Brīvdienu darba maratons aizvadīts – ārsienas tuvojas apmetumam

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 03-07-2011

Birkas:, , , , , , ,

Brīvdienās sieva ar bērniem prom – varēju nodoties darbiem ar visu sirdi un daudzām darbstundām. Abas dienas man talkā nāca draugs Andrejs. Darbojāmies ar ārsienu “pietuvināšanu” apmetumam.

Ārsienu pielīdzināšana pabeigta
Pa šīm divām dienām ar mazu kapeiku vēl piektdienas vakarā ir nofleksētas visas ārsienas. Ūūūhhh, putekļains pasākums, bet toties sienas izskatās gludas un foršas. Un skatam arī kārtīgi atklājas “bedres”, iedobes un visādi robiņi, caurumiņi. Ar tiem būs ko pacīkstēties. Daļu jāaizbāž ar salmiem, daļu doma smērēt ciet ar mālusmilšu masu. Vēl jālīdzina arī visas iekšsienas, bet tur varētu būt par kapeiku mazāk darāmā, jo uz iekšpusi ir vērstas ķīpas apcirstās puses, kas ir manāmi līdzenākas un ne tik ļoti spurainas. Toties iekšpusē atkal nekur nav sieta un sienas gan jau gribēsies līdzenākas nekā ārpusē.

“Long straw mix” ar kaļķi
Vienu vakaru nolēmu palietot to kaļķi, ko es tur dikti eksperimentālā un nezinīgā kārtā sataisīju pašķidrā putrā. Ņēmu spaini, iegāzu tajā kaļķi, iegāzu smalko granti un to visu samaisīju kopā ar pagarākiem salmiem. Tad nu ņēmu grāmatā saukto “long straw mix” un bāzu ar to cietu gropes gar karkasa malām un vēl caurumus šur tur. Pliki salmi no gropēm krīt laukā, bet šitie tur labi ielīp, masa pēc tam sacietē un turas visai labi. To pašu biju izveicis iepriekšējos eksperimentos ar šķidru mālu emulsiju – rezultāts gluži līdzīgs.
Tas, kas mani mēreni pārsteidza nākamajā dienā – blīvākās vietās šitais maisījums bija kļuvis dzeltens. Respektīvi, kur kaļķu putra viena pati uz salmiem – tur tā ir sniegbalta, bet kur maisījums kopā ar salmiem – tur tas kļuvis dzeltens. Ceru, ka kaļķis vienkārši “izvilcis” dzelteno krāsu no rudzu stiebriem.

Daudzfunkcionālais pretgrauzēju siets
Depo iepirku cinkotu Rjabicas apmetuma sietu – to arī pa šīm dienām metra augstuma uzlikām visā mājas apakšējā perimetrā. Saucu to par daudzfunkcionālo, jo tas palīdzēs gan atturēt grauzējus no veiklas paciemošanās salmu zonā aiz apmetuma, un, kas šobrīd ir teju pat svarīgāk, palīdz pielīdzināt sienu negludumus un caurumus. Kur vajadzēja, tur aiz sieta aizbāzām salmus. Sietu skrūvējām gan ar skrūvēm, gan kaudzēm 12-14mm skavu. Tās pa šīm dienām izlietojām, šķiet, kādus 4-5 tūkstošus. Kārtīgi tos apskavojām ap lazdām, pieskavojām pie karkasa utt. Šitā sieta likšana bija pats apjomīgākais darbs, ko šajās divās dienās paveicām.

Paldies par ieteikumu Aaaaa – iepirku glītās papes naglas ar platajām galvām un vietumis ar tām panaglojos, kur stikla šķiedras siets uz karkasa viens pats turas tikai ar skavām. Nagliņas baigi feinās, mierīgi dažviet piebliezu ar tām arī metāla sietu.

Tā kā man palika pāri “čainīzeru” stingrais metāla siets, tad to epizodiski vēl uzstādīšu tajās vietās, kur lielākas bedres, lai tās ir vieglāk un drošāk aizlīdzināt ciet.

