurule (50 m) = 17 Ls
- Metāla leņķīši, naglas, skrūves = 12 Ls
- Līmeņrādis, stūra leņķi, spailes = 10 Ls
- Ruberoīds, 3 ruļļi (45 m2) = 13 Ls
Kopā iztērēti = 596 Ls

Noskrējiens bija ne pa jokam, lai šito visu 4,5 stundu laikā dažādās Rīgas vietās savāktu, bet nu – ir paveikts! Tas, ko diemžēl nedabūju un ko pavisam veikli jārisina – jādabon 50 metrus ar ģeotekstilētu drenāžas cauruli. Dienas beigas vairs nebij laika un arī būsā vietas nepietiktu, lai 50 m cauruli tur ielocītu. Ceru, ka varēšu uz vieglās jumta vai tās bagāžniekā to kluci iedabūt. Rīt vēl arī šķembas obligāti jāpasūta. Un pāris iztrūkstošās kanalizācijas detaļas jādabon.

Un tad jau rīt kārtīgs darba 10-diennieks ar pāris talciniekiem brīvdienās un Līgo svētkiem pa vidu var sākties! Pamatu tranšeja un veidņi – turās, es jau nāku! :)

Ir būvatļauja / darbojos ar smiltīm / plānoju nākamos procesus

13

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 03-06-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Nu tā, beidzot tomēr saņēmos ierakstīt kaut ko. Īsti ar laikiem un spēkiem nesanāk. :) Nē, tik traki uz priekšu visi procesi nevirzās, bet tiešajos darba pienākumos gan netrūkst darāmā. Pēdējo weekendu sīcim bija dzimšanas dienas tusiņš, tāpēč tai laikā ar nekas īsti nenotika. Tad nu beidzot atskaitos, kas noticis uz šo momentu.

Urrā – būvatļauja rokā
Pēc būvatļaujas pieprasījuma iesniegšanas pacentos atrast kantori, kas man varētu nokārtot būvnieka obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Brokeru serviss man šitādu polisi no IF operatīvi un eleganti sarūpēja uz vienu gadu – maksāja šis pasākums 15 Ls. Manuprāt, teicami. Attiecīgi, šodien biju saņemt savu pieprasīto būvatļauju – un tā nu man ir rokā un visi procesi nu jau var notikt pavisam oficiāli! (Bet līdz šim jau es neko nemaz arī nebiju tur darījis, vai ne?! ;) )

Vēl pārītis smilšu kaudžu nolīdzināts
Pa šo laiku pamanījos pasūtīt vēl divas smilšu kaudzes (76 Ls par 24 m3), kuras ar viena no būvbedres izracējpuiša palīdzību esam nolīdzinājuši (10 Ls par dienas darbu). Rīt piebeigšu bik nianses un vālēšu virsū atkal uz trim dienām iznomāto vibroblieti. Un, šķiet, ka lai piebeigtu smilšu slāņa uzbēršanu līdz nepieciešamajai atzīmei, būs vēl vienu, iespējams, divas kravas ar smiltīm jāpasūta. Ceru, rīt to paveikt un pa brīvdienām piebeigt smilšu epopeju. Un tad jau varētu sākt ķerties pie tranšeju pasākuma un šķembu sagādes priekš “rubble trench”.

Visādu būvmateriālu sagāde
Uhh, nevaru saņemties šito lietu iekustināt, bet vajag! Esmu vismaz sazvanījis un atradis, kur dabūt jau impregnētus kokmateriālus par 95 Ls/m3 un ar ļoti lētu piegādi. Visur citur viennozīmīgi dārgāk, turklāt neimpregnēti materiāli. Šitam procesam obligāti jāizdomā, kur tos atvestos 12 m3 nolikt tā
Tālāk vajag pasūtīt un sagādāt putuplastu vertikālajam pamatu veidņu pasākumam, un izdomāju, ka iekšpusē veidņiem būs jāiepērk tomēr OSB vai finieris, ko sazāģēšu 40cm platās joslās. Ar ķīpām kā iekšējiem veidņiem tā pamatu lentas iekšmala varētu sanākt visai nelīdzena, nesmuka. Nez, naivi liekas, ka pēc tam tās veidņu plāksnes tik pat labi var arī ielikt griestu pārsegumā ar cementaino pusi uz augšu.

