Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Vakar kā jau 2dienās ierasts devos paturpināt būvdarbus. No rīta apmācies, bet nelija – turpināju pa jumtu ņemties. Vairāk vai mazāk esmu racionalizējis autonomo, vienpatno jumta likšanas shēmu ar lokšņu “nogādi” uz jumta un skrūvēšanas secību, tā kā varētu būt pat labi pastrādājis vakar, taču dienas vidū lietus visu sačakarēja. Divas trešdaļas no plaknes vēl palikušas.
Ok, rāpos nost, ķeršos pie sienām. Še tev – no servisa atgādātais husītis abas brīvdienas kārtīgi nostrādājis un vēlreiz manis iztīrīts pēc tam nu vairs nekādi negribēja lekt. Pārbaudīju, notīriju filtrus, visas “sulas” ir, bet nekā… Nelec. Tfu, pirkšu elektrisko motorzāģi. Kurš var ieteikt, ko obligāti jāņem vērā? Pasērčoju pa inetu un atradu, ka tikai Al-ko vai Bosch dabonami par aptuveni 60 latiem (un tālāk jau cenas uz augšu). Būs vien jāšturmē K-Rauta un Depo un jāskatās, ko var tur dabūt.

Nu lūk, vēla nakts, trīs dienas būvē aizvadītas un aizritējuši arī vēli vakari pie datora strādājot. Pateicoties sērkociņiem acu plakstiņu vaļā noturēšanai, te būs tāda kā neliela atskaite, kas paveikts.

Sienas, sienas, sienas
Piektdien mierīgi viens pats šeftējos un stellēju ķīpas iekš karkasa. Mierīgi, cik nu varēju tik nu kaut kādu gabalu pievārēju. Sestdien jau bija daudz brangāka šeftēšana – pie manis talkā atbrauca 2,5 palīgi! Marlēna un Intars. Viņi arī plāno nākamajā gadā uzsākt salmu mājas celtniecību, tāpēc viņiem pie manis, ceru, bija lieliska iespēja saprast, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Kādreiz ar Marlēnas atļauju iemetīšu viņu projekta skici blogā.
Nu lūk, ar saviem foršajiem palīgiem un Edgara aizdoto zāģi, kurš pārsteidzoši maz ēda benzīnu un darīja darāmo bez ierunām (paldies!), mēs tiešām centigi un bez gumijas stiepšanas likām ķīpu pēc ķīpas. Protams, ka bieži darbojāmies ar ķīpu pārsiešanu un piezāģēšanu, kā arī Intars riktīgi atvicinājās ar pārliecinātājāmuru, dzenot sienā iekšā armējošos mietus. Arvja sataisītais āmuriņš vienā brīdī izjuka reizinātājos.. Nekas – vietā tapa vēl brangāks.
Es pats paralēli turpināju sliet uz augšu vienu sienas bloku, kuru pēc tam pamēģināju ar domkratu piepresēt – efekts nav peļams. Ja vien vēl varētu tai nopresēšanas brīdī iedabūt vietā pēdējo ķīpu, būtu paaavisam skaisti. Domās.
Marlēna un Intars varonīgi cīnījās ar mani līdz spēku izsīkumam, kamēr pusdeviņos vakarā beidzot metām mieru. Tiešāāām lieeels paldies par supercentīgo palīdzību!!! Tad nu lūk – sestdienā paveikto varat aplūkot vēlīnajās un viegli izplūdušajās fotogrāfijās.
Pagaidām vairs nešaustu sevi ar jautājumiem – paspēšu sienas sataisīt normālā laikā, nepaspēšu, dabūšu apmest vai nē. Es vienkārši darīšu, cik būs iespējas – un tad jau manīs.