Apmetuma iesmērēšana sienā un sietā
Es pats sestdienas vakarā “saldajā ēdienā” ar rokām un urbjmikseri uzmaisīju “uz aci” apmetuma masu, kuru sākumā klāju ar jaunnopirktajām apmetuma ķellēm, bet beigās sapratu, ka ar rokām tas process ir gan efektīvāks, gan savā ziņā arī patīkamāks. Tad nu iesmērēju aiz sieta gropēs un iedobēs kā nu mācēju. Šodien tas jau bija daļēji pažuvis un izskatījās visai labi.

Sieva pa nedēļu uz  bezlogu gala sienas arī iemēģināja roku iedobju un bedru aizlīdzināšanā. Viņas masa sanākusi tāda mazliet smilšaināka un laikam tāpēc, ka uzliktais slānis ir pabiezs, tas joprojām cītīgi žūst.

Vēl es pamēģināju mālsmilts masu uzsmērēt uz noapaļotās durvju ailas (pa lietu aizmirsu nobildēt..). Šobrīd pat raupjā virsma izskatās patīkami, un plānais slānis ir diezgan izturīgs un sietā turas labi, nedrūp. Tā kā slānis ir visai paplāns pāris milimetru biezumā, tas ir elastīgs, mazliet lokas, bet neplaisā, nelūzt. Attiecīgi, ja apmetumu uzveido kādu 2-3cm biezumā, domāju tas stāvēs pat ļoti labi un būs pietiekami izturīgs.

Pārdomas
Mani šodien pārņēma pārdomas – ņemot vērā, cik daudz to iedobju un nelīdzenumu, smērēšanās ar māliem var sanākt visai pailga. Varbūt ne tik daudz pats ķellēšanas process, kā tieši apmetuma sagatavošana. Tā kā javas maisītāja man nav, tad ar rokām tas darbiņš nav no tiem ātrākajiem. Attiecīgi – jāapsver iespējamība atteikties no mēģinājuma tās bedres aiztaisīt ciet ar māliem, bet “jāinvestē” naudiņa un jālīdzina tās bedres ciet ar to pašu kaļķa apmetumu un iekārtu. Jā, materiāls varētu būt vajadzīgs padaudz, taču temps, kādā aizklāšana būtu iespējama, būtu nesalīdzināmi ātrāks. Taču, no otras puses – ja bedre ir vairāku centimetru biezumā, tad kaļķis tādā slānī žūs “veselu mūžību”… Pašreiz esmu novērojis, ka māls žūst salīdzinoši ātri.

Vai kaļķis turēsies pie māla?
Un vēl jautājums, kas galvā maisās – vai kaļķis vispār turēsies pie māla virsmas?! It kā neredzu baigo iemeslu, lai neturētos. Māla virsmu (un arī pašu salmu virsmu) pirms kaļķa likšanas būtu viegli jāsamitrina vai arī pat jānosmērē ar kaļķa pienu, kā to ieteikts darīt ar koka karkasu pirms apmetuma likšanas. Es jau speciāli izmēģināju uz ēkas koka karkasa stūra – apsmērēju ar kaļķa pienu, ļāvu bik nožūt un tad uzvālēju virsū mālu apmetumu – atsevišķi gan uz metāla sieta, gan stikla šķiedras sieta. So far, so good – turās tas mālu slānis pie tā karkasa tiešām labi. Atkal var dauzīt ar dūri un plaukstu, bet nost nebirst, no karkasa it kā neatlīmējas. Plaisu īsti arī nav. Izskatās gana cerīgi.

Apmetuma sargāšana no saules stariem
Izlasīju grāmatā un arī loģiski saprotu iemeslus – kaļķa apmetumu esot ļoti jāsargā no saules stariem. Tas tādēļ, lai ūdens pārlieku ātri no apmetuma neiztvaiko un nerodas rukuma plaisas. Lūk, tad nu es dikti domāju, ar kādu materiālu vispār varētu šīs lielā apjoma sienas piesegt. Respektīvi, tiešai dienas saulei ir pārliecinoši pakļautas divas ēkas sienas (uz vienas viegli uzspīd rīta saule ap 10tiem, uz otras tikai vakara saule ap 19tiem).
Pagaidām vienīgais risinājums, ko pamanīju – K-Rautā tiek pārdota melna, necaurspīdīga, armēta plēve (perforēts agrotīkls?), ko parasti zemeņu audzētāji uz zemes klāj. Cena šķiet bija ap 50-60 santīmiem kvadrātmetrā. Tāda viegli pabieza un šķita visai izturīga. Plēve skaitās perforēta jeb ar caurumiņiem, bet tas man laikam šai reizē nav tik svarīgi pat.
Tas varētu būt risinājums, jo speciālie armētiem “brezenti” kaut kā pārklāšanai maksā padaudz. Varbūt kādam ir vēl kāds ieteikums sienu aizsardzībai no saules?