Jāplāno veikli komunikācijas
Pirms tranšejās vālēt iekšā šķembas, noteikti vajadzētu zemē sarakt komunikācijas un drenāžu. Pagaidām funktierēju, ka kanalizāciju / elektrību / pamatu drenāžu es varētu no mājas perimetra laukā dabūt puslīdz pa vienu tranšeju, ievietojot minētās lietas dažādos līmeņos. Šito jāapsmadzeņo un vispār jāsaprot, ko kādos dziļumos jārok. Ūdeni gan nāksies “pierakt” no citas puses, jo spices vieta, domājams, neatradīsies tai pat virzienā, kur septiķis.Sarēķināju, ka vajadzēs ap 50m drenāžas caurules ar ģeotekstilu, elektrisko kabeļu gofru ap 35 m, melno PE ūdens cauruli 50m un kādus padsmit metrus ar oranžajām, savietojamajām kanalizācijas caurulēm. Izprotu, ka katrai izlietnei / vannai / podam ir labi savu aizvadu uzlikt (sanāks 6 gab.). Uhh, nevar pat īsti saprast, ko un kādā secībā vajadzētu darīties, bet nekas – pamazām, pa mierīgo un būs labi.

Elektrības pieslēgums un karkasa meistars
Vēl šodien apzinājām, ka, lai dabūtu tur savu elektrības skaitītāju, jāraksta kārtīgs pieteikums, kuru Latvenergo mēnesi izskatīs, sastādīs tāmi utt. Ehh, nez cik man tāds pasākums izmaksās?!? Ir kādam nojausma? Steigas gan ar šito nav, jo ar pagarinātaju mierīgi varu nodrošināt elektrību būvniecības procesam.
Un vēl drīzumā jāsak saprast, kur atrast sakarīgu koka karkasa meistaru. Brigādi atļauties nevaru/negribu – labprāt pats gribu piedalīties šajā procesā. Brālim bij paveicies priekš savas pirtiņas no Aizkraukles dabūt meistaru, kas kopā ar šamējo karkasu saveidoja. Es ar tāpat gribētu – ticu, ka man tas process, kad redzi, kā slienas uz augšu mājas aprises, varētu ļoti patikt.

Atbilde uz komentāru – par kanalizāciju un darbu uzsākšanu (+ P.S. par digi TV)

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 02-04-2010

Birkas:, , ,

Vienstāvs pie iepriekšējā raksta man iekomentēja:
Domāju, ka vari gatavoties arī uz konkretizējumiem par notekūdeņiem, prognozēju, ka būs tikai izvešana vai bioloģiskās.

SeptiķiNū, man jau tagad iekš PAU ir rakstīts, ka kanalizācija pieļaujama izsmeļamā vai bioloģiskā. Nez, vai šādu arī var nosaukt par bioloģisko? Rakstīts – ka bioloģiskā – darbojas it kā ar baktērijām, ko pieber, gaisa padeve ar dabīgo vilkmi un galā šitam bundulim infiltrācijas lauks. Cenas un risinājuma ziņā man šis šķiet ļoti sakarīgs variants. Citu domas?

Vēl Vienstāvs raksta:
Ja tavu bedri no šosejas nevar redzēt, domāju, tu varētu rakt neraustoties. Es arī savulaik gaidīju būvatļauju, tagad domāju – kā mudaks. Tiesa, es tomēr ieteiktu pagaidīt 5 nedēļas. Pats rakstīji, ka bedre pilna ar ūdeni. Savukārt pamatus ieteicams gan rakt, gan pēdu liet vecā mēness fāzē. Šobrīd ir pilns, tātad aiznākamais vecais būs maija sākumā.