Tikai 3,5 dienas
Vakar vakarā vēl tā padomāju, bet patiesībā uz to visu sienu pasākumu, kas redzams bildēs, ir aizvadītas vien kopumā 3 ar pusi dienas. Man šķiet, ka tad nav nemaz tik švaks rādītājs. Padarbotos kādi trīs cilvēki nonstopā – nedēļā iespējams sienas būtu aizpildītas, bet nu – brīvais laiks man ir tik, cik ir, un arī cilvēkresursi ir tik, cik sanāk – es viens un epizodiski pa kādiem foršiem palīgiem. Paldies viņiem visiem vēlreiz!

Logi
Skatos dzīvē un domāju par saviem logiem – vai man tik lieli logi baigi neiesitīs pa kabatu… (iesitīs…). Viens logs, kuram paredzēs sēdēt uz palodzes (var redzēt bildē), izmērs ir aptuveni 1,8 x 2 metri. Pārējie lielie laikam ir kādi 1,4 x 2 metri. Varbūt, ka tomēr par šerpu, lai gan arhitekts it kā neaizrādīja par neracionālu izmēru, un pašreizējā mājā logi ar nav no tiem mazākajiem.

Svētdienā uz jumta
Šodien (pareizāk jau gan teikt, vakar) visu dienu pavadījām darbojoties ar jumta segumu. Ar brāli Ēriku tomēr izdomājām, ka šobrīd laikam tomēr par prioritāti izvirzīt šīfera uzlikšanu, jo vējplēvei tomēr nav jādara to, ko mēs tai pašreiz liekam darīt. Izštukojām, kā tas šīfera process jāveic un aiziet darbos. Uzveidojām uzkabināmās trepes. Patiesībā, ja loksnes ir ar apzāģētiem stūriem dabūtas uz jumta (augšā celšana visilgākais, smagākais darbs), tad pieskrūvēt tās vietā ir baigi fiksais process. Vienu rindu, man šķiet, var uzskrūvēt kādās 15-20 minūtēs. Cik paveicām, var redzēt bildēs. Protams, ka gribējās visu plakni piebeigt, bet lietus ik pa brīdim uzlika piespiedu atpūtu. Lai vai kā, man tas process nu ir skaids, un tālāk jau pats to jumtu arī piebeigšu.
Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa. Griež lieliski un kvalitatīvi.
Un vispār – sakiet, ko gribat, bet, jo vairāk es tās loksnes redzu uz jumta uzliktas, jo vairāk man tas materiāls patīk. Plastmasas skrūvju micītes amizanti glītas.

Atbildes uz komentāriem
Tā kā cilveki lielākoties izlasa jaunāko ierakstu un iepriekšējam vairs komentārus nepalūko, tad iemetīšu atbildes uz komentāriem arī te.

Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.

Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka no malas pieaicinātie veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš. Un – ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts kā nākas – dari pats. To esmu sapratis.

Nu jā, tagad jau visi gudri. Vajadzēja tā un šitā. Es arī jau “gudrs”. Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs. Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā!

Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.

Beidzot jauns ieraksts manā blogā. Ļoti atvainojos aktīvajiem sekotājiem par nepieklājīgo pauzi, bet nu, uhh, visādas lietas notikušās pa šo laiku. Sākās jaunā, aktīvā darba sezona biroja darbos, pamanījos i mazliet dīvaini pa vidam paslimot, i puika veiksmīgi palaists bērnu dārzā – un tā nu tā raibā dzīve rit uz priekšu, saulainiem laikakrikumiem mijoties ar pamatīgām jo pamatīgām lietus gāzēm.

Skursteņprocess
Pats pirms apslimšanas pamanījos uzmūrēt skurstenim izvada blokus. Sāku apkārt keramikai arī likt vates siltinājumu – tirgonis teicās, ka tikai sākot no pieslēgumvietas vajag. Izskatās tā, kā bildē redzams. Pagaidām skursteņa pieslēgums izskatās aptuveni 1,4m augstumā no grīdas, kas ir ļoti ok. Ja krāsns būs ap metru augsta, tad izvads kā reiz būs pareizajā, vajadzīgajā augstumā. Tagad nu jāsaņemās kādu dienu un jāmūrē nu riktīgi uz augšu – iespējams, rīt varētu šito procesu veikt.