No otras puses, teorētiski tiek slavēta šo dabīgo apmetumu pozitīvā īpašība – plaisas var ar kaļķa piena palīdzību atkal tā kā aizlīmēt ciet, taču, protams, labāk būtu tādu rašanos nepieļaut. Savukārt, ja cementa bāzes apmetums saplaisā – tad gan laikam praktiski nekā nevar līdzēt.

Tālākie darbi
Jāpieliek ārpusē siets, kur vajadzīgs. Jāizdomā, kā darīties ar tām bedrēm – līdzināt ar māliem vai nē.
Tad jāķeras pie iekšsienu līdzināšanas un sagatavošanas apmetumam.
Jāpasūta, jādabū un jāpieliek lāsenis pirms apmetuma likšanas.
Jādodas nokonsultēties ar Sakret pārstāvi par un ap visu apmetuma likšanas procesu. Starp citu, ar viņu jau sazinājos. Kaļķis palicis dārgāks, taču dabūt joprojām var un būs pieejama arī apmetuma mašīna. Turklāt šamējais ar visu tehnologu teicās atbraukt izpētīt situāciju un ierādīt, kā tas viss apmešanas process darāms. Izklausās daudzsološi. :) Tad nu ar šo tuvāko mājas stadijas sapni prātā arī turpinu rosīties! :)

Svētku darba cēliens ar sietiem un sienu līdzināšanu

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 27-06-2011

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… :) Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda… :D
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Labas ziņas par kaļķa apmetumu

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums | Posted on 16-09-2010

Birkas:, , , , ,

Kā jau minēju, no rītdienas ķeros klāt salmu sienu krāmēšanai. Paldies Edgaram par aizdoto motorzāģi – par mūsu Husīti no servisa ne ziņas, ne miņas. Uz vienu brīvdienu dienu it kā talkā pieteicās interesenti, kas paši nākamgad cels savu salmu māju. :)
Bet nu te būs šodienas vērtīgais notikums – kārtīgi sazinājos ar Sakret produktu speciālistu un ieguvu daudz labas informācijas par man interesējošo Sakret HK bez-cementa piedevas kaļķa apmetumu.

Citēju iesūtīto instrukciju, kā jāveido apmetuma pīrāgs:

  1. Izmantojam apmetumu Sakret HM-L4. Šis apmetums ir ar rupjāku frakciju (4mm grauds) un paredzēts, izmantošanai saķeres slāņa veidošanā un pamatslāņa veidošanā. Ar šo materiālu vispirms izveido saķeres kārtu uzmetot to ar ķelli neregulāri pa visu virsmu un nenogludinot un nerīvējot. Ļauj nožūt 24 – 36stundas – atkarībā no ārējā gaisa un virsmas mitruma un temperatūras.
  2. Izmanto materiālu Sakret HM-L4 – uz saķeres kārtas veido (rekomendējoši) 15mm biezu apmetuma kārtu – šī kārta ir izlīdzinošā kārta uz virsmas. (Pilnais reaģēšanas cikls 1mm/diennaktī – pie kārtas 15mm – 15 diennaktis).
  3. Izmanto materiālu HM-L1  (1mm grauds). Ar šo materiālu veido noslēdzošo kārtu, kura tiek arī uzrīvēta. Kārtas biezums ne vairāk kā 5mm vienā kārtā (reaģēšanas laiks 1mm/diennaktī – kopā 5mm kārtai 5diennaktis). Tālāk vai nu šo virsmu krāso ar silikāta bāzes grunti un krāsām vai ar kaļķa krāsu.