No šosejas tiešām nevar redzēt, bet nu vēl padomās. Lai gan tieši tagad vēl nav par ko īpaši domāt – šodienas lietavas noteikti darbu uzsākšanu pavirzīja uz priekšu par pāris dienām, jo ūdens daudzums nu pamatīgs nokritis no gaisa. Neesmu gan bijis pats savu pļavu aplūkot, varbūt rīt beidzot aizbraukšu ievērtēt dubļu valdījumus. :)
Kas attiecas uz rakšanu vecā mēnesī – nez, es, protams, par šadām lietām neesmu interesējies. Ir kāds skaidrojums, kāpēc tieši vecā? Līdz maijam, man domāt, es laikam tiešām negaidīšu, bet kas zina – visu jau noteiks tas, cik ātri zemīte izžūs.

P.S. Jēziņ, šodien visu dienu noņēmos, kamēr atradu īsto antenu, ar kuru uztvert Lattelecom virszemes digitālo televīziju, kamēr to piedabūju pie mājas un visbeidzot pieslēdzu to pie trim dažādos stāvos esošiem televizoriem, paralēli izveicot antenas regulāciju, lai nav trokšņu. Uhh… Manā salmu mājā šitais pasākums būs daudz vieglāks, jo tai būs viens stāvs un ticams viens televizors… :D

Situācijas atskaite – janvāra pēdējā nedēļa

39

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite, Ventilācija | Posted on 24-01-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta, bet ne jau tādēļ, ka nekas neritētu uz priekšu. Šoreiz tad nu pastāstīšu, kā virzās uz priekšu process, kā arī pie kādām atziņām un risinājumiem esmu nonācis.

Arhitekts atrasts - pēc tikšanās ar savu klasesbiedru Edgaru, kurš saprot arhitektūras lietas, domāju, ka nu būs ziepes… Es jau iepriekšējā postā rakstīju, kāpēc. Bet, lūk, pēc sludinājuma publicēšanas internetā, pieteicās virkne ar cilvēkiem un viens par otru piedāvāja labākas cenas utt.  Secinājums – krīze tiešām dara savu… Esmu vienojies, ka projektu man zīmēs un arī  būvvaldē saskaņos arhitekts Artūrs tepat no Lielvārdes. Lieliski! Gan forši sastrādāties ar vietējiem, gan arī nebūs jāskraida nekur apakārt – varēšu aizdoties apspriest projekta nianses tepat Lielvārdē. Drīzumā solot pirmās skices, un tad jau pēc tam pa smalko darbs pie projekta sāksies. Koka būvkonstrukciju rasējumu daļai tiks piesaistīts viņam zināmais būvinženieris.

Vējtveris mājas iekšienā – nolēmu, ka laikam tomēr japieliek vēl viens metrs mājai garumā klāt, lai sanāktu ieprojektēt to vējtveri tomēr mājas iekšpusē. Nebūs tāds piedēklis jāmeistaro. Tā esot labak un racionālāk it kā. Lai tā būtu, cerams, ka pēc tam nenožēlošu. :D Mājas iekšējā platība sanāk 96,4 m2. Tikai nesakiet, ka tas ir maz. Man šķiet, ka tā māja būs tiēšām milzīga priekš mūsu ģimenītes, un es vēl ne reizi vien būvējot spļaudīšos, par tās izmēriem…. :)

Fibo_pamatiPamati no keramzīta blokiem – pagarai sarunai ar mani piekrita mans paziņa Rolands, kurš ir pieredzējis būvinženieris. Ar viņu vairāk kā trīs stundas pļāpājām un izrunājām visvisādas lietas un risinājumus. Tai skaitā, izlēmām, kāda veida pamatus veidot. Tātad – norakšu augsnes virskārtu un ar iznomātu blieti apakšā esošo smilti pamatīgi sablietēšu. Vedīšu vēl klāt smiltis un kārtīgi uzblietēšu visai pabiezu smilšu spilvenu. Tad uzblietēšu vēl kādu 15cm biezu šķembu joslu pa pamatu perimetru, un uz tā beigās mūrēšu pamatu lentu no keramzīta blokiem trīs līniju augstumā. Bloki mierīgi derēs 3Mpa, vien jādomā, kādus platumus izvēlēties, lai pamatu vainags būtu 40 cm platumā. Virsū ruberoīds biezais divos slāņos kā hidroizolācija un uz tiem koka brusu vainags ar tajā iestrādātiem koka mietiņiem, uz kā ķīpas uzsēdināt. Abas vertikālās pamatu plaknes nosiltinātas ar 5cm putuplastu. Kā arī ārpusē pa perimetru zemē slīpi ap pamatiem ieraksts putuplasts, lai no augšas tekošais ūdens aiztek tālāk no pamatiem. Izturība šādiem pamatiem absolūti pietiekama, izmaksas sakarīgas un par pamatu izcilāšanu nevajadzētu satraukties, jo apakšā būs pabiezs smilšu slānis, kas aizdrenē prom mitrumu (kurš sasalstot arī ir tas cilātājs).