Jumta latojums
Didzis ar palīgu Arvi vienu dienu padarbojās pie vējplēves un jumta latojuma uzklāšanas.Vējplēves funkcijai tiek izmantota difūzijas membrāna – divi ruļļu 90-nieces un viens rullis ar 130nieci (biezums laikam). Visi trīs plēves ruļļi man no tā paša šīfernieka izmaksāja 59 Ls. Vien varu piebilst, ka defaultā cena šādai membrānai ir 50 Ls rullī.
Gandrīz vienu plakni ar šīm plēvēm un latojumu apstrādāja, tagad palikusi otra puse, kā arī lievenīša jumtiņš. Cerība šitajās brīvdienās kā minimums paveikt šo procesu, taču patiesībā prasās steidzīgi jo steidzīgi tikt pie jumta, jo vajadzētu zem tā sanest ķīpas no krāvuma. Divi lielie brezenta gabali, ar ko tas ķīpu pasākums apsegts, pa šo nepilno gadu ir pilnība izdiluši un nupatās jau sāk līdzināties sietam, kas nozīmē – ķīpas dabon mitrumu. Būs uz šo lietu jāiespringst visai nopietni!

Šīferis
Šodien beidzot ieradās manis iegādātais Eternit Klasika šīferis – 133 loksnes. Par piegādi samaksāju 65 latus – atveda evakuatora tipa auto ar manipulatoru. Šīferis man izmaksāja 668 Ls. Ai, kā daļa cilvēku rauc degunus, bet sakiet ko gribat – man šitais jumta segums pagaidām šķiet pavisam ok. Gluda un kvalitatīva virsma, plāksnes viegli elastīgas, nav nepaceļamas. Krāsa arī ir vienkārši patīkama. Tik pat labi nākamgad karstajā vasarā to nokrāsosim tādā tonī, kāds patīk – nevis kādā no tiem bēdīgajiem ražotāja oriģināltoņiem. Krāsot pašiem ieteica pats Eternit pārstāvis – sanāks gan lētāk, gan glītāk.
Vēl tika atvestas arī skrūves ar speciālām micītēm, ar ko tās loksnes stiprināt pie latām. Vienai loksnei pietiek ar četrām skrūvēm. Vēl kopā ar šīferi atbrauca arī speciāli manam jumtam izgatavotās skārda detaļas korei un vējmalām, kā arī lievenīša jumta savienojums ar vertikālo sienu – šitās lietas 88 Ls. Skursteņa apdari būs jāštuko atsevišķi ar skārdnieku. Prātā paturu iespējamību šogad to skursteni jumtā vēl neiebūvēt – to var mierīgi arī nākamgad izdarīt.

Aicinājums uz brīvdienu darbojienu pie jumta likšanas!?!
Teksts pavisam tiešā formātā – varbūt kādam no bloga lasītājiem būtu interese šajās brīvdienās piedalīties jumta likšanas procesā? Tā teikt, kāds papildus roku pāris nu pavisam par skādi nenāktu! Ir jāpiebeidz latojums ar vējplēvi un tad jau arī nāks interesantākais process – šīfera likšana. Nekā sarežģīta it kā, tik cik vienkārši jāņem un jādara. Ceru, Didzis varēs piedalīties – tad nu noderētu vēl kāds. Ja ir reāla interese, varam runāt arī par ceļa izdevumu nosegšanu no manas puses, par garantētām pusdienām nemaz nešauboties! Anyone?