Daži domas, kas man radās
- Manā gadījumā šķiet gluži otrādi, pirmo kārtu paplānā veidā (kādi 5 mm) vajadzētu uz salmiem uzpūst nevis uzmest, lai tas kaļķis max dziļi salien šķirbās ar spiedienu pūšot. Ar ķelli mest – tas domāts drošvien gludām, mūrētām sienām.
- Ook, otro kārtu varētu pūst tā kā teikts uz tiem 15 mm.
- Lūk par trešo ir jautājums, vai man obligāti vajag izmantot to smalko noslēdzošo kārtu? Vai nevaru to vidējo kārtu jau beigās bik pierīvēt kā man patiktos? Vai arī tā frakcija ir pārāk rupja, un tai būs tendence spēcīgāk uzsūkt mitrumu?
- Un visbeidzot, vai pašās beigās ir obligāti jālieto kaut kāda grunts/krāsa? Jādomā, ka laikam vajag, jo pats apmetums jau drošvien pārāk viegli uzsūc mitrumu no lietus, piemēram.

Cenas
Sakret HM-L4
900kg BigBag iepakojums – 53,48Ls +PVN
25kg papīra maisā – 1,47Ls +PVN

Sakret HM-L1
900ks BigBag iepakojums – 48,97Ls +PVN
25kg papīra maisā – 1,35Ls +PVN

Materiāls ir iepriekš jāpasūta – vismaz 7 līdz 10 dienas piegādes laiks!

Apmetuma izmaksas manā gadījumā
Manas mājas fasādes platība ir 102 m2.
Uz 1 kg kaļķa vajag 0,22 l ūdens. (25 / 5,5).
Uz m2 ar 10 mm biezum kārtu aiziet 14,5 kg apmetuma masas.
Rēķinu, ka, piemēram, vajadzētu 5 mm pirmo saķeres slāni uzmest ar to L4, un tad otro slāni ar 15 mm. Varbūt bez trešā smalkā slāņa varētu iztikt, bet izrēķināšu arī to – vēl 5 mm.

20 mm ar L4 = 29 kg x 102 m2 = 2 958 kg = 3 x 900kg + 10 x 25kg = 194 Ls + 18 Ls = 212 Ls
5 mm ar L1 = 7,25 kg x 102 m2 = 740 kg = 30 x 25kg = 49 Ls
SUMMA = 261 Ls (+ nezinu, cik piegāde?)
Patiesībā vairāk, kā biju uz fikso piemetis, bet varbūt kaut ko ar slāņu biezumiem var vēl racionalizēt?

Apmetuma iekārta un iestrādes ilgums
Un te nāk interesantāka kārta. Uz jautājumu, ar kādām iekārtām šito apmetumu pūš, Sakret pārstāvis teicās, ka viņiem pašiem ir šim nolūkam paredzētās iekārtas, kas maisa gan horizontāli, gan vertikāli, un viņi mierīgi varētu iznomāt to verķi par kādiem 7 Ls diennaktī (vai mazāk). Turklāt viņu tehnologs dzīvo Ķegumā, un ticamākais varēs parādīt/pamācīt, kā ar to aparātu jāstrādā.
Uz jautājumu, vai dienas laikā, piemēram, kādu pusotru tonnu apmetuma var iestrādāt, šamējais teica – nu to vienu slāni varot arī stundā uzbliezt. Tas mani makten iepriecināja. Uz stundu, protams, neceru, taču arī viena diena vienam slānim man jau būtu svētki!! :)
Un vispār viņiem pašiem ir interesanti, ka kāds izmanto viņu produkciju šādam nolūkam. Turklāt, starp citu, Sakret ir Latvijā ražots produkts. :)

Nedēļas nogalē – atkal BŪVĒJAM SIENAS! + mazliet par apmetumu

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Talka | Posted on 15-09-2010

Birkas:, , , , ,

_DSC0019Nedēļas nogale (un man pašam arī 5dienu ieskaitot) atkal aizritēs salmu sienu mūrēšanas procesā, tā kā, ja kādam ir vēlme apgūt šo nodarbi, tad var droši pieteikties ciemā un, cik nu laiks un gribēšana atļauj, piepalīdzēt un pamācīties! Pusdienas un tamlīdzīgas lietas no manas puses pašsaprotami garantētas, kā arī nopietniem palīdzēt gribētājiem risinu arī transportēšanās jautājumu. :)
Šodien nodevu veterānu Husqarnu servisā, redzēs, kādas kaites atradīs tai negribīgajai pielekšanai. Ja līdz brīvdienām nebūs gatava, ceru uz kolēgas Edgara aizdoto zāģ-aparātusu!