Apkurei centrālā kamīnkrāsns un siltās grīdas – centrālās kamīnkrāsns ideju joprojām neesmu atmetis. Negribās man atsevišķu malkas katlu saimniecības telpā. Labāk ņemšu glītu kamīnkrāsniņu, kurai var pieslēgt centrālapkures sistēmu. Parēķinājām ar būvinženieri – siltās grīdas var sanākt tikai nedaudz dārgāk vai iespējams tik pat cik radiatoru sistēma, taču tā daudz labāk uzsildīs grīdas siltummasu, vienmērīgāk izplatīs siltumu telpā un neaizņems papildus vietu, kā to dara radiatori.  Mums tas kalkulētais cipars sanāca ap kādiem 800 Ls, bet iespējams būs vairāk, jo palielināju ēkas platību vēl par 8 m2. Ir kādam kādi silto grīdu licēji zināmi? Es labprāt laicīgi tāmi sakalkulētu utt.

Grīda no ielejamā grīdu betona vai māla klona - šito lietu vēl domāju. Protams, ka ieliet betona grīdu uz siltgrīdas caurulītēm būtu daudz vienkāršāk, sanāktu kādi 500 Ls ar materiāliem un darbu it kā. Būtu superlīdzena un laba 7-10 cm grīda. Bet varbūt, ka ir vērts šo procesu darīt pašam un ierīkot māla klona grīdu. Būs daaaudz lētāk, ja darīšu pats. Vien jāsaprot , cik daudz laika tas varētu prasīt un vai šāds māla klons “sadzīvo” ar siltām grīdām. Ir kādam viedoklis?

VentilacijaVentilācija – rekuperators vai dabiskā ventilācija – ar būvinženieri izspriedām, ka bez ventilācijas tomēr nekādi un ka rekuperators būtu labs veids, kā nezaudēt siltumu no mājas. Pastāv iespēja tikt pie rekperatora arī par kādiem 500 Ls, kas jau būtu saprātīgs cipars. Tomēr – ar brāli atkal izspriedām, ka nav ko ieviest gana sarežģītas tehnoloģijas, kam vajadzīga elektrība, ja var arī šo lietu risināt ar vecumveco dabīgo ventilāciju. Pagaidām to iedomājos tā – uzbūvēt skurstenim blakus ventilācijas šahtu skursteni no Schiedel speciālajiem blokiem šim nolūkam. Un vienkārši pievadīt caurules no virtuves un vannas istabas. Tā kā ventilācijas šahta izies ārā uz jumta – tad ventilācija darbosies ar dabīgo vilkmi bez ventilatoriem.

Kanalizācija - well, šo lietu pagaidām cenšos saprast. Man iesaka ierakt divas grodu akas, abas savienotas un apakšā aizbetonētas. Otrajai starp grodiem ir sprauga, pa kurieni “ūdenim” sūkties cauri un “doties uz” uz drenāžas cauruli, kas iestrādāta ap šo spraugu grants slānī. Ja ir straujš “perebors”, pa “ūdens” pa drenāžu aiztek prom tālāk no akām.  Funkcionē visai labi, un nemaksā pārāk daudz. Ir kādi labāk funkcionējoši un  ekonomiski izdevīgāki varianti?

Tāks, pagaidām viss, ko uz sitiena atcerējos iedrukāt. Komentāri un ieteikumi, protams, laipni aicināti.