Pa pāris dienām kopš pēdējā ieraksta blogā kopīgiem spēkiem, taču visvairāk darbojoties tieši abiem meistariem Didžiem, mana māja ir tikusi jau līdz griestu pārsegumiem. Tiesa, visi vēl nav salikti, bet darbi norit patīkami raiti. Aizvien jūtos pozitīvi pārsteigts, cik tā māja ir liela. Un kad vēl jumts uz augšu sliesies, uuuuhhhh, būs pavisam kosmoss…

Vainagsijas
Kad visi statņi vertikālie tika salikti, un uz tiem sastellējām virsū mūrlatas jeb manā gadījumā pareizāk būtu teikt augšējās vainagsijas (kronis), tad, paturot prātā meteorologu izziņotos vētras un “tornado” draudus, meistari steidza salikt karkasā slīpos atgāžņus, lai tas pasākums turētos jau daudz pārliecinošāk. Uz savienojumu vietām, kur vajadzīgs, tika pieskrūvēti arī montāžas lentu gabali un vietām arī leņķi. Vainagsijas pie statņiem, kur iespējams, tika pienaglotas arī ar kārtīgām 20cm naglām. Tā teikt, meistari ir izmantojuši labu sajaukumu no visādām karkasa fiksācijas metodēm, lai man tā māja turētos labi un droši.

Griestu pārseguma sijas
Tā kā augšējā vainagsija vietā, tad šodien jau nodarbojāmies ar masīvo griestu pārsegumu siju vietā likšanu. Ar prātu un trim roku pāriem tie 150×220 brusu monstri savu vietu atrada visai ātri. Tad nu līdz vakaram ar atpūtas pārtraukumiem pa vidu uzspējām salikt pusi no šīm pārseguma sijām. Pie abām ārējām vainagsijām brusas stiprinās ar brusu kurpēm, kuras tiek gan pieskrūvētas, gan arī piefiksētas ar vītņstieņiem. Pa vidu uz nesošās iekšsienas brusas gulstas virsū un atrodas blakus viena otrai. Tur tās tiek pienaglotas un kopā saskrūvētas ar vītņstieņiem. Izskatās pavisam labi. Rīt pie šī procesa darbu turpināsim. Piebildīšu, ka daļu no pārseguma brusām mēs kombinējam no 150×150 un 50×150 materiāla, jo kokmateriālu piegādātājs kaut ko mēreni saimsējies aprēķinos un vienu materiālu atvedis par daudz, otru par maz… Klāt vienalga pasūtīju, jo pietrūkās, bet nu daļu kombinējam, lai nestāv process uz vietas.

Ventilācija un skurstenis
Cītīgi štukoju un domāju, kā prātīgāk ar ventilācijas lietām tikt galā. No tā atkarīgs, vai pērku skursteni ar ventilācijas šahtu vai bez. Kopumā esmu noskatījis lētaku Čehijā ražotu Schiedel analogu – keramisko čaulu, kas ietērpta keramzītblokos. Skurstenis (6m garš) man zem 400 Ls izmaksās.
Tad nu izdomāju, ka virtuves nosūcēju, kā arī vannasistabas ventilāciju jālaiž pa taisno caur sienu, caurulē ieliekot gan aizvērtni (varbūt par divus), lai ventilatoram nedarbojoties nenāk telpā aukstais gaiss, gan arī, protams, tajā jāievieto ventilatoru. Tas man likās prātīgās variants, nekā vilkt no virtuves un vannas istabas vismaz 6 metrus garas caurules līdz ēkas viducim, līdz ventilācijas skurstenim. Tualetei – tai gan uz bēniņiem uz augšu ventilāciju jāizveido, kaut kur pie vēja kastes. Savukārt, gaisa pieplūde domājams noritēs caur pakešu logu ziemas ventilācijas spraugām. Plus, nu nebūs jau man tā māja arī ūber perfekti nohermetizēta kā celofāna maisiņš. Mehāniskas gaisa pievades un rekuperatorus vispār neapsveru. Rekur, iekš building.lv foruma biju uzdevis jautājumu – varat palasīties, ko citi saka.

Gaisa pievade krāsnij
Ak jā – vēl izdomājām, ka jānorealizē projektā iezīmētā štelle, kad krāsnij tiek pievadīts gaiss pa grīdā ievietotu cauruli.Tas ir labi gan krāsns vilkmei, gan arī krāsns “neizēdīs” skābekli no dzīvojamās telpas – jo man taču paredzēta kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu. Tā kā man pamatos kā reizi no veidņu distanceriem palicis 50mm caurums – tad to arī domāju lietderīgi izmantot šim gaisa pievades pasākumam. Vien jautājums – vai pa 50mm diametra cauruli, kas ir aptuveni 6-7m gara, varētu noritēt kaut kāda vērā ņemama gaisa pieplūde krāsnij?