Vēl mazliet par apmetumu – Sakret HM
HM_10Vakar izveicu nelielu meklēšanu un atradu, ka Sakret ražo speciālu HM (Historical Mortar) apmetumu, kas pamatversijā nesatur cementu, un tad ir HM10 un HM12 markas ar attiecīgi 4% un 8% cementa piejaukumu. Paredzēts tieši vēsturisko ēku apmešanai – man nav vēsturiska, bet nu ideja tā pati. Raksta, ka esot nu dikti labi mitruma tvaikus caurlaidoši – to man arī vajag, jo klasiskais cementa + kaļķa apmetums īsti neelpo, turklāt, cements ar koku nedraudzējas. Piebildīšu vēl, ka kaļķis ir antiseptisks un kavē sēnīšu augšanu, kas manā gadījumā būtu pat ļoti apsveicami.
Nū, ja pašam rokas īsas un neveiklas un kaļķi ar smiltīm maisīt nav iekāriena, tad šitais gatavais maisījuma variants it kā pavisam neslikts! Man ir nelaba aizdoma, ka pērkot atsevišķi kaļķi un smiltis + piegādes izdevumi man varētu izmaksāt tikai mazliet mazāk par šādu gatavo HM paku produktu. Plus, tad vēl jāatrod, kur var dabūt riktīgo ne-dolomīta kaļķi, jādomā, kā to sagatavot pareizi (jāmērcē, jānotur utt.) un uzglabāt. Un tad vēl beigās to visu pašam pareizās proporcijās jāuzmaisa…
Es, protams, gribu būt mazliet naivs un gribu ticēt, ja jau šāds ražotājs tādu produktu piedāvā un tam ir kaut kāda sertifikācija, tad jau totāls fufelis nebūs tomēr. Sazinājos ar ražotāju – tīro HM veikalos netirgo, jāpasūta un pēc nedēļas būšot. Ved tikai tonnas iepakojumā, bet cik maksā, vēl neinformēja. Kā ražotājs apgalvo – var iestrādāt arī ar iekārtām, bet nu tagad pašam jānoskaidro, vai apmetummašīnu nomātāji / darbinātāji būtu ar mietu šādu materiālu pūst uz sienas.
Uz vienu kvadrātmetru ar centimetru biezu slāni patērējas 14,5 kg gatavā apmetuma, attiecīgi uz manu 102 m2 fasādi vienā slānī aizietu aptuveni pusotra tonna šīs masas, kas pa veikala pakām rēķinot man izmaksātu aptuveni 140 Ls (tikai materiāls). Štukošu, cik tas ir/nav izdevīgi.

Pamatu cokola apmetums / lāsenis / diskusijas par sienu apmetumu

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 14-09-2010

Birkas:, , , , ,

Līmjavas apmetums uz pamatu cokola
SAM_0054SAM_0053Šodien pamanījos kādu laiku pavadīt būvvietā, līdz ar to noeksperimentēju ar pamatu cokola apmešanu. Man būtiski ir pasargāt putuplastu no saules UV staru iedarbības, tāpēc meklēju variantus, kā šo pamatu siltinājumu apmest. Tā kā nez ar kādu klasisko dekoratīvo “biezpiena” klāšanu nodarboties neplānoju, ņēmu gluži vienkāršu līmjavu, kuru standartā paredzēts ķellēt virsū uz putuplasta un uz kuras pēc tam parasti līmē apmetuma sietu (ProContact). Ņēmām ar sievu divatā un vienu 25 kg maisu izķellējām gandrīz pa vienu pamatu cokola plakni. Sākumā gribējām smalki, gludi, bez rievām, bet tad sapratām, ka nav tik vienkārši. Prakse, prakse vajadzīga. Ķellējām kā mācējām, rieviņas pēc tam pieslīpēs ar smilšpapīru. Ļausim sacietēt un tad pabakstīšu ar pirkstu, lai saprastu, cik tas slānis ir izturīgs. Iespējams, būs vēl jāuzklāj kādu grunti vai krāsu, lai tā java neuzsūc mitrumu. Ja tas viss izdosies – būs sanācis lēti, vienkārši un, galvenais, funkcionāli.

Lāsenis
SAM_0050Lasenis_2Vēl manu prātu ik pa brīdim nodarbina lāsenis – tā detaļa, ko liek starp pamatu cokolu un apmetuma apakšdaļu. Teiksim tā, apzinos, ka to lāseni, ticams, vajadzēja uzstellēt pirms salmu ķīpu uzkrāmēšanas, bet nu – situācija ir tāda, kāda tā ir, attiecīgi cenšos izdomāt, kāds varētu būt lāseņa profils tagadējā situācijā. Draugs Kaspars man uzzīmēja aptuveni šādu variantu, kādu varat aplūkot tepat bildē. It kā liekas neslikts variants, var piestiprināt arī pēc salmu ķīpu uzlikšanas un funkcionāli it kā arī pilda savus uzdevumus. Vai kāds var sniegt kādu viedokli vai labāku ieteikumu?
Plus, būs jāaptramda visus zināmos skārda detaļu kantorus ar cenu aptauju. Viens cipars man jau ir zināms par šitādu detaļu izgatavošanu no 2mm skārda (ap 170 Ls un plānāks skārds tur nav), bet gribētos cerēt, ka kāds skārdkantoris varētu arī ko zemāku piedāvāt.

Sienu apmetuma diskusija
rammed_2Man ar lasītājiem jau tepat komentāros aizsākās diskusija par salmu sienu apmetuma tematu. Vilnis jautāja, kāpēc vispār izvēlos tik nepārliecinošo un cimperlīgo mālu, ja kaļķim ir daudz vairāk labo īpašību. Nevaru nepiekrist, tāpēc iekš bulding.lv foruma izveidoju veselu sarunu tematu, kur tad nu ir iebiruši dažādi komentāri un viedokļi. Arī pats vēl palasījos savas salmu būvniecības grāmatas. Izsecināju, ka mālu parasti izmanto tāpēc, ka tas ir lēts un viegli pieejams, bet čakars un rūpes ar to ir nešaubīgi lielāks. Tā kā man šogad ar laika resursiem līdz ziemai sāk palikt aizvien bēdīgāk, ļoti nopietni apsveru iespējamību ārpusi apmest ar mašīnapmetumu – turklāt kaļķa. Respektīvi, izmantot profesionālu iekārtu, lai to sienu ātri dienas divu laikā apmestu un varētu pēc tam mierīgu sirdi nesatraukties, vai rudens lietavas / ziemas sniegi nedara pāri manām neapmestajām sienām. Palasiet, lūdzu, arī jūs building.lv forumā redzamo diskusiju un izsakiet savu viedokli.

Piebilde – tiem, kas satraucas, ka mana projekta nosaukumā tacu ir minēti māli, saku – satraukumam nav pamata, jo kā minimums iekšsienas gan man gribētos no māliem veidot, un ir doma arī apsildāmo klonu no šī patīkamās krāsas materiāla uzveidot. :D

Divas dienas salmu sienu būvēšanā aizvadītas

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Talka, būvmateriāli | Posted on 13-09-2010

Birkas:, , , , , , , ,

Pavisam precīzi būtu teikt, ka ir aizvadīta aptuveni pusotra diena, jo pirmajā dienā talkotāji ieradās _DSC0041_DSC0042manāmi uz dienas vidu, taču bez viņiem es viens pats ne tuvu nebūtu paveicis tik, cik ir paveikts. Paldies Andim, Arvim, Uģim, Gabim, Ingmāram un Kasparam par spēka rokām, un, protams, arī pateicība Ivetai, Ilzītei, Vitai un Ilzei par gara uzturēšanu!! :) Gabim pienākas ūberpateicība par izturību abu dienu garumā!  Visu cieņu Jums, draugi!

It kā lēni

Gabis stūķē salmus spraugās

Gabis stūķē salmus spraugās

Andis nikni presē ķīpas

Andis nikni presē ķīpas

Galvā naivi likās (kā vienmēr), ka process varētu noritēt ātrāk, bet nu, tas ir tik ātrs cik ir. Padarīšanu palēnina stūru un slīpo atgāžņu gropju iezāģēšana ķīpās, kā arī ķīpu pielāgošana pēc garuma. Iezāģēšanu pirmajā dienā veicu ar rokas zāģi… Pēc tam sapratu, ka nav nopietni, paņēmu no brāļa benzīna Husqarnu. Ja pēc katras ķīpas nebūtu pa jaunu jāpievelk ķēde, būtu jau labi.