Pamatu stabiņi lievenim
Kamēr norit karkasa celšana uz augšu, man jāsarūpē pamatu stabiņi lievenim/nojumītei pie galvenajām ieejas durvīm. Domāju veidot stabveida pamatus. Diemžēl, vietējā būvmateriālu veikalā nebija 20cm diametra pelēkās kanalizācijas caurules – gribēju tādas izmantot kā veidņus. Nospļāvos, dārgās oranžās nepirkšu. Ņemšu un uzveidošu vien stabiņu veidnīšus no sava pamatveidņu saplākšņa. Pēdai zem šiem stabiņiem sadabūju trīs nevienam nevajadzīgus gruntīgus betona sētas stabus. Izrakšu tranšeju, ieguldīšu tos, likšu virsū saplākšņa veidņus, aizrakšu ciet, uzmaisīšu ar rokām betonu, gāzīšu to iekšā. Ielikšu armatūras stieņus un pa virsu būvkaluma staba balstu. Gatavs. Tuvākajās dienās šito jāizdara.

Jumts un šīferis…
Uhh, šitais man tāds āķīgākais jautājums pēdējā laikā. Naudiņas ļoti ierobežotas, tāpēc izlēmām par lētāko variantu – bezazbesta šīferi. Man patiesībā šis materiāls patīk, jo tas ir ilgmūžīgs, izturīgs, smags un lētāks par ikvienu citu tipisko variantu. Populārākās ir Lietuvā ražotās Eternit viļņotās loksnes. Modelis Klasika ir lielas 2 kvadrātmetru loksnes, kuru cena zem 3 Ls/m2, taču vienīgais mīnuss, ka šim modelim nav komplektējošo kores utt. detaļu – tās no skārda atsevišķi jāpasūta, jāizgatavo. Dārgākiem šitā šīfera modeļiem jau ir oriģinālās detaļas… Bet, laikam nav ko ņemties, būs vien jāņem tās lielās šīfera loksnes un skārdu jāpiesūta klāt jau gatavu detaļu izskatā. Šīferi naudas ekonomijas nolūkos doma ņemt bezkrāsainu.

Noskaņas bildes
Šodien vienam projektam, par kuru pavisam drīz uzzināsiet un kura atbalstam aicināšu ikvienu no jums palīgā, uztaisījām fiksās noskaņu bildītes ar salmu ķīpām iekš karkasa. Vienkārši bez iezāģējumiem saliku salmu ķīpas un beidzot arī pats pazīmējos kameras priekšā…
Cilājot ķīpas sapratu, ka nešaubīgi daļa būs jāpārsien, daļa būs baigi jāapzāģē, lai nav robainas, un daļa būs jāizmet meslainē vai jāpaķidā, lai likvidētu pelējuma pēdas, kas radušās mitruma ietekmē (neviena plēve nav mūžīga). Bet būs labi. Sajūtas ir labas tas ķīpas cilājot. Pamēģināju iezāģēt gropi – to var izdarīt ar visparastāko zāģi. Neslikti sanāk.

Visbeidzot, kā jau pāris pēdējos bloga ierakstos esmu ziņojis, ēkas ātrā progresa galerija joprojām aplūkojama.

Ehh, daudz tiešo darba pienākumu, plus uz brīvdienām jābrauc prom uz Lietuvu uz sacensībām, tāpēc visai pamaz laika sanāk padomāt un piestrādāt pie pašreiz aktuālā uzdevuma – būvmateriālu sagādes. Bet nu pašreiz procesi ir sekojoši.