Jānis ar Uģi ķimerējas ap pārsiešanu

Jānis ar Uģi ķimerējas ap pārsiešanu

Arvis uz fikso izveidojis "persuader" jeb pārliecināšanas āmuriņu

Arvis uz fikso izveidojis "persuader" jeb pārliecināšanas āmuriņu

Pārsienšana ar speciālajām adatām ir lēns process, bet neko darīt. Kaut kā tomēr rēķinot projekta karkasu nebiju gana labi izdomājis tos attālumus starp statņiem. Arī augstumā karkasā nevar ietuncīt pilnas 7as rindas ar ķīpām, bet mēs jau izdomājām, kā šo lietu gana operatīvi risināt, jo arī zem logu palodzēm pilna augstuma ķīpa nelabprāt ielien. Būs ok.

Sienu līdzināšana
Sienu līdzenums beigās būs gan ar āmuru jāpielabo, gan nešaubīgi ar kādu plakano dzīvžoga zāģi jāpielīdzina. Daudzviet karkasa statņi un atgāžņi ir vairāk uz āru nekā ķīpa – tas nozīmē, būs vien jālieto siets, aiz kura jāaizbāž salmi, lai neveidotos baisās bedres apdarē. Gribējās iztikt bez sieta visā plaknē, bet izskatās, ka nebūs variantu.
_DSC0037_DSC0039Sienas vertikālās stabilitātes nodrošināšanai dzinām cauri vertikālus mietus. Sākām to darīt jau no 3ās rindas, nevis 4ās kā biju domājies. Un tā kā pašās augšējās rindās mietu no augšas neiedzīsi, pastāv iespējamība, ka nāksies izveikt sienu stabilitātes nostiprināšanu tā, kā to izveica Jaunsauliešu Aleksandrs (skatīt šeit).

Sienu apmešana – iespējams, mehanizēta

Kaspars pārpresēja pamatīgu kaudzīti ar ķīpām (paldies par otru motorzāģi)

Kaspars pārpresēja pamatīgu kaudzīti ar ķīpām (paldies par otru motorzāģi)

Gabis asina mietus sienas stabilitātei

Gabis asina mietus sienas stabilitātei

Ņemot vērā, ka sienu būve notiek gana lēni, manuālai apmešanai ar māliem var gluži vienkārši neatlikt laika, jo, ja naktīs ir zem nulle grādiem, apmetumu likt virsū nevar. Tāpēc apsveru iespējamību izmantot kaut kadu mašīnapmetumu, ar kuru vismaz vienu divas kārtas vajadzētu nopūst, lai ēka var droši pārziemot. Pagaidām gan nav ne jausmas,
cik tas maksā un vai es to maz varu atļauties. Komentāros man mierīgi iesaka, ka apmetumam var izmantot arī kaļķi, kaļķi+cementu, lai nav obligāti ar ūdens nenoturīgajiem māliem jāpļeckājas. Šito kārtīgi jāapsmadzeņo, jo baaaaaigi vajadzētu tomēr tās salmu sienas līdz ziemai kaut vai zem rupjā apmetuma bez finiša apdares dabūt, lai laika apstākļi tām nedara pāri.

Cokola apmešana
_DSC0040Putuplasta cokolu jau arī vajadzētu līdz ziemai apdarināt, lai tas nebūtu pakļauts saules UV starojumam. Pagaidām apsveru ekonimiski izdevīgāko un veiklāko variantu, kas arī vizuālā ziņā varētu mani pilnībā apmierināt. Tātad, doma ir uz tā putuplasta uzklāt šim nolūkam paredzētu līmjavu – tādu, kas līp pie tā putuplasta klāt. Un to līmjavu vienkārši iefakturēt. Un viss. Pagaidām var palikt pelēks, bet var arī nokrāsot. Mani šāds variants pilnībā apmierinātu, vienīgi jāatrod īstā līmjava.