Kokmateriāli sarēķināti
Atsaucīgajam kokmateriālu sagādniekam nosūtīju savu projektu, šamējais pēc tā vadoties ir aprēķinājis, cik tad daudz man īsti vajag tos materiālus, jo projektā norādītās materiālu kopsummas jau ir vienkārši datora saskaitīti cipariņi. AutoCads jau nezina, ka brusas nenāk 5,4m garumā, bet gan 6m. Tad nu kādai gudrai galvai bija jāpalūko un jāpakalkulē precīzi, cik man tos materiālus vajadzēs. Aivars man vakar zvanīja un teicās, ka man projekts kaut kāds galīgi greizs, jo attālumi starp statņiem totālā nestandartā, vate sakritīšoties… Ar smaidu paskaidroju, lai par šito nesatraucas, viss mēģināts pielāgot pēc salmu ķīpas izmēriem. Te tad nu ir cipariņi. Visi materiāli 6 m garumā un impregnēti.

150 x 220 (17 gab.) = 3,366 m3
100 x 220 (17 gab.) = 2,244 m3
50 x 150 (75 gab.) = 3,375 m3
150 x 150 (21 gab.) = 2,835 m3
120 x 120 (14 gab.) = 1,2096 m3
Kopā = 13,0296 m3 (x 100 Ls) = 1303 Ls

Materiāli jumtam
Vēl Aivars saka, ka vajadzēs 25 x 50 aptuveni 0,5 m3 – īsti nezinu, kam, iespējams, jumtam.
Un jumta latojumam 25 x 100 vai 50 x 50 aptuveni 1 līdz 2 m3. Esot atkarīgs, kādu jumta segumu liek. Tā kā savam 200 m2 domāju likt profilētās metāla loksnes (aļa Ranilla / tagad jau Ruuki), tad, kā viens spečuks teica, vajagot collīgos.
Vai kāds zina – kas būtiski varētu atšķirties latojumā izmantojot dakstiņveidīgo profilu un visparastāko, gadiem ierasto trapeces profilu?

Novietne kokmateriāliem – ir kādam labs risinājums?
Vēl pagaidām neatrisināts uzdevums ir – kā vienkārši un labi izveidot novietni atvestajiem kokmateriāliem. Atvedot visi materiāli būs blīvi sapakoti – attiecīgi, to visu kaudzi ir jāpārkārto uz kaut kādu novietni un starpā starp līmeņiem jāieliek līstes, lai materiāls dabon pažūt un vēdināties. Ir kādam idejas un pieredze, kā tādu lietu forši un nesāpīgi uztaisīt?

Citi būvmateriāli
Vakar biju ieskrējis Kuršu būvmateriālu veikalā, kur mana biedra radiniekam pieejamas labas jo labas atlaides. Makten sapriecājos un noteikti izmantošu šo iespēju kādu specifisku lietu iegādei, ko ineta bodēs nedod. Taču – pēc tam mierīgi mājās papētot interneta veikalu piedāvājumu, sapratu, ka veikalu uzcenojumi ir vienkārši baisākie…. Respektīvi, ir lietas, ko interneta veikalā var standartā dabūt krietni lētak nekā kārtīga būvmateriālu bodē pat ar viskrutāko pazīšanās atlaidi… (Edgar, Mārtiņ – bez aizvainojumiem!) Kaut vai tie paši leņķi – ineta bodēs nevienu neredzēju dārgāku par latu, bet veikalā tādu netrūka, kas maksāja par 2 un 3 Ls.  Viela pārdomām un aprēķiniem.
Drīzumā ar brāli paņemšu priekšā projektu un aprēķināšu precīzi, cik daudz kādus leņķus vajag, lai varu tos sagādāt. Vēl pēc nelielam diskusijām un viedokļu apmaiņas Building forumā, tepat blogā un vēl personīgi – izspriedu, ka izmantošu tomēr naglas nevis skrūves, taču no leņķiem neatteikšos.
Nākamnedēļ obligāti, obligāti pasūtīšu putuplastu, visas nepieciešamās caurules, lai beidzot var kustēt uz priekšu process ar pamatu veidņu veidošanu!